www.curantur.lv - Skaistuma krikumi

2. Mani noslēpumi skaistumam

Mon, 22 Sep 2014 14:45:00 +0000

Bet lai Tu nedomā, ka es dzīvoju galīgi mežā un nu nemaz, nemaz par sevi nerūpējos, pastāstīšu par to minimumu, ko es tomēr daru. Ja Tu vēl esi tepatās, tad uzticēšu tagad Tev nevis to, kā man nav, bet to, kas man ir. Un ko šad tad atceros arī lietot.

Turpat Drogās akciju laikā regulāri iepērku Elpis eļļas (etiķete saka, ka 100%) – Mandeļu, Vīnogu kauliņu, Aprikožu kauliņu, Avokado u.c. Tāpat Aromātiskās eļļas – Lavandas, Eikaliptu, Citronu, Tējas koka utml. Ticu, ka tagad minētās eļļas, kā arī citas var nopirkt daudzos veikalos un aptiekās.

Aromātiskās eļļas, protams, pievienoju vannas ūdenim, vai retu reizi atceros to iepilināt aroma svecītē, kamēr baudu vannu.

Bet īstās eļļas man kalpo vairākos veidos – jau daudzus gadus tās man ir kosmētikas noņemšanas līdzeklis. Pirms tīru seju vai acis, vates aplīti saslapinu siltā ūdenī. Eļļas pievienoju vannas ūdenim, lai, kad izkāpju no vannas, sajustu savu ādu mīksti ieeļļotu. Augstākā bauda ādai (un degunam) ir sajust kokosriekstu eļļu, bet tas man gadās reti.

Arī pēc dušas šad tad atceros ar eļļu ieziest vēl mitro ķermeni, kā arī seju. Ķermenim izies mazāk eļļas, ja ar to savu ādu palutināsi uzreiz pēc dušas, kamēr neesi noslaucījusies. Uz mitras ādas eļļa klāsies plānākā slānītī. Ja vēlies eļļu uzklāt, neejot dušā, tas saslapini plaukstu ar siltu ūdeni, arī tad iesmērēšanās būs vieglāka, ātrāka un taupīgāka.

Varu atzīties, ka regulāra šo eļļu lietošana pasargāja manu ļoti sauso vēdera un gurnu ādu no strijām grūtniecības laikā, iznēsājot savus 3 bērnus. Kviešu dīgstu eļļa ir pati labākā šim nolūkam. Un ja Tev gaidāmas drīzas dzemdības, ar kviešu dīgstu eļļu (bet būtībā jebkuru) neaizmirsti regulāri pabarot arī starpenes audus, lai tiem ir elastība iestiepties un tādējādi mazināta plīsumu iespēja, Tavam bērniņam nākot pasaulē.

Tāpat eļļu pievienoju savam Kafijas skrubim un izmantoju to gan sejai, gan ķermenim, kad eju dušā. Reizē āda gan noskrubīta, gan ieeļļota. Un ar manas lielās krūzes rīta kafijas biezumiem (Merrild In-Cup ir mana izvēle gan garšas kārpiņām, gan ādai, jo atrodu, ka citas kafijas ir par rupju) plus klāt šļuka eļļas ir pietiekami visam ķermenim. Nu ja, un smaržīgās ķīmiskās dušas želejas es sen vairs nelietoju. Jo mana āda tāpat jau ir sausa. Un parupja švamme ar ūdeni vien vai kafijas skrubis izdara savu misiju vēl labāk par nātrija laurilsulfātu:)

Nu, bet par vannu mēs te varētu parunāt ilgāk, jo tā ir viena no manas dzīves baudām. Lai gan tā pa īstam to izbaudīt saņemos reti. Parasti man ir fiksās vannas, kur patīkamo (baudu) pamanos apvienot ar lietderīgo – lasu kārtējo mācību grāmatu ar zīmuli rokā vai vainas sajūtas mudināta pildu savas vakara/nakts presītes, ja pa dienu nav sanācis laika par savu fizisko formu padomāt. Kad man ir vairāk laika un īstais noskaņojums, pagatavoju lielu krūzi tējas, un eju ilgajā vannā (ilgā vanna man ir 30 min).

