GAPS dzīvesveids ikdienā. Lasītāja jautājumi par glutēnu un pienu

Sat, 22 Aug 2015 20:24:00 +0000

Lasītājas vēstule 30.04.2015. Publicēta ar lasītājas atļauju. Vārds mainīts

Labdien.

Vēlējos pavaicāt, cik ļoti GAPS būtu vēlams celiakijas slimniekam? Varbūt noder vispārējai organisma uzlabošanai?
Vēl ir ļoti grūti saprast par rīsiem - milzum liela pasaules daļa pārtiek no rīsiem un neteiksim, ka tur cilvēkiem ir slikta veselība. Tas pats ir ar rudziem, tāds īsts, labs mūsu senču ēdiens…
Un par pienu - varbūt slikts ir tikai veikala piens un ne jau tāpēc, ka viņš būtu saindēts, bet nav svaigs kā tikko no govs pupa nācis. Zinu pāris gadījumus no 35 gadu senas pagātnes, kad vecmāmiņa izglāba mirstošu zīdainīti, kurš skaitījās ar neārstējamu plaušu karsoni, vedot katru dienu uz slimnīcu svaigu govs mēslu un SVAIGA piena maisījumu.

Jautājumi sāka rasties lasot gan par GAPS, gan par AIP protokolu blogā topivesels.lv. Domāju, vai vajag kaut ko no šīm lietām ievērot manam dēlam, kuram, iespējams, ir celiakija. Diagnoze ir uzstādīta, bet ir daudz kas, kas liek man par to šaubīties, bet nevaru noliegt, ka, nelietojot graudaugus, situācija ir uzlabojusies. Jebkurā gadījumā graudaugi sāk izskatīties nevēlami vispār, kaut gan tam ir tik grūti noticēt :) Gribētos ticēt, ka cilvēkiem bez izteiktām veselības problēmām ekoloģiski tīra bezrauga rupjmaize, vai speltas maizīte nemaz nav tik nevēlama?

Tā gari sanāca, bet šie ir tie jautājumi, kuri pašlaik mani baksta :) Paldies jau iepriekš par veltīto laiku.

Zane

Curantur.lv atbilde Zanei 14.05.2015

Zane, piedod, ka tik ilgi kavējos ar atbildi. Darāmā ir vairāk nekā dienu un stundu...

Jā, es labi saprotu Tavus jautājumus. Mums patiesi ir grūti noticēt, ka maize un piens, kas gadu simtiem un tūkstošiem ir bijuši mūsu senču ēdienkartes pamatā, 21. gadsimtā tiek pasludināti par organismam kaitīgiem. Bet diemžēl tā ir, jo paši cilvēki ar savu zinātnes, medicīnas, farmācijas, lauksaimniecības progresu ir paspējuši izdarīt vairāk slikta nekā laba. Par to liecina visu slimību epidēmijas, pie tam slimības, kas agrāk bija tikai veciem cilvēkiem, tagad piemeklē jauniešus un bērnus.

Mans uzskats ir, ka nevis produkti ir slikti, bet to modernā versija ir tāda. Un tas jāsaka gan par kviešiem, kas gadu desmitu laikā ir modificēti un "uzlaboti" ar mērķi palielināt tieši glutēna saturu graudos (jo mums taču patīk, ja maizīte pufīga), gan par pienu, kura pasterizēto un homogenizēto versiju gotiņa sen vairs neatpazītu kā savu. Tik ļoti mēs esam pieraduši dzīvot ērtā pasaulē, visu produktu pārstrādātā versijā, tikai aizmirstam, ka par šīm izmaiņām prom no dabas likumiem mums agri vai vēlu būs jāmaksā. Un mēs to jau darām - ar savu un savu bērnu veselību. Tavs dēls tam ir lielisks piemērs. Un ĢMO vēl tikai šo problēmu padziļinās.

Kāpēc piens ir kļuvis par slikto produktu?

