www.curantur.lv - Raksti žurnālos

Uzturs maina autisku bērnu uzvedību

Sat, 25 Apr 2020 09:10:00 +0000

Pētījums Latvijas Universitātē par uzturu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Ar autismu saprot plaši izplatītus smadzeņu attīstības traucējumus cilvēkiem, kam raksturīgas problēmas integrēties sabiedrībā, ir komunikatīvi traucējumi, kā arī ierobežota un atkārtota uzvedība (DSM-V 2013). Autisma cēloņi, visticamāk, ir multifaktoriāli - tā attīstīšanos var veicināt dažādi faktori, kas, summējoties laikā, var izraisīt autismu. Autisma attīstības cēloņi var ietvert arī visai spēcīgu ģenētisko faktoru. Katram cilvēkam autisms individuāli var izpausties ļoti atšķirīgi, tāpēc biežāk runā par autiskā spektra traucējumiem (AST).

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centra datiem (CDC 2014) Amerikā viens no 59 bērniem ir ar autiskā spektra traucējumiem. Tiek lēsts, ka Latvijā, tāpat kā Eiropā, ar autiskā spektra traucējumiem ir aptuveni katrs simtais bērns.

Autiskā spektra sabiedrībā Latvijā daudz uzmanības tiek veltīts dažādu metožu meklēšanai un pielietošanai ar vadmotīvu „sadzīvot ar autismu”. Ģimenes, kurās aug bērni ar AST, izmēģina teju visas pieejamās metodes un terapijas, lai atvieglotu ikdienu savam rūpju bērnam. Tādas terapijas kā reitterapija, delfīnu terapija, darbs ar logopēdu u.tml. noteikti nāk par labu bērna vispārējai mentālajai un emocionālajai attīstībai, taču neviena no šīm pieejām bērniem paliekoši nerisina autiskā spektra simptomus – sliktu miegu, izvēlību attiecībā uz ēdienu, agresiju, uzmanības nenoturību, hiperaktivitāti, stereotipiskas darbības, socializēšanās grūtības, gremošanas traucējumus, sāpes vēderā, aizcietējumus.

Medicīniskajā literatūrā dominē viedoklis, ka šobrīd nav vienas terapijas, kas spētu mazināt autisma pamatsimptomus (Marchezan 2018). Taču ir publicēti pētījumi, kas rāda, ka ar uztura izmaiņām un piemeklētiem vitamīniem var būtiski mazināt AST izpausmes (Adams 2018). Jautāsit - kas gan var būt kopīgs autismam ar uzturu?

Vairākumam autisko bērnu bez neiroloģiskās attīstības traucējumiem un saskarsmes grūtībām ir arī gremošanas trakta darbības traucējumi un izmainīta zarnu mikroflora (disbioze). Pētījumos konstatēts, ka līdz pat 91 % autisko bērnu cieš no dažādiem kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem (Rose 2017). Biežākie gremošanas trakta darbības traucējumi autiskajiem bērniem ir kairinātu zarnu sindroms, pārtikas alerģijas un pārtikas produktu nepanesības, aizcietējumi, caureja, vēdersāpes, pastiprināta gāzu veidošanās u.c. (Buie 2010).

Šobrīd medicīnā ļoti intensīvi notiek pētījumi par zarnu mikrofloras un kopējā cilvēka organisma mikrobioma nozīmi veselībā, kā arī par zarnu trakta un smadzeņu funkciju saistību (Marchezan 2018). Tagad jau saprotam, ka tieši kuņģa-zarnu trakta problēmas var būt iemesls daudziem autisko bērnu simptomiem - hiperaktivitātei, aizkaitināmībai, dusmām, agresijai, uzvedības problēmām, miega traucējumiem (Horvath 2002). Zinātnieki zarnu mikrofloras optimizēšanu pat redz kā vienu no autisma ārstēšanas virzieniem (Yang 2018).

Lielu daļu ar zarnu trakta darbību saistīto simptomu var risināt ar piemērotu uzturu. Tā kā gremošanas trakta simptomi ietekmē arī bērnu uzvedību, valodas attīstību, uzmanības noturību, spēju mācīties, miega kvalitāti u.c., tad, ieviešot izmaiņas ēdienkartē, uzlabojot gremošanu un optimizējot zarnu mikrofloru, šiem bērniem var mazināties arī atsevišķas autisma izpausmes (Wasilewska 2015).

