www.curantur.lv - Anēmija

Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta Anēmija

Mon, 08 Dec 2014 18:36:00 +0000

Lasi stāsta sākumu te

Kur es pazudu

Un tā es šodien beidzot pieķeros nākamajam Depresijas rakstam. Ja Tu gadījumā jautāsi, kur tik ilgi biju, tad atbildi Tu itin viegli vari nojaust, ņemot vērā mūsu sarunas tēmu. Jā, es tepat vien biju. Bišku plosījos ar savu māsu Depresiju, bišku paslimoju (ceru, Tu pat nevari iedomāties, kā ir būt tais abos stāvokļos reizē – depresijā un saslimt)... Un kad dvēseles sāpes satiekas ar fiziskajām, tad ir baigā ballīte... Grūti ir. Neliegšos, ka vienu vakaru biju tik izmisusi, ka jautāju savu kārtējo retorisko jautājumu – ja man sāp tikai kakls un ir liels nespēks, un ar to ir tik grūti, tad kā lai dzīvo tie, kam sāp katru dienu kādas patiesi smagas slimības dēļ. Un, reizē šo jautājot, es sev būtībā pateicu 2 lietas – ka man vēl nav TIK grūti, un ka manas sāpes pāries.

Grūtums ir pāri, sāpes pierimušas, un te es atkal esmu. Lai šoreiz Tev uzticētu par savu revolucionāro atklājumu saistībā ar Depresiju. Nu, īsti mans tas nav, bet līdz Depresijai gan to aizvilku es. Bet tagad par visu pēc kārtas. Un nebaidies, es neiekārdināšu Tevi ar gadsimta noslēpumu, lai pēc tam beigās to viltīgi neatklātu, bet paģērētu Pērc šeit. Kā redzu no piemēriem ārzemēs, tā dara cilvēki, kas prot taisīt biznesu. Es vēl mācos, ilgi vēl mācīšos, tāpēc es joprojām dalos tāpat. Ja man tas palīdzēja, ceru, ka tas varēs palīdzēt vēl kādam izmisušam cilvēkam Depresijā.

Jau minēju, ka kopš šī gada janvāra es ik pa laikam klausos konferences interneta vidē - par veselību, funkcionālo medicīnu, uzturzinātni, organisma attīrīšanas iespējām utt. Un pa šo laiku es esmu tik daudz uzzinājusi! Ar daudz ko arī dalījusies tepat www.curantur.lv. Tā jūnijā, es pieslēdzos līdz šim labākajai konferencei gan satura, gan tehniskajā ziņā, The Thyroid Summit. Un, kā smejies, nekas jau dzīvē nenotiek tāpat vien... Par to, ko iemācījos tieši attiecībā uz Vairogdziedzeri, jau stāstīju sadaļā VESELĪBA/Vairogdziedzeris. Bet pašu galveno personisko ieguvumu no daudzu stundu pavadīšanas, klausoties vērtīgā lekcijas, es Tev uzticēšu šajā rakstā.

Un piedevām – rēķinoties ar tiem, kas steidzīgi un kam varbūt laiks nepietiek līdz galam manos vārdu kalambūros maldīties, atklāšu kārtis uzreiz. Bet tiem, kam manis teiktais ir aktuāls, stāstīšu sīkāk, kas un kā.

Anēmijas un Depresijas iemesls

Kā minēju vienā no iepriekšējiem rakstiem, mana darba hipotēze ir, ka tieši Dzelzs (Fe) uzsūkšanās traucējumi ir iemesls manai Anēmijai. Un man ir žēl, ka latviski pieejamajā informācijā internetā tieši šis Dzelzs deficīta Anēmijas cēlonis netiek īpaši uzsvērts. Šur un tur gan ieraugu mazu piebildi par askorbīnskābi vai apelsīnu sulu, lai veicinātu pilnvērtīgāku Fe asimilāciju organismā, bet ar to diemžēl nepietiek, vismaz man ne.