Tātad mana atbilde par pienu ir, ka, kaitīgais veselībai ir tikai pārstrādātais - nokrejots, pasterizēts, homogenizēts piens, kurā nav vairs ne fermentu, ne dabīgo vitamīnu (tāpēc kompensācijai nereti tiek pievienoti sintētiski vitamīni). Homogenizētās (tātad sašķeltas mazos peptīdu fragmentos) olbaltumvielu molekulas organismā iet cauri visiem mūsu zarnu sieniņu filtriem, nonāk asinīs, un tiek cauri arī asinsvadu sieniņām, tā sacaurumojot tās. Tad nu palīgā nāk labais glābējs Holesterīns to visu taisīt ciet, salabot, kas labojams, jo organismā ir radies iekaisums. Tas ir tikai viens no scenārijiem.

Otrs ir, ka cilvēkiem ir slikta veselība galvenokārt tāpēc, ka nav kārtībā zarnu trakts. Gremošana sākas jau mutes dobumā (zobi, siekalas) un kuņģī. Diemžēl, kuņģa skābe vairumam cilvēku nav pietiekamā daudzumā, bet tas savukārt nozīmē, ka nebūs pietiekamā daudzumā arī citi gremošanas fermenti (jo tieši kuņģa skābe darbojas kā poga, kas pēc domino mehānisma palaiž visu pārējo fermentu izdalīšanos, tai skaitā pašas skābes neitralizēšanu, ēdienam aizceļojot no kuņģa uz leju pa zarnu traktu). Bez tam zarnu traktā bieži dominē sliktās baktērijas, kas izdala toksīnus, kas spēj nonākt asinīs.

Vēl - ilgstoši nevērīgas attieksmes pret ēdienu un veselību dēļ zarnu sieniņas ir caurumotas (leaky gut) - gan tāpēc, ka ir neveselas vai atmirušas zarnu epitēlija šūnas, gan tāpēc, ka to starpšūnu telpa (tight junctions) nenoslēdzas pilnīgi. Šāds nevesels un nepilnīgs (caurumots) zarnu epitēlijšūnu filtrs tātad laidīs cauri asinīs līdz galam nesagremotas ēdiena molekulas un citus toksīnus, kas tālāk organismā tiek uztvertas kā svešvielas, un pret tām tiek izsūtīta glābējarmija – organisms izstrādā aizsargātājas antivielas.

Neko nemainot savā dzīvesveidā un ēšanas paradumos, drīz tiek sasniegts pēdējais piliens organisma spējā mūs aizsargāt. Un tad iestājas vispārējs haoss, jo organisms vairs nesaprot, kas ir savējais, kas svešinieks, un pēc molekulārās mīmikrijas (molecular mimicry) principa sāk uzbrukt gan toksiskajām svešvielām, gan saviem audiem. Tā rodas Autoimunitāte, un Celiakija ir viena no tās izpausmēm, kas izpaužas kā zarnu bārkstiņu pilnīga atmiršana. Psoriāze, Multiplā skleroze, Vitiligo, Reimatoīdais artrīts, Krona slimība ir citi Autoimunitātes piemēri.

Un tad mēs iedzeram pienu no veikala pakas, kurā dabiski tur esošo fermentu vairs nav (tie nogalināti pārstrādes procesā), bet piena olbaltumu kazeīnu vai piena cukuru laktozi šķeļošie fermenti pietiekamā daudzumā nav arī mūsu organismā. Asinīs nonāk gan līdz galam nesašķelta laktoze, gan piena olbaltums peptīdu fragmentu veidā. Un rezultāts ir piena nepanesamība vai alerģija, kas nu jau vērojama pat zīdaiņiem. Ne velti Natasha Campbell-McBride runā par nemitīgo toksīnu upi, kas nevesela zarnu trakta gadījumā plūst mūsu organismā. Un GAPS ir viena no iespējām šo toksīnu plūsmu asinīs mazināt un pārtraukt pavisam.

