www.curantur.lv - Mana GAPS diētas dienasgrāmata. GAPS pamata diēta

GAPS diēta jaunā līmenī. 8,5 mēneši

Sat, 18 Oct 2014 14:19:00 +0000

18.10.2014 8,5 mēneši kopš sākuma

Tagad vairs nevaru pateikt, kurā brīdī dēla veselība atgriezās normā – pamazām izzuda puņķi, arī elpa normalizējās. Ēdot stingrāk pēc GAPS ieteikumiem, pēc apmēram 3-4 nedēļām viss pamazām aizveda atpakaļ līdz veselībai. Jāatzīst, devu arī Homeopātiskās zāles un Šūnu sāļus. Šī bija vēl viena pozitīva pieredze ar GAPS.

Kā jau rakstīju, kopš bērnu skolas sākuma ne vien cenšos viņiem gatavot uz skolu līdzi siltas pusdienas, bet arī gatavoju mājās pusdienas sev un vīram. Un priecājos, ka ieguvēja esmu arī es (jeb mani izmisušie orgāni, kas līdz šim nezināja, kad dabūs ēst un ko dabūs - kā norādīja mana masierīte Evija). Jo vienai sev gatavot es būtu par slinku, vien izlīdzētos ar savām mandelēm, biezpienu, jogurtu utml.

Kopš pavisam nesena laika manās mājās ir vēl viens palīgs. Miniatūrs virtuves kombains jebšu vienkāršāk - elektriskā rīve, kam maināmi 4 dažādi asmeņi. Un tagad domāju, kā vispār es spēju līdz šim bez šāda palīga dzīvot, pat visam GAPS eksperimentm cauri. Jo tagad mans laika ieguldījums ir tikai dārzeņu nomizošana, tālākais (un līdz šim ilgākais visā procesā) - dārzeņu sagriešana - ir dažu sekunžu jautājums.

Un, lai nebūtu jāslavē tikai mana jaunā rīve (tas nebūtu godīgi pret pārējiem palīgiem virtuvē), es nolemju fotosesijā iemūžināt visus 7 savus neaizstājamos palīgus (darbināmus ar elektrību vai ar roku), bez kā mana ikdiena vairs nebūtu iedomājama. Un tātad - rūpes par manas ģimenes veselīgajām maltītēm man atvieglo:

elektriskā gaļas mašīna - gatavu malto gaļu un visādus maisījumus šai virzienā nepērkam, vienmēr izvēlēto gaļu mājās samaļam paši)
sulu spiede - ļauj izspiest gan dārzeņu, gan zaļumu, gan augļu sulu
blenderis - kefīra kokteiļiem
elektriskā citrusaugļu sulu spiede - kad sakārojas apelsīnu sulu
elektriskā dārzeņu rīve - šādu vai līdzīgu iesaku iegādāties katrā virtuvē - ērtībai un laika taupīšanai (fotografējot tai esmu noņēmusi plastmasas augšpusi, lai labāk redzama rīve)
rokas citrusaugļu spiede - kad vajadzīga tikai puscitrona sula rīta ūdens glāzei vai klāt pie dārzeņu un zaļumu sulām
piestiņa - sāls un sēkliņu saberšanai
kafijas dzirnaviņas (nav fotogrāfijā) - kamēr rakstu par sēkliņu beršanu, atceros un domās atvainojos savām kafijas dzirnaviņām (īstenībā visvecākajām manā virtuvē), kas manas aizmāršības dēļ ir palikušas ārpus foto zvaigžņu stundas. Kafijas dzirnaviņas kafijas malšanai manā ģimenē lietotas vismaz pārdesmit gadu atpakaļ. Tagad dzirnaviņas kalpo, lai samaltu sēkliņas. Jo jebkuras sēkliņas organismā tiks izlietotas pilnvērtīgāk samaltā veidā. Citādi, ja tās nesamalsi, var sanākt, kā ar linsēklām - kādas iekšā, tādas ārā:)

Tātad man ir 8 palīgi virtuvē, ja neskaita ģimenes locekļus:) Un, te es nemaz neminu cepeškrāsni un citas virtuves ērtības, bez kā neviena mūsdienu virtuve vairs nav iedomājama. Bet uzsvēršu, ka manā virtuvē jau kādus gadus 4-5 ar gudru ziņu vairs nav mikroviļņu krāsniņas.

Vēl viens labs jaunums - kopš nesena laika mūsmājās regulāri skābējam kāpostus. Ja pirms tam šim griešanas pasākumam vajadzēja krietni saņemties un mobilizēt vīra vai ciemos atbraukušā dēla stiprās rokas, tagad ar savu jauno elektrisko rīvi, ar kāpostiem es tieku galā pati un vienos priekos. Un šodien man palīdzēja 9-gadīgais dēls, kas ar elektrisko rīvi un lielu atbildību sarīvēja abas kāpostgalvas un burkānus. Tos saberžot kopā ar Himalaju sāli, mums sanāca precīzi 3 L burka ar kāpostiem. Nu, darbs baktērijām, lai pēc 5-7 dienām mēs jau varētu sākt degustēt veselīgos kāpostiņus. Reiz pierīvēju klāt sarkano bieti un dabūju violetus skābos kāpostus.

Ideāli būtu pirms katras skābo kāpostu burkas iztukšošanās jau laicīgi sarīvēt nākamās galvas, lai veselīgais produkts neiztrūkst ne dienas. Tos ēdam tāpat, arī liekot klāt eļļu vai krējumu, arī pievienojam klāt zupai, katrs savā šķīvī. Karote skābu kāpostu satur 100 reižu vairāk labo un mūsu veselībai tik vajadzīgo probiotisko baktēriju nekā probiotiķu kapsulas, ko pirksi aptiekā un par kurām atstāsi daudz naudas, ja vēlēsies savam organismam piegādāt tikpat baktēriju. Turpinu par veselīgo (un lēto) probiotiķu avotu kladzināt, kur vien eju un kam vien neapnīk manī klausīties. Šobrīd ir pats īstākais laiks kāpostu skābēšanai. Un, kā redzi no mana stāsta, to var paveikt arī pilsētā, tam nevajag ne ēveli, ne mucas. Un kāposti jau nav vienīgais dārzenis, ko var skābēt. Tikai es pagaidām neesmu tikusi daudz tālāk.

Tāpat nevaru nerunāt par Viņas augstību Kefīra sēni, kas ir vēl viens veselības avots mūsmājās. Ar prieku Tev varu pastāstīt, ka mana Kefīra sēne jau saņēmusies tik labi, ka varu ar to dalīties tālāk. Un nu jau tā savu labo misiju – atveseļojošo darbu – dara arī vairākās citās ģimenēs, kas, ceru, kad laiks pienāks, pados savu sēni tālāk kā ieraugu veselīgajam kefīram saviem draugiem, paziņām un kolēģiem. Un tā labais vairojas un iet plašumā:) Apsolu, ka vēlāk sagatavošu rakstu / fotoreportāžu par Kefīra raudzēšanu, to drīzumā meklē sadaļā UZTURS / Probiotiķi.

Vēl viena laba lieta – rudenim atnākot, šad un tad atkal iesulojam. Ar tādu baudu sagriežu mammas doto ķirbi, tirgū pirktu bieti un burkānu, klāt āboli – mazie, un tik saldie Sīpoliņi no pašu dārza, eksotiskias greipfūrts, vai kas nu ir mājās vēl. Un sanāk super garšīgs, salds veselības kokteilis. Ideāli, ja vari šo sev sarīkot 2 x dienā. Un es nesatraucos par cukura daudzumu un glikēmisko indeksu savā veselības dzērienā. Ja tas uztrauc, tad jāpaliek pie zaļajiem kokteiļiem.

Mīlot eksperimentus, izmēģināju iedzert tā vairāk tieši kāpostu un brokoļu sulu. Jo nevarēju saprast, kāpēc vairogdziedzera problēmu gadījumā cilvēkiem neiesaka ēst svaigus brokoļus un kāpostus. Un mans secinājums ir visai interesants. Jo es caur sevi sapratu, kāpēc. Lai gan man ar vairogdziedzeri it kā īpašu problēmu nav, man palika reāli slikti (tādas kā savilktas sajūtas vairogdiedzerī un kaklā, nelabums, nespēks) – tik spēcīga ir tīra brokoļu un kāpostu sula. Ja esi grauzis/usi kāposta kacenu vai kāli, tad vai iedomāties, par ko es runāju. Jo arī tie ir visai sīvi, un drīz vien sāk kņudēt, skrāpēt kaklā. To pašu un vēl intensīvāku sajūtu vari piedzīvot, ja iedzersi kāpostu sulu, kas ir šo aktīvo vielu koncentrāts. Tas man lieku reizi pierāda, kāds spēks ir tam, ko ēdam vai dzeram.

Krustziežu dzimtas dārzeņos ir daudz Sulforaphane (mēģinu latviskot – sulforafāns) - sēru saturošais organiskais savienojums, kas jau ir pierādījis savas brīnumdara īpašības – tas palīdz vēža slimniekiem, stiprina imunitāti, un, kā tikko uzzinu, spēj mazināt arī autiskā spektra izpausmes. Protams, ir arī pretēji viedokļi, ka šis ir tikai vēsturiski radies ierobežojums. Tieši tāpēc es veicu eksperimentu ar sevi, lai saprastu, kas un kā. Un, kamēr zinu vairāk par šo, tomēr cilvēkiem ar vairogdziedzera problēmām iesaku uzmanīgi izvēklēties, ko likt zaļajos kokteiļos.

Toties smaidu, ka vieglu roku iemānīju ķirbi pat lielajam dēlam, kurš gardu muti izdzer vēl putaini saldo ābolu (plus ķirbja) sulu un vēl nosaka, cik labi iet iekšā. Daudz labāk nekā viņa pirktās paku sulas, kur iekšā nedzīvs sulas koncentrāts, cukurs, pelējuma sēnes un alumīnijs no iepakojuma, nemaz neskaitot visas citas piedevas.

Un turpmāk nolemju nenobāzt uz skapjaugšas sulu spiedi, lai tā man ik pa laikam atgādinātu par veselīgajeim, dzīvajiem kokteiļiem. Un Latvijā tik viegli ir to piekopt – bagātīgie tirgus stendi paši prasīties prasās, lai visas rudens veltes izmantojam savai veselībai. Un, manuprāt, sulas ir ātrākais, svaigākais, veselīgākais veids, lai vitamīni, mikroelementi, fermenti nonāktu organismā.

