www.curantur.lv - "Nenomira - viss kārtībā" ???

"Nenomira - viss kārtībā" ??? Post Scriptum

Sat, 26 Mar 2016 12:28:00 +0000

Piezīme 25.01.2017. Kopš raksta publicēšanas brīža, SPKC mājas lapai mainīts dizains, un līdz ar to šajā rakstu sērijā norādītās SPKC saites nedarbosies un attēli vairs neatbilst šī brīža reālajai situācijai.

Šis ieraksts ir papildinājums rakstu sērijas ""Nenomira - viss kārtībā"???" 2. DAĻAS raksta nodaļai ar nosaukumu "Vai, kas, kur un kā Latvijā ziņo par blakusparādībām vai reakcijām pēc vakcīnas?"

Pēc rakstu sērijas publicēšanas FaceBook/Curantur.lv izvērtās visai spraiga diskusija par vakcinācijas tēmu, un cita starpā lasītājs norādīja, kur Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā VAR atrast iespēju ziņot par vakcīnu blaknēm. Ar šo informāciju tad steidzos dalīties arī te.

Prieks, ka, pateicoties lasītāju ieinteresētībai un vērībai, tomēr varu norādīt uz vietu SPKC mājas lapā, kur IR iespējams ziņot par reakcijām uz vakcīnām. Attēlā sarkanie ir šī raksta autores izcēlumi.

Vai pašreizējā variantā SPKC vietnē vakcīnu komplikāciju ziņojuma iespēju viegli atrast, ja to meklē pirmo reizi? - spriest katram pašam. Es pat ar mērķi šo ziņojuma vietu atrast, diemžēl palaidu garām necilo norādi, varbūt tieši šo iemeslu dēļ:

aizpildāmā forma atrodas sadaļā Ārstniecības personām
apakšsadaļa - Veidlapas ziņošanai par infekcijas slimību gadījumiem - nemin ne vārda par Vakcīnām
pat sadaļas saturā virsraksts "Steidzamais ziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu" nesatur vārdu Vakcīna
ja tomēr, neskatoties uz to, ka nemeklējam iespēju ziņot par infekcijas slimību, rūpīgi izlasām saites tekstu zem virsraksta "Steidzamais ziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu", tad 2. rindā ieraugām terminu "vakcinācijas izraisītas komplikācijas", kas labākai redzamībai nav ne izcelts, ne pasvītrots
kad uzspiežam uz saites, atrodam formu Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību) (veidlapa Nr.058/u)
minētā forma (veidlapa Nr.058/u) aizpildāma ar roku, tātad skenējama un sūtāma elektroniski (vai pa pastu) uz SPKC. Vai tas būs pietiekami Steidzami?
minētā forma jāaizpilda ārstiem nevis vecākiem

Priecājoties, ka kopīgiem spēkiem esam visbeidzot ziņošanas iespēju par vakcīnu komplikācijām SPKC atraduši, tomēr te atļaušos izteikt dažus ierosinājumus, lai cilvēkiem, kuriem šis jautājums ir aktuāls, nebūtu ilgstoši jāmaldās SPKC mājas lapā:

izveidot vakcīnu komplikāciju ziņojuma formu vecākiem
padarīt to viegli atrodamu SPKC mājas lapā, piemēram, ievietojot sadaļā Vakcinācija
padarīt formu arī viegli vizuāli ieraugāmu
Steidzamā ziņojuma formai atbilstoši nosaukumam pienāktos būt aizpildāmai un iesniedzamai elektroniski SPKC mājas lapā

Un visbeidzot, atgriežoties pie diskusijas būtības, ierosinājumi pašreizējās vakcīnu komplikāciju ziņošanas sistēmas sakārtošanai:

vai sen nebūtu laiks 10 gadus vecus MK noteikumus un to "24. pielikumu Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265" papildināt ar modernāku - tiešsaistē elektroniski aizpildāmu ziņojuma formu? Jāatzīst, ka šiem MK noteikumiem jau ir 9 grozījumi, no kuriem viens (2009. g. 13. okt.) attiecas tieši uz minēto veidlapu jeb 24. Pielikumu.
ja šī brīža SPKC formas un Zāļu Valsts Aģentūrā saņemtie ziņojumi veido 2 neatkarīgas uzskaites sistēmas, ierosinājums ir šīs datu bāzes apvienot, veidojot tikai 1 kopīgu vakcīnu komplikāciju ziņojumu uzskaites un statistikas datu sistēmu
statistikai par šādiem ziņojumiem būtu jābūt publiski pieejamiem, kā tas ir, piemēram, ASV - VAERS - Vaccine Adverse Event Reporting System. 2016. gada 26. martā VAERS datu bāzē atrodam 43 318 ziņojumus par dažādām komplikācijām pēc HPV vakcīnas. Cik un kādas komplikācijas pēc HPV un citām vakcīnām ir cilvēkiem Latvijā?

Lai mums visiem laba veselība un vakcīnu komplikāciju forma nekad nebūtu jāaizpilda!

Silvija Ābele

"Nenomira - viss kārtībā" ??? 3. daļa

Mon, 21 Mar 2016 08:53:00 +0000

Šis raksts top kā pārdomas pēc LR1 programmas Ģimenes studija 2016. gada 16. marta raidījuma "Atteikšanās bērnus potēt pret kādu konkrētu saslimšanu. Kādas tam var būt sekas" noklausīšanās.

Raidījuma pieteikums: “Šobrīd noteiktais vakcinācijas kalendārs pasargā no 14 infekcijas slimībām. Tomēr pēdējos gados arvien vairāk vecāku atsakās bērnus potēt pret kādu konkrētu saslimšanu vai vispār nolemj atteikties no vakcinēšanas. Cik tas pamatoti un kādas sekas var būt šādai rīcībai, Ģimenes studijā analizē ārsti un infektologi. (...) Viesi studijā: Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, Latvijas pediatru biedrības vadītāja Ilze Grope, ģimenes ārste-pediatre Gerda Lielause un Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.”

Vienā rakstā nebūt nespēšu pieminēt un izskatīt visus ar vakcināciju saistītos problēmjautājumus, taču, ja manas pārdomas raisīs Tev vēl vairāk jautājumus, tad mans laiks un enerģija, šim ierakstam topot, nebūs bijis tērēts velti. Lielā apjoma dēļ un lasīšanas ērtībai raksts sadalīts 3 daļās.

3. DAĻA

Vakcīnas, Homeopātija un Imunitāte

Pēc maldīšanās likumu, noteikumu un anotāciju labirintos, esam atpakaļ pie Ģimenes studijas raidījuma, par ko arī šis raksts.

Ja vakcīnas tiešām lieliski pildītu savu uzdevumu, neradot nekādus riskus veselībai, iespējams, neviens, visticamāk, par tām nešaubītos, un antivakcinētāju kustība pasaulē nebūtu tik apjomīga, kāda tā ir šobrīd. Taču arī ārste studijā atzīst, ka nav 100% drošas un 100% efektīvas vakcīnas. Varam būt priecīgi, ka dzīvojam Latvijā, un ka mums ir tiesības izvēlēties. Izvēle būtu vieglāka tad, ja ārstiem būtu pieejama visa informācija par vakcīnām un to iespējamajām blaknēm un ja viņi ar to godprātīgi iepazīstinātu bērnu vecākus. Taču diemžēl pagaidām par vakcīnām no mediķiem dzirdam tikai slavas dziesmas, arī šajā raidījumā, bez tam sludinot tās kā vienīgo iespēju mūsu bērnus no slimībām pasargāt.