Šis viss baisais scenārijs neizpildās, ja mēs dzeram svaigu pienu no govs pupa, šādā pienā ir iekšā visi fermenti un kofaktori, kas nepieciešami piena komponentu sagremošanai mūsu organismā. Tāpēc svaigpiens IR VESELĪGS. Un tāpēc to zīdainīti 35 gadus atpakaļ varēja izglābt ar SVAIGU govs pienu. Un varētu arī šodien, ja gotiņa būtu ēdusi labu tīru zālīti un pieniņš slaukts tīrā un gādīgā saimniecībā...

Svaigpiena dzeršanas veicinātāji pasaulē nenoguruši turpina cilvēkiem stāstīt par svaiga piena devumiem veselībai, tāpat arī, ka sviests ir labs un veselīgs, bet margarīns ir pilns ar hidrogenētiem pārstrādātiem taukiem un satur metālus, kas tika izmantoti kā katalizatori ražošanas procesā. Ja lasi labi angliski, tad WAPF mājas lapa ir lieliskākais šādas labas informācijas avots. Lasi te http://www.westonaprice.org/health-topics/abcs-of-nutrition/principles-of-healthy-diets-2/

Daži raksti no šīs WAPF Brošūras ir tulkoti latviski un atrodami gan WAPF lapā, gan arī Curantur.lv http://www.curantur.lv/uzturs/wapf/params/post/398758/

Un Glutēns?

Glutēns ir kviešos un citos graudaugos esošā olbaltumviela jeb lipeklis. Glutēna stāsts ir līdzīgs. Kvieši, no kā mūsdienās cepam maizi, sen vairs nav tie, ko lietoja mūsu senči. Jā, spelt versija ir tuvāka senajiem kviešu senčiem. Jā, cept maizīti ar ieraugu ir veselīgāk, jo ieraugā esošās baktērijas jau sašķeļ lielu daļu no kviešu sastāvā esošajām uzturvielām, tai skaitā glutēnu (bet to saku intuitīvi, tas vēl man jāapstiprina ar kādu zinātnisku info). Un gan šādu maizīti, gan svaigpienu veseli cilvēki var lietot bez problēmām. Arī rīsus, ko mini.

Par glutēnu meklē info www.TheDr.com (Dr Tom O'Bryan) un www.glutenfreesociety.org (Dr Peter Osborne). Protams, viņi nav vienīgie, bet ir vieni no pasaules labākajiem speciālistiem Glutēna lietās. Dr Tom O'Bryan nenoguris apgalvo, ka cilvēka organismā NAV fermenta, kas spētu sašķelt glutēnu. Ja tā, tad tas automātiski nonāk zarnu traktā un asinīs līdz galam nesagremots, un šie peptīdu fragmenti ir tie, kas pamazām pilina Autoimunitātes kausiņā. Līdz brīdim, kad tas iet pāri malām, un problēmai vairs nav atpakaļceļa.

Tiem, kas visu laiku saka, ka mūsu senči taču ēduši kviešus no paaudzes paaudzē, varu pastāstīt lekcijās dzirdētu analoģiju - ka visā kopējā cilvēces vēsturē, ja to salīdzinātu ar 24 stundu pulksteņlaiku, kviešus cilvēki sāka izmantot tikai 23.54... Tad nu spried pati, vai tas ir sen, vai nesen. Aizdomājos, vai tais senajos laikos, kad pārtika nebija sagandēta, cilvēkiem maz bija tāda problēma kā Autoimunitāte. Baidos, ka nav pētījumu, kas varētu dod atbildi, bet mana šī brīža sapratne liek domāt, ka Autoimunitāte ir drīzāk 20. un 21. gadsimta fenomens.