Un balti skaužu tos laimīgos cilvēkus, kas Latvijā jau iesaistījušies Tiešās pirkšanas kustībā. Ja vēl ne, klausies raidījumu par Tiešo pirkšanu Latvijas Radio 1 arhīvā un sāc rīkoties, lai šādu luksusa iespēju noorganizētu sev un saviem draugiem. Jo šī ir iespēja tikt pie mūsu platuma grādos bioloģiski audzētiem dārza un lauka labumiem visa gada garumā, pie tam lētāk. Un tad nebūs jāpārtiek no Spānijas redīsiem vai zemi un sauli neredzējušiem šampinjoniem vai paprikas. Pie tam ar šo kustību atbalstām arī savus vietējos zemniekus.

Nolemju iet vēl tālāk savas veselības uzlabošanas virzienā, un tupmāk 1 dienu nedēļā pārtikt tikai no sulām. Jo atslodzes diena tikai ar ūdens dzeršanu man ir par grūtu. Sulu dienas jau izdevušās vairākas reizes, bet, kad piemirstas, nešaustu sevi. Vienmēr ir iespēja. Pēc sevis redzu, ka ir vieglāk par atslodzes dienu izvēlēt vienu konkrētu dienu nedēļā, nevis atstāt to "kā sanāks" ziņā. Lekcijās tikko arī dzirdēju, ka tieši biešu, burkānu sula ir lieliskas aknu tīrīšanai. Tāpat kā greipfrūtu sula. Turpinu mācīties, izmēģināt, secināt un dalīties.

Tagad pat neateros, kas tieši mani pamudināja ierunāties par stingru GAPS diētu vīram. Atzīmēju kalendārā dienu, kad sāku vairāk piedomāt, kas viņa šķīvī. Un jau pēc nepilnas nedēļas vīrs sajuta labo efektu – skaidrāku galvu un vieglākas domas, darot darba lietas. Tā kā, lokot iekšā vairāk gaļas un taukvielu, vīrs drīz sajuta, ka sāk nākt klāt svars, vienojāmies, ka konkrēti viņam tātad tik daudz gaļas olbaltumvielu nav vajadzīgs. Tāpēc vairāk domāju, lai mājās būtu zupas. No tā izdaru savus secinājumus, ka katram cilvēkam GAPS ietvaros var izveidot savu specifisku ēdienkarti, ņemot vērā katra cilvēka veselības problēmas, vajadzības un organisma fizioloģijas īpatnības. Jo mēs katrs esam citāds, unikāls. Un kā tādiem mums par sevi unikāli jārūpējas.

Vēl gribu izaugt līdz maizes cepšanai no ierauga, jo pagaidām lietoju sauso raugu. Un zinu, ka tas nav ļoti draudzīgs vēderam, jo piegādā organismam rauga sēni. Bet par to man vēl jālasa un jāmācās. Un jādabū pats ieraugs. Varbūt Tev ir mājās no senčiem mantotais maizītes ieraugs? Mainu pret Kefīra sēni:)

Tā man iet. Lai gan kopumā pret pašu GAPS diētu šobrīd ģimenē izturamies ne pārāk skrupulozi, šī filozofija mums rāda arvien jaunus veidus, kā rūpēties par savu fizisko, mentālo un emocionālo labsajūtu. Tāpēc GAPS, manuprāt, ir parole uz labu veselību visās tās izpausmēs.

Lai arī Tavā ģimenē laba veselība!

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta un bērni. Meita

GAPS diēta un bērni. Meita (15)

Fri, 17 Oct 2014 22:06:00 +0000

18.10.2014 8.5 mēneši kopš sākuma

Veselīgā ēšana mazliet grūtāk sokas meitai. Un tikai tāpēc, ka viņai lielākas protesta tiesības atbilstoši viņas vecumam. 15 Gados uzsākusi vidusskolas posmu savā dzīvē, viņa grib izbaudīt savu jauno brīvību, ka skolā var iet starpbrīžos uz veikalu un nopirkt, ko kārojas. Tomēr, kopš īpaši piedomāju par ģimenes ēdināšanu, galvenokārt, dēla dēļ, arī meitai pazudušas pinnes no pieres. Un redzu, ka viņa saprot, kāpēc.

Mājās jau krietnu laiku cepumu vairs nav, saldumu arī, vēl baros uz vīru par nopirkto šokolādes krēmu, jo to meita slepus no brāļa smērē uz maizītes un notiesā pa kluso. Cukuru vairs nepērkam. Mājās stāv 1 paka makaronu krīzes situācijai. Un zinu, ka minētās šokolādes ir mana vājība un mana vēlme apbalvot bērnus par veselīgu ēšanu. Viņi pat vairs neprasa, bet priecājas, ja viņus pārsteidzu ar mazu kārumu. Kad izsmisums sasniedz galējo robežu, dzirdu klasisko izsaucienu: „Nu, kāpēc mums mājās nekad nav nekā garšīga???”

Iepriekšējā ierakstā rakstīju par pusdienām, ko gatavoju bērniem uz skolu. Cenšos arī brokastis bērniem dot veselīgas. Brokastīs tagad mums modē kefīra kokteilis (bērniem, lai kokteiļa garša nav pārlieku skāba, lieku pusi mājās raudzētā kefīra un pusi veikalā pirkto) – sablenderēju kefīru kopā ar ogām (mellenes, zemenes, zilenes), medu, ziedputekšņu karoti, kādām sēkliņām (maltas linsēklas, sezama, chia uc), ja ir, pielieku banānu, tad kokteilis ne tikai veselīgs, bet arī sātīgs.

Bez kokteiļa brokastīs cepta ola vai omlete. Meita bieži ēd biezpienu ar ogām, banāniem, medu. Citu reizi izspiežam svaigu apelsīnu sulu. Dēls labprāt brokastīs apēd siltus dārzeņus, kas palikuši no iepriekšējā vakara vakariņām. Meita gan paziņo, ka viņa brokastīs neēdīs pusdienas (pusdienu ēdienu).

Rudenī pāris reižu bijām uz mežu un salasījām brūklenes un mellenes. Sākumā lietojām svaigas sogas, kādus ogu trauciņus saliku saldētavā, un tos pamazām tagad velku pa vienam laukā, lai bērniem klāt rīta kefīra kokteilim tiktu kārtīga sauja veselīgo ogu. Es ar labpatiku un klusu smaidu vēroju, kā bērni brokastīs vairs pat neprasa sviestmaizes... līdz brīdim, kad paprasa:)

Pirms dažām dienām, meita pieteica ultimātu, ka ierastās pusdienas - vista un dārzeņi - viņai apnikuši un ka esot nopelnījusi uz skolu sviestmaizi, "kā visi normāli bērni". Nolēmu iedot viņai atlaidi, nopirkām veikalā krāsnī uzsildāmu maizīti, šķiņķa šķēles un salātu lapas. Izņēmuma kārtā. Kad jautāju dēlēnam, vai viņam arī vajag sviestmaizi līdzi, liels bija man sprieks, ka viņa pirmā reakcija bija – Nē, labāk dārzeņus. Bet tad jau, kad maizīte sāka smaržot, un māsai sviestmaize gatava, arī varonīgais puika padevās kārdinājumam.

No šī secinu, ka bērni īstenībā visai drīz iemācās un saprot, kas ir garšīgs un veselīgs. Ja vien mēs, pieaugušie, dodam viņiem pietiekami ilgu laiku, lai to saprastu. Man liekas, ka mēs paši pirmie neizturam, vai nu ērtības, vai slinkuma, vai laika trūkuma dēļ.

Tagad rudenī īpaši piedomāju, lai bērni un mēs paši katru dienu dabūtu zivju eļļu vairākas reizes dienā. Lasu, ka pieaugušajam ir nepieciešams 3 g omega taukskābju (EPA un DHA) dienā. Tad nu tagad pudelītes mums iet dikti strauji, jo dažai labai eļļai pieaugušā deva ir pat 12 kapsulas. Redzu, cik svarīgi investēt labas kvalitātes zivju eļļas produktā.

Vakar meita izteica savu dzimšanas dienas vēlmi. Jāpiebilst, ka tā viņai tikai pēc 4 gariem mēnešiem. Un lielākā vēlēšanās viņai būtu - dzimšanas dienas brokastīs ēst kukurūzas pārslas ar pienu. Atkal smaidu pa visu ģīmi, ka mans lielais bērns gatavs veselus 4 mēnešus uz to gaidīt. Tik liels ir viņas izmisums un bezcerība? Bet sanāca tā, ka Visums, sadzirdējis šo izmisīgo sapni, piepildīja to jau tai pat dienā – man uz ielas rokās iedodot reklāmas bezmaksas kukurūzas pārslu paciņu. Man bija jāņem divas, svēta lieta, lai mājās "viss vienādi". Un vēroju, ar kādu baudu abi bērni izgaršoja burtiski no debesīm nokritušo kārumu. Meitai mācība ātri rokā – nu jau Visumam tiek prasīts sunītis un šokolāde, un picas:)

Bet pie PS varu pierakstīt, ka šodien man meita paziņoja - skolā savu garo 20 lpp eseju viņa domā rakstīt par Gut-Brain connection jebšu barības trakta un smadzeņu veselības saistību. Jupīī...

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta un bērni. Dēls Nākamais ieraksts GAPS diēta jaunā līmenī

GAPS diēta un bērni. Dēls (9)

Fri, 17 Oct 2014 21:09:00 +0000

29.08.2014 7 mēneši kopš sākuma

Arī šovasar atvaļinājuma beigās mazais dēls tika pie problēmas – ilgstoši puņķi degunā, kam drīz pievienojas sēcoša elpa. Pēc pieredzes ar abiem lielajiem bērniem, sāku palikt uzmanīga. Astmu trešo reizi mums nevajag. Domāju, kas ir simptomus izraisošie iemesli. Un mana pagaidu hipotēze ir – pārāk liela saldumu, baltmaizes un putekļu koncentrācija, ciemojoties pie vecmammas. Tas ir bijis liels trieciens organismam, jo par daudz visa kopā pāris dienās.

Tagad puikas veselība man liek beidzot saņemties pēc būtības. Atkal domāju, ko dēlam dodu līdzi uz skolu (Norvēģijā bērniem skola sākas augusta otrajā pusē). Iztiekam bez maizes, piena, saldumiem, cukura, makaroniem. Taču neplātoties pat sev ar GAPS karogu. Vienkārši sajūtu, kas ir labais un dziedinošais dēlam, kas – kaitē. Jā, tas prasa vairāk piedomāt, lai ledusskapī būtu gaļa, ko samalt un pagatavot mazas kotletītes, ko dot puikam uz skolu, kauliņš, no kā izvārīt veselīgu zupu (bez kartupeļiem), dažādi dārzeņi, ogas un kefīrs, no kā gatavoju rīta kokteili. Maizi ar nolūku pāris nedēļas nepērku, cepu savu Spelt maizīti mājās. Labums divkāršs – ir pašiem veselīga, svaiga maizīte, kur zinām, kas iekšā, otrkārt, bērni ne tik ļoti to grib ēst katru mīļu brīdi kā tas būtu ar veikalā pirktu baltmaizi.