Par laimi, arī šeit ārsti kļūdās. Un īstenībā ir skumji, ka vārds "dabiska imunitāte" raidījumā tā arī neieskanējās. Ne vārda par veselīgu uzturu, bērnu rūdīšanu vai jebkādu dabisku pieeju bērnu veselības stiprināšanai (ārstu attaisnojumam varu piebilst, ka tāda it kā nebija raidījuma tēma.). Ne vārda arī par to, ka īstenībā daudzas, tā saucamās, bērnu infekcijas slimības (kā, vējbakas, masalas, u.c.) pēc to izslimošanas gan stiprina bērna imunitāti, gan izveido dabiskas antivielas organismā, kas var saglabāties visu mūžu. Kamēr ar vakcīnu ievadītās antivielas organismā var būt jāatjauno ik pēc noteikta laika (atkal jāvakcinējas). "Ja bērns ir izslimojis vējbakas, tad otrreiz dzīves laikā ar tām nesaslims, jo pret šo slimību veidojas imunitāte uz mūžu", šis ir citāts no 9. klases Bioloģijas mācību materiāla sadaļā Imunitāte. Skumji, ka mācoties augstajās dakteru skolās, ārsti pamanās aizmirst to, ko zina devītklasnieks.

”Nav homeopātiskas vakcīnas”, saka viena no dakterēm studijā, atbildot uz māmiņas Madaras zvanu, pat nepieļaujot domu, ka atkal kļūdās. Jo homeopātiskās vakcīnas ir, lai gan tās šādi nedēvē. Homeopātisko vakcīnu uzdevumu pilda Homeoprofilakse, kas ir no slimību mikroorganismiem pagatavotu homeopātisko preparātu (tos sauc par nozodēm) došana bērnam vai pieaugušajam pēc noteiktas shēmas ar mērķi iepazīstināt viņa organismu ar slimības procesu un stimulēt organisma reakciju tikt galā ar iespējamo slimību. Nozodes nesatur ne vakcīnās izmantotos toksiskos komponentus, ne arī rada organismā antivielas. Nozodes būtībā ir slimības enerģija, kas spēj stimulēt atbilstošu imunoloģisku reakciju uz slimību, un, to lietojot pēc homeopāta norādījumiem, organisms iemācās gan saslimt, gan atveseļoties.

Homeoprofilakse IR dabiska alternatīva vakcinācijai, tā ar labām sekmēm lietota jau vairāk kā 200 gadus infekcijas slimību profilaksei. Mūsdienās viens no zināmākajiem homeopātiem, kas strādā ar Homeoprofilaksi, ir Isaac Golden (ND, PhD, DHom), un aktīvi māca par Homeoprofilaksi citiem. Grāmatas par dabiskām alternatīvām vakcinācijai vari atrast šeit.

Gan tieši Homeoprofilakse, gan Homeopātija plašākā nozīmē ir lieliska, dabiska alternatīva iespēja palīdzēt mazulim būt veselam. Taču pēc ārstes toņa (tā kā raidījumu klausos audio ierakstā, atvainojos, ka nevaru pēc balss vien identificēt, kura ārste kurā brīdī runā) raidījumā varam nojaust viņas negatīvo attieksmi pret homeopātiju. Pēc kādas māmiņas zvana, raidījumā tiek pieminēti "zinošie homeopāti", kuri “nesaka, ka nevajag vakcinēties”. Kamēr netiek nosaukts vārdā neviens “zinošais homeopāts”, šim apgalvojumam it tukša skaņa. Jo droši vien ārste nezina, ka tieši homeopāti ir tie, kas daudzos gadījumos spēj palīdzēt, kad veselību sabojājušas vakcīnas. CEASE terapija ir viena no šādām efektīvām metodēm, bet arī Klasiskā homeopātija var līdzēt sakārtot vakcīnu radīto haosu organismā.

Pirmajā dzīves gadā māmiņas ved mazuli pie ārsta “atrādīt” katru mēnesi. Kopš nesena laika aizdomājos, vai galvenais iemesls šīm ikmēneša vizītēm nav vieglāka vakcinēšanas pārvaldīšana? Ja mazulis ēd un guļ labi, apmierinoši strādā vēderiņš, viņam nav citu variantu, kā pieņemties svarā un augt garumā. Kamdēļ viņš būtu katru mēnesi jāsver un jāmēra, pēc tam, kad izsēdējies rindā ar citiem slimajiem bērniem pie ģimenes ārsta durvīm. Vai šīs vizītes nevarētu izveidot kā brīvprātīgās, kas dotu iespēju problēmu gadījumā ārstu uzmeklēt, taču krietni atslogotu tik ļoti aizņemtos ģimenes ārstus. Ja ne vien vakcīnas…

Tieši ikmēneša ārsta vizītes nereti ir pamatota stresa avots tiem zinošajiem tētiem un mammām, kas nolēmuši savu mazuli pagaidām nevakcinēt, dodot viņam iespēju pašam palikt stiprākam. Un vai daudzi vecāki šāda lēmuma gadījumā ģimenes ārsta kabinetā ir sastapuši sapratni plus ārsta ieteikumus, kā vēl labāk par mazuli parūpēties? Daži ir, un par to patiess prieks.

Vidusceļš starp 100% vakcinēšanu un pilnīgu atteikšanos no vakcīnām ir individuāla pieeja katram mazulim, izstrādājot individuālu vakcinācijas programmu, ņemot vērā mazuļa veselību un vajadzības, kā arī vecāku nostāju. Diemžēl realitāte ir tāda, ka pārsvarā pēc vienas konveijera shēmas tiek vakcinēti gandrīz visi bērni. Bieži pat slimības nav par šķērsli, lai tai virsū neuzpotētu vakcīnu. Tāpēc īpaši pat nepārsteidz raidījumā ārstes teiktais, ka “akūta respiratora infekcija nav aizliegums vakcinācijai”.

Arī doma, ka tieši bērnam ar sliktu imunitāti, ārstuprāt, vajadzīgas vēl papildus vakcīnas, lai viņu pasargātu... “Imūnkompromitētiem bērniem paredzētas papildus potes un papildus vakcīnu devas” vēl papildus parastajam vakcinācijas kalendāram - tā dzirdam raidījumā. Šīs frāzes mediķa mutē man patiesi izraisa neizpratni, lai neteiktu - izmisumu. Ka jau tā slimam bērnam var grūst virsū vakcīnas un vēl papildus vakcīnas, kas vēl vairāk rada haosu mazuļa imūnsistēmā. Vispirms nepajautājot, kāpēc viņš tik bieži slimo...

Vai tiešām ārstam ne reizi neienāk ienāk prātā doma, ka vakcīnas sabojā vai vismaz izjauc bērna dabisko imunitāti, un, jo vairāk mazais tiek vakcinēts, jo uzņēmīgāks pret slimībām viņš paliek? Raidījumā dzirdam par vakcinēšanās /nevakcinēšanās viļņiem. Vai kādam speciālistam/mediķim Latvijā ir ienācis prātā papētīt un novilkt paralēles starp vakcinācijas aktivitāti un bērnu slimošanu. Ieraudzīt, vai vakcinācijas viļņi nesakrīt ar dažādu slimību aktivitāšu viļņiem. Nē, viņi neslimos ar stingumkrampjiem vai poliomielītu (un neslimotu arī bez vakcīnas), bet toties bērniem attīstīsies alerģijas, pārtikas produktu nepenasamības, astma, austiņu iekaisumi, uzmanības deficīta problēmas, celiakija, autisma pazīmes utt. utjpr. Vai tiešām kopējā dramatiskā bērnu slimošanas aina ārstus Latvijā neuztrauc?

Bieži sev un citiem jautāju šo vienkāršo retorisko jautājumu - ja vakcīnām būtu jāpadara mūs veselākus, kāpēc bērni un pieaugušie paliek arvien slimāki, un jo vairāk vakcīnu, jo sliktāka ir situācija? Te labākais piemērs - ASV. Vai, atkāpjoties nostāk, tālāk no vakcinācijas kalendāra rāmja, ārsti tiešām nespēj ieraudzīt kopsakarības Latvijas bērnu veselības (drīzāk - slimību) tendencēs?