Bet, ja Tu šobrīd sev jautā, vai neesi iemaldījies/usies nepareizajā nodaļā, jo kāpēc Depresijas tēmā mēs te runājam par Anēmiju, tad atbilde ir te - Anēmijai (mazasinībai) ir vistiešākais sakars ar manu Depresiju. Un tāpēc mēs šoreiz aprunāsim abus reizē, tātad raksts divi vienā:) Un, jāatzīst, es ilgi nevarēju izlemt, kurā sadaļā šo rakstu labāk ievietot - pie Depresijas vai Anēmijas...

Un tātad bez tālākas kavēšanās saku Tev savu gadsimta (īstenībā divu gadsimtu) atklājumu – pēc pagaidu hipotēzes manas Depresijas cēlonis ir nepietiekams sālsskābes daudzums kuņģī. Vai brīnies, kāds šiem abiem sakars? Ja kādu iemeslu dēļ kuņģī ir pazemināts sālsskābes daudzums, tas nozīmē, ka organisms nespēj pietiekamā daudzumā asimilēt (uzsūkt) daudzas barības vielas no pārtikas, kas tieši Depresijas sakarā visvairāk attiecas uz Dzelzi Fe. Savukārt, nepietiekams Fe saturs noved pie tā, ka organismā nav pietiekami šūnām tik vajadzīgā skābekļa, jo bez Fe nevar izveidoties pilnvērtīga Hemoglobīna molekula, kas skābekli pārnēsā. To mēs visu izrunājām rakstā Kas tā tāda - Anēmija.

Tātad uzskatāmībai te ir mana ķēdīte. (Un tad steidzīgos lasītājus varam laist mājās:)

Kā es to uzzināju? Teoriju – The Thyroid Summit, kur Dr Suzy Cohen lekcijā dzirdēju par dzelzs nepietiekamību saistībā ar vairogdziedzeri. Par to es rakstīšu nākamajā Depresijas rakstā. Savukārt, es šo uzzināto informāciju pavilku tālāk līdz savām problēmām un secināju, ka arī Depresijai ir pavisam tiešs sakars ar to, cik pilnīgi organisms spēj uzņemt barības vielas no pārtikas.

Eksperiments

(Ja Tev nav daudz laika, jebkurā brīdī vari doties uz raksta beigām, kur atradīsi Eksperimenta svarīgākās atziņas.)

Praksē es to visu uzzināju, atkal veicot eksperimentus ar sevi, un arī šis ir mana beidzamā gadā jaunais hobijs – uzzināt, izmēģināt, izdarīt secinājumus un ar tiem dalīties. Es izmēģināju vairākus preparātus kuņģa skābes palielināšanai, un pēc tam veicu asins analīzes. Un mans lielais pārsteigums bija, kad pēc 1 mēneša ieraudzīju savu analīžu rezultātus. Un man īstenībā pat nebija jāmeklē cipari – pēc savas enerģijas daudzuma es zināju, ka manā organismā beidzot, beidzot ir kas būtiski izmainījies. Bet arī analīžu rezultāti melns uz balta man teica, ka 1 mēneša laikā es savu Fe līmeni esmu palielinājusi 5 reizes! Kur pirms tam man centās iegalvot, ka tas prasa vairākus mēnešus.

Aizlēkt otrpus skalas man nebija nekādu izredžu, jo visu mūžu esmu dzīvojusi ar ekstrēmi zemiem visiem parametriem, kas attiecas uz Hematoloģiju (skati ciparus tālāk). Un kā reiz teicu, man liekas, ka pats Dievs tādā veidā (ar hronisku dzelzs deficīta anēmiju) mani tur pie Zemes, lai es ar vēl lielāku enerģiju vienkārši neaizietu pa gaisu. Jo man liekas, kas es ar visiem saviem zemajiem objektīvajiem rādītājiem tomēr daudz izdaru, lai gan man būtu spēcīgs attaisnojums gulēt gultā un vaidēt no nespēka. Nu, jā, jāatzīstas gan, ka beidzamā gada laikā tā bieži arī ir noticis (manas Depresijas liecības vari lasīt te), un varbūt tieši šis ir pamudinājis mani aktīvāk meklēt atbildes. Bet ko vēl vairāk es būtu dzīvē izdarījusi, ja visi mani asins rādītāji būtu normā? Vienu gan zinu – tad mēs te šodien nesarunātos, jo šis viss man tad nebūtu aktuāli.