Tad vannai pievienoju Epsom sāli (Magnija sulfāts) vai Jūras sāli, vai Kosmētiskos Mālus. Plus klāt aromātiskā eļļa, ko jau minēju. Gan jūras sāli, gan mālus pērku Drogās. Gan sāls, gan māli ir organismu attīroši, ja ir vismaz 30 min laika, mālu putriņu uzķepēju arī uz sejas, un ar baudu sajūtu, kā āda savelkas, pat lai tēju iedzertu, jāpapūlas muti atvērt. Mālus mainu, jo katriem no tiem ir sava iedarbība – Zaļie, Baltie, Zilie, Melnie, Sarkanie māli u.c. – katru mālu īpašais ķīmiskais sastāvs var Tavai ādai dot citu labumu. Atceries šos, ja Tev mājās pusaudzis netiek galā ar pinnēm. Svarīgi pēc šādas attīrošās vannas noskaloties, lai vannošanās laikā līdz ādai atceļojušie toksīni no Tava organisma dziļumiem neiedomātos ielīst turpat atpakaļ.

Kopš pavisam nesena laika manas minimālās sejas kopšanas zināšanas ir papildinājušas pirmās iemaņas sejas vingrošanā jeb Sejas fitnesā (Paldies, Ilze). Tās ir pāris minūtes dušā, un vakaros pie spoguļa, kad atceros. Šīs zināšanas maniem gravitācijas spēku jūtošajiem vaidziņiem atnākušas īstajā (pēdējā? ) brīdī. Par rezultātiem ziņošu:)

Vēl, kamēr runājam par dušu, gribu pateikt, ka es cenšos vienmēr dušu pabeigt ar aukstu ūdeni. Un nu jau esmu diezgan labi sevi pieradinājusi. Kontrastduša ir variants. Vēl pačukstēšu Tev, ka mans sapnis ir spēt peldēt ziemā, bet līdz tam man vēl ilgi jāaug un jābriest. Lai gan – diezgan aukstā jūrā vai ezerā varu ielīst un ar baudu peldēt. Re, vakar peldējos meža ezerā, pa pliko, rudens lapām krītot, sajūtot retas lietus lāses un rudens vēju sejā un putnu klaigas dvēselē... Nevaru Tev atzīties, ka pēc peldes gan drebēju kā kniepadata vēl vairāku stundu garumā, nelīdzēja pat mašīnas apsildāmais krēsls. Bet prieku un gandarījumu par piedzīvoto tas nebūt nemazināja.

Pēc dušas parasti cenšos ar frotē dvieli īpaši sirsnīgi parīvēt vai paknaibīt augšstilbus, nu kur tas celulīts, tā ka kājas paliek sarkanas. Un aukstais dušas ūdens komplektā ar ierīvēšanos ļauj sajust asinis iecirkulējam straujāk.

Sen esmu atmetusi ar roku Celulīta krēmiem. Bet nemelošu, esmu pamēģinājusi dažādus, gan sildošos, gan aukstumu rosinošos utt. Lai saprastu, ka neviens krēms manu celulītu nemazinās, kamēr vicošu iekšā šokolādes un saldējumu biezos slāņos. Krēmu vietā es šovasar, tāpat kā citas vasaras, piekopu savu pretcelulīta kampaņu. Un šī bija pirmā vasara, kad es patiesi pamanīju rezultātus. Jo manā pūrā jau bija vairāk kā pusgada dzīve kopā ar GAPS diētu, kas kopumā krietni mazinājusi manu vidējo aritmētisko saldumu koncentrāciju organismā.

Bet mana Pretcelulīta metode šāda – es peldu jūrā (vai ezerā) garus gabalus paralēli krastam. Jo aukstāks ūdens, jo sliktāk manam celulītam. Un kad esmu savu normu nopeldējusi (un es varu ilgi), tad brienu malā un pa ūdeni soļoju atpakaļ, no kurienes atpeldēju (nu, dziļums tieši tāds, lai man sparīgi soļojot, viļņi šķeļas augšstilbu vidus daļā, tieši, kur dzīvo celulīts, saproti, vai ne). Un soļoju arī atmuguriski. Un ja šito piekopsi pāris nedēļas no vietas, rezultātus garantēju. Man šovasar (2014) izdevās atvadīties no vismaz viena kārtīga celulīta kilograma.

Tāpat nesen jogas nodarbībā uzzināju (paldies, Kristīne) par 100 īpašajiem pretcelulīta pietupieniem. Aktīvie sportisti un vingrotāji tos pazīst kā Squat. 100 Šādi pietupieni dienā Tavu celulītu deldēs kā saule ledu pavasarī. Vaicāsi, vai es tos atceros katru dienu? Nē. Bet dažreiz atceros, un varbūt ne visus 100, bet tomēr.