Zīmējums T-10 (30.01.2019). Meitene piedalījās pētījumā un bija klāt pētījuma autores un vecāku tikšanās laikā, kad tapa šis zīmējums. Publicēts ar meitenes mammas laipnu atļauju

Autiskā spektra simptomu mazināšanai biežāk lietotā ir diēta bez glutēna un bez kazeīna jeb GF/CF (Gluten-Free/Casein-Free) diēta (Piwowarczyk 2018). Tā no bērnu uztura iesaka izslēgt produktus, kas satur glutēnu (maizi, makaronus, picas, cepumus, krekerus, kūkas, graudu pārslas u.c.) un piena olbaltumu kazeīnu (pienu, sieru, jogurtu, saldējumu, mērces u.tml.). Pētījumā Lielbritānijā vecāki, kuru autiskie bērni ievēroja GF/CF diētu, ziņoja par būtiskiem uzlabojumiem bērniem - gremošanas trakta simptomu mazināšanos, koncentrēšanās spēju un uzmanības noturības uzlabošanos (Lange 2015).

ASV veikts apjomīgs pētījums (Adams 2018), kur 67 bērniem un pieaugušajiem ar AST gada garumā īstenoja kompleksu programmu, kas ietvēra gan uztura bagātinātājus un vitamīnus, gan uztura terapiju (GF/CF arī bez sojas). Pētījumā iesaistītajiem bērniem un pat pieaugušajiem bija vērojams autisma izpausmju samazinājums - uzlabojās garastāvoklis, koncentrēšanās spējas un neverbālais intelektuālās attīstības koeficients (IQ), mazinājās uztraukums un agresija, bērniem uzlabojās zarnu darbība.

Vēl soli tālāk par GF/CF diētu iet ideja samazināt salikto ogļhidrātu daudzumu uzturā ar mērķi uzlabot gremošanas trakta darbību, kas labvēlīgi ietekmē arī cilvēka mentālo veselību. Šo medicīniski pamatoto uztura terapiju apzīmē ar abreviatūru SCD/GAPS, kur SCD (Specific Carbohydrate Diet) apzīmē specifisko ogļhidrātu diētu, bet GAPS (Gut and Psychology Syndrome) tulkojumā nozīmē – gremošanas sistēmas un psihisko traucējumu sindroms (Campbell-McBride 2012). SCD/GAPS no uztura iesaka izslēgt produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus: cukuru, graudus, cieti saturošos dārzeņus, neraudzētus piena produktus, rūpnieciski pārstrādātu pārtiku. SCD/GAPS ir uzturvielām bagāts uzturs, kas iekļauj buljonus, zupas, probiotiskās baktērijas saturošus produktus, labos taukus, olas, atļautos dārzeņus, augļus, zaļumus, gaļu, zivis, riekstus, sēklas.

2019. g. sākumā Latvijas Universitātē tika veikts pētījums (Ābele 2019), cenšoties izzināt, vai īpaši pārdomāts uzturs ļauj mazināt autiskā spektra traucējumu izpausmes bērniem. Darba mērķis bija izpētīt, vai ar uzturu, kurā ir samazināts salikto ogļhidrātu daudzums (SCD/GAPS diēta), papildinātu ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem (D vitamīns*, omega-3 taukskābes, probiotiķi, C vitamīns*, askorbilpalmitāts), bērniem ar AST iespējams uzlabot gremošanas trakta darbību, kā arī mazināt autisma simptomus.

Pētījumā iekļāva desmit bērnus ar AST, kuriem trīs mēnešus tika piemērots SCD/GAPS uzturs un kuri papildus lietoja minētos vitamīnus un uztura bagātinātājus (Intervences grupa), kā arī septiņus bērnus ar AST, kuri turpināja lietot ierasto uzturu (Kontroles grupa). Pētījuma sākumā, vidū un beigās ar septiņu dažādu starptautiski validētu anketu palīdzību vecākiem bija jāizvērtē dažādi bērna simptomi: aizcietējumi, caureja, vēdersāpes, vēdera pūšanās, fēču smaka, hiperaktivitāte, agresija, uzmanības noturība, acu kontakts, valodas uztvere, runas uzlabošanās, stereotipiskās darbības, sociālā interakcija, ikdienas prasmes, sensorās maņas, u.c.