Un bez visa tā, kas jāsagādā krājumos, man ir arī jāpagatavo gan brokastis, gan pusdienas vīram, gan bērniem uz skolu (cenšos iedot siltu ēdienu speciālā termosā), gan vakariņas, ko cenšamies ēst ap 18. Bet pēc apmēram 10 dienām šāda ritma secinu, ka jau pieradu. Grūtākais ir izstrādāt savu sistēmu, lai viss ir, visi paēduši, un man nav jāpavada visa diena par to domājot.

Jā, es ceļos no rīta agrāk, lai pagatavotu siltas pusdienas bērniem. Bet tas notiek ātri. Viņu mīļākais ēdiens līdzi ir cepta vistas fileja plus dārzeņi plus (pa retam) rīsi. Vistu un dārzeņus es sacepu pannā no rīta, kamēr uzvārās rīsu sauja. Tad visu sajaucu kopā, pārleju ar olīveļļu. Bieži lieku klāt kurkumu (tumeriku), jo tas dažādo gan garšu, gan izskatu (dārzeņi un rīsi iekrāsojas dzelteni). Dārzeņu dažādība ļauj mainīt arī garšas šajā vienkāršajā ēdienā. Man ir iegādāti speciāli termosi ar platu kakliņu, un bērni stāsta, ka atverot to pusdienlaikā, ēdiens vēl ir krietni silts. Tikai retu reizi pēc skolas termosā atrodu līdz galam neapēstas pusdienas.

Dēlēnam par apetītes trūkumu nekad nav bijis jāsūdzas, bet tagad smaidu, kad viņš, pārnākot no skolas, kādreizējo uzgraužamo kārumu vietā (maizes šķēle ar smērējamo šokolādes krēmu, augļi, jogurts vai taml), tagad prasa kārtīgu ēdienu. Dienā, kad man nebija gatava ēdiena viņam plkst 16, piedāvāju pašcepto maizi ar šķiņķi, puika sašutis saka: „Man gribas kārtīgi paēst kaut ko siltu.” Priecājos, cik ātri viņš pierod pie veselīga ēdiena, un no rīta stāv blakus pannai, cerot, ka paliks kas pāri no skolai dodamajām pusdienām, ko tad viņš varēs apēst. Puika labprāt loka iekšā ceptus dārzeņus, dārzeņu sautējumus, lēcas un griķus.

Un smaidu par sevi, ka vienu dienu man paslīdēja kāja (lasi – roka), un pirkumu groziņā ieleca pāris tumšās un pāris piena šokolādes. Jo MAN sagribējās. Un domāju, nebūs godīgi, ja pati našķēšos, bet bērniem teikšu, ka tas nav veselīgi. Tā nu pati iedevu puikam strīpiņu šokolādes, uz ko dēls sirsnīgi nopūtās: „Cik sen neesmu ēdis šokolādi.” Toties mājās uz mana galda atrasto karameli man atdeva bez liekiem strīdiem.

Puika arī stāsta, cik laba dzīve draugam skolā, kuru mamma baro ar picām, spageti, un pat atnes uz skolu hamburgeri no McDonalda. Abi spriedām, kura mamma tad rūpējas vairāk – tā , kura gatavo dārzeņus, vai tā, kas piegādā uz skolu maizes. Dēls saprata. Tomēr vienojāmies, ka arī šī otra mamma mīl savu dēlu, tikai citādi.

Iepriekšējais ieraksts GAPS diētas BILANCE Nākamais ieraksts GAPS diēta un bērni. Meita

GAPS diētas BILANCE. 7 mēneši

Fri, 17 Oct 2014 20:25:00 +0000

29.08.2014 7 mēneši kopš sākuma

Ar skaisto un zīmīgo 123. dienu filozofiskās noskaņās beidzās mani regulārie katras dienas ieraksti par savu GAPS pieredzi. Teju 3 mēneši apkārt kopš mana beidzamā ieraksta GAPS Dienasgrāmatā. Vai gribi zināt, kā man pa šo laiku gājis?

Atzīšos Tev, ka kopš vasaras vidus, vairs tik strikti GAPS diētu neievēroju. Teicu sev, ka paņemu GAPS brīvdienas, kas manā gadījumā bija nedaudz vieglāka attieksme pret neatļautajiem produktiem. Tāpat apsolīju sevi nešaustīt par savu lēmumu. Un ar baudu vasarā atļāvos apēst kādu biezpiena sieriņu Kārums (kāre pēc šī našķa mani vajā kopš bērnības un par to, kā padomju laikos es ar krustmāti stāvēju rindā, lai nopirktu sieriņus Mazulis, kā tie toreiz saucās, man ir vesels atmiņu stāsts, jo atceros visu – rindu, iepakojumu, ierobežoto skaitu, garšu, laimi), kādu saldējumu (lai gan šovasar piefiksēju, ka manas garšas kārpiņas ir palikušas izvēlīgākas un ne visi saldējumi likās garšīgi), nobaudīju arī nelielu tortes gabaliņu utml. To visu sev atļāvu zinot, ka rudens nāks ar savu auglīgo ikdienu un atkal ieliks mūs savā veselīgajā ritmā. Nevienu brīdi es neesmu aizmirsusi par GAPS dzīvesveidu. Vien domāju, ka tik ilgi pie tā pieturoties (un cītīgi Tev visu pavasari atskaitoties), esmu pelnījusi nelielu pauzi, lai pēc tam atkal atgūtu motivāciju turpināt.

Bet sāku šo rakstu, gribot Tev uzticēt savus galvenos secinājumus, ievērojot GAPS diētu daudzu mēnešu garumā. GAPS diētas Dienasgrāmatas 63. dienā es rakstīju par saviem GAPS mērķiem.

Parādīt cilvēkiem, ka GAPS diēta ir reāla – izdarāma ikvienam cilvēkam
Ieviest labas izmaiņas GAPS diētas virzienā savā ģimenē
Parādīt, ka GAPS diēta spēj mani atbrīvot no periodiskās depresijas

Tad nu mēģinu rakstīt GAPS DIĒTAS BILANCI, analizējot pa punktiem savus sākotnējos mērķus, atskatoties un salīdzinot laiku, kad sāku, un tagad.

KAS IZDEVIES

1. Parādīt cilvēkiem, ka GAPS diēta ir reāla – izdarāma ikvienam cilvēkam

Es nezinu, cik cilvēkiem kopumā mans GAPS ceļojums lika aizdomāties vai varbūt palīdzēja uzsākt labas pārmaiņas savā ģimenē. Tāpēc es no savs puses varu tikai cerēt, ka viss, ko aprakstu, liekas realizējams arī Tev. Jo es neesmu pārcilvēks. Un ja es varu mainīt vispirms savus un pēc tam savas ģimenes ēšanas paradumus, tad esmu pilnīgi droša, ka to vari arī Tu. Ceru, ka mans GAPS piedzīvojums un GAPS dienasgrāmata ir Tev kalpojusi kā iedvesma. Priecāšos, ja padalīsies. Un kā būtu, ja es izdomātu balvu – piemēram, varētu uzdāvināt Kefīra sēni trim interesantākajiem stāstiem?

2. Ieviest labas izmaiņas GAPS diētas virzienā savā ģimenē

Manuprāt, kopumā šobrīd ģimenē ēdam daudz veselīgāk. Kas par to liecina:

Krietni mazinājies saldumu un šokolādes patēriņš manās mājās. Esam pakāpeniski izslēguši no pērkamo produktu saraksta pārstrādātos produktus, saldumus, cepumus, un citus nevajadzīgus našķus. Ir reizes, kad padodos bērnu (vai savai) vājībai, bet tas ir izņēmums.
Tomēr pavisam šokolādes mīlestību (un saldējuma!) man nav sanācis sev izārstēt.
Esmu mājās iedzīvinājusi Kefīra sēni un pa retam ieskābējam kāpostus, abi kalpo par veselīgiem probiotisko baktēriju avotiem, kas uzlabo zarnu trakta veselību.
Esam atdzīvinājuši plauktā snaudošo sulu spiedi, un pavasarī vairāku mēnešu garumā intensīvi spiedām dārzeņu un augļu sulas.
Cepam regulāri savu maizīti, jo pilnībā ģimene no maizes nespēj atteikties. Taču ēdam to krietni mazāk. Man kad ļoti sakārojas, top Mandeļu maize.

PAPILDUS IEGUVUMI

Periodiski spēju iztikt bez kafijas, pie kam nekādi simptomi tāpēc neuzradās (piem., galvassāpes). Tomēr atļāvu sev šo rīta baudu, bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem, sakot sev, ka neesmu kafijas atkarīgā.
7 mēnešu laikā praktiski neslimoju. Tikai aprīlī no pārslodzes iedzīvojos sāpošā kaklā un pazaudēju balsi. Ne klepus, ne iesnas šai laikā nav bijuši.
Abi bērni šai laikā nav slimojuši. Liekas, meita pagājušo skolas gadu nomācījās bez nevienas kavētas skolas dienas. Dēls palika mājās 1 dienu sāpoša vēdera dēļ.
Svara samazināšana nebūt nebija šī GAPS piedzīvojuma pašmērķis. Bet klusa cerība zaudēt pāris kg no sava svara, protams, bija. Bet, kā lasīji, svars mazinājās ļoti lēnām, brīžam atkal nedaudz pieaugot. Tomēr dažus zaudētos kg uztveru kā bonusu šai diētai. Tā kā vasarā centos regulāri peldēt jūrā savus garos gabalus, tad mani svara kilogrami ar visu vasaras kārumu grēkošanu, liekas, saruka pat straujāk nekā manas stingrās GAPS diētas laikā. Mazākais svars, ko man izdevās ieraudzīt svaru lodziņā, bija 61.7 kg. Un tagad pat nespēju ticēt, ka sāku GAPS diētu ar 66 kg. Bet man nav šaubu, ka rudenī kāds kg atkal nāks klāt. Palikt ap 62 kg būtu mans svars, ar ko es būtu mierā. Un ir tik interesanti sajust, ka, tuvojoties savam optimālajam (ideālajam?) svaram, katrs kg (vai tā neesamība) ir tik ļoti jūtams.

Svars diētu sākot (29.01.2014) – 66.2 kg
Svars pēc 7 GAPS mēnešiem (29.08.2014) – 61.7 kg
Augums 172 cm (ielieku to te, jo līdz šim nekur nepateicu)

GAPS diētas zenītā es nolēmu pieteikties uz GAPS kursiem pie Natasha Campbell-McBride, ko arī piepildīju – ieguvu GAPS konsultanta sertifikātu. Un tagad par GAPS stāstu mājas lapā un konsultēju cilvēkus, daloties ar savām zināšanām un arī personisko pieredzi.