Kā saproti, es par skaistumkopšanu neiespringstu. Un pat to savu vienu krēmu es bieži aizmirstu uzsmērēt, atšķirībā no meitas, kuras istaba no rīta smaržo kā parfimērijas bode:) Es daru, kas ir manās iespējās, kad atceros un kad ir iespēja. Tā, piemēram, avokado maska man ik pa laikam sanāk, ja brokastīs bijis šis veselīgais labo tauku avots, un pēc tam neviens nav mājās un varu droši vazāties apkārt zaļā ģīmī. Pietiek ar avokado miziņu pasmērēt seju, lai drīz sajustu tā savelkošo iedarbību. Citas mājās gatavotas maskas, kam receptes vari atrast teju katrā žurnālā - ar olām un zemenēm, un krējumu, un citronu, un auzu pārslām, un visu ko citu - kad lasu, it kā iegulstas labo apņemšanos failā, taču tas negarantē to īstenošanu, diemžēl.

Kopš nesena laika visi ģimenē cītīgi lietojam zivju eļļu. Es ne tik ļoti, bet mana pusaugu meita jau tā pieradusi pie tās, ka burtiski uz savas ādas izjūt (paliek sausāka), ja eļļu neiedzer 2x dienā. Un taisnība viņai ir – skaistums jābaro no iekšpuses. Tā mums arī politiķi māca, vai ne?

Visa ķermeņa Masāža gan ir mans iztikas minimums, ko ik pa laikam atļaujos, īpaši, kopš esmu atradusi savu burvīgo masierīti Eviju. Un nezinu, kam viņa vairāk palīdz – skaistumam vai veselībai. Bet tie īstenība ir nedalāmi jēdzieni, vai ne?

Tā, lūk, man iet ar skaistumkopšanu. Ne visu es atcerējos te pieminēt, bet tas nekas. Es zinu, ticu ka Tev iet daudz labāk. Jo es nevaru teikt, ka es nenovecoju. Un par 20-gadīgu mani neviens vairs nenoturēs. Bet es arī negribu. Jo savā vecumā kopumā jūtos labi. Ja tik sirmo matu nebūtu tik daudz. Jo ar matu krāsu gan man ir konflikts, tāda kā iekšēja pretestība katru reizi, līdz beidzot saņemos krāsošanai. Es ar savu frizierīti katru reizi apspriežu ideju matus vairs nekrāsot. Un katru reizi viņa mani atrunā, jo piedraud ar 10 gadiem vecuma klāt manā izskatā. Un tad man jādomā, kas ir tas, kas mani piespiež joprojām matus krāsot. Vai sabiedrības gaidas, vai pieklājības normas? Un tad es domāju, vai un kad es saņemšu drosmi ataudzēt savus sirmos matus un vairs neuztraukties par to, cik veca es tāpēc izskatos. Gaidu, kad viedā sieviete manī kļūs spēcīgāka savā pārliecībā...

No amonjaku vai ūdeņraža peroksīdu saturošajām krāsām jau esmu atteikusies. Iemēģināju Hennu kā dabīgu alternatīvu, bet dabūju savas lokas tik dažādos rudi-brūnganos toņos, ka sapratu, pati to nevaru kvalitatīvi izdarīt. Tagad esmu nonākusi līdz jaunākas paaudzes matu krāsai ar eļļu, kas iespiežas dziļi mata šķiedrā, to vienlaikus aizsargājot. Bet zinu, ka arī šo krāsu es nebūtu ar mieru apēst. Kā viņi saka par kosmētiku – neliec uz savas ādas neko, ko nevari apēst. Jo caur ādu katrs krēma komponents momentā uzsūcas asinsritē, vēl ātrāk nekā barības vielas no ēdiena, jo tām jāiet caur gremošanas trakta filtriem, kur aknas aizturēs to, kas organismam nav draudzīgs.

Bet vai saproti, kāpēc šo visu rakstu? Lai parādītu Tev, ka ar mazumiņu pietiek. Ja Tev pilns spoguļa plaukts ar skaistām un dārgām bundžiņām, jauki, bet zini, ka, laikam ejot, neviens dārgais krēms Tev negarantēs seju bez grumbām. Un varbūt tas krēmu daudzums vai dārgums vairāk paceļ Tavu pašapziņu nekā Tavu nogurušo acu plakstus. Un varbūt tas ir pietiekami, lai Tu starotu. Un ja tā, tad krēms savu efektu ir sasniedzis.

Es dzīvoju ar apziņu, ka es savam organismam un veselībai nekaitēju. Pat skaistuma vārdā.

Te klausies un uzzini, kāpēc es domāju un dzīvoju tieši tā.

Uzsmaidi sev. Tu esi skaista!