Bet diemžēl vai par laimi, mēs esam te satikušies. Varbūt, lai abpusēji mācītos un iedvesmotos. Un tāpēc es turpinu savu stāstu. Apbruņojusies ar teorētiskajām zināšanām, fiksi vien aizsteidzos uz aptieku, un biju stipri apbēdināta uzzinot, ka Norvēģijā aptiekā pieejams tikai 1 preparāts skābes palielināšanai, izvēles nekādas. Nu, bet labāk tā, nekā nekā. Vēlāk Londonā, esot CEASE kursos, jau iepirku nākamo preparātu, bet vēl pēc pāris mēnešiem atklāju www.iHerb.com pasauli, kur pasūtīju vēl citu produktu.

Un tā varu Tev atskaitīties, ka esmu uz savas ādas (vai savām šūnām) izmēģinājusi šādus kuņģa skābi vairojošus preparātus (princips – jebkuru no šiem preparātiem lietot pavisam īsi pirms maltītes vai ēšanas laikā):

Aciglumin
HCl Pepsin no BioCare
Betaine HCl no Source Naturals

Tāpat īpaši piedomāju, lai nedzertu ēdot. To jau nedaru labu laiku, bet šoreiz mana eksperimenta vārdā bija jo īpaši svarīgi nesamazināt kuņģa skābi, ēšanas laikā lieki padzeroties. Iztiku tik vien kā ar malku šķidruma, lai norītu skābās tabletes. Varbūt tāpēc, ka pirmais, bet vislielāko efektu, šķiet, mans organisms sajuta no Aciglumin.

Jau lekcijā dzirdēju, kā atrast pietiekamo devu – pirmajā ēšanas reizē lietot 1 tableti, nākamajā 2, aiznākamajā 3 utt, līdz kādā reizē sajūti kuņģī dedzinošu sajūtu. Tā ir zīme, ka 1 tablete par daudz. Tad nākamās maltītes reizē iepriekš lietoto tablešu daudzumu samazina par 1, un tā tad ir optimālā deva. Jo nav jēgas dzert par maz preparāta, tad efekts nebūs pietiekams, jo sālsskābes gluži vienkārši nebūs pietiekami labai gremošanas procesu nodrošināšanai. Man optimālā deva bija 3 tabletes Aciglumin. HCl Pepsin es lietoju 1 kapsulu (varbūt tāpēc nebija pietiekama efekta?) un Betaine HCl es arī pagaidām lietoju 1 kapsulu, tomēr pamazām mana enerģija atgriežas. Zini, es šorīt pat pavingroju, gandrīz veselu stundu. Un tā jau ir ļoti laba zīme.

Rezultāts

Kā minēju, pēc 1 mēneša aktīvas Aciglumin lietošanas, tieši sagadījās, ka ir iespēja nodot asins analīzes man mīļajā Gulbja laboratorijā (īpaši ar mani auklējas Teikas laboratorijā, kur laborante mierīgi uztver manas speciālās vajadzības un, ja pati nav pārliecināta, steidz noskaidrot tā vai cita man interesējošā veselības rādītāja noteikšanas iespējas). Un mani Fe rādītāji (normā varbūt pirmo reiz manā dzīvē!) apstiprināja to, ko mans organisms jau sajuta, pat neskatoties ciparos.

Tagad pateikšu Tev, kādi tad bija mani asins cipari Pirms un Pēc. Vienkāršības labad mērvienības nerakstu.

	Pirms	Pēc	Norma LV (Ref Gulbja laboratorija)
Ferritīns	6.1	9.8	12-200
Dzelzs	4.2	22.6	6.6-28.3
Hemoglobīns	103	120	118-160

Vai tagad tici, ka man izdevās uzlabot visus 3 svarīgos asins rādītājus? Ar Fe un Hemoglobīnu es beidzot (pirmo reizi dzīvē) biju iekšā intervālā! Jā, Ferritīna līmenis vēl joprojām bija zem normas, bet tā uzpumpēšanai acīmredzot vajag vairāk laika, un iespējams, arī citu pieeju. Jo, kā rakstīju iepriekšējā rakstā, Ferritīns ir Fe rezervju rādītājs organismā. Un Ferritīnam ir sakars ar to, cik aktīvi Fe saražo kaulu smadzenes un cik labi tā plūsmu saregulē aknas un liesa.