GAPS un Celiakija

Diemžēl retais vairs mūsdienās ir saucams par veselu, un, jā, slimiem cilvēkiem no kviešiem/glutēna jebkādā veidā būtu uz laiku jāatvadās, līdz savu organismu savedam kārtībā. Pēc tam - ēdam uz veselību, ja nekas nekaiš. Taču, ja esam jau tik tālu nodzīvojuši savu nabaga organismu, ka runa ir par Autoimunitāti (kam medicīna pat nepiedāvā risinājumu), tad glutēns jāaizmirst uz dzīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja reiz Autoimunitāte organismā ir sasniegta, attiecīgās antivielas asinīs būs vienmēr. Un var 6 mēnešus neēst picu, tā liekot antivielām iesnausties, bet, kad apēdīs gabaliņu, antivielas būs atkal augšā un cīnīsies pēc savas sapratnes par mūsu veselību. Tāpēc, jā, Zane, Tavam dēlam kvieši nav draugi un nebūs ilgi, ja ne visu dzīvi. Tieši tāpēc Tu redzi uzlabojumus, kad viņš samazina kviešus uzturā. Lai bilde nezīmētos pavisam melna, labā ziņa ir, ka ir rīsi, prosa, griķi uc graudi, kuros glutēns ir maz vai nemaz. Un no tiem var cept gan maizi, gan kārumus.

Jā, GAPS vai AIP (Auto Imunitātes Protokols) būtībā ir dzīvesveids Tavam dēlam, kā ceļš uz veselību. Man nepatīk tās saukt par diētām, jo tas ir veids, kā jādzīvo. Un ne tikai Tavam puikam, visiem ģimenē. Jo Tavs ar Celiakiju slimais puika ir piedzimis Tev un Tavam partnerim. Kas nozīmē, ka sēkla viņa problēmai jau bijusi iesēta caur Tavu un partnera veselību vai tās problēmām. Zane, slimības nav nejaušas, tās nav nelaimes, kas mūs negodīgi piemeklē, dominējošie nav arī gēni, kā mums ļoti vēlas uztiept medicīna. Slimības ir ļoti loģiskas, tās ir sekas visam tam, kas bijis un kas ar mums noticis iepriekš. Un vairākās paaudzēs. Tāpēc, ja vēlies saprast, kāpēc tieši Tavam dēlam ir Celiakija (tātad nopietna Autoimunitāte), paskaties uz savu un partnera veselību, dēla zīdaiņa vecumu, dzemdībām, grūtniecību, laiku pirms tam, Tavu un partnera vecāku veselību, lietotās zāles, vidi, kādā dzīvojat, un varbūt vēl senāk atpakaļ, un es ticu, ka Tu ieraudzīsi kopsakarības. Un jo ātrāk to izdarīsi, jo vairāk laika Tev būs, kā vērst veselību uz labu visiem ģimenē.

Nešaubies, Zane, Tu nekļūdīsies, ievērojot GAPS (meklē Curantur.lv saites uz vērtīgu info par GAPS http://www.curantur.lv/gaps/gaps-di/.) vai AIP (http://www.thepaleomom.com/). Pat ja diagnoze nebūtu, gan Tavs dēls, gan visa ģimene tikai iegūtu. Es pat teiktu, Tev nav izvēles, Tev sen ir laiks rīkoties, lai ieviestu ikdienā labas izmaiņas un vairotu veselību. Un māte bērna dēļ var izkustināt kalnu, tad pret to uztura paradumu maiņa tāds nieks vien ir. Tev izdosies!

Iespējams, šo atbildi Tev es vēlāk publicēšu mājas lapā kā bloga ierakstu. Vai vismaz izmantošu kā pamatu. Ticu, ka Tu neesi vienīgā, kam radušies jautājumi, kurus uzdevi, un varbūt manas atbildes var palīdzēt arī citiem.

Paldies, ka esi Curantur.lv lasītāja. Un vēlreiz piedod, ka uz manu atbildi Tev bija ilgi un pacietīgi jāgaida. Ceru, ka domas šajā vēstulē Tev noderēs.

Izvēlies būt vesels!

Curantur.lv / Silvija

Zanes nākamā vēstule 14.05.2015

Liels paldies Jums par izsmeļošo atbildi. Izlasīju ar interesi vairākkārt, lai saprastu. Tomēr man radās daži jautājumi.

1. Vai es pareizi saprotu, ka visa vaina slēpjas pārstrādātajā veikala pienā? Man ir iespēja dabūt pienu no eko sertificētajiem zemniekiem, kuri atved savus produktus uz tiešās pirkšanas pulciņu. Vai tas varētu būt risinājums? Esam noprovējuši visus pienus, bet nu smadzenes galīgi neņem pretī, ja nu vienīgi auzu mazliet. Protams, zemnieki pienu atdzesē pirms ved un tas nav pirmās stundas no pupa, bet šķiet tomēr daudz labāk. Vai pareizi saprotu?