KAS NAV IZDEVIES

3. Parādīt, ka GAPS diēta spēj mani atbrīvot no periodiskās depresijas

Un te man jārunā par savu sāpi. Jo, kā jau varēji lasīt Dienasgrāmatā, GAPS diēta nav palīdzējusi mazināt manus depresīvos periodus un stāvokļus. Un man nav šobrīd atbildes, kāpēc. Jo visi teorētiskie dati liecina, ka vajadzētu palīdzēt gan. Jo zarnu veselība taču nosaka smadzeņu darbību, bet smadzeņu veselība nosaka emocionālo stabilitāti. Un pats Dr Perlmutter raksta par pētījumiem, kas pierāda, piemēram, kefīra dzeršana 4 nedēļu garumā spēj ietekmēt emocijas.

Viens no iemesliem, zinu, ir mans fiziskais kūtrums. Jo atzīstu, ka teorētiski zinu, cik svarīgas ir kustības un sporta nodarbības, vēlams svaigā gaisā. Bet ir viegli kādam teikt – ej laukā, staigā saulē, skrien, vingro, tad arī depresija atkāpsies. Problēma ir, ka tad jau ir pa vēlu. Jo tad vairs negribas neko. Un pat saulainā dienā var būt ļoti smagi. Man liekas, ka manu depresiju un fizisko nespēku kādā brīdī veicināja arī intensīvā sulu dzeršana, kas ir pietiekami liela slodze organismam, jo notiek attīrīšanās dziļākos slāņos. Visi asinīs atkal nonākušie toksīni aknām ir jāpārstrādā, pirms tos organisms spēj izvadīt, un šis process prasa savu daļu organisma spēka.

Šīs ir tikai manas hipotēzes un teorijas, ar ko mēģinu attaisnot GAPS neveiksmi manā depresijas lauciņā. Un tai pat laikā šī šķietamā neveiksme man ir izrādījusies laba mācība. Jo, kad arī GAPS man nelīdzēja, tad pēc izmisuma un neziņas pārvarēšanas es mēģināju rakt tālāk.

Un sev par lielu pārsteigumu risinājumu atradu visai drīz, jau jūnijā. Un arī par šo eksperimentu ar sevi es Tev pastāstīšu - to drīzumā meklē sadaļā VESELĪBA / Depresija. Jo ar tā palīdzību es no depresijas uz laiku atbrīvojos. Sākums bija ļoti daudzsološs, vēlāk viss nedaudz piebremzējās, bet tik zemu, kā šī gada aprīlī, maijā es vairs neesmu bijusi.

Tāpēc īstenībā šo GAPS neveiksmi manas depresijas sakarā es varu pieskaitīt pie KAS IZDEVIES stabiņa. Un vēlāk, ar laika atstarpi es varbūt sapratīšu visu savilkt kopā – kāpēc. Pagaidām man pašai prieks, ka mans izziņas ceļš joprojām turpinās, es mācos, mēģinu, meklēju, kas palīdz man. Un stāstu Tev, cerot, ka arī Tev kaut kas no manis izdzīvotā var palīdzēt rast ceļu uz labu veselību un prieku dzīvē. Un šobrīd ir sajūta, ka es turpināšu dzīvot GAPS zīmē un varbūt ik pa laikam Tev uzrakstīt par ieguvumiem un sasniegumiem, kā arī grūtībām.

Pat šobrīd šķietamās neveiksmes mani neattur no viena liela Kopējā Secinājuma attiecībā uz manu GAPS diētas eksperimentu - TAS VISS IR BIJIS TO VĒRTS. Jo, kad paskatos atpakaļ uz sevi, savu domāšanu, savas ģimenes ēšanas paradumiem 7 mēnešus atpakaļ, tad redzu lielu izaugsmi un progresu savā domāšanā, redzu varēšanu, redzu lielu investīciju savā un savas ģimenes veselībā. Jo tagad varu smaidīt par to, ka arī toreiz domāju, ka ēdam visnotaļ veselīgi. Un tomēr tik daudz uzlabojumus man ir izdevies ieviest. Atskatoties redzu arī zināšanas, kas var noderēt citiem cilvēkiem - gan teorētiskas, gan savā pieredzē balstītas. Tai pat laikā es apzinos, ka man vēl ir, kur augt, arī manā ģimenē vēl tāls ceļš ejams, lai varētu gulēt uz lauriem. Ja vispār.

Tāpēc saku - GAPS nebeidzas. GAPS turpinās...

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 116.-123. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta un bērni. Dēls

GAPS diēta 116.-123. diena. Nekas nebeidzas, viss turpinās...

Mon, 08 Sep 2014 08:58:00 +0000

24.05.2014 116. diena

Rīta kafija – labi. Zaļais brokoļu kokteilis. Šodien izbrauciens ar ģimeni. Tāpēc no rīta cepu Spelt miltu maizi, kas smaržo tik labi. Gatavojam līdzi dārzeņus, augļus un paņemam sviestu un šķiņķa šķēles, ko vēlāk salikt uz maizītēm. Cepumus aizvieto burkāni, puķu kāposti, un vēl kāds balts dārzenis, kam nezinu nosaukumu. Pēc garšas līdzīgs riekstu sēnei, bet pēc izskata kā balta biete. Zinot, ka pati maizīti neēdīšu, iemetu sev kādu mandeļu cepumu, kas vēl neapēsti no manas Saldās dienas (20.05.2014). Tumšo šokolādi aizmirstu paņemt! Bet labi arī ir, jo citādi tā mašīnā būtu izkususi, jo brīžam rāda pat 29 grādus. Cik labs un silts maijs šogad! Mans līdzpaņemtais zilais siers galīgā putrā. Puika grauž burkānus un puķu kāpostus un nemaz nebēdā, ka saldumu nav. Toties es piepalīdzu viņam izdīkt saldējumu, un pati arī nenoturos, un kāri noēdam pa saldējumam. Mm, uz kociņa, šokolāde ar mandelēm, mans saldais grēks. Apzinos, ka pārkāpju savus baušļus, bet šodien sev to ļauju un apsolu sevi nešaustīt. Ko ar savu saldējuma kāri darīšu vasarā, vēl nezinu. Bildēs vēlāk ieraugu, ka tomēr man jādomā vēl par to, ko ēdu. Jo jāgatavojas peldsezonai, kas Latvijā jau sākusies:)

25.05.2014 117. diena

Kokteilis izpaliek. Dārzeņu sautējums. Darbs pie Auss raksta

26.05.2014 118. diena 63.0 kg

Iestājies pagurums no zaļajiem kokteiļiem, un ir prieks par katru rītu, kad tas nesanāk.

Brokastis - biezpiens, kaņepes, linsēklas. Vakariņas - steiks, salāti, dārzeņu sautējums

27. -28.05.2014 GAPS brīvdienas, šīs 2 dienas neskaitu diētā

Dodos skaistā 2 dienu ekskursijā. Tā kā pasākums ietver arī gastronomiskās baudas, saku sev, ka būtu grēks to visu nenogaršot. Tāpēc izvēlos grēkot attiecībā pret manu nabaga GAPS diētu un ļaujos visam garšīgajam, vai gandrīz. Mani lielākie "upuri" - pieēdos šokolādi, tiek arī drusku kartupeļi, rabarberu mērce, kurai droši vien klāt cukurs. Maizi tomēr neēdu. Ir arī vis kaut kas garšīgs un veselīgs – lasis, garneles, grilēti dārzeņi u.c. Sirdsapziņa tomēr klusi dīc pakrūtē...

29.05.2014 119. diena

Salāti, mandeles – tās mērcētas varu grauzt visu dienu.

Šodien ar meitu izbraucam ar riteņiem līdz tuvākajam fjordam un es pirmo reizi šovasar nopeldos. Patiesībā, neatceros, kad jūrā būtu peldējusi jau maijā.

30.05.2014 120. diena 63.8 kg

Zaļie rīta kokteiļi apdzisuši, iestājies pagurums no tiem, ko tveram kā organisma zīmi, ka šim pavasarim pietiek. Šodien ēdienkartē skumbrija tomātos, liellopa kauliņu zupa, suši.

Pēc GAPS diētas brīvdienām ir pagrūti tikt atpakaļ savā ēšanas režīmā un svarā.

31.05.2014 121. diena

Atkal top dārzeņu sautējums no visa, kas mājās. Melnā šokolāde. Kokteiļus patiesi vairs neprasās, laikam vairāk kā 2 mēneši intensīvas tīrīšanās organismam ir pietiekami. Jūtos pagurusi arī ar visu rakstīšanu. Vakarā izvelku ģimeni īsā pastaigā pa mežu, ap nelielu ezeru, kuru ieraugot nožēloju, ka nav līdzi peldkostīms, jo ūdens tik labs. Toties šovakar secinu, ka varu arī paskriet, un pat piedalos ķerenēs. Dēls gan mani noskrien ātrumā, vīrs – izturībā.

1.06.2014 122. diena

Šovasar otro reizi peldu. Fjordā. Jau iesāku savus kraula gabalus. Zinu, ka regulāra peldēšana jūrā man palīdz vasarā tikt vaļā no pāris kg. Jo man patīk peldēt ilgi, garus gabalus paralēli jūras malai. Un tauciņi pazūd gan aukstā ūdens, gan slodzes dēļ. Atceros, kā reiz nopeldēju savu visai sportisko jauno māsas dēlu, kuram muskuļi tad ir uzvingroti, bet izturības, kā redzēju, - nepietika, lai tiktu man līdzi. Uz peldēšanu tad lieku savas cerības tālākā svara mazināšanā, jo redzu, ka mans GAPS iestrēdzis nedaudz virs 63 kg un vairāk nepadodas.

Bērni dīc, ka mums nekad nekas garšīgs nav mājās. Kaut kur dzirdēts šis meldiņš jau.

2.06.2014 123. diena 63.8 kg

Šorīt nedaudz vingrošanas, joga plus visādi mani vingrojumi pēc izvēles un noskaņojuma. Žurnāla "Ko ārsti jums nestāsta" 2014. gada pavasara pielikumā „Sievietes veselība” atrodu domu, ka ierastās presītes nemaz nepalīdz iegūt plakanāku vēderu, ka jādarbina muguras un gurnu muskuļi, lai stabilizētu mugurkaulu un uzlabotu iekšējo orgānu stabilitāti.

Kopš mana atklājuma (ka man svarīgi draugi un kontakts ar cilvēkiem) un depresijas raksta man ir vieglāk saņemties dienai.

No šodienas zaļo kokteiļu vietā lietošu atkal savu Diatomu silīciju, un tam virsū 2 Chlorella ripas. Tādā veidā vēl paturpinot tīrīšanos.