1. Kad mazāk ir vairāk

Mon, 22 Sep 2014 14:39:00 +0000

Domās jau sen Tev rakstu šo vēstuli. Un īstenībā - tehnoloģisko brīnumu laikmetā es sapņoju par pašrakstītāju, kas varētu pa tiešo piefiksēt uz papīra vai datorā manā galvā notiekošo. Jo, nereti, līdz es tieku līdz brīdim un datoram, sakāmais jau padzisis citu domu labirintos. Bet nekas, te es beidzot esmu arī Skaistuma sadaļā. Un pati par sevi smaidu, jo patiesībā – man liekas, es esmu pēdējā, kas kādu var mācīt skaistumkopšanas ziņā. Un pašlaik sajūtos tieši tāpat kā Recepšu nodaļā. Kā amatieris.

Man pat gribas teikt, ja Tev šobrīd ir skaisti lakoti nagi, pedikirētas pēdiņas un jau zināms Tava kosmetologa ikmēneša apmeklējuma nākamais datums, vari droši tālāk nelasīt. Jo skolā pie Tevis ir jāiet man. Bet tām pārējām mums, kas tikai mācāmies, lai tiek šīs manas pārdomas. Jo mana attieksme pret sava skaistuma kopšanu ir dēvējama par pieticīgu. No piemēriem sapratīsi, kāpēc.

Žurnālos mēdz būt lappuses, kurās sievietes rāda un stāsta par savu kosmētiku. Es vienmēr tad apbrīnoju gan dažādu kosmētikas brendu, gan produktu daudzveidību, gan katras sievietes spēcīgo pārliecību, ka tobrīd tieši šis ir VIŅAS skaistuma izcēlājs. Atzīšos, retu reizi esmu pat pierakstījusi to vai citu kosmētikas produktu un vēlāk meklējusi veikalos. Lai vienmēr secinātu, ka tas nav MANS. Un tad es aizdomājos, cik laika, enerģijas un naudas šīs skaistās un koptās sievietes iztērē, lai atrastu SAVU dienas krēmu, nakts krēmu, bāzes krēmu, pūderkrēmu, kompakto un birstošo pūderi, attīrošos pieniņus, tonikus, vismaz 3 dažādas smaržas visādiem dzīves gadījumiem, lūpu krāsas katram tērpam plus pieskaņotas nagu lakas, utt. utjpr. Man noreibst galva, šo visu uzskaitot vien. Un ko tad, ja piemeklētais produkts tomēr neizrādās īstais? Tad jāpēta tālāk. Un, laikam ejot, arī sievietes ādas prasības mainās, tātad atkal jauni brīnumlīdzekļi meklējami...

Es šo spēju - tik ļoti par sevi rūpēties - varu tikai apbrīnot, un īstenībā - gribētu iemācīties. Jo saprotu, ka laikam neesmu diez ko sievišķīga, ja to visu foršo ņemšanos redzu kā darbu, un īstenībā man žēl tērēt laiku šādiem it kā sīkumiem. Un mana iepirkšanās visbiežāk ir spontāna vai galējas nepieciešamības vadīta. Bet mierinājumam sev saku, ka viss, ko Tev gribu pastāstīt un ko Tu izlasīsi tālāk, ir veids, kā es rūpējos par sevi. Tikai citādi.

Ja apsoli nesmieties un nevīpsnāt, uzticēšu Tev sava kosmētikas maciņa saturu. Tātad manā kosmētikas klāstā šobrīd ir vesels 1 dienas krēms (Florame), 1 nakts krēms (Organic Rose Otto), 1 smaržas (Hugo Boss), 1 kompaktais pūderis (Lancome), 1 tuša (Maybelline), pāris Drogās pirktu acu kontūrzīmuļu (manā skatījumā brendam nav nozīmes) zaļganos toņos (dievinu tos, kam galā asināmais, es jau sen to biju pelnījusi - jo līdz šim uzturēt acu zīmuli pienācīgā lietojamības pakāpē man bija problēma), 2 lūpu spīdumi, no kuriem 1 draudzenes gatavots un mīļi man iedāvināts (Paldies, Vija), otrs – beidzot Biotēkā iegādāts (Dr. Hauschka), jo līdz šim izlīdzējos ar lētajiem.

Līdz Ekoloģiskajai kosmētikai es izaugu (gan finansiāli, gan filozofiski) salīdzinoši nesen. Līdz tam es kampaņveidīgi (t.i., Lielā ķēriena akciju laikā) iepirkos Drogās. Un tālāk par L'Oreal vai Dzintara krēmiem nebiju ļāvusi sev uzsapņot. Taču apmēram kopš 42 gadu vecuma esmu sev pateikusi - "Es jau sen to esmu pelnījusi" - un nomainīju savas kosmētikas veikalu - tagad iepērkos Biotēkā. Retāk, bet tik un tā.