Bet man pietika ar Fe un Hb rādītāju uzlabošanos, lai manī atgrieztos dzīvība. No uzzinātā, izmēģinātā, uzlabotajiem analīžu rādītājiem, bet, galvenokārt, no savas jaunatrastās enerģijas es biju kā spārnos un visiem, kas vien bija gatavi klausīties, stāstīju, ka man ir risinājums Depresijai, ko bez kādiem rezultātiem biju meklējusi visu mūžu. Spožajā jūlija saulē es varēju priecīgi kliegt – man vairs nav Depresijas! Vīrs varēja beidzot atviegloti nopūsties:)

Un kur tad GAPS ?

Un tikai pēc kāda laika līdz manai apziņai no atmiņu dzīlēm iznira Natasha Campbell-McBride GAPS grāmatā jau labu laiku atpakaļ izlasītais, ka cilvēkiem ar mentālām problēmām, kā Autisms, ADHD, jā, arī Depresija, bieži simptomu cēlonis meklējams gremošanas traktā, un viens no viņas ieteikumiem ir gremošanas fermentu (tai skaitā Betaine HCl) lietošana. Un kuņģis tā kā būtu gremošanas trakta daļa, vai ne? Te nu es sēdēju, nedaudz vīlusies, ka pa aplinkus ceļiem biju nonākusi turpat, pie grāmatas, kuru jau zināju, un kura mani bija iedvesmojusi GAPS diētas eksperimentam. Taču toreiz biju safokusējusies uz labajām baktērijām un citiem diētas ieguvumiem, un tik ļoti cerēju uz depresijas mazināšanos, ka sālsskābes preparātu lietošanas ieteikums man toreiz paslīdēja garām. Un tagad šķiet tikai loģiski, ka es godīgi referēju par savas GAPS diētas nepilnīgajiem rezultātiem. Bet šajā visā ir viena liela laba ziņa - šī mana atklāsme par HCl nozīmi arī manā veselībā - tikai vēlreiz apstiprina GAPS filozofijas universālumu. Un ar šo atziņu es kļūstu vēl dedzīgāka tās atbalstītāja. Un man ir mazliet bēdīgi, ka šīs diētas ietvaros ieteikto gremošanas fermentu lietošanu es uzsāku, iedvesmojoties no Vairogdziedzera konferences, kamēr atbilde bija tepat man uz galda (grāmatā) jau kopš šī gada sākuma. Bet rezultāts jau ir labs, tikai tas varēja pie manis atnākt vismaz pusgadu ātrāk. Bet viss kas notiek, notiek tieši tā un tieši tad, kā tas bijis paredzēts, vai ne?

Analīžu references intervālu dilemma

Es zinu, un to arī uzsver ārsti konferencēs, ka visi veselības rādītāju references jeb normas intervāli ir ļoti nosacīti, tie atšķiras gan no valsts, gan lietotajām mērvienībām. Un ka īstenībā mums uz šiem Normas intervāliem jāskatās ļoti kritiski – tie esot balstīti uz slimiem cilvēkiem, kas regulāri iet pie ārsta un veic izmeklējumus. Šiem cilvēkiem tad analīzes tiek veiktas, un intervāls tiek atrasts, paņemot beidzamajiem 10 000 rādījumiem zemāko un augstāko vērtību, kur zemākajai statistiskajai vērtībai pieliek 5% un augstākajai vērtībai noņem 5%, un tā izveidojas intervāls, pret kuru mūs visus (arī veselos) mēra un nereti iedod vieglāku vai smagāku diagnozi. Un tad atkarībā no ārsta pieredzes un/vai prāta atvērtības, mums saka, ka viss ir kārtībā (kā tas bieži ir Vairogdziedzera gadījumā, kur ļoti bieži nopietnu problēmu palaiž garām nediagnosticētu, sakot, ka TSH taču ir normā 0.4-4.0, tātad - viss ir galvā) vai arī tieši otrādi, pārāk ātri mūs uzliek uz slimo soliņa, kam bez zālēm nu nekādi.

