www.curantur.lv - Ieskats WAPF 2. konferencē, Limerika 2016

Grūtniecība ir pilna laika darbs

Sat, 07 Jan 2017 16:55:00 +0000

Attēlā raksta autore Silvija Ābele kopā ar Dr Natasha Campbell-McBride WAPF 2. konferencē Limerikā, 2016. gada 7. februārī

WAPF jeb Weston A. Price Foundation rīko ikgadējas konferences Eiropā un Amerikā, kas pulcē lieliskus lektorus – ārstus, uztura speciālistus, zemniekus, kas nodarbojas ar ekoloģiskas pārtikas ražošanu, - kā arī cilvēkus, kas vēlas mācīties, lai uzlabotu savu veselību. 2015. Gada februārī un arī 2016. gadā es devos uz Limeriku (Īrijā), kur kā klausītājs piedalījos WAPF konferencē. Ar galvenajām 2016. gada konferencē (WAPF Wise Traditions Ireland conference – 6th & 7th Feb 2016) gūtajām atziņām dalos šajā rakstu sērijā.

-----------

Turpinu atskatīties uz 2016. gada WAPF konferenci Limerikā, Īrijā. Ja šajā saitē jau redzi 2017. gada konferences programmu, tad 2016. g. programmu vari aplūkot zem šī raksta.

Visvairāk gaidīju Dr Natasha Campbell-McBride lekcijas, kas šoreiz konferencē veselas divas – gan par GAPS (Gut and Psychology Syndrome), gan diētu un dzīvesveidu grūtniecības laikam un vēl agrāk - mazuļa plānošanas periodā. Tā kā par GAPS lielos vilcienos rakstīju žurnāla „Ko ārsti tev nestāsta” 2016. gada janvāra numurā, šoreiz nedaudz piezīmes no grūtniecības lekcijas. Jāatzīst, ka lekcija "Healthy pre-Conception and Pregnancy" bija ļoti intensīva, kladē pierakstītas daudzas lapas, neskatoties uz to, ka N. Campbell-McBride lekcijas klausos jau vairākus gadus. Nelaižu garām nevienu iespēju dzirdēt Dr Natasha Campbell-McBride vai nu klātienē vai lekciju ierakstos, un katrā reizē dzirdu un uzzinu kaut ko jaunu. Dažas galvenās domas par mazuļa plānošanas laiku un par grūtniecību pārstāstu arī te.

Lekcijas sākumā ārste uzsver, ka gēni nav mūsu nolemtība, bet ka tos ietekmē vide – gan uzturs, gan stress, gan piesārņojums, utml. Ja sieviete, kamēr ir stāvoklī, nedabū uzturā pietiekamā daudzumā taukos šķīstošos vitamīnus, bērns piedzims ar šauru žokli, kas neļaus izaugt veseliem zobiem. Tieši tāpēc mūsdienās teju katram otrajam pusaudzim nepieciešamas breketes, lai nelīdzeno zobu rindu iztaisnotu.

W.A. Price darbs parādīja, ka īstenībā ir nepieciešamas 3 paaudzes, lai šodien veiktās izmaiņas uzturā dotu rezultātus pareizā cilvēka sejas un žokļa formā. Ja šodien sieviete jau pirms grūtniecības sāks domāt par no uzturvērtības viedokļa optimālu uzturu, kā arī dzīvesveidu, tad viņas mazbērniem varētu būt līdzeni zobi pareizi veidotā žoklī un līdz ar to arī skaista sejas forma. Tātad meitenes un jaunas sievietes veselība un uztura paradumi šodien lielā mērā noteiks viņas bērnu un mazbērnu izskatu un veselību.

Tāpat vecāku dzīvesveids un uzturs pirms bērniņa ieņemšanas nosaka to, kādi gēni mazuļa organismā izpaudīsies un kādi paliks snaužot. Viss atstāj iespaidu uz plānotā bērniņa gēnu izpausmēm un veselību dzīves starta brīdī – ne tikai vecāku diēta, bet arī baktēriju mikroflora viņu organismā, toksīnu daudzums, cukura līmenis asinīs, hroniskas slimības, liekais svars, iekaisīgi procesi, pat domas un emocijas.

Dr Campbell-McBride uzsver, ka grūtniecība ir pilna laika darbs. Jebkas cits, ko sieviete dara, prasa viņas papildus piepūli un apkārtējiem un ģimenei tas būtu jānovērtē. Viss laiks, uzmanība un enerģija sievietei būtu jāvelta mazulīša lološanai savā klēpī, un mazulīša veselības vārdā jālūdz palīdzība, kad vien tas nepieciešams. Jebkura papildus pienākuma uzņemšanās būtu jāizsijā caur „vai tas ir godīgi pret mazuli/mani?” prizmu.