Manas 15-gadīgās meitas kosmētikas klāsts krietni pārsniedz manējo. Un viņa teju ik pārdienas atšaudās no maniem komentāriem par smaržu mākoni, kas viņu pavada, aizsoļojot uz skolu. Pat ja viņai cenšos pirkt lētākos Biotēkas krēmiņus (tie bieži ir ar lielu atlaidi, kad tuvojas derīguma termiņa beigas), Body Shop ir meitas sapņu veikals, neskatoties uz to, ka ieejot tajā, man parasti aizcērtas elpa. Bet atpakaļ pie manis, jo par mani šoreiz stāsts.

Un bieži ar mani ir tā - kad beidzot, beidzot savā lēnajā tempā esmu atradusi sava lūpu spīduma vai matu krāsas toni, tā gudra mārketinga vadīta kosmētikas industrija ir nolēmusi tieši šo manu toni vairs neražot vai mainīt visu produktu līniju utml. Un pēc pāris izmisīgiem skrējieniem pa veikaliem cerībā paspēt iegādāties kādu vēl aizķērušos, tieši manu produktu - man drīz šai idejai jāatmet ar roku (jo ir daudz interesantāku lietu, ko dzīvē darīt) un jāsāk savi īstā toņa meklējumi no jauna. Tad domāju, ka vai nu es esmu pārāk konservatīva vai pasaule ir pārāk mainīga...

Kompaktos vaigu toņus (vai kā tos pareizi sauc) un acu ēnas neesmu daudz lietojusi, un šobrīd pat tas minimums, kas man bijis, no mana maciņa pamazām vien pārceļojis uz meitas valstību. Bet ar prieku redzu, ka arī viņai tie vairāk stāv mierinājumam nekā izkrāso viņas jauno, skaisto seju.

Lūpu krāsas neprotu lietot, man derdzas redzēt lūpu krāsu nospiedums uz baltām kafijas tasītēm, bet ne jau tāpēc. Es domāju, ka lūpu krāsa ir jāprot nēsāt, tāpat kā garie dāmu cimdi vai cepure. Ir jāprot to nenolaizīt, īstajā brīdī atsvaidzināt vai piepūderēt. Un kā tad padzert kafiju, lai nepaliktu tie vulgārie lūpu nospiedumi, pēc kuru toņa var vēlāk atšifrēt, kura tasīte manējā... Kaut kā liekas, ka man ir daudz interesantākas lietas par ko domāt ikdienā tā vietā, lai uztrauktos, vai lūpu krāsa nav uz maniem zobiem pēc katra mana smaida. Ar lielu mīlestību uz sarkano krāsu (un manā garderobē patiesi ir daudz spilgti sarkanas krāsas tērpu) reiz nopirku Dior koši sarkanu lūpu krāsu. Pa dārgo, vai ne. Un tā pēc pāris reižu lietošanas tā man mētājās pa plauktiem, līdz to nobāzu nost no acīm, lai nav man kā pārmetums katru dienu.

Smaržas lietoju reti - reizi pāris mēnešos, kad bez smaržām būt ir nepieklājīgi, bet pat savā minimālismā esmu konservatīva un pieturos pie Hugo Boss līnijas, lai cik tas liktos nesavietojami ar manu brīžam haotisko būtību. Un es nesaprotu sievietes (īstenībā apskaužu par viņu sievišķību), kas žurnālos dalās ar savām n-tajām smaržām atkarībā no dienas laika vai gadalaika, vai noskaņojuma.

Tāpat dezodoranti. Nu jau labu laiku, ja dzīvoju pa mājām, dezodorantu nelietoju vispār. Ja kur jāiet, dažreiz atceros, un arī tas ir Biotēkā pirkts, tātad nesatur Alumīniju. Un šitais ir kaut kas, ko vēlos likt Tev pie krūts (oj, sirds). Ja nevēlies iedzīvoties audzējā (lai neteiktu - krūts vēzī), izmet savu perspirantu, dezodorantu vai kā nu to Tev sauc, ja uz etiķetes izlasi, ka sastāvā ir Alumīnijs jebkādā veidā.

Un zobu pasta mūsmājās bez Fluora. Nevaru saprast, vai tas uz skaistumu vai veselību vairāk attiecas:) Uzzini vairāk te.

Pavisam sen pirku savu beidzamo matu lakas baloniņu. Tātad matu laku nelietoju. Šobrīd man mierinājumam vannas istabā stāv putas matu ieveidošanai, kad tie nedaudz jāsavāc vismaz pieklājīgi. Bet arī tad - prāta dziļumā stāv doma izpētīt putu sastāvu, tikai nekādi netieku līdz tam, jo varbūt baidos, ka smalkajos burtos apslēptais putu ķīmiskais (bet kā gan citādi) saturs man paģērēs spriedumu arī šo vairs mājās nenest. Un ja tā padomā, vai nav lieliska ražotāju doma to visu sarakstīt tik smalkiem burtiem, ka man jāpārgriež acis vai jālūko pēc palielināmā stikla, to visu gribot izlasīt. Un tā es neizlasu...