Arī šajā nelielajā pētījumā pierādījās, ka apmēram pusei pētījumā iekļauto bērnu ir aizcietējumi un vēdera pūšanās. Pētījuma laikā gremošanas trakta simptomi mazinājās abām pētījuma grupām, tāpēc nebija iespējams izdarīt secinājumus par SCD/GAPS uztura ietekmi tieši uz gremošanas trakta veselību.

Autisma ārstēšanas novērtējuma anketa jeb ATEC (Autism Treatment Evaluation Checklist) ir viena no visplašāk lietotajām anketām autisma sabiedrībā. Pētījuma ietvaros tika veikta ATEC anketas validācija, un šobrīd Autisma pētniecības institūta (Autism Research Institute, ASV) mājas lapā www.autism.org jau ir pievienota ATEC anketa arī latviešu valodā. ATEC anketa uzrādīja, ka pētījuma ietvaros bērniem, kas ievēroja SCD/GAPS diētu, autisma simptomi mazinājās par 23 %, vislielākais uzlabojums bija socializēšanās un uzvedībā.

Autiskā spektra traucējumu novērtējums ar ASD (Autism Spectrum Disorder Assessment Scale) anketas palīdzību izvērtēja bērnu sociālo interakciju un prasmi integrēties sabiedrībā, kā arī uzvedību un valodu. ASD anketa pētījuma ietvaros uzrādīja 25 % simptomu samazinājumu Intervences grupā.

Ar Neatbilstošas uzvedības novērtējuma anketu (ABC, Aberrant Behaviour Checklist) vecāki izvērtēja bērnu uzvedību – hiperaktivitāti, stereotipiskās darbības, sociālo noslēgtību, niķošanos, neatbilstošu runu u.tml. SCD/GAPS diētu ievērojošo bērnu simptomi trīs mēnešu laikā mazinājās par 29 %, kamēr Kontroles grupā nebija būtisku izmaiņu. Visizteiktāk mazinājās bērnu aizkaitināmība un hiperaktivitāte.

Ar anketas Īsais sensorais profils (SSP, Short Sensory Profile) palīdzību vecāki pētījumā novērtēja bērnu jutību uz vidi – garšu, smaržu, skaņu, gaismu, kustību, arī taustes sajūtu u.tml. Pētījuma laikā bērniem SCD/GAPS uztura grupā sensoro maņu rādītāji uzlabojās par 13 % – bērni pētījuma beigās vairāk juta savu ķermeni, retāk veica neracionālas kustības, bija mazāk jutīgi uz gaismu un troksni.

Bērna simptomu vispārējais novērtējums tika apkopots anketā PGI-2 (Parent Global Impressions-Revised-2), aptverot bērna valodu, uzmanības noturību, gremošanas simptomus, miega kvalitāti, uzvedību, jutīgumu, agresiju u.c. simptomus. Kopējais uzlabojums bērniem, kas ievēroja SCD/GAPS diētu, pētījuma trīs mēnešu laikā sasniedza 43 %. Lielākais ieguvums bija bērnu pozitīvais garastāvoklis, uzmanības noturība, gremošanas simptomu mazināšanās, labāka valodas uztvere un sapratne, mazāk niķošanās epizožu.

Visās pētījumā izmantotajās anketās varēja ieraudzīt, ka Intervences grupas bērni, pateicoties ģimenē ieviestajam SCD/GAPS uzturam, pētījuma laikā ir guvuši labas izmaiņas veselībā un pašsajūtā - dažādos autisma izpausmju aspektos uzlabojums bijis par 13–43 % (1. attēls). Jāpiebilst, ka vecāku līdzestība attiecībā uz SCD/GAPS uztura ieteikumu ieviešanu ģimenē viņu pašu vērtējumā bija tikai 40–80 %.

1. attēls. Anketu vidējo rādītāju apkopojums pētījuma beigās (2019 marts) procentuālo izmaiņu veidā, salīdzinot ar pētījuma sākumu (2019 janvāris). ATEC, ASD un ABC % izmaiņas normalizētas uz pozitīvo virzienu, lai būtu iespējams salīdzinājums ar SSP un PGI.

Pētījumā apstiprinājās, ka, uzturā samazinot salikto ogļhidrātu daudzumu, bērniem ar AST iespējams mazināt hiperaktivitāti un sensoro jutību, uzlabot uzvedību, uzmanības noturību, socializēšanos, valodas uztveri un sapratni. Lai apstiprinātu šos rezultātus, būtu nepieciešams apjomīgāks pētījums ilgākā laika periodā.