Vai tiešām Daba būtu pieļāvusi tik briesmīgas kļūdas, atņemot spēju mums pašiem tikt galā ar infekcijas slimībām? Un ka mums tagad jāmetas iekšā labot nepilnības cilvēka fizioloģijā, ievadot organismā sintētiskus toksisku komponentu kokteiļus kopā ar dzīviem vīrusiem (lasi arī te)? Sekas mēs jau redzam - autoimūno slimību epidēmija uzņem apgriezienus, par vēzi nemaz nerunājot. Un diemžēl ar tām sāk slimot jau bērni - diabēts jau sastopams pat zīdaiņiem. Un ar to es nesaku, ka vakcīnas ir vienīgais iemesls cilvēces dramatiski sliktajai veselībai, bet viens no būtiskiem aspektiem - noteikti. Vai tāda cena par iedomāto medicīnas progresu nav pārāk augsta? Kam jānotiek, lai pasaules vājprāta skrējiens apstātos?

Šī raksta tēma nav imunitātes stiprināšana. Taču visa www.curantur.lv vietne ir par to, kā būt veselākiem dabiskiem līdzekļiem. Un tā vietā, lai baidītos no slimībām, Curantur.lv piedāvā domāt, kā būt veseliem. Veselība nav atrodama ne tablešu burciņā, ne vakcīnas iepakojumā. Veselība mums dota katram no Dabas, pie kam cilvēka organisma atjaunošanās un atveseļošanās spējas ir apbrīnojamas. Svarīgi to dzīves laikā nesabojāt.

Brīvā griba un izvēles tiesības Latvijā

“Tā ir izvēle – vakcinēties vai nevakcinēties, un neviens nav spiests mūsu valstī to darīt obligāti. Tā ir vecāku izvēle, ko darīt ar savu bērnu,“ šī ir labākā ziņa, ko dzirdam raidījumā. “Cilvēka brīvā griba un brīvā izvēle” arī izskan raidījumā par vairākkārt, kas priecē. Pie tā mēs arī varētu palikt. Varētu vien vēlēt, lai ārsti vecākiem palīdzētu izdarīt šo grūto izvēli, stāstot un rādot objektīvo situāciju. Nevis uzsvērtu tikai vakcīnas ieguvumus un pat nereti izdarot spiedienu uz vecākiem (kas nāk pie ārsta cerībā, ka viņš kā speciālists taču zina labāk), bet arī nopietnos riskus. Lai ārsti aiz vakcinācijas plāna izpildes tabulām ieraudzītu katru konkrēto cilvēku, kurš galu galā nāk pie daktera, uzticot viņam savu veselību.

Zinu māmiņu, kurai par iespējamo reakciju uz vakcīnu ārste ieminējās tikai PĒC tam, kad mazulis jau bija savakcinēts. Un reakcija pēc vakcīnas, protams, bija, ko, paldies Dievam, māmiņai izdevās mazināt ar homeopātiskiem un citiem dabiskiem līdzekļiem. Uzskatu, ka šāda ārsta attieksme ir ne vien neprofesionāla, bet arī neētiska.

Ja atceramies, ka vārds Ārsts nozīmē skolotājs, tad mēs sagaidītu, ka ārsts ir pacienta pusē un strādā viņa atbalstam un veselībai. Taču lai tā būtu, vispirms pašam ārstam ir jāseko pētījumiem pasaulē, jātur atvērts prāts un spēja visu laiku mācīties, kā arī drosme atzīt savas kļūdas.

Grūtā izvēle attiecībā uz vakcīnām ir jāizdara vecākiem, nereti izlaužoties cauri dominējošajam vakcinācijas viedoklim, pašiem atrodot un atsijājot informāciju un pieņemot labāko lēmumu savam mazulim. Klausies raidījumu, un domā līdzi. Atceries, ka ne viss, ko stāsta ārsti, ir balta patiesība. Ārsti, kā jebkurš no mums, runā tikai savu zināšanu un pieredzes ietvaros, un mēs katrs varam kļūdīties.

Un atkārtošos - tikai objektīva informācija par vakcīnu nepieciešamību, ieguvumiem, riskiem (te lasi vakcīnu anotācijas, kur uzskaitīti arī blakusefekti) un arī alternatīvām iespējām savus mazuļus un sevi no slimībām pasargāt dod iespēju visus aspektus izsvērt un pieņemt rūpīgu lēmumu, kurš vistiešākajā veidā un visas dzīves garumā ietekmē veselību mums pašiem un mūsu bērniem.

Izvēlies būt vesels!

Rakstā varētu būt iesprukusi kāda doma no sarunām FaceBook domubiedru grupā. Par šo ieguldījumu un atbalstu - paldies.

Silvija Ābele, PhD

Homeopāte, CEASE terapeite, GAPS konsultante

"Nenomira - viss kārtībā" ??? 2. daļa

Mon, 21 Mar 2016 08:52:00 +0000

2. DAĻA

HPV vakcīna - vai tiešām droša?

Raidījumā dzirdamais ārstes sašutums par cilvēka papilomas vīrusa (Human papillomavirus, HPV) vakcīnas mazo popularitāti Latvijā (vakcinējas 50% meiteņu atbilstošajā vecumā) ir tik patiess! Viņa ir nesapratnē, kāpēc presē ir “kaut kā aizgājusi nepareiza informācija, ka meitenēm tiekot ievadīts īstais vēzis”. Vai vēzis var būt “īstais” un “neīstais”? Saprotams, ka ārste neseko vecāku kustībai pasaulē, kas cīnās, lai Gardasil (Latvijā izmanto HPV vakcīnu Cervarix) vakcīnas pārstātu izmantot. Piemēram, Īrijā cietušos meiteņu vecāki izveidojuši kustību R.E.G.R.E.T., kas apvieno 280 no Gardasil vakcīnas cietušas meitenes un viņu vecākus.

Saprotams arī, ka ārstei nav laika atvērt www.sanevax.org mājas lapu, kur līdz 2016. gada janvārim pēc HPV vakcīnas ievadīšanas ir dokumentēti šādi baisie skaitļi: 248 meitenes nomirušas, 8157 meitenes nav atveseļojušās, 13 110 nonākušas neatliekamās palīdzības stacionārā, ievēro, ka sekas var būt arī dzemdes kakla vēzis,... kopumā 43 000 vakcīnas radītu komplikāciju.

Attēls no http://sanevax.org/

Kā nelaimīgu joku vēlāk raidījumā dzirdam stāstu par ārstu Latvijā, kura kabinetā meitene pēc papilomas vīrusa vakcīnas noģībusi. Ārstes komentārs ir, “ka ģībšana nav uzskatāma par komplikāciju pie vakcinācijas”. It kā šausmu vēl nebūtu pietiekami, izrādās, minētais ārsts nemaz nav par šo gadījumu ziņojis, kā viņam to pienāktos darīt pēc ārsta ētikas un protokola, kā arī likumdošanas. Ir traģiski dzirdēt, ka ārsti, kuru profesionālo darbību un atbildību saista Hipokrāta zvērests ar pamatdomu "Nekaitēt!", var šādi rīkoties, baidoties no Veselības inspekcijas vizītes savā praksē… Žurnāliste vēl neveikli pajoko: “Nenomira – viss kārtībā…”

Varam saprast, ka visiem trim uz raidījumu uzaicinātajiem speciālistiem – ne abām ārstēm, ne Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktoram - aizņemtības dēļ nav laika atvērt ne daudzās informatīvās vietnes internetā, ne vecāku pieredzes stāstus vai video, ne noskatīties jau vairākas dokumentālās filmas par meitenēm, kam HPV vakcīna nopietni sabojājusi veselību, ne lasīt grāmatas par vakcinācijas riskiem (ar sarakstu var iepazīties šeit). Taču nav saprotamas šo speciālistu iedomas, ka arī bērnu vecāki dzīvo mucā un nelasa un nedomā par lietām, kas tiešā veidā skar viņu bērnu veselību.

