Arī šis pāries...
Ēriku Niedru pieminot...
Žurnāls Annas Psiholoģija 2014. gada oktobris.
Annas Peipiņas lieliskā intervija ar Ēriku Niedru. Pēdējā intervija.
ARĪ ŠIS PĀRIES...
"... apskaidrots cilvēks var būt tikai tas, kurš apzinās savu zaudēto nevainību. Nevainīgs cilvēks pats to nezina - bērns, vai , piemēram, aborigēns. Viņi nespēj par sevi šādā veidā reflektēt. Savu bijušo nevainību spēj saprast tikai tad, kad esi to zaudējis. Un man bija ilgs posms, kad šo nevainību zaudēju. Tā gribējās atbilst sabiedrības kanoniem, spožuma prasībām, stereotipiem... Bet šis posms ir jāiziet, lai saprastu, kā darbojas tavs ego, un to atmestu. Ābolam ir jāizaug un jānobriest, tikai tad tas var nokrist. Ir jāpiedzīvo tas, ko pēc tam var pāraugt."
"... ķermenim ir instinkts, bet dvēselei ir intuīcija. Ķermenis acumirklī zina, kā reaģēt, un dvēsele zina, kas ir pareizi. Bet starp intuīciju un instinktu ir prāts. Zināšanas. Un, ja tu vispirms iegūsti zināšanas, bet pēc tam atmet, tad intuīcija savienojas ar instinktu. (...) Stāvoklis, kurā Dievs caur tevi spēlē, kurā tu kļūsti par Dieva instrumentu. Bet to tu vari tikai tad, ja vispirms iegūsti zināšanas, lai pēc tam ir, ko atmest."
Vai tiešām cilvēkam, kad viņš ir "gatavs", kad ir šķietami visu sapratis šajā dzīvē, ir jāaiziet? Nobriedis ābols no koka var nokrist tikai vienu reizi...
Citāti no Annas Peipiņas intervijas ar Ēriku Niedru publicēti ar žurnāla "Annas psiholoģija" redakcijas atļauju.
Piepildīt sapņus
Pasaulei vajadzīgs, lai tu būtu pats
Mēs visi esam
šajā pasaulē, lai dzīvotu kam vairāk nekā tikai sev. Katram no mums ir misija,
uzdevums, aicinājums, kas paredzēts mums un tikai mums.
Vieta, kuru Dievs tev paredzējis, ir tā, kur tavs dziļākais prieks sastopas ar pasaules dziļākajām slāpēm.
Mēs varam salīdzināt sevi ar tiem, kas sasnieguši vairāk par mums, un krist izmisumā. Varam salīdzināt sevi ar tiem, kas sasnieguši mazāk, un piepūsties aiz lepnuma. Taču varam koncentrēties uz to vīrieti vai sievieti, kas veras pretī mums no spoguļa, un ar pateicību pieņemt šī cilvēka unikālo uzdevumu.
Nav svarīgi, kas ar tevi noticis, - svarīgi, ko tu ar to iesāc. Dzīve ir kā pokera spēle: tu nevari izvēlēties kārtis, tās tev tiek vienkārši iedalītas. Taču tas, kā spēlēt, ir pilnīgi tavā ziņā.
Tavu likteni nosaka nevis nejaušības, bet izvēles. Tavā ziņā ir atklāt savu vērtību, izvēlēties lomu, ko spēlēt, un izlemt, kā padarīt šo pasauli jēgpilnāku.
Nevienam citam nav tādu dāvanu kā tev – tavu talantu, ideju un interešu komplekta. Tu esi neatkārtojams! Tu esi meistardarbs! Tu esi radīts kā brīnums - parādi to citiem! Un kamēr vēl esi procesā, izliecies!
Nav neviena cilvēka, kas par sevi justos pilnīgi pārliecināts. Mums ir tikai šādu izjūtu mirkļi. Mēs visi baidāmies pieļaut to Lielo Kļūdu, kas izpostīs visu mūsu dzīvi. Taču varbūt tādas kļūdas nemaz nav. Pat tad, ja mēs pieļautu visas kļūdas, kas, mūsuprāt, „visu izpostīs”, dzīve nebūtu pagalam, tā vienkārši būtu citāda.
Mēs visi baidāmies kļūdīties, baidāmies nepatikt pārējiem, baidāmies nebūt pietiekami gudri. Labi, veiksmīgi un pievilcīgi. Necīnies ar šīm bailēm. Pārvērt tās sajūtās, kas rodas, braucot pa amerikāņu kalniņiem. Lai kā tu tiktu šūpots, kratīts un griezts uz visām pusēm, izbaudi braucienu.
Nemēģini kļūt par kādu citu. Pasaulei nav vajadzīgs, lai tu kļūtu par Māti Terēzi, Mahatmu Gandiju, Mārtinu Luteru Kingu, Maiklu Džordanu vai Bilu Geitsu. Pasaulei vajadzīgs, lai tu būtu tu pats.