Re, un šodien ievēroju, ka pat manis mīlētajai Gulbja laboratorijai intervāli mainās. Jo, skatot savas vecās (2009) analīzes, ievēroju, ka Ferritīna normas intervāls tad ir bijis 250 ng/mL, bet 2014. gadā vairs tikai 200 ng/mL. Kā tad tā? Kāpēc mums tiek dotas atlaides? Es Tev pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka cilvēki paliek aizvien slimāki un slimāki, un uz viņu analīžu pamata, kā augstāk aprakstīts, tiek izveidoti jauni "Normālie" intervāli. Un 200 no 250 atšķir veseli 20%, tas ir daudz! Es tāpēc paredzu, ka vēl pēc pāris gadiem arī 200 vairs nebūs nevienam cilvēkam sasniedzams, un tiks nolikta jauna augšējā vērtība kā pietiekami laba. Bet diemžēl, tas nenozīmē, ka mēs paliksim veselāki, kā maldinoši varētu likties, salīdzinot savas analīzes ar jauno "normu". Ja laboratorisko referenču intervāli jāpielāgo slimu cilvēku veselības stāvoklim, nevis otrādi, tā ir bīstama tendence, kura būtībā nozīmē strausa cienīgu galvas bāšanu smiltīs un izlikšanos, ka problēmas nav.

Saprotams, uz kuru pusi mainās attiecīgā parametra intervāls, ir atkarīgs no katras konkrētās analīzes, citā gadījumā intervāls var tikt paplašināts. Tā mēs itin viegli varam staipīt jebkuru normas intervālu, ja mērķis ir iestāstīt sev, ka viss ir galvā un vispār esam veseli. Bet šī patiesībā ir labāka tendence (kamēr neapdraud kāda dzīvību), vairāk būtu jāuztraucas tad, ja mūs visus gribētu padarīt slimākus, salīdzinot mūsu ciparus ar ļoti šauriem normas intervāliem, ar vienu mērķi - iebarot mums vairāk zāles. Tā. Atkal aizrunājos:(

Šito visu es labi apzinos, un beidzamā nepilna gada laikā esmu iemācījusies ne tikai daudz vairāk saprast analīžu ciparos, es arī protu ieraudzīt, kas aiz tiem slēpjas un cik stingri tiem varam ticēt. Te piemērs no pavisam cita sfēras – Tu vari izdot teju 45 eiro, meklējot dzīvsudrabu asinīs, ja domā, ka tas Tev aktuāli, bet diemžēl šis cipars, visticamāk, būs normā, jo, redzi, dzīvsudrabs tāpat vien asinīs nemētājas, tas sen ir nogulsnējies audos, kaulos, smadzenēs. Lai to asinīs ieraudzītu, ir jāveic zināmas diētas un organisma attīrīšanas akcijas. Nu, re, un šo nezinot, Tu vari priecīgs dusēt uz lauriem, sakot, ka dzīvsudraba toksiskums gan uz Tevi neattiecas. Ceru, ka ar šo piemēru Tev parādu labāk, ka absolūts cipars neko vēl nenozīmē. Svarīgi ir saprast kontekstu un skatīties plašāk. Un analīžu rādītājs VIENMĒR jāskata kopā ar cilvēka simptomiem un sajūtām. Ko Rietumu (arī Latvijā) medicīnas dakteri ne vienmēr piekopj, jo tiem gluži vienkārši nav laika iedziļināties, un daudz vienkāršāk ir vilkt ar pirkstu (vai domās) līdzi iemācītajā Ja/Tad protokolā. Un tur, piemēram, emocijas vai cilvēka ēšanas paradumi, nudien nav aprakstīti...

Un pat, ja to visu saprotu, es vienalga lecu gaisā no prieka, uzzinot savu Fe izaugsmi līdz intervāla viducim (un pat pāri) mēneša laikā. Jo cipari tikai apstiprināja manas sajūtas. Un tagad es nepilnas nedēļas laikā varu sajust, vai attiecīgās zāles darbojas, vai ne, manas enerģijas vairošanas virzienā. Šis eksperiments un tā daudzsološie rezultāti man ir kā svaiga gaisa malks tiešā un pārnestā nozīmē. Kā cerība.