Šorīt mazgājot zemenes bērniem uz skolu, kastītē atradu skaisti pieliktu zīmīti ar tekstu vairākās valodās, kas slavina zemeņu izcilo kvalitāti, kā arī ieteikumiem, kā ogas glabājamas un kā tās vislabāk garšos. Un, zini, burti bija pavisam normāli. Jo ražotājs un pārdevējs gribēja, lai es jau veikalā spēju izlasīt, cik šitās zemes labas, un tāpēc lai nopērku tieši Nīderlandē audzētās. Un tad es šo domu pārnesu uz kosmētiku...

Ja manām matu putām būtu tikai dabiskas sastāvdaļas, tas būtu milzu burtiem salikts visās iespējamās vietās uz flakoniņa, lai es to ieraugu, un tāpēc starp daudzajiem veikalā paņemu tieši šo. Bet smalkie, nesalasāmie burti vedina domāt, ka labāk tos neatšifrēt un labāk šo produktu nelietot. Jo tajā ir kas slēpjams. Un tikai Eiropas vai citas regulas piespiež ražotājam formāli uzlikt sastāva informāciju, lai skaitās, lai var tirgot, lai var paņemt Tavu naudu. Tava veselība nav viņu prioritāte. Bet pat smalkiem burtiem Tu nevari apmānīt savu ķermeni, jo katra Tava organisma šūna iesūks visu kārbiņā vai flakoniņā paslēpto vielu buķeti. Oj, aizrunājos... Un matu putas jau nav tas spēcīgākais piemērs.

Vēl, kamēr runāju par laku, tātad kaut ko gaisā (matos) pūšamu, atcerējos, ka vēlos Tev pateikt, ka savās mājās vispār nepērku neko, kas ir gaisā izpūšams (aerosola veidā). Jā, varbūt smaržas ir vienīgais. Tas jo īpaši svarīgi attiecībā uz sadzīves ķīmiju - gaisa atsvaidzinātāji, virtuves plīts tīrītāji, logu mazgāšanas šķīdumi utt. Jo visu, ko izsmidzini, Tu ieelpo plaušās (ja vien nelieto gāzmasku). Un jo labāk, smalkāk izsmidzini, jo vairāk ķīmisko vielu Tu savam organismam, piegādā. Atceries šo, ja Tev mājās zīdainis, bērni, kas bieži slimo, klepo vai pat dzīvo ar astmas diagnozi. Bet sadzīves ķīmija mūsu ikdienā - tas droši vien būs cita raksta temats...

Bet nu atpakaļ pie kosmētikas. Reiz iepirku BB krēmu (L'Oreal), pāris reizes uzliku uz kādas pumpas, cerot, ka tā paliks neredzama. Tā man stāv tas krēms. Tagad meita to lieto biežāk nekā es. Un pat sen kosmētikas salonā pirktais Dior tonālais krēms stāv, būs jāmet laukā. Jo es vienmēr ievēroju - ja sieviete, rūpīgi uzlikusi tonālo krēmu pa visu seju, īpaši ap acīm, lai taču krunciņas noslēptu, mana vēl labā redze saka, ka viņa izdara sev lāča pakalpojumu – jo tieši tās krēmu kārtas un vēl pūderis pa virsu kopā tieši vēl vairāk izceļ katru viņas sīko krunciņu acu zonā, noteikti padarot sievieti vecāku. Līdz CC un DD (tādi ir?) krēmiem vēl neesmu izaugusi un laikam negribu.

Nagu lakas beidzamā laikā mācos nelietot. Jā, man mājās ir vairākas, arī spilgti sarkanos toņos. Un man patīk, kā izskatās mani nedaudz sakoptie un nolakotie nagi. Un ik pa laikam es to izdaru. Bet galvenais iemesls tam ir - mani nagi ir ļoti trausli un viegli slāņojas. Un tāpēc es tos nolakoju, radot sev iluzoru sajūtu, ka tie ir stiprāki. Un ir jau. Tikai veselāki mani nagi nez kāpēc tādā veidā nepaliek. Un šobrīd esmu nolēmusi kādu laiku ļaut nagiem atpūsties. Un neelpojošā lakas slāņa vietā regulāri palietot Silica 12X homeopātiskos graudiņus un zivju eļļu, kas reizē stiprinās un pabaros gan nagus, gan ādu.