Savukārt, zivju eļļas vietā (tā izbeigusies) lietošu Optimum blend omega taukskābes un piedevām vēl Naktssveces eļļu, kas sen jau gaidījusi uz manu uzmanību. Kefīra sēne šķiet pie manis ir iedzīvojusies un kad vien mājās parādās vairāk piens, tā lieku šo pie darba – lai raudzē man kefīru.

Un tagad laiks 3 labām ziņām

Pirmā labā ziņa. Šis ir manas GAPS diētas pagaidu pēdējais ieraksts manā vairāk kā 120 dienu GAPS maratonā. Un nolemju regulārai ikdienas rakstīšanai likt punktu. Pat ja mans diētas stāsts nebeidzas ar apaļu dienu (un vai nav forši, ka tieši dienā 123... šo nolemju, kas tā vien mudina uz turpinājumu) vai apaļiem zaudētiem kg un skaļām fanfarām skanot. Tieši otrādi - atstāju sevi un Tevi sava stāsta viducī, zinot, ka nekas taču nebeidzas ne 50., ne 100., ne 120. dienā. Jo šajā brīdī gribu palikt godīga pret sevi, nespiest no sevis laukā neiespējamo, ja pašai pierakstīt visu palicis nedaudz garlaicīgi (un, ticu, ka Tev tāpat - lasīt). Tāpat redzēji, cik daudzas reizes es beidzamā laikā iekritu, neskatoties uz pašas uzliktajiem noteikumiem. Bet es apstājos ar pavisam mierīgu sirdsapziņu gan pret sevi (gan pret Tevi), jo solīto - aprakstīt sava GAPS eksperimenta 100 dienas - esmu sen jau kā pārsniegusi.

Otra labā ziņa. Turpinājums būs, jo nekas nebeidzas, un mans ceļš uz labāku veselību un ceļš uz prieku ikdienā turpinās. Un par to Tev noteikti vēl rakstīšu arī šajā (GAPS) sadaļā, kā arī citās www.curantur.lv sadaļās. Tāpēc šobrīd saku Tev - atā, bet tikai pagaidām, līdz tiekamies kādā no nākošajiem GAPS diētas rakstiem.

No kuriem pirmais būs jau pavisam drīz - Mana lielā GAPS diētas bilance, kur vienkopus savilkšu ieguvumus un pārdomas par šo diētu, kā arī uzzināsi, kurp mani ceļš ved tālāk. Un šī ir Trešā labā ziņa.

Paldies, ka juti man līdzi visu šo laiku. Man atliek cerēt, ka kaut kas no tā, par ko un kā rakstīju, arī Tev deva idejas un lika aizdomāties, vai varbūt pat ieviest kaut ko savā ikdienā. Priecāšos, ja padalīsies arī Tu. Mūsu kopējais ceļš uz labāku veselību un foršāku dzīvi taču turpinās, vai ne?

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 111.-115. diena Nākamais ieraksts GAPS diētas BILANCE

GAPS diēta 111.-115. diena. Saldā dzīve

Mon, 08 Sep 2014 08:04:00 +0000

19.05.2014 111. diena 63.1 kg

Liela glāze zaļā kokteiļa, šodien iemācos, ka sāls uzlabo kokteiļa garšu. Kafija ar medu. Tās visas brokastis.

Dušā izmēģinu ieziešanos ar medu.

Spēks nav nemaz, līdz pusdiviem sēžu pie datora, darbojos ar www.curantur.lv, vēlāk piespiežu sevi iziet saulē, pretim savam skolas bērnam uz autobusu. Pa ceļam nopērku veikalā kārumus – mandeles, žāvētas plūmes, saulespuķu sēklas, biezpienu, žāvētu foreli. Bērniem jau kuro dienu mājās nav pat cepumu, ko turpinu apzināti nepirkt. Kad puikam paziņoju šo faktu, viņš tikai norausta plecus – nu un kas?

Vēlāk zupa, vakarā steiks, es pagaršoju pāris nelielas šķēles cepto kartupeļu, ko gatavoju ģimenei. Agri vakarā atkal jūtu, ka nav spēka, pat ja pagulēju pietiekami no rīta. Palīgā! Gribu spēku, gribu prieku, jāraksta Natašai!

20.05.2014 112. diena SALDĀ DZĪVE

Šodien es Tev varu pastāstīt par savu varoņdarbu. Rīts man sākās ar 45 minūšu jogu, zaļo kokteili (kāposts, seleriju kāti un gurķis) un kafiju. Nu, vai pārsteidzu? Jogojot un pēc tam man bija tik labas sajūtas! Gan gandarījums, gan lieliskā Pēc sajūta, kad fiziski sajūti, ka esi padarbojies sev. Un vēl pēc tam, taisot savas presītes un atspiedienus, domāju – varbūt es savu depresiju un nespēku esmu tikai izdomājusi? Varbūt man nemaz nav depresija? Tad atkal prāts jautā pretim – bet kāpēc no rītiem spēka nav? Pati sev atbildu – varbūt, ka cukurs pietrūkst. Bet īstenībā zinu, ka medus, ko patērēju lielos daudzumos, noteikti apgādā manu organismu ar pietiekamu fruktozes, glikozes, saharozes u.c. medū esošo cukuru daudzumu.

Lai gan īstā atbilde vēl man rokā nav, mana nojauta vedina, ka vaina (mans fiziskais un emocionālais nespēks) meklējama manās praktiski neesošajās fiziskajās aktivitātēs. Jo, tiklīdz piespiežu sevi izkustēties, tā arī asinis sāk riņķot straujāk un prāts paliek priecīgāks. Gribētu jau gan apsolīt Tev, ka ar šodienu apņemos vingrot katru dienu. Bet labāk nesolīšu, lai pašai pēc tam nav jāskumst, ka atkal vienu solījumu neesmu pildījusi.

Bet šodienas atklājums man ir – ka ne mans Zn, ne Mg, ne C vitamīns, ne zivju eļļa kopā ņemti ar visiem zaļajiem kokteiļiem nevar pacelt manu laimes sajūtu, kamēr es pati sevi būšu ieslodzījusi nemitīgā domu, žēluma un fiziskā kūtruma ritenī. Un tikai manis pašas spēkos ir no tā sevi izcelt laukā. Kā Minhauzenam sevi aiz matiem no purva izvilkt...

Vai tas nozīmē, ka manam GAPS eksperimentam nav nozīmes? Uj, to gan nekad neteikšu, jo tieši GAPS un tiekšanās uz iespējami veselīgu dzīvesveidu, mani ir atvedis līdz šodienas domām un sapratnei. Varbūt brīdī, kad manam organismam vairs nav daudz ko kārtot fiziskajā līmenī, beidzot ir sākusies mana emocionālā atveseļošanās? Lai secinātu, ka ārējiem faktoriem, tai skaitā diētai, ir mazsvarīga loma? Nē, lai secinātu, cik brīnišķīgi ir atmosties veselā un atjaunotā ķermenī.

Miers Tavā sirdī un miers Tavā dzīvē – ar šādiem vārdiem beidzās mana šī rīta jogas nodarbība. To arī Tev novēlu.

Bet vakarā es beidzot atveru Natašas grāmatu, lai smeltos idejas kādām garšīgām receptēm. Un atrodu. Crѐme caramel à la GAPS. Vienkāršāk nevar būt, un ir garšīgi (saldi) un veselīgi. Lasi par manu saldo grēku šeit. Visa ģimene ēd (labāk siltu, kā tikko no krāsns) un brīnās, klāt pielieku zemenes (bet tās par skābu) un skābo krējumu. Bilde arī tapa, lai gan nekāda augstā māksla jau tā nav.

Ar puiku nomēģinām arī Gogol-mogoli à la GAPS. Olu dzeltenumi plus medus. Sakuļas gan ne tik viegli, kā ar cukuru, palīgā jāņem mikseris. Toties divatā knapi varam pieveikt saldo kārumu, kas reizē pilns vērtīgām barības vielām, gan reizē tik salds, ka vairāk nevar, un uz brīdi aiztaisa ciet mūsu pēc salduma izslāpušās garšas kārpiņas.

Uz šī saldā viļņa mandeļmaizes vietā uzcepu sev Mandeļmiltu cepumus. Mīkla mans autordarbs – samaisa mandeļu miltus, olas, sviestu, medu, magones, saulespuķu sēkliņas, sezama sēkliņas. Uz pannas saspiež mazus plācenīšus un cep nelielā karstumā (150 grādi), kamēr zeltaini brūni.

Pēc visiem šiem kārumiem no veikala atnestās šokolādes konfektes, Lācīti-Ķepainīti ieskaitot, paliek neaiztiktas. Fakts.

21.05.2014 113. diena

Zaļais kokteilis brokastīs. Šodien sajūtu, kā sāp muskuļi pēc vakardienas. Tā ir laba sajūta, un secinu, ka gribas vēl.

Lielais gājiens/brauciens pēc zaļumiem. Top arī ceptas akniņas vakariņām. Bērni neparakstās. Artišoks arī atkal manā galdā. Iemērcu mandeles, tās varu grauzt visu dienu.

22.05.2014 114. diena

Jogai šorīt 20 min. Neskatoties uz spožo sauli aiz loga, pa dienu atkal sačīkstu, un vakarā vīram uzplijos ar savu depresiju un visām ar to saistītajām emocijām. Zinu jau zinu, ka mani tā dēvētās depresijas uzplūdi mēdz sakrist ar hormonālo ciklu. Un tad īstenībā ir dubultsmagi, bet šoreiz ļoti nopietni pati sevi neņemu. Bet tik un tā - jūtos kā jūtos. Un jautāju sev, kāpēc. Vakarā ģimene mani izvelk nelielam izbraucienam ar riteni. Tikai laukā, jau esot uz riteņa, un iegrimstot ceriņu smaržas mākonī, es saprotu un sajūtu, cik tas ir labi un man nepieciešams. Kustības, svaigs gaiss, smaržas, saule. Atbraucot atpakaļ, vēl varu 3 stundas līdz vēlai naktij nostrādāt pie raksta.

Pa dienu sataisu vinegretu (bez kartupeļiem). Līdz solītajām nopietnajām Natašas receptēm no GAPS grāmatas vēl neesmu tikusi (Saldo dzīvi neskaitām kā nopietnu kulinārijas paraugdemonstrējumu) . Ieraudzēju kefīru.

23.05.2014 115. diena

Jogai šorīt 30 min. Vingrojot iedomājos, ka vairs nejūtu muguras sāpes, lai gan visu nedēļu strādāju ar datoru, gatavojot rakstu par ausu sāpēm bērniem. Pēc jogas vēl uztaisu savas presītes, roku muskuļi gan jau noguruši, taisot n-tās Čataranga Dandasanas. Kaut kā piefiksēju, ka kustēšanās mani sāk ievilkt. Jo vairāk dari, jo vairāk gribas. Un es zinu to vietu, jo tur esmu agrāk bijusi. Tikai vienā brīdī viss aizgāja ārpus manas kontroles...