Sievietes ķermenim grūtniecības laikā ir liela slodze tieši daudzo bioķīmisko procesu dēļ, kas notiek, auglim attīstoties. Bērniņa augšanas process – audu un orgānu sistēmu veidošanās – izmanto tās uzturvielas, kādas ar savu uzturu spēj mazulim piegādāt topošā māmiņa. Ja kaut kas netiek piegādāts pilnvērtīgi, auglis to paņem no mātes ķermeņa. Tāpēc Dr Campbell-McBride saka, ka auglis dominē jeb kļūst par prioritāti sievietes ķermenī. Tieši tāpēc grūtniecības laikā sievietei strauji sāk bojāties zobi, paliek mīkstāki kauli (osteoporoze), var palikt sliktāka redze, pastiprinās vai aizsākas anēmija, paliek plānāki mati vai tie sāk pastiprināti izkrist, pat smadzeņu darbība izmainās (daudzas sievietes pieredzējušas, ka paliek aizmāršīgas un aizmirst lietas grūtniecības laikā).

Pēc dzemdībām prieku par tik ilgi gaidīto mazuli nereti aizstāj depresija, un arī tās pamatā var būt ne tikai nogurums un emocijas, bet arī fizioloģiski iemesli jeb kādu uzturvielu trūkums (omega-3 taukskābes, taukos šķīstošie vitamīni, magnijs utml.). Tāpēc sievietei gaidībās un mazuļa zīdīšanas laikā ir nevis jāēd par diviem ēdiena daudzuma ziņā, bet jāēd ļoti pārdomāti un pilnvērtīgi nepieciešamo uzturvielu ziņā. Daktere Campbell-McBride uzskaita dažus būtiskos mikro- un makro-elementus un vitamīnus:

Taukos šķīstošoie vitamīni (K, E, D, A)
Omega-3 taukskābes
B vitamīni
C vitamīns
Cinks Zn
Magnijs Mg
Dzelzs Fe
Kolagēns
Probiotiķi
Olbaltumvielas
u.c.

Lai visu šo dabūtu savā uzturā, nevis jādodas uz aptieku pēc sintētiskajiem vitamīniem (izņēmums te varētu būt D3 vitamīns, jo tas mūsdienās cilvēkiem hroniski pietrūkst), bet jārūpējas par pilnvērtīgu ēdienkarti.

Sievietei jau krietni pirms mazuļa plānošanas, iznēsājot mazuli un zīdīšanas laikā jāēd:

gaļa (ideāli, ja ekoloģiski/bioloģiski audzēta, ar uzsvaru uz orgānu gaļu – aknām, nierēm, sirdi, u.c., bez tam, labas kvalitātes aknas būtu jāēd katru dienu)
speķis
treknās zivis
zivju eļļa, mencu aknu eļļa (šo produktu kvalitātei IR nozīme)
olas (vēlams, lauku vistu)
kvalitatīvi svaigpiena produkti (vēlams treknākie)
sviests, Gī
kaulu buljons
piesātinātie dzīvnieku tauki
labos taukus saturoši produkti - olīveļļa, kokosriekstu eļļa, avokado u.c.
dārzeņi (jo īpaši - zaļie lapu dārzeņi)
probiotiskajām baktērijām bagāti produkti (skābi kāposti, kefīrs u.c.)
rieksti un sēklas (mērcēti)
u.c.

Savukārt, no ēdienkartes jāizņem:

cukurs un visi produkti, kas to satur
lielākā daļa ogļhidrātu – īpaši graudi un to produkti
pārstrādāts piens un to saturošie produkti
jebkāda rūpnieciski pārstrādāta pārtika
u.c.

Te svarīgi piebilst, ka, rūpējoties par nākamā bērniņa veselību, mazuļa plānošanas laikā tikpat svarīgi veselīgi ēst ir arī vīrietim. Vīrieša veselībai īpaši jāuzsver cinka nozīme, kas ir tik būtiska spermas kvalitātei. Ar cinku bagātas austeres, ķirbju sēklas, sēnes, liellopa aknas, olas dzeltenums un citi produkti.

Ēdot pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu uzturu, sieviete nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas gan mazulim, gan savam organismam. Savukārt nepilnvērtīgs uzturs radīs problēmas gan pašai grūtniecei, gan mazulim. Piemēram, ja māmiņas uzturā trūkst taukos šķīstošo vitamīnu, bērniņam pēc piedzimšanas būs vāja imunitāte, mazulim, ja tā ir meitene, izveidosies šaurs iegurnis.