*C vitamīnu pētījumam sponsorēja kompānija Lotos Pharma (Latvija)

*D vitamīnu pētījumam sponsorēja kompānija Inno Pharma (Dānija) un atbalstīja Veselības Piramīda (Latvija)

Atsauces

Adams J.B. et al. Comprehensive Nutritional and Dietary Intervention for Autism Spectrum Disorder. A Randomized, Controlled 12-Month Trial. Nutrients, 2018, 10(3): 369.
Ābele Silvija. Uzturs ar samazinātu ogļhidrātu saturu (SCD/GAPS) autiskā spektra simptomu mazināšanai bērniem – pilotpētījums. Maģistra darbs. Latvijas Universitāte, 2019, vadītāja Laila Meija.
Buie T., Campbell D. B. et al. Evaluation, Diagnosis, and Treatment of Gastrointestinal Disorders in Individuals With ASDs: A Consensus Report, Pediatrics, 2010, 125 (Supplement 1): S1-S18.
Campbell-McBrideN. Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for Autism, ADD/ADHD,Dyslexia, Dyspraxia, Depression, Schizophrenia. UK. 2012. Medinform Publishing.
CDC, Centers for Disease Control and Prevention. 2014, USA. Data & Statistics on Autism Spectrum Disorder.
DSM – V. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, American Psychiatric Association, American Psychiatric Publishing, 2013.
Horvath K., Perman J.A. Autism and gastrointestinal symptoms. Curr Gastroenterol Rep. 2002, 4(3): 251-8.
Yang Y., Tian J., Yang B. 2018. Targeting gut microbiome: A novel and potential therapy for autism. Life Sciences, 194: 111-119.
Lange K.W., Hauser J., Reissmann A. Gluten-free and casein-free diets in the therapy of autism. Current Opinion in Clinical Nutrition and Metabolic Care, 2015, 18(6): 572–575.
Marchezan J, Winkler dos Santos E, G, A, Deckmann I, Riesgo R, S. 2018. Immunological Dysfunction in Autism Spectrum Disorder: A Potential Target for Therapy. Neuroimmunomodulation, 25:300-319.
Piwowarczyk A. et al. Gluten- and casein-free diet and autism spectrum disorders in children: a systematic review. European Journal of Nutrition, 2018, 57(2): 433–440.
Rose S, Bennuri SC, Murray KF, Buie T, Winter H, Frye RE. Mitochondrial dysfunction in the gastrointestinal mucosa of children with autism: A blinded case-control study. PLoS ONE, 2017, 12(10): e0186377.
Wasilewska J., Klukowski M. Gastrointestinal symptoms and autism spectrum disorder: links and risks – a possible new overlap syndrome. Pediatric Health Med Ther, 2015, 6: 153–166.

Silvija ĀBELE

PhD, Mg. sc. sal., Lic ISH, CGP

Veselības zinātņu maģistre, Uzturzinātniece

Veselības, holistiska dzīvesveida un GAPS konsultante

www.curantur.lv izveidotāja un autore

Raksts ar nosaukumu "Uzturs maina autisku bērnu uzvedību" publicēts žurnāla
Ko Ārsti Tev Nestāsta 2020. gada februāra numurā

PAŠI PŪTA, PAŠI DEGA jeb pārdomas par bērnu ēdināšanu Latvijā

Wed, 05 Feb 2020 09:33:00 +0000

Raksts ar nosaukumu "Kafijas automāts skolā? Pārdomas par bērnu ēdināšanu Latvijā" publicēts žurnāla Ko Ārsti Tev Nestāsta 2020. gada janvāra numurā

Janvāris neizbēgami nāk ar jaunām cerībām, mērķiem, apsolījumiem un plāniem Jaunajam gadam. Iespējams, citu labo nodomu sarakstā ierindojas arī apņemšanās vairāk domāt par savu un bērnu veselību, kas cita starpā ietvertu arī veselīgākas uztura izvēles. Tikai kā saprast, kas tad ir veselīgs uzturs? Kas ir labākais bērniem un lielajiem? Vai laikā, kad informācija ir tik viegli pieejama, dažādajos (bieži – pretējos) viedokļos neesam aizmaldījušies vairāk kā jebkad?