Atkritiens

Šite es būtu gribējusi likt Happy end, un Tev teikt, ka re, kur ir atslēga. Jebšu viena no atslēgām uz dzīvesprieku, kas palīdzēja man. Bet dzīve būtu pārāk vienkārša, ja tā būtu, un, paliekot godīga pret sevi un Tevi, es Tev pastāstīšu arī par tālākajām grūtībām, jo ne viss palika rožainajās un optimistiskajās jūlija sajūtās.

Pēc kāda laika, vasarai paejot, mani tablešu dzeršanas rituāli palika nerūpīgāki. Pēc Aciglumin lietoju HCl Pepsin, ko biju iegādājusi Londonā, un man sajutās, ka šis preparāts nav tik efektīvs kā pirmās zāles, lai gan tas bez sālsskābes satur arī olbaltumvielas šķeļošo fermentu Pepsīnu. To drīz apstiprināja manas asins analīzes oktobrī, kas rādīja Fe rādītāju kritumu atpakaļ. Tad es dusmojos un bija arī izmisuma brīži, jo likās, ka vairs pat ar zāļu dzeršanu efekts nav ilgstošs. Straujiem soļiem tuvojās arī gada grūtākais mēnesis Novembris ar manu sezonālo Depresiju azotē. Un es sašļuku, un enerģijas daudzums saruka līdz minimālam ikdienas eksistēšanai nepieciešamajam krikumam. Un to Tu varbūt arī pamanīji pēc manas prombūtnes mājas lapā.

Bet dzīve jau tāpēc neapstājas, saule lec un riet, pat ja šos abus šķir tikai dažas īsās ziemas dienas stundas. Un kādā dienā pie manis atbrauc pasūtītais Betaine HCl, un es dodu sev jaunu cerību. Jo tagad pēc iepriekšējās labās pieredzes vasarā es zināju, ka es atkal varu būt tur, kur ir spēks un prieks dzīvot. Šoreiz lēnāk nekā ar Aciglumin, bet labais efekts ar Betaine HCl pamazām sakrājās, un es drīz atkal modos dzīvei. Īpaši piedomāju, lai atcerētos iedzert savu skābi, kad tiesāju gaļu. Jo tā ir galvenais Fe avots organismā, īpaši sarkanā gaļa (aknas, ja garšo - vēl labāk). Un re, es Tev atkal rakstu, ticot, ka viss būs labi. Arī man.

Vai mēs esam tikai Bioķīmija?

Un manas domas vēl ir divējādas – no vienas puses es ļoti priecājos, ka pati esmu atradusi risinājumu, atbildi savai mazasinībai un Depresijai. Līdz šim neviens nevarēja ko sakarīgu pateikt uz manu Kāpēc. Un ģimenes ārsta un pat Hematoloģijas centra dakteres ieteikumi nesniedzās tālāk par ķīmisku Fe preparātu lietošanu, kas ir tikai seku aizmālēšana, nevienā brīdī neuzrunājot problēmas sakni.

Bet manī ir arī cita veida pārdomas. Jo, lai gan klausoties ārstu lekcijas, es labi varu izsekot viņu domu gaitai un pamatojumam, kāpēc jālieto tie vai citi mikroelementi vai vitamīni, mani reizē pārņem skumjas sajūtas, saprotot, ka mēs esam tikai Bioķīmija, kuru varam saregulēt ar gudri piemeklētiem preparātiem. Un mana Homeopāta prāta daļa pret to klusi protestē. Jo vai patiesi mēs esam tikai barības vielu un mikroelementu plūsma mūsu dzīslās un šūnās? Ja tic tam, ko saka speciālisti (kam ticēt, lai paliek katra paša ziņā), tad mūsu Zeme un pārtika ir tik noplicināti, ka mēs sen vairs nespējam uzņemt vajadzīgās barības vielas optimālai veselībai. Un ka teju vienīgais ceļš uz veselību ir lietot vitamīnus, mikroelementus un pārtikas piedevas. Un tieši tāpēc ārsti, kuru lekcijas klausos, nereti salīdzinās, kurš vairāk pārtikas piedevas lieto. Vidējais skaitlis ir ap 30!