Magnija trūkums var radīt hiperaktīvu mazuli, bet pašai sievietei preeklampsiju – paaugstinātu asinsspiedienu, tūsku, olbaltumvielu parādīšanos urīnā. Spiediens palielinās, jo Mg trūkuma dēļ sirds muskulis nespēj pietiekami relaksēties (atslābt) starp priekškambaru un kambaru saraušanās momentiem. Magnija trūkumu vēl vairāk pastiprina ogļhidrātu lietošana uzturā, jo katras vienas ogļhidrātu molekulas pārstrādei metaboliskajos procesos nepieciešami 56 Mg joni. Tātad, jo vairāk ogļhidrātu sieviete lietos uzturā, jo mazāk paliks Mg citiem uzdevumiem organismā.

B vitamīnu trūkums var izraisīt anēmiju māmiņai un iedzimtus defektus mazulim. Dr Campbell-McBride iesaka nelietot sintētiski ražoto folskābi (B9 vitamīnu), jo tā nespēj saistīties ar attiecīgajiem receptoriem šūnās, un var pat būt toksiska. Tās vietā jālieto ar folskābi un folātiem bagāti produkti (aknas, spināti, brokoļi, avokado u.c.) vai Metilfolāts (saitē parādīts tikai piemērs). Vairāk avotu par folskābi un folātiem lasi sadaļā SIEVIETĒM / Grūtniecība.

Grūtniecības laikā sievietes imunitāte paliek vājāka, kas nozīmē, ka saasinās visas līdz grūtniecībai aktuālās veselības problēmas – atkal par sevi manīt liek Candida sēne, zarnās sāk dominēt patogēnās baktērijas, kā rezultātā ir izteiktāka kāre pēc saldumiem un maizītēm, saasinās hroniskās infekcijas, u.tml.

Disbioze (patogēnās baktērijas zarnu traktā vairāk par labajām) liecina, ka organismā nepietiek visu vajadzīgo uzturvielu. Jāatceras, ka nevesela zarnu mikroflora tiks nodota mantojumā mazulim, tāpēc jo īpaši svarīgi gremošanas trakta veselību savest kārtībā jau pirms bērniņa ieņemšanas. Ja piedevām māmiņa neēdīs uzturvielām bagātu uzturu grūtniecības laikā, tad mazulim būs nespēcīga imunitāte, viņš slimos ar elpceļu infekcijām, ausu iekaisumiem, alerģijām u.tml.

Ārste lekcijā uzsver, cik svarīgi ir nebaidīties no saules arī grūtniecības laikā (sauļojoties visdrošāk priekšpusdienā un vēlā pēcpusdienā), jo tas ir pats efektīvākais veids, kā organisms saražo D vitamīnu. Jo īpaši grūtniecības laikā būtu jānovērš dažādu toksīnu nonākšana organismā, tāpēc būtu jāizrevidē gan kosmētikas maciņš (princips – likt uz ādas tikai to, ko var apēst), gan tīrāmo līdzekļu plaukts mājās, gan jāapsver, vai tieši bērniņa gaidīšanas laiks ir īstais brīdis, lai veiktu mājās remontu vai iegādātos jaunas mēbeles, pat ja tā būtu mazuļa istabas veidošana. Līdz minimumam ierobežot elektromagnētiskā starojuma avotus (mobilos telefonus, bezvadu internetu u.tml.) ap sevi ir vēl viens dakteres padoms grūtniecēm.

Lekcijā dzirdam arī par gatavošanos dzemdībām, un mazuļa zīdīšanu, bet par to jāraksta citā reizē. Un lekcijas beigās Dr Natasha Campbell-McBride novēlējums – atcerēties, ka sievietes klēpī augošais mazulis ir viņas prioritāte visu grūtniecības laiku, tāpēc rūpes par sevi būs rūpēšanās arī par mazuļa veselību. Un galvenais - izbaudīt grūtniecību!