Raidījumā ārste saminstinās, kad žurnāliste jautā, kā ārstam būtu jārīkojas, ja mazulim vai pusaudzei pēc vakcīnas ir kāda izteikta, neparasta vai iepriekš neparedzēta reakcija. “Jā, ir jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram”. “Un Zāļu aģentūrai”, sarunu pārņem Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš arī pastāsta, ka Latvijā gada laikā Latvijā ir 50-60 šādi ziņojumi, taču tūlīt piebilst, ka daļa no tiem varētu nebūt saistīta ar vakcīnu, bet ir "tikai" sakritība.

Diemžēl, uz šādām “sakritībām” norāda teju visi ārsti, kuru padomu vakcināciju komplikāciju gadījumā vaicā no Gardasil cietušo meiteņu vecāki. Diemžēl, to vairs tikai pats Dievs zina, kas ir īstais cēlonis meiteņu nāvei, sakropļotajiem locekļiem, zaudētajam prāta asumam, jo laiku un nodarīto atpakaļ pagriezt nav iespējams, lai paskatītos, vai arī bez vakcīnas meitenēm būtu šāds pats veselības problēmu scenārijs. Tikmēr mediķi šīs komplikācijas piedēvēs visiem iespējamiem citiem cēloņiem, tikai ne vakcīnai. Un beigu galā - ārsti, pat ja saskādējuši bērna veselību (bieži - neatgriezeniski), ir aizsargāti ar likumu, tātad nekādu personisko atbildību nenes.

Vaicāts tālāk, kādi tad ir tie gadījumi Latvijā, kad bērniem bijušas kādas nopietnas reakcijas, Jurijs Perevoščikovs atbild, ka šie dati ir pieejami (tikai nepasaka, kur tos varam izlasīt). Un katrā ziņā tās ir bijušas ārstējamas slimības, nekas nopietns… Ne jau Latvijā vien ārsti piever acis uz meiteņu reakcijām pēc cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas, un neba šī vienīgā vakcīna.... Pierādīt patiesību var izrādīties neiespējami. Un liekas prātam nesaprotami, ka ārsti ar putām uz lūpām ir gatavi pierunāt vakcinēties, bet, kad bērnam iestājas nopietnas sekas pēc vakcinācijas, vecāki ar slimo bērnu uz rokām paliek vieni.

Tikmēr pasaules neprāts turpinās, un ir plāns gan dubultot alumīnija daudzumu HPV vakcīnā, gan sākt zīdaiņu vakcināciju ar HPV vakcīnu (par baiso plānu vakcinēt zīdaiņus lasi arī te).

Latvijā lietotās HPV vakcīnas Cervarix blakusparādības lasi šeit (6. lpp.). Te citāts no anotācijas (84. lpp.): “Blakusparādības, par kurām ziņots Cervarix pēcreģistrācijas lietošanas laikā:

alerģiskas reakcijas. Tās var atpazīt pēc: niezošiem izsitumiem uz plaukstām un pēdām; acu un sejas tūskas; apgrūtinātas elpošanas vai rīšanas; pēkšņas asinsspiediena pazemināšanās un samaņas zuduma. Šīs reakcijas parasti rodas vēl ārsta kabinetā. Taču, ja Jūsu bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, steidzami sazinieties ar ārstu.

palielināti kakla, padušu vai cirkšņa limfmezgli;

ģībonis, reizēm kopā ar drebuļiem vai stīvumu.”

Tikmēr mūsu daktere (tā kā raidījumu klausos audio ierakstā, atvainojos, ka nevaru pēc balss vien identificēt, kura ārste kurā brīdī runā) uzskata un raidījumā pārliecināti paziņo, ka ģībšana nevar būt komplikācija pēc vakcīnas. Acīmredzot, cienījamajai ārstei acis aizmiglojusi vakcīnas efektivitātes informācija (94%), un viņa vakcīnas anotācijā nav pamanījusi iespējamās uzskaitītās blakusparādības. Kāpēc lai vecāki sava tik atbildīgā lēmuma pieņemšanā uzticētos ārstei, kurai pašai nav zināšanu par vakcīnas riskiem, nemaz nerunājot par to, ka viņai par tiem būtu jāinformē mazuļa vai jaunietes vecāki?

Te Cervarix ražotāja GlaxoSmithKline anotācija angliski, kur var atrast tabulas ar reģistrētajām reakcijām pēc vakcīnas, saraksts ietver tādas autoimūnās saslimšanas kā artrīts, multiplā skleroze, psoriāze, IBS (iekaisīgo zarnu sindroms), hipotireoidīts u.t.t. Kā reakcija uz vakcīnu minēta arī nāve. Piebildīšu, ka šāda informācija neparādās latviski tulkotajā anotācijā.

Tikmēr oficiāli arī Latvijā spēkā ir Eiropas Zāļu Aģentūras vērtējums par to, ka HPV vakcīnas ir ļoti drošas, jo pētījumā nav atrasta tās saistība tikai ar 2 sindromiem - komplekso reģionālo sāpju sindromu (CRPS) un posturālo ortostatiskās tahikardijas sindromu (POTS). Par pārējām HPV vakcīnas radītajām veselības problēmām pētījumi pagaidām spītīgi klusē, lai gan baisie skaitļi un nelaimīgo meiteņu pieredze runā paši par sevi. Ja tikai būtu, kas klausās.

Tikām Latvijā gan mums viss rožaini, ja blaknes ir, tad tikai tādas slimības, kuras varot ārstēt - dzirdējām raidījumā. Ja ārsts var atļauties noslēpt un neziņot par gadījumu ar nopietnu reakciju uz vakcīnu, tad kāda ticamība ir tiem statistikas datiem, kas mums it kā būtu pieejami? Bet vai ir pieejami?

Vai, kas, kur un kā Latvijā ziņo par blakusparādībām vai reakcijām pēc vakcīnas?

Uzlieku savu detektīva cepuri un dodos noskaidrot. Turpat Cervarix vakcīnas anotācijā atrodam arī šādu informāciju (7., 77., 84. u.c. lpp.), no kurienes arī sāku savu misiju:

“Ziņošana par blakusparādībām. Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V Pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.”

Minēto V Pielikumu vakcīnas anotācijai klāt neatradu. Nejaušība? Sāku ar google palīdzību meklēt “nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju”, atkal nekā, vismaz ne pirmajās lapās. Tālāk cerīgi devos uz Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapu, kurā varam atrast tikai ziņojuma formas ārstiem par reakcijām uz antibiotikām un pacientu saslimšanas gadījumiem ar infekcijas slimībām.

Tomēr liekas dīvaini, ka Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā, kurā atrodam plašu informāciju par vakcīnām, nav viegli pieejamas informācijas gan gan pacientiem, gan ārstiem, kā jārīkojas (kam un kā jāziņo) par komplikācijām pēc vakcinēšanas. Tagad arī labāk saprotam raidījuma viesu saminstināšanos, kad žurnāliste jautāja, kā būtu jārīkojas komplikāciju gadījumā.