Šodien arī ievēroju, ka mans mandeļu miltu cepumu trauks krītas visai lēnām. Tikai pa retam atceros paņemt kādu pie tējas. Likās, ka pēc izcepšanas nu tik ēdīšu un ēdīšu, bet, re, organisms jau sen atradis no šādām lietām un pēc Saldās dienas (20.05) uzdzīves kādu laiku nu ir miers.

Šodien secinu, ka no Zaļā Kokteiļa veselīgais rīta dzēriens ir sen pārvērties par Zaļajām Brokastīm. Vīrs spiež sulu no brokoļiem un visa zaļā, kas ir mājās, pieliek arī kviešu dīgstu asnus, beigās kokteilis ir tāds visai biezs, un no tā var sajusties paēdis. Tāpēc es brīnos, ka vakaros vairs nekārojas svaigus salātus, un pieķeru sevi pie domas, ka tie sen mājās nav gatavoti. Jāatceras, ka bērni ne katru dienu saņemas kokteilim, tāpēc viņiem vakariņās salāti būtu jāgatavo obligāti.

Šopēcpusdien ar dēlu esam nolēmuši ar riteņiem braukt barot pīles, kas mums palīdzēs noēst mājās sakaltēto maizi. Vairs neceļas roka cept Pain perdu jeb Pazaudēto maizi. Piens, baltmaizes, cukurs nu nav tā labākā kombinācija, ko bērniem novēlētu. Lai gan zinu, ka garšīgi, arī man joprojām gribētos tādā zeltainā, siltā un saldā maizes šķēlītē iekosties. Bet manas zināšanas un apņemšanās šobrīd ir lielākas par kāri. Bet pīles būs priecīgas. Un man atkal daudz skaistu bilžu, ko likt mājas lapā.

Un šodien esmu iztikusi bez kafijas!

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 106.-110. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 116.-123. diena

GAPS diēta 106.-110. diena. Svētki un Suši

Thu, 04 Sep 2014 14:59:00 +0000

14.05.2014 106. diena 63.0 kg

Šodien iemācījos, ka koriandrs zaļajā kokteilī ir par stipru, un tas piedod rūgtumu klāt.

Puika stāstot skolā draugiem, ka mūsu mājās nav nekas ar cukuru, un pat cukura nav, kas ir tiesa, jo neviens neatceras nopirkt. Bet dēla dzīve esot grūta tāpēc, tā man paziņo mans tūlīt 9-gadnieks. Piedāvāju iesala sīrupu, tas neder. Labāk ēdīs manu 70% šokolādi. Īstenībā ir tik vienkārši samazināt saldumu kvantumu bērniem – vienkārši nepirkt, lai nav mājās. Bet, protams, kad daudzas dienas visas skapīšu durtiņas tiek virinātas atkal un atkal, cerot uz brīnumu, tad kādā brīdī mammas sirds salūzt.

Šodien top bumbiņzupa. Klāt skābi kāposti un svaigi ķiploki. Puika saldajā aiz izmisuma uztaisa sev ceptu graudu maizi ar skābu krējumu, 2 gab.

Šodien secinu, ka viena pati pa dienu esmu notiesājusi šokolādi, lai gan it kā veselīgos 70% un puikam drusku piepalīdzot, bet tomēr. Biju kādu brīdi jau sacerējusies, ka vairs man šokolādi negribas. Ko tagad?

15.05.2014 107. diena 63.4 kg

Nekas īpašs, lai aprakstītu, šodien nenotiek

16.05.2014 108. diena 63.9 kg

Šodien pilnīgi oficiāli paziņoju, ka man ir GAPS brīvdiena, jo japāņu paziņa ielūgusi mani uz Sushi lunch. Es pirmo reizi dzīvē ne vien vēroju, kā suši jāgatavo, bet pati arī piedalos, un, protams, protams, ēdu. Rīsi ir lielākais sliktums, kas neierakstās GAPS diētas likumos, bet šodien es uz to pieveru acis. Viss process mani tā pārņem, ka pēcpusdienā veikalā sameklēju visu nepieciešamo, un vakarā suši top arī mājās. Un, re, kur bildē mani pirmie pašas gatavotie suši. Izrādās, tas ir tik vienkārši! Rīt nesvēršos, lai visiem sliktāk.

17.05.2014 109. diena

Šodien atkal jūtu, kā suši rīsi mani padarījuši pilnu un smagu. Un kad atkal pārkāpts neatļauto produktu saraksts, tad šī soļa sekas jūtu vēl vairākas dienas pēc tam. Domāju, kāpēc tik viegli un ātri ķermenis tagad reaģē uz katru manu mazāko diētas pārkāpumu? Vai tā ir organisma sensibilizācija? Un vai tas ir labi ilgtermiņā?

Paskaidroju - viena no manām teorijām ir, ka, ilgstoši atsakoties no kādiem produktiem, var dabūt simptomu un pašsajūtas uzlabojumu, bet, tiklīdz jauši vai nejauši, šo produktu atkal apēdam, tā organisms reaģē pastiprināti, jo bija pieradis, ka ēdienkartē šī produkta nav. Tāpēc, lai no šīs situācijas izvairītos, vispirms ir jāatveseļo zarnu trakts, ko arī darām ar GAPS uztura programmu. Jo vesels cilvēks var ēst jebko, vai ne tā? Tikai jautājums - cik starp mums ir to veselo?

Šodien ir svētki Norvēģijā – 200 gadu kopš pieņemta viņu Konstitūcija. Man ir iespēja un gods piedalīties svarīgā pieņemšanā, kur cita starpā baudu garšīgos ēdienus – mana acs nopeilē šķiņķī ietītu sparģeļus un baltajā šokolādē mērcētas zemenes. Arī mājās mums svētki, tāpēc grēkoju ar pāris karotēm saldējuma.

Un atkal secinu, ka, ja reiz pašas uzliktais aizliegums pārkāpts vienu reizi, pie nākamās iespējas kāja paslīd vēl vieglāk. Un vēl ko ievēroju – jo vairāk es nomēģinu neatļautos produktus, jo vairāk man tos gribas. Maizīte un saldējums ir manu neatļauto lietu topā. Ja bez maizes vēl kā nebūt varu, tad saldējums brīžam ir teju Būt vai Nebūt jautājums... Žēl, ka tik bieži man jāskumst par savu vājo raksturu. Un tagad vairs pat neatceros, kurā brīdī mana GAPS diēta palikusi tāda grīļīga. Pati vien sev šīs vājuma atkāpes iedodu, un pati vien pēc tam varu par sevi žēloties...

18.05.2014 110. diena

Mājās ir puikas un picas, bet es noturos un ēdu savu vārīto zupu ar liellopa kauliņiem. Klāt krējums, skābi kāposti, kā jau tas pierasts. Uz vakarpusi badainais vēders lien ledusskapī meklēt ko ēdamu, atrod sieru, lai būtu. Prieks, ka vairumā dienu man tomēr izdodas.

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 101.-105. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 111.-115. diena

GAPS diēta 101.-105. diena. Grēki un piedošana

Thu, 04 Sep 2014 13:53:00 +0000

9.05.2014 101. diena (ak, šausmas, neticēju, ka tik ilgi izturēšu un ka labprātīgi turpinu , tiesa, ar nelielām atkāpēm)

Kaut kas man bija vienā brīdī sapinies ar dienu skaitīšanu šeit, un tikai vēlāk secināju, ka manā kalendārā nobīde par 2 dienām. Ja es būtu zinājusi, ka šodien īstenībā ir pirmā diena pēc 100 diētas dienām, es nebūtu sevi tik daudz šaustījusi, bet būtu izēšanos uztvērusi kā balvu par tik ilgi izturēto.

Jo – šodien riktīgi iekritu - sagrēkoju, esot ciemos, un pati sevi par to ilgi šaustu pēc tam – uzēdu gan nedaudz kartupeļus, gan, skaidra lieta, nevarēju noturēties, nepieskaroties vaniļas saldējumam klāt pie zemenēm. Dažas īpašas kāres ir spēcīgākas pat par manu stipro raksturu... Ne tik daudz šaustu sevi ar prātu, cik slikti sajūtas mans organisms – prasa un prasa ēst vēl, ir izteikta smaguma sajūta. Brīnos pati, ka, pārnākot mājās pēc visai sātīgām pusdienām, drīz kopā ar dēlu vēl uzēdu omleti, griežu svaigus dārzeņus, knakstu valriekstus, ābolus, vārdu sakot, mans vēders nevar vien apstāties ēst. Vēlāk vāru lēcu putru vakariņām, un, lai gan zinu ka lēcas nav vēlamo produktu sarakstā, nevaru noturēties, nepaēdot arī to. Vēlu vakarā pašas raudzētā kefīra glāze iet palīgā maniem grēku darbiem.

Šī nemitīgās ēšanas sajūta nav forša, bet to atceros no pirmsdiētas laikiem, ka varēju ēst vienmēr un daudz. Un trakums ir - jo vairāk ēd, jo vairāk gribas... Tā arī nezinu, vai drīkstu maz turpināt teikt, ka ieturu diētu. Nu, vajadzēja man norauties tieši 101. dienā:(

10.05.2014 102. diena

Uz svariem kāpt baidos, jo sajūta ir neforša (smaga). Lai kaut nedaudz mazinātu savas sirdsapziņas dīkšanu par vakardienas grēka darbiem, rītu iesāku ar zaļo kokteili, klāt Spirulina, tam pa virsu Diatomu silīcijs, kas, sen aizmirsts, gaidījis savu kārtu. Jūtu, ka man šodien vajadzīga pastiprināta tīrīšanās.

Šodien arī, kā vainīga sajutusies, izspiežu no sevis 10 min vingrošanas, arī lai mazinātu muguras sāpes, kas manī iemājo, pārāk ilgi strādājot pie datora.

Cik žēl, ka vakar paslīdēja kāja, bet žēlošanās jau neko šobrīd nemaina. Secinu vien, cik vājš cilvēks īstenībā esmu. Un skumstu, ka nevaru Tev ziņot, uzvarošām fanfarām skanot, ka 100 GAPS diētas dienās esmu gan sasniegusi savu sapņu svaru, gan dzīvoju nepārtrauktā enerģijas pieplūdumā.

Tomēr, atskatoties uz savām 100 GAPS piedzīvojuma dienām, secinu, ka ir jau man sevi par ko paslavēt arī. Maizi principiāli neesmu ēdusi, un netaisos to darīt vēl kādu laiku. Kūkas, saldumi tāpat. Makaroni, rīsi tāpat. Piens un pārstrādātie produkti arī.