Raksta autores piezīme. Bieži sievietes grūtniecības un zīdīšanas laikā ierobežo savu ēdienkarti, uztraucoties par iespējamo vai jau apgrūtinošo lieko svaru. Par liekajiem kilogramiem, kas nākuši klāt grūtniecības laikā, uztraukties vajadzētu tikai tad, ja tā joprojām ir problēma pēc mazuļa 1 gada sasniegšanas. Ja māmiņa zīda savu mazuli, tad liekie kilogrami zudīs paši no sevis pamazām vien. Ja sievietes ķermenī no apaugļotas olšūnas daba paredzējusi izaudzēt mazuli 9 mēnešos, būtu dīvaini sagaidīt, ka iepriekšējo svaru, izskatu un visas organisma funkcijas (tai skaitā hormonālās) sieviete varētu atgūt pāris nedēļu laikā pēc dzemdībām. Daba visu ir paredzējusi, arī, to, ka sievietei ir jādod laiks, lai ķermenis atkoptos pēc tik grandiozajām pārmaiņām, caur sevi radot jaunu dzīvību. Īstenībā, labākas figūras vārdā ierobežojot sev ko būtisku uzturā grūtniecības laikā vai zīdot savu bērniņu, sieviete gan vairo iespēju iedzīvoties pēcdzemdību depresijā un pasliktināt savu veselību, gan būtiski ietekmē augošā mazuļa veselību un imunitāti.

Lai laba veselība, mazuli gaidot, sagaidot un lolojot!

Plašāku rakstu, kur apkopoti ne tikai Dr Natasha Campbell-McBride, bet arī Weston A.Price un Sally Fallon Morell ieteikumi mazuļa gaidīšanas laikam, lasi žurnāla

„KO ĀRSTI TEV NESTĀSTA" 2017. gada janvāra numurā (meklē rakstu Mainām ēdienkarti),

kā arī vēlāk tepat www.curantur.lv sadaļā VESELĪBA / Ko ārsti tev nestāsta

Attēlā Dr Natasha Campbell-McBride WAPF 2. konferencē Limerikā, 2016. gada 6. februārī.

Lasi arī par WAPF 2016. gada konferences lekciju Nina Teicholz lekciju "Lielais pārsteigums par taukiem"

Silvija Ābele, GAPS konsultante, WAPF biedre

Saites uz informācijas avotiem šajā rakstā pēdējo reizi pārbaudītas 2025. gada 4. martā

WAPF Wise Traditions Ireland conference – 6th & 7th Feb 2016

Nina Teicholz – Lielais pārsteigums par taukiem

Thu, 05 May 2016 22:08:00 +0000

Attēls no http://www.thehealthyhomeeconomist.com/the-9-benefits-of-cholesterol-in-the-diet/

WAPF rīko ikgadējas konferences Eiropā un Amerikā, kas pulcē lieliskus lektorus – ārstus, uztura speciālistus, zemniekus, kas nodarbojas ar ekoloģiskas pārtikas ražošanu, - kā arī cilvēkus, kas vēlas mācīties, lai uzlabotu savu veselību. 2015. Gada februārī un arī šogad es devos uz Limeriku (Īrijā), kur kā klausītājs piedalījos WAPF konferencē (WAPF Wise Traditions Ireland conference – 6th & 7th Feb 2016). Ar galvenajām šī gada konferencē gūtajām atziņām dalos šajā rakstu sērijā.

Nina Teicholz

Grāmatas vāka attēls no www.amazon.co.uk

Vistālāko ceļu līdz Limerikai bija mērojusi Nina Teicholz – amerikāņu žurnāliste un grāmatas “The Big Fat Surprise” autore. Viņas sākotnējā interese bija rakstīt par trans-taukiem, taču, sākot situāciju pētīt, žurnāliste atklāja, ka tauku dilemma ir vēl daudz plašāka. Jo, analizējot datus, N. Teicholz atrada korelāciju, kura rādīja, ka, sākot zema tauku satura diētas ēru (Low-fat diet) ar sākotnējo mērķi mazināt sirds un asinsvadu slimību riskus, cilvēku veselība strauji palika sliktāka.

Zema tauku un augsta ogļhidrātu satura diēta (low fat / high carbs) Amerikā aizsākās 50.-ajos gados, pēc tam, kad 1953. gadā tika publicēti bēdīgi slavenā 7 valstu pētījuma rezultāti, kur tā autors Ancel Keys nāca klajā ar „revolucionāru” ideju, ka tauki ir cilvēka organismam kaitīgi. Dzima „the diet-heart hypothesis” jeb diētas un sirds/asinsvadu slimību saistības hipotēze. Tās pamatpostulāts bija doma, ka piesātinātie tauki palielina holesterīna līmeni asinīs, kas, savukārt, rada sirds un asinsvadu slimības. Ancel Keys drīz tika nodēvēts par Holesterīna kungu (Mr Cholesterol).

Patiesība izrādījās pavisam citāda, jo vēlāk atklājās, ka Ancel Keys pētījumā iegūtos datus ir selektīvi izvēlējies, un no 22 valstīs iegūtajiem rezultātiem atlasījis tikai 7 valstis, kuru dati apstiprināja izvirzīto hipotēzi. Kad trūkstošos datus ieliek atpakaļ diagrammā, tajā nav korelācijas starp tauku patēriņu un nāvi sirds slimību dēļ.