Tā kā ēdiens ir tas, kas ceļo cauri mūsu organismam (kuņģa un zarnu traktam) un tiešā veidā ietekmē mūsu veselību, ir loģiski skatīties un domāt, ko, kad, kāpēc ēdam. To saprata ASV valdība jau tālajā 1980. gadā, un, labu gribot, valsts līmenī izveidoja pirmās uztura vadlīnijas, kas, citu ieteikumu starpā, bailēs no sirds un asinsvadu slimībām aicināja ēst mazāk taukus, bet vairāk uzturā iekļaut ogļhidrātus. Neskatoties uz interneta neesamību toreiz, šīs vadlīnijas drīz nonāca arī līdz Eiropai un Latvijai, un vairāk kā 30 gadus ir ietekmējušas mūsu ēšanas paradumus. Un diemžēl turpina ietekmēt joprojām.

Pretēji gaidītajam, sekojot šķietami veselīgā uztura vadlīnijām, - ēdot vairāk graudu produktu un liesāku ēdienu - sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. Šodienas realitāte ir, ka mēs kā sabiedrība kopumā esam ļoti slimi, daudzas slimības – vēzis, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, autoimūnās saslimšanas - jau ieņēmušas epidēmiskus apmērus. Bez tam slimības paliek aizvien jaunākas – ar slimībām, ar ko kādreiz slimoja vecumā, tagad slimo jauni cilvēki un pat bērni.

Vai šī dramatiskā situācija ir vai nav saistīta ar joprojām dominējošajām uztura vadlīnijām pasaulē, to rādīs laiks, medicīna un zinātne. Protams, mūsu veselību ietekmē ne tikai uzturs, bet arī ģenētiskā nosliece, vide, fiziskā aktivitāte un dzīvesveida paradumi. Taču nu jau pat Pasaules veselības organizācija satraucas, ka kopš 1980. gada pasaulē ir dubultojies to cilvēku skaits, kam ir liekais svars un aptaukošanās. Vai tikai sakritība gadu skaitļos?

Apjomīgā 200 valstu pētījumā PREDIMED (1) par cilvēku svara izmaiņām laikā no 1975. līdz 2016. gadam tika iekļauta arī Latvija, un rezultāti saka, ka arī mēs vidēji statistiski paliekam tuklāki, ko apstiprina konstanti pieaugošais ķermeņa masas indekss (ĶMI) gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem.

Tāpēc arvien vairāk dzirdam uztraucošas speciālistu runas par liekā svara problēmu, aptaukošanās tendenci sabiedrībā, kas nereti iet roku rokā ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, diabēta attīstības risku vai insulīna rezistenci. Pēc Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem (2014) mūsu valstī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem (2014) Jaunākā pētījuma dati - Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā, 2018./2019. mācību gads.

Sen ir pienācis laiks, lai apstātos, atskatītos uz šo bēdīgo statistiku, izdarītu secinājumus, un ieviestu korekcijas gan uztura vadlīnijās, gan cilvēku domāšanā un ēdienkartē. Pasaulē jau vairākos apjomīgos pētījumos pierādīts, ka tieši lielais ogļhidrātu patēriņš veicina mirstību, nevis tauki. Prieks, ka PURE pētījuma publikācijas (2) savās lekcijās (prof. G. Latkovskis, Dr I. Mintāle, Dr L. Meija) un konferencēs (Dr I. Konrāde) citē arī mūsu labākie un progresīvākie ārsti. Tātad redzam, ka medicīna un uzturzinātne lēnām, bet tomēr maina savu redzējumu par tauku un ogļhidrātu nozīmi veselībā.

Tai pat laikā mūsu valstī ar likuma spēku (MK noteikumi Nr 172) ir noteikts, ka bērniem skolās un bērnudārzos katru dienu ēdienkartē jānodrošina tik un tik gramu ogļhidrātu, tik tauku un tik olbaltumvielu (daudzums atkarīgs no vecuma). Priecē, ka 2018. gada 21. augustā pieņemti MK noteikumu (Nr 172) grozījumi (3) kas gan turpmāk atļauj Latvijā veģetāru ēdienkarti skolās un bērnudārzos, gan nedaudz pakoriģē dažu produktu vai to grupu daudzumus. Piemēram, kartupeļu daudzums nedēļā tagad samazināts 2 reizes, tā vietā palielinot citu dārzeņu un augļu daudzumu. Tāpat kopš 2018. gada rudens bērniem skolās un bērnudārzos noteikts vairāk ēst piena un skābpiena produktus. Šīs izmaiņas, protams, labas un apsveicamas, tomēr saliktie ogļhidrāti - kartupeļi, griķi, graudaugu pārslas, makaroni, rīsi, putraimi - joprojām bērnu ēdienkartē dominē. Arī klasiskajā uztura piramīdā (4) joprojām redzam 6 graudu porcijas dienā kā veselīga uztura pamatu, bet tauki vien pašā piramīdas spicītē.