Bet attiecībā uz pārējo diētas ieguvumu, man būtu gribējies pašai redzēt un sajust lielāku ieguvumu, īpaši attiecībā uz enerģijas daudzumu. Bet zinu arī, ka neesmu savu organismu atbalstījusi ar pietiekamu fizisko aktivitāti. Tāpat ģimenes pilnīga pievēršana GAPS diētai nav vēl notikusi, bērniem garšo maizīte, un to, bieži aiz neziņas, bieži aiz slinkuma, dodu viņiem līdz uz skolu. Tomēr, makaronu kalnu ēšana mūsmājās ir krietni mazinājusies, dārzeņi vairāk – gan sulu veidā, gan sautēti, gan svaigi.

Tagad mans klusais plāns izmēģināt GAPS nedēļu vasarā visai ģimenei, to viņi vēl nezin. Tad būs visi svaigie produkti un vairāk laika.

Sev saku, ka pēc 100 dienu sliekšņa (jeb finiša) nekas nemainīsies, es turpināšu savu diētu, vēl nezinu, vai katru dienu rakstīšu sev un Tev. Bet varbūt ik pa laika ziņošu, kā man veicas GAPS diētas pasaulē. Īpaši, ja notiks kas superīgs. Sev saku, ka šīs 100 dienas ir bijušas laba investīcija manā veselībā un īstenībā ir tikai labs sākums apzinātas ēšanas virzienā.

Aukstā dušā noskaloju grēkus, noberžu sevi ar asu suku, pamostos, un pieņemu lēmumu izveidot www.curantur.lv Facebook lapu. Jo šodien aprit 2 mēneši, kopš pasaulē aizgāja www.curantur.lv. Labs dienas sākums.

11.05.2014 103. diena 64 kg

Joprojām jūtos smagi, liekas, ka mans vēders ir iestrēdzis 101. dienā un atriebjas man par grēkiem.

Šodien kokteilis, ceptas olas, dārzeņi pa dienu svaigi graužami, vakariņās Mātes dienā cepu balto zivi, bet tagad zinu, ka tas ir sams. Kopā ar sautētiem brokoļiem gardi. Vēlāk bērniem cepu ābolmaizi, kam pati nepieskaros. Gribas tikt atpakaļ uz fiziskās un morālās līnijas.

12.05.2014 104. diena 63.2 kg

Uff... atkal lietas (svars) atgriežas savos rāmjos.

Man pašai paliek garlaicīgi uzskaitīt, ko es ēdu. Zaļais kokteilis, kā ierasts, brokastīs.

Un īstenībā sāku secināt, ka laika tomēr būs jāķeras pie GAPS grāmatas Recepšu daļas un jānoskatās arī abi GAPS recepšu diski. Jo bērni jau kuro dienu velti virina skapīšus virtuvē, meklējot cepumus vai ko citu neveselīgu, toties garšīgu, kā viņi paši saka. Tos principiāli vairs nepērku, un viss paliek vienkārši – ja mājās neveselīgo kārumu nav, tad bērni tos nevar apēst.

Tikai ir viens Bet – vietā man būtu jāliek kaut kas garšīgs, bet veselīgs. Tāpēc vajag Natašas padomu. Un beidzot sākt gatavot pēc būtības un GAPS stilā, arī našķus bērniem, lai ir ko paņemties, kad sakārojas. Bet bērni malači, jau nonākuši līdz zaļo kokteiļu dzeršanai (brīvprātīgā piespiedu kārtā) pat ja tie nedaudzi malki, organismam nāk par labu.

Šodien visu dienu ēdu, bakstu žāvētu lasi (un īstenībā jūtu, kā manam organismam to gribas, un daudz!), pa dienu pazūd arī skumbrija tomātos. Zemenes iepērku kvantumā, garša nemaz nav slikta maija vidum. Pēcpusdienā, kad puika nāk no skolas, pagatavoju mērcējamo "dipiņu" (skābs krējums, olīveļļa, Filadelfija siers, olīveļļa, saspiesti ķiploki, sāls, nedaudz manis raudzētā kefīra), ko visi pa vakara cēlienu izēdam ar burkāniem un puķu kāpostiem. Saku dēlam, mums gandrīz kā Tortilla čipši, kurus mērcējam Salsa mērcītē, uz šo dabūju piekrītošu mājienu un iekšēji nosmaidu - cik jauki... Maziem solīšiem vien mēs ejam, bet tomēr...

Vakarā steiks ar salātiem un vakardienas brokoļiem sviestā. Sarkanvīns klāt iet tik labi... Un it nemaz neprasās kartupeļi pie gaļas, kā tradicionāli steiku ēdām kādreiz. Uz steiku manā ģimenē neviens nav 2x jāaicina, ar pirkstu vēl tiek gaļas mērcīte/suliņa izlaizīta, pie tam izcīnot tiesības uz beidzamajiem pilieniem. Tomēr pēc meitas bālajiem vaigiem un paguruma sejā liktos, ka to vajag cept vēl biežāk.

13.05.2014 105. diena 63.1 kg

Zaļais kokteilis, avokado, mīksti vārīta ola brokastīs. Kā nu bez kafijas...

Šodien izmēģinu kontrastdušu un burtiski fiziski sajūtu, kā mani asinsvadi saraujas un izplešas. Pēc tam ir laba sajūta. Dīvaini, pēc lielās kafijas krūzes un aukstas dušas manas domas vienmēr pagriežas pozitīvajā virzienā, un dzīve rādās labāka nekā tūlīt pēc pamošanās. Vai tas liecinātu par manu Pūces dabu? Ka vajag lēnu, ilgu rītu, un jo vēlāk varu pamosties, jo labāk...

Šodien, dušā stāvot, prātā ienāca salīdzinājums – ka cilvēki 100 dienās tiek apkārt pasaulei (un ne jau ar lidmašīnu), bet es savās 100 dienās tepat vien ar savu GAPS diētiņu... It kā nekas liels, ja blakus tādi milzu mēroga salīdzinošie piemēri. Bet tai pat laikā sajūtu, ka ceļojums pašai uz sevi un ap sevi, ir būtisks. Un labā ziņa - tas joprojām turpinās, pat ja iet cauri kāpumiem un kritumiem. Es dzīvoju savu dzīvi un meklēju atbildes, kā to darīt vēl labāk.

Pa dienu kūpināts lasis, novēroju, ka man šausmīgi garšo un gribas daudz, varētu izēst n-tos iepakojumus viena pati, tā vienkārši, bez maizes. Kas man organismā trūkst? Vakarā cepta vista, un salāti.

Kad es apstāšos ziņot? Vēl kādu laiku turpinu... Jo tie skaitļi (100 vai ne 100) jau tikai manā galvā:)

Ipriekšējais ieraksts GAPS diēta 96.-100. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 106.-110. diena

GAPS diēta 96.-100. diena. Laiks bilancei?

Fri, 22 Aug 2014 15:48:00 +0000

4.05.2014 96. diena Latvijas svētku zīmē

Šorīt atkal vēlās brokastis. Zaļais kokteilis. Olas, tomāts, redīss, viss bagātīgi pārliets ar olīveļļu. Kafija un auksta duša joprojām ir mani modinātāji, lai cik būtu pulkstenis.

Šodien saulaina, bet pavēsa diena. Par godu Latvijai un solidarizējoties ar drosmīgajiem skrējējiem Stipro skrējienā, mēs ar mazo puiku čakli nosoļojam 11 km 2 stundās un 22 minūtēs. Pēc pastaigas visiem vaigā brūnums un sārtums, un pēc tam tik laba apetīte... Pusdienās jeb drīzāk pusdienvakariņās atkal cepu kotletes, citiem klāt arī kartupeļi, man tikai vārītas bietes ar krējumu un ķiplokiem.

Visu pēcpusdienu varu nostrādāt pie datora bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo beidzot esmu izkustējusies svaigā gaisā. Vakarpusē top sulu kokteilis (ābols, bumbieris, apelsīns). Pāris lielās krūzes tējas pazūd nemanot, kamēr darbojos. Medus, kāda datele, rieksts ir mani kārumi.

Prātoju tomēr, kāpēc ar GAPS diētu man tomēr nepietiek, lai tiktu vaļā no rīta noguruma. Un kāpēc tik epizodiski man izdodas piespiest sevi izkustēties. Nevaru nemaz atzīties, ka visi lielie plāni ar video vingrošanu un pat ar Zumbas dejošanu man sen aizmirsušies. Pat presītes beidzamā laikā nez kur pazudušas. Nagi arī atkal aplūzuši... Ko tad ziņošu savā 100 dienu diētas atskaitē?

5.05.2014 97. diena 63.1 kg

Vīra gatavotais zaļais kokteilis jau kā ierasts rīta sākums (tam klāt vienmēr paņemu 2 Chlorella ripiņas). Brokastīs pagatavoju sev garšīgo biezpienu – mājas siers ar medu un kaņepju sēklām (MarLie), liela krūze kafijas. Tik un tā jaunai dienai mostos lēnām. Un tā vietā, lai ķertos pie darbiem, kas gaida rindā, atvēlu sev pusstundu palasīt jaunāko Ievas žurnālu, kā arī ievietoju Facebook savas Latvijas fotogrāfijas, pat neapstrādātas („savas” te attiecas gan uz Latviju, gan uz fotogrāfijām). Un sajūtu, zinu, ka darbošanās ar/ap foto nākotnē aizņems arvien lielāku vietu manās dienās. Smaidu, ka, ja ne ātrāk, tad pensijā esot, tas būs mans skaistais hobijs. Šobrīd mana vēlme ir, lai dienai būtu vairāk stundu...

Vakariņās sautēti dārzeņi. Uz vakarpusi jūtu, ka mans depresīvais noskaņojums atkal kārpās virspusē. Sāku jau atmest cerību šito salabot ar diētu. Būs jāraksta vēstule Natašai (GAPS dēiētas autorei)... „Problēmas nevar izēst, jākārto galva,” saka vīrs un ironizē par mani tālāk, pieminot vecu joku, „ko lai es vēl uzēdu, lai paliktu tievāka?”

6.05.2014 98. diena 63.7 kg

Šorīt garastāvoklis neko daudz labāks nav, pat ja vakar izbrēcos no sirds. Jau norunājot un noraudot nost visu, paliek vieglāk. Vīrs nu jau iemācījies šādās reizēs padomus nedot. Šorīt nolemju, ka kādu brīdi palietošu magniju Mg ar domu palīdzēt sev un savam noskaņojumam uzlaboties. Vīrs atkal priekšā ar savu domu – problēmas nevarot izdzert...

Nu, es jau zinu, zinu...