Iekarsusi savā detektīva azartā, dodos meklēt Likumus. Kurš Latvijas Republikas likums pasaka, kad un kādā veidā ārstiem jāziņo par pacientu reakcijām vai komplikācijām pēc vakcīnām? Vai varbūt pacientam pašam ir mūsu valstī tādas tiesības? Ātri uzmetot aci Epidemioloģiskās drošības likumam, atradu šādu pantu:

"32.pants. Vakcinācijas izraisītās komplikācijas:

Ārstniecības personai, kura konstatējusi vakcinācijas izraisītās komplikācijas, ir pienākums nekavējoties ziņot par to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Vakcinācijas izraisītās komplikācijas izmeklē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, bet ārstniecības personu darbību vērtē Veselības inspekcija."

Tātad tālāk jāmeklē atbilstošie MK noteikumi, kuri diemžēl šajā likumā konkrēti nav norādīti. Tik svarīga informācija, taču grūti atrodama pat ārstiem (ceru, ka viņiem tomēr to visu parāda un izstāsta), nemaz nerunājot par pacientiem jeb cilvēkiem parastajiem.

Dodos meklēt atbilstošos MK noteikumus. Un it kā jau ar esošajām neskaidrībām jau nepietiktu, atrodu veselus 2 Vakcinācijas noteikumu dokumentus = MK noteikumus. Kurš no tiem ir spēkā?

Ieskatoties rūpīgāk, atrodam, ka 2000. gada janvāra MK noteikumi spēku zaudējuši, tātad varam balstīties uz arī šobrīd spēkā esošajiem 2000. g. 26. septembra MK Vakcinācijas noteikumiem.

Ja domāji, ka esam atraduši atbildi, tad varu tikai apbēdināt. Līdz šim apskatītajos dokumentos nav minēts nekas par reakcijām uz vakcīnām vai, kā ārstiem būtu jārīkojas, jāziņo.

Un varam tālāk vēl vairāk maldīties minēto Vakcinācijas noteikumu izdarītajos grozījumos (17 gab.) vai paša Epidemioloģiskās drošības likuma grozījumos (13 gab.). Arī manai detektīva pacietībai pienāk gals, un iemetu atvērtajā likuma lapas meklētājā vārdu Komplikācijas, un uzreiz izlec pirmais ieraksts, ko meklēju: Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām. Uff, tomēr mani pūliņi beidzot vainagojušies panākumiem. Esam atraduši:

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1040, Rīgā 2005.gada 27. decembrī (prot. Nr. 77 63.§), Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām, Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 32.panta pirmo daļu.

Šeit ieraugām atsauci uz jau lasītā Epidemioloģiskās drošības likuma 32.pantu. Tomēr jābrīnās, kāpēc likuma veidotājiem bijis grūti ielikt saiti pašā Epidemioloģiskās drošības likuma 32. pantā uz attiecīgajiem MK noteikumiem par Kārtību, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām. Bezmaz jāsāk domāt, ka likumos un noteikumos apzināti viss samudžināts tā, lai atrast šo ziņošanas Kārtību būtu neiespējami.

Tagad arī labāk saprotu, kāpēc Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā neatrodam informāciju ne par šādu ziņojumu statistiku, ne arī par HPV saslimušo meiteņu/sieviešu gadījumu uzskaiti.

*Lasi 26.03.2016 papildinājumu - rakstu "Nenomira - viss kārtībā" ??? Post Scriptum rakstu sērijas beigās - pateicoties lasītāju ieinteresētībai un vērībai, tomēr varu norādīt uz vietu arī SPKC mājas lapā, kur IR iespējams ziņot par reakcijām uz vakcīnām.

Gandarījumam par manis ieguldīto laiku un enerģiju, Zāļu Valsts Aģentūras mājas lapā Jau pirmajā atvērumā atrodu lielu norādi Atklāj zāļu otru pusi, Ziņo par blaknēm. Pieņemu, ka tas attiecas arī uz vakcīnām, un dodos iekšā.

Attēls no https://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&&top=3

Uz aicinošā kvadrāta nospiežot, atveras gan pacientiem, gan ārstiem domātas elektroniski aizpildāmas veidlapas, tātad informācija abos gadījumos operatīvi nonāk Zāļu Aģentūrā. Pieņemu, ka par vakcīnu reakcijām var ziņot, izmantojot šīs pašas formas. Šis man dod cerību, ka mūsu valstī tomēr var kaut ko sakārtot. Pilnai laimei atrodu arī Ziņojumu statistiku par 2014. un 2013. gadu.

Un, atverot 2014. gada dokumentu, atrodam skaistas infografikas par iesniegtajiem ziņojumiem, tai skaitā par tuberkulozes vakcīnu BCG. Man elpot paliek nedaudz vieglāk... Lai gan saprotu, ka šie ir dati tikai par ziņotajām komplikācijām...

Attēls no https://www.zva.gov.lv//?id=729&lang=lv&top=3&sa=613&ss=618

Tomēr gribētos šeit atrast arī citu vakcīnu, tai skaitā HPV vakcīnas komplikāciju uzskaiti. Cik šādu ziņojumu Latvijā bijis? Un cik ir neziņotu gadījumu? Un cik ārsta noslēptu/ignorētu?

Kārtības labad piebilstu, ka šīs raksta sadaļas sākumā mīklaino Cervarix vakcīnas anotācijā minēto “V Pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju” tā arī neatrodu, un šoreiz tam atmetu ar roku, noliekot savu detektīva cepuri atpūsties līdz citai reizei.

Atbildība - vienmēr vecākiem

Priecāties jau pamata nav - ziņojums vai ne, ar to jau nekas nebeidzas. Ar to bēdas un raizes tikai sākas. Te lasi, kā Īrijā mammai meitenei, kurai Gardasil sabojājusi veselību, cīnās līdz Īrijas Augstākajai tiesai, lai panāktu atzīšanu, ka vainīga tieši vakcīna. Juridiski izrādās, ka katra konkrētā EU valsts nemaz nevarot tiesāt lietu par vakcīnu, kuru licencējusi un lietot atļāvusi Eiropas Zāļu Aģentūra (European Medicines Agency). Politiķi un valdības dabū peļņas procentus no vakcīnu ražotāja, savukārt, juristi, sapinušies likumdošanā, nevarībā padodas EU noteikumu priekšā. Tikmēr konkrētas meitenes veselības problēmas nevienu neinteresē. Un kā redzam, panākt taisnību ir praktiski neiespējami.

Un pat, ja panāktu, plika taisnība tik un tā neizmainīs slimās meitenes vai mazuļa sabojāto veselību. Vecāku cīņa būtībā notiek par finansiālu kompensāciju, kas dotu līdzekļus ārstēšanai. Te piemērs, kā ASV piešķir miljonus vecākiem, kuriem izdodas pierādīt tiesā, ka bērna veselības problēmas ir vakcinācijas sekas (papildināts 23.03.16 - lasi arī te). Lai gan valsts veselības aģentūras joprojām spītīgi atsakās atzīt vakcīnu nodarījumu. Amerikā pastāv Vakcīnu seku kompensācijas programma, kuras ietvaros visām no vakcīnām cietušo bērnu ģimenēm kopš 1989. gada izmaksāti 3 miljardi dolāru (papildināts 27.03.16 - lasi arī te). Un tie ir tikai gadījumi, kur vecākiem pieticis pacietības un uzņēmības cīnīties sava bērna veselības dēļ un kuriem izdevies savu pierādīt. Cik ģimeņu šādā situācijā panākušas valsts atbalstu Latvijā?