Un savu skābes preparātu es taču varu ielikt tai pašā – pārtikas piedevu – kategorijā. Sevi klusām piemānot, ka tās nav zāles. Jo tas satur tikai tādas vielas, kas jau tāpat ir manā organismā, tikai nepietiekamā daudzumā – sālsskābe un gremošanas fermenti. Tomēr apziņa, ka man šāds preparāts ir jādzer visu laiku savas veselības atbalstam, man neglaimo. Un tāpēc es domāšu tālāk, kas ir īstais iemesls, Kāpēc tad manā organismā nav pietiekams kuņģa skābes daudzums. Laikmetā, kad teju katrs otrais cilvēks mokās ar skābes atvilni (Gastroesophageal reflux disease, GERD), un šī iemesla dēļ lieto tieši skābes daudzumu mazinošus preparātus, mani simptomi šķiet vismaz īpaši. Bet to es gan saprotu, ka skābes nepietiekamība vēl nav galējā atbilde. Es vēlos saprast, kas traucē manam organismam saražot pārtikas vielu asimilēšanai pietiekamu sālsskābes daudzumu kuņģī. Un man ir ideju iedīgļi, un mans jautājumu/atbilžu meklējumu ceļš turpinās.

Ceļš turpinās

Kā viena no manām pagaidu hipotēzēm ir sen nomirušas kuņģa epitēlija šūnas (un Kāpēc?), kas atbild par sālsskābes ražošanu. Un tas mani ved atpakaļ uz rakstu Nr 1 par zarnu trakta veselības saistību ar Depresiju. Nu, saki viens cilvēks, Hipokrāts arī šo zinājis par mani... nu, ka visas slimības vēderā sākas. A es te plosos ar saviem gadsimta atklājumiem:) Turpinu lasīt, uzzināt, izmēģināt. Skat, Probiotiķi manā ģimenē jau tiek mērīti 3L burkām (lasi, kā es fermentēju dārzeņus), lai Hipokrātam prieks:) Un, kas zin, pēc laika es varbūt varēšu vairs nelietot zāles, kas mani uztur pie spēka šobrīd. Tad noteikti padalīšos arī ar Tevi.

Pavisam nesen, tikko novembrī, es atkal dzirdēju daudzas labas lekcijas Anxiety Summit 2 konferencē, un man ir atkal idejas. Un Aminoskābes tieši šodien ieradās manā pasta kastē. Tā ka zini - eksperimenti nesāk beigties.

Es arī zinu, ka kuņģa skābes nepietiekamība ir teju hroniska parādība daudziem cilvēkiem, un tāpēc tās pavairošana, iespējams, palīdzētu atrisināt arī daudzas slimības, ne tikai mazināt Depresiju. Jāatzīst, vasarā papētīju šādu skābes preparātu piedāvājumu Rīgas aptiekās, un situācija ir bēdīga. Pārsvarā aptiekāres bija pārsteigtas par manu jautājumu, teju visas mani centās izlabot, domājot, ka es meklēju skābi pazeminošus līdzekļus. Kamēlijas aptiekā man zināja teikt, ka varot pasūtīt (ar ārsta recepti?), laikam no Baltkrievijas vai Ukrainas. Bet vai Ukrainai šobrīd kuņģa skābe prātā, stipri šaubos. Dievs viņiem lai palīdz... Taču labā ziņa ir, ka katrs, kam mājās dators un bankas karte, dajebko var pasūtīt internetā. www.iHerb.com piegāde uz LV ir 3 eiro un 3 nedēļas.

Es ceru, ka Tu neļaunojies, ka stāstu Tev šo visu tik sīki un smalki, iejaucot varbūt arī Tev derīgu informāciju starp savas personīgās pieredzes rindām. Bet, zini, es nevaru šo visu stāstīt citādi, jo tas ir mans nespēks, mana Depresija, mans neesošais dzīvesprieks, kuru iemeslus es esmu gribējusi saprast vairāku desmitu gadu garumā. Bet Tev balvā par ilgo lasīšanu es te vēlreiz ielieku svarīgākās atziņas no mana stāsta.