Saules aizsargkrēmus ķermenim vasarā nelietoju jau vairākus gadus. Ne sev, ne bērniem. Jo es zinu, ka to sastāvā esošie saules filtri nodara manam organismam vairāk ļaunuma nekā saules stari. Jo saules stari nav ļauni, savukārt aizsargkrēms satur kancerogēnas vielas. Bet tā kā man uz sejas pavisam viegli veidojas pigmenta pleķi, tad pāris gadu garumā nevaru un nevaru izlietot Biotēkā pirktu John Masters Organics aizsargkrēmu ar cinka oksīdu ZnO un titāna oksīdu. Bet mierinājumam tas man ir. Un dažreiz atceros.

Ķermeņa krēmus lietoju reti, starp citu, tas bija mans pirmais pirkums Biotēkā (un vēl tagad atceros to foršo lidojuma sajūtu, ka esmu ko īpašu atļāvusies sev). Tikai žēl, ka tas krēms ar Rozes koka rūgteno aromātu vairs nav pieejams šī auga aizsargātības dēļ. Nesen atklāju Šī (Shea) sviestu, bet manas bundžiņas drīz pazūd meitas istabā uz neatgriešanos.

Retu reizi es saņemos kosmētikas salona apmeklējumam, un pēc tam sajūtos labi, ka esmu ļāvusi manas foršās kosmētiķes rokām par sevi parūpēties. Bet melošu, ja teikšu, ka pēc pāris dienām vēl redzu efektu, lai ko būtu solījis procedūras nosaukums (ilgstošs jaunas ādas efekts utml.). Salīdzinoši nesen es devos eksperimentēt ar sevi, pēc tam, kad žurnālā izlasīju par Agneses Zeltiņas mīļāko skaistuma procedūru. Tagad pat tās sarežģīto nosaukumu neatceros, bet kosmētikas salona mājas lapā to nevaru vairs atrast, jo aizmaldos starp daudzajiem skaistumu un jaunību sološajiem procedūru nosaukumiem.

Bet stāsts tāds. Es arī cerēju būt tikpat skaista kā Agnese Zeltiņa:) un devos skaistuma meklējumos. Salonā man ar tādiem kā vakuuma uzpirksteņiem meistare darbojās pa manu seju. Mans sāpju slieksnis ir visnotaļ augsts, bet es melotu, ja teiktu, ka nesāpēja. Mana āda tika staipīta ar vakuumu un tai pat laikā dziļi uzsildīta. Ticu, ka šai skaistuma iegūšanas metodei ir gan savs teorētiskais pamatojums, gan pētījumi par tās efektivitāti. Bet jau uz galda guļot un ciešot sāpes skaistuma vārdā, man radās aizdomas, ka te pēc gludākas sejas vairs neatgriezīšos. Promejot, mani mierināja, ka zilumu nebūšot, vien viegls sārtums sejā. Un ka man vajagot daudzas (neatceros tagad, cik man ieteica 6 vai 8, vai pat vairāk) tādas procedūras, lai rezultāts būtu noturīgs. Parēķināju, cik naudiņas tāda noturība man izmaksātu, un sapratu, ka šī dārgā procedūra noteikti neietilps manu skaistuma noslēpumu sarakstā. Jo, ja man sarauktu pieri jāstrādā, lai nopelnītu naudu, ko pēc tam tērēt, lai šo pašu pieri iztaisnotu, tad labāk es sēžu vannā ar savu mālu putru uz sejas. Un man nesāp.

Nedomā, es te nebūt nemudinu pret skaistuma procedūrām un kosmētikas salonu apmeklējumiem. Es jau pa retam arī aizeju. Jo saka, ka vajag. Un šovasar pie kosmetologa pirmo reizi aizvedu savu 15-gadīgo meitu. Gadus atpakaļ, kad biju vēl sava salona un savas kosmētiķes meklējumos, tad mani vienmēr tracināja, kad man jautāja, kādu kosmētiku mājās lietoju. Jo neko vairāk par Dzintars, Nivea vai L'Oreal produktiem toreiz nosaukt nevarēju, un tas man lika sajusties vismaz slikti.

Tagad es zinu, ka vairāk labuma manai sejai dod pietiekami daudz izdzerta ūdens ikdienā, veselīgs ēdiens, labs un pietiekami ilgs miegs, kā arī labas domas. Un teorētiski zinu, ka daudz svaiga gaisa un tīkamas fiziskās aktivitātes būtu jāierindo skaistumkopšanas līdzekļu augšgalā. Bet praktiski man pašai ar šiem beidzamajiem iet pagrūti, tāpēc šai ziņā meklēsim iedvesmu kopā no tiem un tām, kam tas ir dzīvesveids.