Šo rakstot, ienāk prātā, cik pēc būtības šāda situācija ir divkosīga. Ārsti vecākus mudina vakcinēt savus bērnus, un vairumā gadījumu saņem vecāku piekrišanu, jo tic, ka tas viss ar mērķi padarīt bērniņu mazāk uzņēmīgu pret slimībām. Un kaut kur fonā ir mierinoša doma, ka ārstam paliek atbildība par manipulāciju un tās sekām, ja tādas būtu. Lai gan - neviens ārsts, visticamāk, neparakstītu apliecinājumu, ka viņš uzņemas atbildību par iespējamajām sekām pēc vakcinācijas. Un realitāte ir tāda, ka pat komplikāciju gadījumā ārstam praktiski nekādas atbildības nav, un visa situācija tiek veikli pagriezta prom no vakcinēšanas fakta. Interesanti, ka tieši komplikāciju gadījumā ārsti parasti demonstrē apbrīnojamu selektīvu erudīciju, protot noteikt, ka nevēlamās reakcijas pēc potes noteikti NAV saistītas ar vakcīnu.

Taču brīdī, kad vecāki nolemj no vakcīnas atteikties, viņiem ārsta kabinetā jāparaksta forma vai atteikums, kas nozīmē VISU atbildību par turpmāko bērna veselību uzņemties pašiem vecākiem. Situāciju vēl dramatiskāku padara ārsta uzsvērtā vienpusējā informācija par iespējamajām smagajām slimībām, kas bērnam draud nevakcinēšanas gadījumā, nepakavējoties apelēt arī pie vecāku vainas apziņas. Šī situācija liek sašaubīties daudziem vecākiem, jo sanāk, ka ārsts viņiem it kā draud ne tikai ar slimībām, bet arī ar atbildību par savu bērnu. Noklusējot, ka ārsts atbildību vakcinēšanas gadījumā tā arī nenes.

Tas, ko mēģinu stāstīt www.curantur.lv - ka abos gadījumos - gan vakcinējot, gan nevakcinējot - tā ir un paliek vecāku atbildība. Kā jebkurā dzīves un veselības situācijā. Un jo ātrāk sašķīdīs ilūzija par abstrakto ārsta atbildību, jo labāk. Un šīs ziņas gaismā lēmums par vakcināciju varbūt paliek nedaudz vienkāršāks.

Grūtais lēmums par savas pusaugu meitas vakcināciju jāpieņem vecākiem vai aizbildņiem. Un atmet ilūziju, ka kādu seku vai komplikāciju gadījumā Kāds/a par to atbildēs. Jo arī Latvijas likumdošana, tāpat kā Īrijas gadījumā, būs spiesta klausīt EU Zāļu Aģentūrai. Bet Latvijas Zāļu Valsts Aģentūra līdz turpmākam savas EU jumta organizācijas rīkojumam atzīst HPV vakcīnu par drošu. Noklausies raidījumu, par kuru te runājam, pārlasi vēlreiz visus 3 rakstus, izpēti visus šeit norādītos avotus, izlasi vakcīnu anotācijas, iedziļinies un domā līdzi. Tavā ziņā izvēle, kurai informācijai uzticēties. Raksta turpinājumu lasi šeit.

Izvēlies būt vesels!

Rakstā varētu būt iesprukusi kāda doma no sarunām FaceBook domubiedru grupā. Par šo ieguldījumu un atbalstu - paldies.

Silvija Ābele, PhD

Homeopāte, CEASE terapeite, GAPS konsultante

"Nenomira - viss kārtībā" ??? 1. daļa

Mon, 21 Mar 2016 08:51:00 +0000

1. DAĻA

“Jo ir labākas viņa zināšanas, jo vairāk cilvēks vēlas vakcinēties”, - kļūdās profesore

“Vakcinācijas kalendārs pasargā mūsu bērnus no 14 infekcijas slimībām”, tik optimistiski iesākas saruna, kura iepriekš radio reklāmas rullīšos pieteikta kā raidījums, kurā runās par jaunajām tendencēm saistībā ar vakcināciju. Lai gan vārdu “tendences”, pie kura esam pieraduši modes pasaulē, liekas dīvaini izdzirdēt valkājam tik nopietnā sarunas pieteikumā kā veselība un, jo īpaši, vakcinācija, vienalga, vai "tendences" attiektos uz jaunajām vakcīnām vai vecāku vēlmi nevakcinēt bērnus. Raidījuma nosaukums “Atteikšanās bērnus potēt pret kādu konkrētu saslimšanu. Kādas tam var būt sekas” it kā solīja diskusiju.

Diemžēl aiz trīs nopietnu autoritāšu vakcīnu jautājumos pārliecinātajām mugurām nebija iespējams iespraukties atšķirīgam viedoklim - ne klātienē (jo uz sarunu nebija uzaicināts neviens citāda viedokļa paudējs), ne telefoniski, ne nolasītajos komentāros vai vēstulēs. Līdz ar to diskusija beidzās, tā arī nesākusies, un tāds jau nebija arī mērķis, acīmredzot. Mērķis bija parādīt, ka mūsu valstī ir viens pareizais viedoklis, kuram mums būs klausīt, vēlams nedomājot.

“Pasaules pieredze rāda, ka cilvēks atsakās no tā, no kā viņš baidās. Un parasti viņš baidās no tā, ko nezina. Jo ir labākas viņa zināšanas, jo vairāk cilvēks arī vēlas vakcinēties,” saka profesore Ilze Grope. Un tieši pēc šiem vārdiem manas ausis smaidot saspicējas un turpmāko klausos ar dubultu uzmanību.

Šie ārstes vārdi varētu šķist smieklīgi, ja nebūtu traģiski… Vairākos variantos raidījumā izskan doma, ka tie vecāki, kas izvēlas nevakcinēt savus bērnus, baidās no vakcīnām, jo nav informēti par slimību smagumu un attiecīgo vakcīnu ieguvumiem. Vai tiešām ārste domā, ka atbildīgi bērnu vecāki nelasa literatūru, kas, pateicoties internetam un grāmatām, ir plaši pieejama? Vai nav tā, ka no vakcīnām atsakās tieši tās ģimenes, kas ir izstudējušas literatūras kalnus, un bieži lēmums balstīts grūtā pieredzē ar vakcināciju vecākajiem bērniem?

Ārste ļoti pārliecināti pamanās sagriezt visu ar kājām gaisā, jo īstenībā viss ir tieši otrādi – tieši vecāki, kuri domā, lasa, meklē, kritiski vērtē vakcīnu nepieciešamību saviem bērniem, ir tie, kuri nebaidās un neļaujas iebiedēties, par spīti ārstu pastāvīgajam spiedienam bērnus vakcinēt. Un te nav runa par bailēm no vakcīnām, ir runa par atbildīgu iestāšanos par savu bērnu veselību. Tieši šie mazu bērnu vai pusaudžu meiteņu vecāki spēj ārstam arī pamatot savu izvēli savu bērnu nevakcinēt, un arvien vairāk dzirdu, ka šādi vecāki, paši izurbušies cauri literatūras kalniem, iesaka dakterim izlasīt attiecīgo grāmatu vai pat paši to uzdāvina savam ģimenes ārstam.

Tomēr lielais vairums vecāku joprojām neaizdomājas par vakcīnu riskiem, jautājumus neuzdod, bet akli paļaujas uz ārsta kompetenci, ticot, ka ārsta uzdevums ir ieteikt labāko viņu bērnam. Ja uzrodas kāds šaubīgāks vecāks, viņu ārsts var viegli pārliecināt, stāstot par briesmīgo slimību izpausmēm un neapstrīdamo vakcīnu efektivitāti.

"Ja nav sastapies ar slimību un nezina, kā tā izpaužas, cilvēks domā, ka tas ir nebūtiski, ka nevajag potēties. Ja ir informācija, izvēle ir pilnīgi cita," uzskata profesore Grope. Ir īpaša metode, ko vecāku iebiedēšanai izmanto ārsti (un par šo pieredzi viena no ārstēm tēlaini dalās arī raidījumā),- rādot šaušalīgas slimību izkropļotu bērnu fotogrāfijas, visbiežāk atrastas interneta neizsmeļamajās dzīlēs.