Vai beigās neiznāk tā, ka paši ar MK noteikumu palīdzību pieradinām bērnus pārtikt no saldinātiem dzērieniem, makaroniem, sviestmaizēm, bet pēc tam uztraucamies par bērnu svaru? Varbūt liekā svara epidēmijai ir kāds sakars ar to, ko bērniem barojam skolās un bērnudārzos, un, protams, arī mājās? Bet iespējams, ka problēma ir nevis paši MK noteikumi bērnu ēdināšanas regulēšanai, kas uz papīra nemaz neizskatās tik slikti, bet šo noteikumu praktiskā realizēšana dzīvē? Zemāk tikai daži piemēri.

Grūti saprast, kāpēc bērniem skolā pusdienās būtu jādod saldināta tēja. Dēls pusaudzis, reiz ieraudzījis skolas ēdnīcā citronūdeni, nopriecājās, ka būs, ko padzerties, taču arī šis izrādījās cukursalds dzēriens. Ķīseļi un kompoti joprojām populāri gan bērnudārzos, gan skolās, lai gan ķīseli vairums bērnu neēd, arī tāpēc, ka tos vairs negatavojam mājās, un bērni šo saldo ēdienu ēst nav pieraduši. Tā vietā, lai šo cukuroto un kalorijām pilno ēdienu izņemtu no ēdienkartes, atstājot to pagājušajam gadsimtam, uztura speciālisti aicina mammas ķīseļus gatavot arī mājās, lai radinātu bērnus tos ēst. Vai nav gluži ačgārna loģika?

Rodas aizdomas, ka pievienot cukuru dzērieniem ir vislētākais veids, kā bērniem nodrošināt MK noteikumos paredzēto ogļhidrātu devu. Kāpēc vecākiem īpaši jācīnās par iespēju bērniem padzerties ūdeni un tas jāorganizē, piemēram, par klases vai grupiņas fonda naudu? Ir dzirdēts par privātskolām, kur progresīvi un par bērnu veselību domājoši vecāki ēdinātājiem palūdz cukura paku atvest un nolikt blakus, nevis to pievienot dzērienam vajadzīgo MK normu izpildīšanas nolūkos...

Pirmā kursa medicīnas students jums pateiks, ka liekie ogļhidrāti organismā pārvēršas tauku rezervē. Veselības ministra Gunta Belēviča laikā labi domātā reforma paredzēja no skolu ēdnīcām un kafejnīcām izņemt bulciņu un citu konditorejas izstrādājumu kalnus, kā arī saldināto dzērienu automātus. Veselības ministri sen nomainījušies, un bulciņas klusām, bet pārliecinoši atradušas ceļu atpakaļ uz skolu. Un ne Veselības ministrijas ierēdņiem, ne Veselības inspekcijai nav ne vēlmes, ne kapacitātes to visu izkontrolēt un sakārtot reiz labi iesākto. Tā bulciņu vilciens klusām pazūd mūsu bērnu vēderos, un pēc tam paši šausmināmies par rezultātu. Un kāda te vairs nozīme MK noteikumu regulētajiem uzturvielu daudzumiem? Aptaujājot vecākus, uzzināju, ka skolās ir pat kafijas automāti, kas kādā skolā novietots arī pamatskolas (!) korpusā. Tātad bērni skolā brīvi var iegādāties gan bulciņas, gan espresso kafiju, gan dažādus sīrupainus kakao, un citus dzērienus.