Taču tolaik A. Keys pētījums likās tik revolucionārs, ka spēja aizvest cilvēci vairāk kā 50 gadus ilgos maldos – samazināt tauku daudzumu uzturā, bet vairāk ēst ogļhidrātus. Par šo pieeju maksājam joprojām – ASV šobrīd 35 % cilvēku cieš no aptaukošanās, bet kopumā 75% cilvēku ir liekais svars, neskatoties uz to, ka viņi cītīgi sekojuši „veselīgajām” uztura norādēm.

Vēlāk tika veikti vairāki apjomīgi pētījumi, kā, piemēram, Minessota Coronary Heart study, kurā tika iesaistīti 9000 cilvēku 4.5 gadu garumā un kura rezultāti apgāza Keys hipotēzi, taču pat pašiem pētījuma veicējiem tā bija liela vilšanās, jo viņiem bija grūti noticēt, ka Keys ideja neapstiprinās praksē. Zinātnieki, kuri runāja pretim Keys Hipotēzei, tika apklusināti – nepieņemot viņu pētījumu datus publicēšanai, kā arī nepiešķirot finansējumu pētījumu veikšanai. Kritiskās balsis apklusa pavisam ap 1980. gadiem, jo citi zinātnieki redzēja, kāda cena jāmaksā par savu pārliecību.

Saprotams, ka pārtikas rūpniecībai Keys hipotēze bija ļoti izdevīga, jo Low Fat produktu ražošana (margarīni, mērces, majonēzes, maztauku jogurti u.c.) jauno uztura vadlīniju gaismā kļuva par ienesīgu biznesu. Neskatoties uz to, ka liekais svars par problēmu sāka palikt tieši pēc 1960. gada, sekojot jaunajiem „veselīgā” uztura ieteikumiem. ASV dati vairāku gadu desmitu garumā parāda liekā svara pieaugumu visās vecuma grupās. Tagad lasām baiso statistiku par sirds slimībām, insultu, 2. tipa diabētu, vēziutt. kā iemeslu pāragrai nāvei. Iznāk, ka cilvēce ar uzviju nonāksui pie tā, no kā tik izmisīgi centusies aizbēgt, sekojot Ancel Keys ieteikumiem. Profesors George Mann diētas-sirdsslimību hipotēzi nosaucis par visu laiku lielāko zinātnes vilšanos.

CDC dati uzskatāmi rāda, ka aptaukošanās (saucot lietas īstajos vārdos) „ātrums”, ja tā var teikt, sāka pieaugt tieši pēc pirmo Uztura vadlīniju izstrādes ASV 1980. gadā, kuru pamatā bija ieteikumi mazināt taukus un holesterīnu saturošu produktu patēriņu, bet vairāk ēst maizi, graudus un citus ogļhidrātus saturošus produktus.

Attēls no https://hoards.com/blog-22650-were-you-misled-too.html

Diemžēl, ASV neko daudz nav mācījusies no savas bēdīgās un kļūdainās pieredzes, jo tikko izdotajās jaunajās Uztura ieteikumu vadlīnijās 2015-2020, joprojām cilvēkiem iesaka līdz 10% ierobežot piesātināto tauku daudzumu uzturā. Taču attiecībā uz holesterīnu ieteikumi jau ir pielaidīgāki, „pēkšņi” atklājot, ka holesterīns rodas organismā, nevis tiek uzņemts ar pārtiku. It kā 35 gados kopš iepriekšējām Vadlīnijām būtu mainījusies cilvēka vielmaiņa? Joprojām Vadlīnijās ir ieteikumi lietot zema tauku satura piena produktus, kā arī liesu gaļu, uzsverot, ka jālieto daudz augu eļļas. Jaunās vadlīnijas kritizē daudzi, arī Nina Teicholz un British Medical Journal.

WAPF prezidente Sally Fallon Morell savā 2 stundu garajā video „Oiling of America” stāsta par lielākajiem meliem attiecībā uz taukiem un holesterīnu. GaryTaubes grāmatās uzzinām, ka tauki ne tikai nepalielina holesterīna līmeni asinīs, tie arī nerada sirds un asinsvadu slimības, neveicina vēzi, un nepadara mūs resnus.

Raksta autore kopā ar Nina Teicholz WAPF konferencē 2016. gada 6. februārī Limerikā

Silvija Ābele

Saites uz informācijas avotiem šajā rakstā pēdējo reizi pārbaudītas 2025. gada 4. martā