Reta būs tā sieviete, kura, iznēsājusi un piedzemdējusi savu bērniņu, varēs palikt vienaldzīga pret šāda satura vizuālu informāciju. Esmu redzējusi video, kur ASV vēl papildus bildēm auditorijā atskaņo, piemēram, mazuļa garā klepus lēkmi. Video tuvplānā redzam raudošas sievietes, kurām vairs nav šaubu par savu izvēli – vakcīna ir tātad labākais un vienīgais, kas var bērnu pasargāt no šādām mokām…

Un varam saprast no ārstes teiktā LR1 raidījumā, ka tieši šādu bilžu lekciju apmeklēšana, viņasprāt, ir tā ”izglītība” jeb “zināšana”, kas palīdz māmiņām un tētiem nebaidīties (?) un priecīgi vakcinēt savus mazuļus. Es šādu pieeju sauktu nevis par izglītošanu vai informācijas sniegšanu, bet par emocionālo teroru.

Jaunais ārstu arguments vakcinēties – bēgļi

Pavisam nesen ārstu “argumentu” arsenālā parādījies jauns iebiedēšanas instruments – bēgļi. Ka viņi atnesīšot slimības, ka tāpēc mums jāvakcinējas vēl raitāk. “Jo pietiks ar vienu slimnieku, lai sāktos epidēmija”, raidījumā saka viena no ārstēm. “Pagājušā gadā reģistrēti 50 poliomielīta gadījumi Pakistānā un Afganistānā… Tur ir nemiers, karš… Bēgļi var atnest šīs slimības uz Eiropu. Kamēr pasaulē paliks kaut viens slimnieks ar poliomielītu”, apgalvo arī Jurijs Perevoščikovs, “tikmēr nevar dzīvot droši un nevakcinēties”.

Liekas pavisam dīvaini, ka speciālists vakcinācijas jautājumos salīdzina Latvijas situāciju ar Afganistānu, kur gan sadzīves apstākļi, gan cilvēku ikdiena kara apstākļos (stress par elementāru izdzīvošanu, dzeramā ūdens nepietiekamība, tualešu neesamība, higiēnas ievērošanas grūtības, nepietiekama pārtika, novājināta imunitāte u.t.t.) patiesi rada fonu slimību izplatībai. Taču aiz bailēm, ka kara postītajā zemē cilvēki slimo, mums Latvijā pret poliomielītu ir jāvakcinē savi zīdaiņi? Sīrijā un Ukrainā arī karo, vai tāpēc mums būtu visiem jābruņojas?

Bailes un iebiedēšana ir visbiežāk lietotie ieroči ārstu rokās, lai, baidot cilvēkus ar slimībām, tai skaitā, mazu bērnu vecākus, pārliecinātu viņus vakcinēties. Ja citi - loģiski un pamatoti - argumenti nenostrādā (vai to nav), tad tiek likta lietā klaja un rupja baiļu iedzīšana mazu bērnu vecākos, ko, ņemot vērā viņu emocionāli trauslo situāciju, nav grūti izdarīt.

Un, ja pašu mājās slimība vairs nav aktuāla, tad baidīsimies no 50 poliomielīta slimniekiem Pakistānā. Aizmirstot piebilst, ka pat vakcīna negarantē pilnīgu aizsardzību pret slimībām. Bez tam, visbiežāk ārsti informē tikai par vakcīnas “ieguvumiem”, noklusējot to riskus. Kā dzirdējām raidījumā, un lasīsi tālāk rakstā, ārste nezina, kādi ir konkrētās vakcīnas iespējamie veselības sarežģījumi, tātad viņa par tiem nevar pastāstīt arī pacientiem.

Te komentēšu ar virusoloģes Gaļinas Petrovnas Červonskas vārdiem: “Ir tik daudz infekcijas slimību, pret kurām nav vakcīnas, un nekādas epidēmijas netiek izsludinātas. Pirmais jautājums, kas būtu jāuzdod - kāpēc tiek izziņotas tikai to infekcijas slimību epidēmijas, pret kurām ir vakcīnas? Jo tas ir izdevīgi tiem, kas šīs vakcīnas rada un kas šīs vakcīnas pārdod.”

“Vakcīna ir vienīgā lieta, kas var pasargāt no slimībām un arī no nāves,” apgalvo Latvijas pediatru biedrības vadītāja Ilze Grope, bet ziņas internetā par vakcīnu blaknēm esot dezinformācija. Vai tiešām? Atļaušos nepiekrist nevienam no šiem ārstes apgalvojumiem. Rodas iespaids, ka daktere nav lasījusi vakcīnām klāt pievienotās anotācijas. Jo tajās pats ražotājs uzrāda iespējamās komplikācijas pēc vakcinēšanas.

Lasi te par DTaP vakcīnas blakus parādībām

Te ražotāja DTaP vakcīnas Tripedia anotācija

Te ražotāja Gardasil vakcīnas anotācija

Te pieejamas daudzu vakcīnu anotācijas, kas ietver arī vakcīnu blakusefektus

Un pasaulē ir tūkstošiem bērnu un pieaugušo, kam šīs blakusparādības nav tikai termins vakcīnas anotācijā, bet viņiem ar to jādzīvo, visbiežāk bez palīdzības, sapratnes un atbalsta no mediķu puses. Arī Latvijā. Vai tiešām vecākiem būtu lēmuma pieņemšanā jāpaļaujas tikai uz ārsti, kas apgalvo, ka nopietnu blakusefektu vakcīnām nav, bet tie veselības sarežģījumi, kas pēc vakcinācijas rodas, noteikti nav saistīti ar vakcīnu?

Un nē, vakcīnas noteikti NAV vienīgā lieta, kas var pasargāt no saslimšanas. Jo vairāk rūpēsimies par savas un bērnu Imunitātes stiprināšanu, jo grūtāk būs slimībai mūs pieveikt. Vīrusi un slimību ierosinātāji ir mums apkārt un pat dzīvo mūsu organismā pastāvīgi, bet, kamēr mēs rūpējamies par veselību, mūsu imunitāte parasti tiek ar tiem galā. Cilvēka mikrobioma pētījumi apstiprina, ka īstenībā cilvēka organismā ir 10 reizes vairāk baktēriju nekā mūsu pašu šūnu un ka tieši šī simbioze (draudzīgā kopā dzīvošana) ar vīrusiem, sēnēm, baktērijām un citiem mikroorganismiem palīdz abpusēji nodrošināt visas organisma vajadzīgās funkcijas un procesus. Zarnu traktā mītošās baktērijas ir galvenā un noteicošā fronte, kas veido mūsu imunitāti. Taču diemžēl tieši vakcīnas ir tās, kas bērna imunitāti sabojā, šo iekšējo dabisko un smalko organisma līdzsvaru izjaucot, un padara bērnu uzņēmīgāku gan pret infekcijas slimībām, gan veicina veselu plejādi citu saslimšanu. Ir neskaitāmu ģimeņu pieredze un nu jau arī pētījumi, kas rāda, ka nevakcinēti bērni ir veselāki par vakcinētajiem.

Stingumkrampji, poliomielīts, BCG, … – vai tiešām vajadzīgas vakcīnas Latvijā?

Latvijā turpina potēt arī pret slimībām, kas vairs pie mums nav izplatītas, kā, piemēram, stingumkrampji vai poliomielīts, to arī atzīst speciālisti Ģimenes studijas raidījumā.