Kamēr pasaulē arvien mazāk nodarbojas ar kaloriju un uzturvielu procentu skaitīšanu, Latvijas likumdevēju, ierēdņu un amatpersonu centība radīt un izpildīt visas iespējamās instrukcijas ir tiešām apbrīnas vērtas. Paši radām noteikumus, tad tos cītīgi mēģinām pildīt, paši kontrolējam un naski sodām tos, kas neklausa. Ir ko ņemties. Tā mūsu valstī ar likumu skolas bērniem obligāti jāiebaro 225 g kartupeļu nedēļā, 200 g gaļas vai zivs, 450 g piena produktu. Kā izdzīvo bērni tajās valstīs, kur skola nenodrošina ēdienu, bet vecāki dod līdzi pusdienu kastīti? Vai šie bērni izaug citādi, nezinot uzturvielu procentuālo attiecību?

Vai, pēc MK noteikumiem veidojot ēdienkartes Latvijas bērnudārzos un skolās, netiek aizmirsts, ka bērni ēd arī mājās? Bērnudārznieki - vismaz vakariņas, bet skolas bērni – gan brokastis, gan vakariņas. Vecāki mājās diez vai ēdienu sver un rēķina gramus, kalorijas un procentus. Tas būtībā padara skolas un bērnudārza ēdienkartes normas diezgan bezjēdzīgas, jo patieso dienā apēsto ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu daudzumu aprēķināt un uzzināt nav iespējams, īpaši, ja bērns skolas ēdienu ēd nelabprāt, nereti arī tā sliktās kvalitātes vai garšas dēļ. Kā liecina nesenā bēdīgā pieredze Latvijas bērnudārzos, skrupulozi ēdienkartes aprēķini negarantē arī ēdiena kvalitāti un nespēj pasargāt bērnus no saindēšanās ar pārtiku (bet tā jau cita tēma). Pārāk daudz resursu mūsu valstī tiek veltīts, cenšoties uz papīra atbilstoši vadlīnijām sarēķināt un teorētiski nodrošināt to, kas tik un tā nesasniedz praktiski vēlamo un neatbilst situācijai reālajā dzīvē. Vai jūs mājās rēķiniet, cik ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas apēdiet ikdienā? Vai, ejot uz ēdnīcu vai restorānu, jautājiet pēc kaloriju skaita savā šķīvī? Vai sen nebūtu laiks atvadīties no Padomju laikā pierastās disciplīnas un kārtības, kas nereti tāda ir tikai uz papīra?

Nevienā no skolām vai bērnudārziem, par ko pastāstīja vecāki, kas dzīvo ārpus Latvijas, ēdienkartē netiek norādīts uzturvielu daudzums, bet visur, ja ēdienu piedāvā, rūpējas, lai ēdiens būtu pilnvērtīgs. No vecāku atbildēm par ēdināšanu ārzemju skolās varēju spriest, ka citās valstīs ir gan labie, gan ne tik labie piemēri. Bieži tās ir sviestmaizes vai ēdiens termosā līdzi no mājām. Ir skolas un bērnudārzi, kur vecāki brīvprātīgi gatavo ēdienu bērniem. Ir skolas, kur ēdienu uz skolu atved sasaldētu, vai pusdienas laikā skolas pagalmā iebrauc picu un saldējuma mašīna. Taču, piemēram, Francijā kādā skolā pieejamas 4 veidu ēdienkartes – standarta, bez cūkgaļas, veģetārā un bērniem ar alerģijām, bez tam ēdienkartē netiek norādīts uzturvielu daudzums.

Mēs, protams, varam būt lepni un priecīgi, ka mūsu skolās un bērnudārzos, atšķirībā no citām valstīm, bērni saņem siltu ēdienu, pie tam skolā – par valsts budžeta naudu. Tomēr MK bērnu ēdināšanas noteikumu realizācija dzīvē ir visai tālu no ideāla. Ir skolas, kur ierobežojošā budžeta vai citu apsvērumu dēļ darbojas dubultā grāmatvedība – pastāv reālās ēdienkartes un tās, kas uz papīra un kas paredzētas brīdim, kad atnāk kontrole. Varbūt tieši novecojusī uztura piramīda un vecās 1980. gada uztura vadlīnijas mums neļauj paskatīties uz ēdienu vienkāršāk un veselīgāk? Atgriezties pie dabiska, vienkārša, pilnvērtīga ēdiena, kas nav samocīts ar aprēķinu un uzturvielu attiecību tabulām, ir šī raksta aicinājums. Bērnudārzos un skolās vēl daudz darāmā, lai uzlabotu bērnu ēdināšanu pēc būtības, nevis pēc likuma burta un pareiziem kilokaloriju cipariem.

Atsauces