2. Tad vēl par GAPS. Gan pati jau sāku nojaust, gan Jūs sakāt par citu graudaugu, kuros nav glutēna, maizes cepšanu. Esmu atradusi šādus cepējus, arī pati uzcepu. BET jebkurā no iepriekšminētajām diētām pat šie dažādie graudaugi ir nevēlamo sarakstā :( Es domāju, ka kādreiz varētu uz kādu brīdi organisma sapurināšanai šo diētu ievērot, bet baidos, ka tik vienkārši tas nebūs, tādēļ zinot mūsu iespējas produktu pieejamībā un arī vājās vietas, es vēlos atrast ikdienai labāko variantu. Maizei man tiešām ir jāatrod dažādi vēl varianti, jo neiztikt tikai ar mandeļu miltu maizi.

Un piens - oi oi oi :) arī ceru uz zemnieku vesto. Protams, drīkstat izmantot atbildi un manis uzdotos jautājumus.

Zane

Curantur.lv atbilde Zanei 14.05.2015

Zane, jā, tieši tā, ja piens garšo, tad zemnieku piegādāts atdzesēts svaigpiens (ar visu treknumu) ir labākais iespējamais. Ar svaigpienu pat varot izārstēt piena nepanesamību, lai cik tas dīvaini nešķistu. Bet paliek loģiski, ja atceramies, ka ar pārstrādāto pienu esam savu organismu sabojājuši.

GAPS un graudaugi. Te ir 2 ceļi:

1. Ievērot GAPS stingri pēc burta. Tad, jā, paliek maz atļauto graudu. Šis ceļš ir grūtāks, bet dod arī rezultātu ātrāk un pēc būtības. Jo slimāks cilvēks, jo lielāka motivācija to darīt. Un nevajag būt slimam, lai pamēģinātu. Parasti cilvēki, kamēr nav galīgi stūrī un bezizejā, parasti nespēj veikt drastiskas izmaiņas. Smagos gadījumos (piemēram, autiskā spektra gadījumos) GAPS jāievēro 1-2 gadus, lai būtu rezultāts. Un īstenībā cilvēki, kad pierod tā dzīvot, nekad atpakaļ uz hamburgeriem vairs neaiziet.

2. Iet lēnām. Un sākumā izslēdzot pašus lielākos sliktumus - kviešus, rudzus, auzas (šajos visvairāk glutēna), pārstrādātu pienu, cukuru, soju, kukurūzu, pārstrādātus produktus vispār - jau var dabūt labu uzlabojumu. Ja ar to pietiek, neviens neliek mocīties, dzīvojot pilnīgi bez graudiem. Ja tomēr uzlabojums apmēram pusgada laikā nav tik, cik gribētos, tad iet tālāk un skatās smalkāk, kas vēl ir nevēlamie graudi - rīsi, griķi u.c. Tajos ir mazāk glutēna, bet ir ogļhidrāti, kas ir saliktie cukuri, un kas, kamēr organism nonāk nepilnīgi sašķelti, traucē dabūt labu veselības rezultātu.

Sajūtu, ka praktiski Tev labāks šis otrais ceļš. Un, tici, izslēdzot šeit minētos produktus, Tu jau būsi daudz izdarījusi ģimenes un dēla labā. Pēc laika tad skaties, vai vajag iet uz 1. punktu. Bet tad jau tas būs vieglāk. Ja tomēr gribi ātrāk atveseļot savu dēlu, tad 1. ceļš ir efektīvāks, bet, protams, grūtāks.

Tev izdosies, Zane!

Uz veselību,

Curantur.lv / Silvija

Lasi par GAPS šeit

www.curantur.lv - GAPS praktiski. Jautājumi un Atbildes

GAPS dzīvesveids ikdienā. Lasītāja jautājumi par glutēnu un pienu