Varam dzīvot bailēs no bēgļiem kā infekciju avotiem vai izvēlēties trīcēt baidoties no visām iespējamajām pasaules slimībām, taču ir labi un mierinoši zināt, ka ir dabiskas iespējas, kā gan mazināt saslimšanas iespējamību, gan palīdzēt sev vai bērnam saslimšanas gadījumā. Tieši šīs būtu tās zināšanas, kas mūs no bailēm par savu un savu bērnu veselību atbrīvotu. Diemžēl mūsu vakcinācijas speciālisti raidījumā par to nemin ne pušplēsta vārda, tā vietā par "izglītību" dēvējot šausminošu slimību bilžu skatīšanos.

Tā Dr Humphries lekcijā par stingumkrampjiem (Tetanus) stāsta, ka pat vakcinācija negarantē, ka ar šo slimību nekad nesaslimsim. Vakcinēts vai ne, ir prātīgi ievērot vispārējus un dabiskus aizsardzības līdzekļus, ja gadījies savainoties – laicīga parūpēšanos par brūcēm, lai tās neiekaist un neļauj iespējamajai infekcijai izplatīties, dabiska pārtika svarīga imunitātes uzturēšanai, C vitamīna lietošana lielās devās gan iekšēji, gan ādas apstrādei var apturēt infekcijas izplatīšanos. Ārste lekcijā min, ka stingumkrampju prevencijai pareiza brūču apstrāde ir daudz efektīvāka par vakcināciju.

Tikmēr mūsu ārstes Ilze Grope un Gerda Lielause raidījumā slavē Latvijā esošo vakcinācijas kalendāru kā vienu no labākajiem pasaulē (?). Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, uzzinām, ka piemēram, Japānā jau kopš 1993. gada nelieto MMR vakcīnu, jo nav izslēdzama tās saistība ar autismu. BCG vakcīna pret tuberkulozi nekad nav tikusi lietota ne ASV, ne daudzās Eiropas valstīs. BCG pārtraukušas lietot kopumā 23 valstis (dati uz 2011. gadu):

Zviedrija – 1975
Spānija – 1981
Vācija 1998
Itālija - 2001
Apvienotā Karaliste – 2005
Francija – 2007
Norvēģija – 2009
Tikko atteikusies Īrija

Te apskatāma lieliska interaktīva pasaules karte, kurā var aplūkot informāciju par BCG vakcīnu dažādās valstīs (kad tā sākta lietot, kad pārtraukta, kādā vecumā bērni tiek vakcinēti, utt.) kopā ar tuberkulozes gadījumu skaitu attiecīgajā valstī. Ja papētīsi skaitļus, ievērosi, ka tieši tajās valstīs, kur vakcinācija VĒL tiek veikta (tai skaitā Latvijā), ir vislielākais ar tuberkulozi saslimušo skaits.

Krievijā, kur vakcinācija inerces pēc notiek non-stopā kā vēl no Padomju laikiem, tuberkulozes slimnieku skaits nevis krīt, bet pieaug. Bieži tās jau ir rezistentas slimības formas. Tas aizvien vairāk vedina domāt, ka tieši vakcinētie cilvēki ir tie, kas slimību izplata. Tā uzskata arī krievu imunoloģe un virusoloģe Gaļina Červonska. Pretēji tam, ko cenšas iegalvot masu mediji, ne viens vien slimības uzliesmojums notiek tieši vakcinēto cilvēku vidū, pat reģionos, kur vakcinēti 95% cilvēku un kur tātad būtu jānostrādā kolektīvajai imunitātei.

Tā pavisam nesen varējām lasīt par masalu uzliesmojumu Kalifornijā/Disnejlendā, kura iemesls, visticamāk, ir tieši nesen vakcinētie bērni, jo dzīvais masalu vīruss no vakcinēto cilvēku organisma spēj izdalīties pat vairākus mēnešus pēc dzīvo vīrusu saturošas vakcīnas ievadīšanas. 2016. gada martā lasām arī par garā klepus uzliesmojumu Floridā tieši starp vakcinētajiem bērniem. Piemēram, te var lasīt labu apkopojumu par dažādu infekcijas slimību epidēmijām tieši vakcinēto populāciju vidū.

Pat Pasaules Veselības Organizācija atzīst, ka, piemēram, tieši poliomielīta vakcīna var būt par iemeslu slimības izplatībai. Un ka eksistē pasīvā imunizācija - vakcinētie cilvēki izdala vidē vakcīnas sastāvā esošo vīrusu. Kamēr pasaulē pētījumi apstiprina, ka poliomielīts izplatās, tieši pateicoties vakcīnai, mūs Latvijā turpina aģitēt potēties, un ja bailes "parastās" nelīdz, tad ārsti cer, ka varbūt bailes no slimajiem bēgļiem nostrādās?

Pat 99% vakcinācijas aptvere negarantē, ka slimība vairs nav aktuāla, kā lasām šeit par MMR vakcīnu un saslimšanu ar masalu, cūciņu un vējbaku infekcijām. Kur ir risinājums - vakcinēt vēl vairāk, vēl biežāk, grūtnieces? Vai varbūt labākais lēmums būtu šādas neefektīvas vakcīnas pārtraukt izmantot? Redzot, kas pasaulē notiek ar infekcijas slimību uzliesmojumiem vakcinēto cilvēku vidū, jājautā, vai vakcīnas dod vairāk labumu sabiedrībai, it kā no slimībām pasargājot, vai nodara vairāk sliktu, slimības atkal izplatot?

Par to liek aizdomāties arī šī Tuberkulozes izplatības un BCG vakcīnas lietošanas pasaules karte.

Attēls no http://www.gideononline.com/2011/11/21/tuberculosis-reported-disease-trends-vs-bcg-vaccine-uptake/

Atgriežoties pie tuberkulozes vakcīnas diskusijas, - lasot materiālus, uzzinu, ka ASV nekad nav bijusi universāla BCG vakcinācijas programma, taču tuberkulozes slimnieku skaits katru gadu samazinās. Migrantu Amerikai vairāk kā vajag (to skaitu noteikti nevar salīdzināt ar pārsimtu bēgļu Latvijā), un tomēr šī valsts panikā nebaidās no tuberkulozes ne Āfrikā, ne Krievijā. Un saslimstība ar tuberkulozi tātad ir tik zema, ka pēc vakcīnas gluži vienkārši nav vajadzības.

Zinot, ka tuberkulozes izplatība ir lielā mērā saistīta ar sadzīves apstākļiem (lasi – nabadzību), kas ir šīs slimības veicinošais faktors, jājautā, vai Latvijas iedzīvotāju apstākļi un dzīvesveids, jau 12 gadus esot Eiropas Savienībā, tiešām ir tik slikti, ka mums vēl ir vajadzība potēt pret tuberkulozi katru jaundzimušo viņa pirmajās dzīves dienās. Mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā BCG vakcīnu neizmanto jau 40 gadus. Kad no tās atteiksimies mēs?

Un šeit mēs pat vēl neesam sākuši runāt par BCG un citu vakcīnu riskiem un reāliem piemēriem pasaulē, kur mazuļi cietuši vai miruši pēc vakcīnu saņemšanas. Un Latvija šai ziņā diemžēl nav izņēmums. Nevis iebiedēšana ir šīs rakstu sērijas mērķis, bet to vakcīnu aspektu parādīšana, par kuriem, visticamāk, nerunās ģimenes ārsts. Tikai objektīva informācija par vakcīnu nepieciešamību, ieguvumiem, riskiem un arī alternatīvām iespējām savus mazuļus un sevi no slimībām pasargāt dod iespēju visus aspektus izsvērt un pieņemt rūpīgu lēmumu, kurš vistiešākajā veidā un visas dzīves garumā ietekmē veselību mums pašiem un mūsu bērniem.

Izvēlies būt vesels!

Rakstā varētu būt iesprukusi kāda doma no sarunām FaceBook domubiedru grupā. Par šo ieguldījumu un atbalstu - paldies.

Silvija Ābele, PhD

Homeopāte, CEASE terapeite, GAPS konsultante