Kokteilis, kā ierasts, kafija, auksta duša mani atkal pamodina. Šorīt pavisam nopietni apsveru ideju pieēsties saldumus – šokolādi, tā ka vairs nevar, un nekādu rūgto, bet tādu labu piena šokolādi, vai saldējumu. Pat aizskrienu uz saldētavu paskatīties, vai nav aizķēries man mīļais vaniļas saldējums ar šokolādes gabaliņiem. Par laimi vai diemžēl – nav. Ja būtu, nez vai noturētos pretim kārdinājumam.

Bet, kad visu apsveru, es zinu, ka arī saldējums neatrisinās manas problēmas, pat ja uz īsu brīdi varbūt sajustos labāk. Pēc tam gan sev pārmestu, ka 3 dienas pirms apaļajām 100 GAPS dienām salūzu...

Saldējuma vietā uztaisu sev ātrās pusdieniņas – sagriežu sieru kopā ar tomātu, klāt sāls un daudz olīveļļas. Saldajā turku jogurts ar kaņepju sēklām un medu. Tiek arī manām saldumu mīlošajām garšas kārpiņām, un saldējumu vairs negribas.

Vakariņām top dārzeņu zupa no cūkgaļas kauliņiem. Zupai klāt lieku skābos kāpostus, kas vēl ledusskapī saglabājušies. Prieks pašai par sevi un neapēsto saldējumu vairojas. Šodien radio, atskanot Lambadas mūzikai, pat atkal uzdejoju, kas man sen nebija gadījies. Varbūt tomēr viss būs labi?

7.05.2014 99. diena

Šorīt atkal kārtējais veselīgais kokteilis, tā kā klāt biete, tas ir ieguvis visai dīvainu krāsu starp zaļu un violetu. Tās arī visas manas brokastis, protams, neizpaliekot zivju eļļas un augu eļļu maisījuma kapsulām un, svēta lieta, magnijs priekam:)

Šorīt atkal lietaini vēsa diena rādās, tāpēc man īstenībā ir prieks, ka sirdsapziņa nekur nespiedīs doties, bet varu mājās klabināties ap datoru, papulēju mājas lapu, īpaši piestrādājot pie Homeopātijas pētījumu sadaļas. Bet vispār jūtu, ka mana sākotnējā ideja rakstīt tikai par Homeopātiju, sen kur pačibējusi. Jo man ir tik daudz, ar ko dalīties. Un beigās sanāk, ka tieši Homeopātijas sadaļa palikusi pabērna lomā.

Pusdienās ledusskapī atrodu sen neapēstos dārzeņus, ko sasildu, pievienoju siera gabaliņus, pārleju olīveļļu, virsū uzberu kaņepes. Gardi un veselīgi. Atkal ieraudzēju kefīra sēni, kura, izrādās, ir visai dzīvotspējīga un nesmādē pat pasterizēto pienu.

Šodien beidzot izritinu arī savu jogas paklājiņu un pāris reizes top Sveiciens saulei, kā arī nedaudz pastaipos, piedevām dažas simboliskas presītes. Nu, švaki mani vārie fiziskās aktivitātes uzrāvieni...

Launagā biezpiens ar svaigām zemenēm un medu. Vakariņās taps lasis cepeškrāsnī un spinātu salāti, arī vārīta biete vēl aizķērusies.

Nevaru tomēr saprast, it kā eļļas un taukus uzturā lietoju pietiekami, bet āda sausa joprojām, nagi arī jau aplūzuši, jo tie man nekad nespēj ilgi noturēties gari.

Šodien tomēr veikalā roka pasniedzas pēc šokolādes. 70%, apelsīnu.

Pirmo reizi krāsoju matus ar Hennu. Jo vienmēr jūtu pretestību pret stiprajām, ķīmiskajām krāsām. Vismīļāk es atlaistu sirmos matus un miers mājās. Šī doma man uznāk periodiski kopā ar depresīvo noskaņojumu.

Vakarā tiek vīna glāze. Kā iesaka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis – iedzert katru vakaru nedaudz esot labāk, nekā uzreiz daudz sestdienā. Šo izlasīju visai cienījamā žurnālā "Latvijas Ārsts" (Marts 2014). Dīvaini, arī žurnāls "Ko ārsti jums nestāsta" iesaka iedzert (citu padomu starpā), lai dzīvotu līdz 100 gadiem.

8.05.2014 100. diena 63. 3 kg

Neko zīmīgu neatceros. Kokteilis no rīta, biezpiens laikam arī, burkānu salāti ar maltās gaļas mērci vakarā. Pārējais nav palicis prātā. Darbojos pa māju, kafija neiztrūkst, vēlāk našķēju ābolus, siers pazūd, nograužu beidzamās dateles. Svētku sajūta nav, 100 dienu salūts izpaliek. Kāpēc? Vai tāpēc, ka jūtu, ka neesmu sasniegusi savu GAPS eksperimenta mērķi? Kopsavilkums būs, bet pagaidām turpinu savu eksperimentu.

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 91.-95. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 101.-105. diena

GAPS diēta 91.-95. diena. Atpakaļ rimtajā ritmā

Fri, 22 Aug 2014 15:17:00 +0000

29.04.2014 91. diena

Pusdienās cepeškrāsnī cepta baltā zivs, uzreiz pat nepateikšu tās vārdu. Klāt pannā cepti dārzeņi. Abi bērni zivij pat nepieskaras, žēl.

30.04.2014 92. diena Par šo dienu pierakstu nav, laikam nekas ievērības cienīgs nav noticis

1.05.2014 93. diena

2 Dienas esam projām tālos ciemos. No piedāvātā ēdiena skatos, ko varu un ko vēlos. Kamēr garajā ceļā, pārbraucot ar mašīnu, ģimene grauž šķiņķa sviestmaizes, man ir privilēģija tiesāt kūpinātu lasi bez maizes, siera un sķiņķa šķēles. Vēl līdzi banāni, rieksti, āboli - bads nedraud. Kūkas un makaronu siltais ēdiens paliek neaiztikti, neviens arī man nejautā vai nepiedāvā to, ko nevēlos. Priecājos, ka varu savu diētu ievērot visnotaļ diskrēti.

2.05.2014 94. diena

Brokastīs noloku veselas 3 ceptas olas. Kafija. Vēlāk tirgū iepērkam daudz dārzeņu un augļu, kā arī ceptu vistiņu, kam tagad vienmēr cenšos apskrubināt un nograuzt visus mīkstos kauliņus, saprotot, ka tieši tur slēpjas manam organismam nepieciešamās barības vielas. Vakarpusē uztop gardais sulu kokteilis (ābols, bumbieris, apelsīns, citrons).

Lasu aprīļa žurnālu Ko ārsti jums nestāsta, un teju katrā otrajā lapā atrodu informāciju, kas apstiprina to, ko rakstu www.curantur.lv. Vispirms esmu lepna par to, ka mūsu valstī var iznākt šāds žurnāls, kas liek cilvēkiem domāt un uz daudz ko paskatīties no pavisam citas puses. Un man arī prieks, ka neesmu vientuļa savos centienos palīdzēt cilvēkiem atvērt acis un prātus, lai ieraudzītu, ka daudzas mums iestāstītās „patiesības” ir sen jau kā novecojušas, vai pat bijušas nepatiesas jau no sākta gala.

Uzskatamākā nepatiesība no tām ir mīts, ka piesātinātie tauki rada sirds slimības, un mums par katru cenu esot jāizvairās no trekniem produktiem, jo tie palielina holesterīna līmeni asinīs. Progresīvākie uztura speciālisti un ārsti, kam pietiek drosmes atzīt savas kļūdas, tagad apgalvo tieši pretējo. Lasi vairāk žurnālā Ko ārsti jums nestāsta un šīs mājas lapas sadaļā Uzturs / Ko mēs ēdam Tāpat aprīļa žurnālā varam atrast informāciju par pienu, un kāpēc tas nav veselīgs, par sudraba plombēm un kāpēc Eiropas Komisija plāno tās aizliegt, par fluoru zobupastās, par sauļošanās veselīgumu, un daudz citas vērtīgas informācijas, par ko visu rakstu arī curantur.lv.

Tomēr secinu, ka, arī lasot šo pārdomas rosinošo žurnālu, tajā atrodamā informācija ir jālaiž caur savu uztveres un pieredzes filtru. Ne visam tur rakstītajam varu piekrist, piemēram, ka kairināto zarnu sindroma gadījumā jālieto šķiedrvielas. Pēc manas šī brīža saprašanas hronisku zarnu trakta problēmu gadījumā šķiedrvielas ir pārāk raupjas zarnu sieniņām, kas jau tā nav veselas. Tās vispirms jāsalabo un jāatveseļo, un tam domāta GAPS diēta. Tieši tāpēc sākotnējās GAPS diētas gadījumā šķiedrvielas izņem no ēdamo produktu saraksta, lai pie tām atgrieztos vēlāk, kad zarnas būs atveseļotas, izvēloties pareizus ēdienus – gaļas buljonu, probiotiķus uc.

3.05. 2014 95. diena 63.0 kg

Zaļais kokteilis brokastīs. Apelsīnu sulas glāze. Pēc brīža izdomāju sev brokastis – sagriežu tomātu, sieru, pievienoju saulespuķu sēkliņas un bagātīgi pārleju olīveļļu. Neskatoties uz vēlo pamošanos, palutinu sevi ar kafijas krūzi. Šodien našķēju saulespuķu sēklas un riekstus. Kad vīrieši pārrodas no veikala, nevaru atturēties, nepagaršojot kukurūzas Tortilla čipšus ar salsa mērci. Saku sev, ka tikai dažus, iegalvojot, ka kukurūza ir dārzenis, lai gan labi zinu, ka tā nav GAPS diētas atļauto dārzeņu sarakstā, nemaz nerunājot par tik pārstrādātu produktu. Bērni našķē svaigu bageti, es arī vēl atceros, cik sākumā kraukšķīga, vēlāk staipīga ir tās garoziņa. Un cik labprāt es arī prāvu gabaliņu notiesātu. Tomēr maize ir tas, kam spēju noturēties pretim.

Veselīgās diētas zīmē šodien mūsmājās tiek malta gaļa, lai vakarā taptu kotletes. Pie kam ar nolūku šoreiz nopērkam klāt treknu cūkgaļu, lai kotletes sanāktu sulīgākas. Uz veikalos gatavo nopērkamo malto gaļu vairs sen kā neskatāmies, jo lielāka ticība ir pašu maltajai gaļai.

Mana kefīra sēne ledusskapī ir uzvedusies labi, kamēr es pa Rīgu garajā Lieldienu atvaļinājumā. Atkal ieraudzēju kefīru no veikalā pieejamā piena. Tomēr redzu, ka tehnoloģija man vēl jāattīsta, pirms varu dalīties ar Tevi. Manas grūtības ir atšķirt nedaudz caurspīdīgos kefīra sēnes gabaliņus no sarūgušā kefīra/biezpiena gabaliņiem.

Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 86.-90. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 96.-100. diena