Te klausies un uzzini, kāpēc es domāju un dzīvoju tieši tā.

Raksta turpinājumu lasi šeit

Ja Tev ir sausa āda - baro to no iekšpuses

Thu, 03 Apr 2014 11:19:00 +0000

Ja arī Tev ir sausa āda, tad labāk par dārgiem vai ne tik dārgiem krēmiem (kaut kas no ārpuses un kas nereti satur vairāk sliktumu nekā labumu) palīdzēt Tu vari sev pati (no iekšpuses). Lasi kā.

Sausa āda nozīmē, ka Tavs organisms pietiekami labi nespēj uzņemt (asimilēt) un metabolizēt taukus. Tas tā var būt vairāku iemeslu dēļ:

pārlieku liels raugu (piemēram, Candida) daudzums organismā
toksiskums organismā (tā avots ir zarnu trakts)
piesātināto tauku un taukos šķīstošo vitamīnu trūkums organismā

Neaizmirsti lietot zivju eļļu katru dienu, kas Tavai ādai piegādās ādai tik būtiskās omega taukskābes.

Organisms nespēj izlietot omega-3 taukskābes bez pietiekama piesātināto tauku daudzuma Tavā ēdienkartē, kā arī bez taukos šķīstošajiem A, D, K un E vitamīniem. Tāpēc Tev jāēd pietiekami daudz dzīvnieku izcelsmes tauku - jēra, liellopa, cūkas, zosu, pīļu u.c. dzīvnieku tauki. Nepārstrādāti tauki ir īpaši vērtīgi, un tos jāēd cik vien daudz iespējams, ideāli, ja tie ekoloģiski (organic) - sviests, skābais krējums, kokosriekstu eļļa, sālīta cūkgaļa u.c. Par holesterīnu neuztraucies, bet priecājies, tas ir Tavs draugs.

Sauļošanās ir labākais D vitamīna avots, tāpēc izmanto katru iespēju sauļoties.

Pelde dabiskos ūdeņos (jūra, ezers, upe, strauts) arī darīs brīnumus Tavai ādai.

Par pirmajiem 2 punktiem (raugiem un toksiskumu) - tos abus var palīdzēt savest kārtībā GAPS diēta jeb plašākā nozīmē GAPS protokols, kas sevī ietver gan diētu, gan organisma attīrīšanu, gan pārtika piedevas.

Kurš teica, ka skaistums nāk no iekšām? Tici - to teica gudrs cilvēks, jo šis teiciens der arī attiecībā uz ādu.

Es, šo rakstot, iedvesmojos no Dr Natasha Campbell-McBride

P.S. Un manis izmēģinātā recepte ādas krēma vietā - pēc vannas vai dušas vēl mitru ķermeni palutini ar kokosriekstu eļļu (tā ir cieta istabas temperatūrā, bet izkūst jau plaukstās), tā der arī sejai un matiem. Matus un galvas ādu gan labāk iesmērēt uz vakaru/nakti, lai no rīta vari izmazgāt (ja Tev jāiet cilvēkos), citādi tie izskatās mazliet taukaini. Jo sausāka Tava āda, jo alkaināk tā dzers brīnumaino eļļu. Un smarža! Tici, katra Tava šūna organismā ir tikpat izsalkusi, tāpēc atceries par barošanu no iekšpuses. Un starp citu, kokosriekstu eļļu Tu droši vari ēst, ar nosacījumu, ka tā labas kvalitātes un tai nav visādas nevajadzīgas piedevas. Un šim būtu jābūt pa Tavas kosmētikas izvēles kritēriju vienmēr - ja to vari ēst, tad droši vari smērēt uz ādas. Būsim veselas un skaistas!

Skaistumkopšana veselībai

Wed, 05 Mar 2014 21:43:11 +0000

Šajā blogā es dalīšos savos nedaudzajos skaistumkopšanas noslēpumos. Kā arī runāšu par produktiem, ko šim nolūkam izvēlamies, krēmiem, zobu pastām u.c. Lai nesanāk tā, ka kaitējam vairāk nekā kopjam. Piemēram, skaidrošu, kāpēc ikdienā nelietoju dezodorantus.

Vēl nezinu, vai vajag iesākt atsevišķu sadaļu par sadzīves ķīmiju mūsu mājās. Ja tāda būtu, tur Tu atrastu manas pārdomas par to, cik daudz vai maz lietojam šos spēcīgos produktus sadzīvē - veļas pulverus, trauku mazgājamos, antibakteriālās ziepes, gaisa atsvaidzinātājus, u.c.