Eksperimenta svarīgākās atziņas

Hipotēze – mana Depresija (fizisks un emocionāls nespēks) saistīta ar nepietiekamu Dzelzs (Fe) saturu organismā jeb Dzelzs deficīta Anēmiju
Preparāti skābes daudzuma palielināšanai kuņģī (piemēram, Aciglumin, HCl Pepsin, Betaine HCl, u.c.) palīdz pilnvērtīgāk uzņemt dzelzi no pārtikas, īpaši gaļas
Augšminētās tēzes pierādījums – lietojot Aciglumin, 1 mēneša laikā Fe saturs asinīs pieauga 5 reizes
Lielāks Fe saturs asinīs palīdz izveidot pilnvērtīgu Hemoglobīna molekulu, kas spēj saistīt skābekli
Pietiekams skābekļa saturs šūnās nodrošina visus dzīvībai svarīgos metabolisma procesus, tai skaitā enerģiju
Secinājums - pietiekams Fe daudzums asinīs un līdz ar to skābekļa saturs šūnās spēj mazināt Depresijas izpausmes (mazinās apātija, nespēks), tā vietā vairojot enerģija un dzīvesprieku
Šis viss ir pārbaudīts personiskā eksperimentā (2014. gada jūnijā), kas dod pamatu apgalvot, ka izvirzītā Hipotēze ir apstiprināta.
Jaunā dzīves devīze - Mēs esam nevis tas, ko mēs ēdam. Mēs esam tas, kas mūsos asimilējas, mīļie!

Un svarīgā doma no šī raksta ir šāda - tie daži ārsti, pie kuriem esmu bijusi, un kuri pamana manus sliktos asins rādītājus (šis attiecas arī uz Hematoloģijas centra ārsti), vienmēr ir koncentrējušies uz to, kā iedabūt manī vairāk mākslīgu dzelzs preparātu, galvenokārt tablešu veidā. Un, diemžēl, šāda pieeja ir klasiska Anēmijas "ārstēšanā". Neviens ārsts līdz šim nebija ieminējies, KĀ palielināt Dzelzs absorbcijas spēju organismā. Tas liktos jo īpaši svarīgi, zinot, ka Fe tablešu efektivitāte ir nieka 10%. Tagad man liekas pat neloģiski, ka par šo nerunā Dzelzs deficīta Anēmijas situācijās, kas esot 90% no visiem Anēmijas gadījumiem. Kā minēju raksta sākumā, nabaga apelsīnu sula te neko būtisku palīdzēt nespēj. Saprotams, ja Fe špricē muskulī vai vēnā, tad tas nonāk uzreiz asinsritē, apejot kuņģi, un skābes lietošana tad vairs nav aktuāla.

Vai šis raksts bija par Depresiju vai Anēmiju, katrs lai spriež pats. Manā prātā (un manā ķermenī) tas viss ir saistīts. Un es, palīdzot Anēmijai, mazināju Depresiju. Manas atklāsmes, protams, nav panaceja visām vainām vai visiem cilvēkiem. Un mans raksts nav uztverams kā recepte vai konkrēts ieteikums tieši Tavai veselības problēmai, jo es neesmu ārste. Ja nolem kaut ko no te minētā izmēģināt, zini, ka tā ir Tava atbildība. Bet garantiju, ka tas, kas palīdzēja man, derēs arī Tev, es dot nevaru. Un tomēr es klusām ceru, ka varbūt tieši Tev šīs manas atziņas noder. Un ja tā, priecāšos, ja padalīsies ar savu pieredzi, lai varam labās ziņas nest tālāk citiem cilvēkiem, kas dzīvo Depresijā un nezin, ka tam ir iespējams risinājums.

Kā nākamo pētīšu Depresijas saistību ar Vairogdziedzera darbību, bet arī tas, kā nojaut, būs saistīts ar dzelzi, jo, redzi, pietiekams dzelzs daudzums organismā nepieciešams arī optimālai vairogdziedzera darbībai (un, protams, daudziem citiem procesiem). Un ja es gadījumā atkal pazūdu uz ilgu laiku, atsūti man ziņu ar atgādinājumu regulārāk iedzert skābes preparātu:)

Priecīgi Tev!

P.S. Jau krietni vēlāk (04.03.2015) te ielieku saites uz, manuprāt, labiem rakstiem (angliski, no www.scdlifestyle.com) tieši par šo skābes nepietiekamības tēmu.

Lasi arī ierakstu sadaļā VESELĪBA / Kuņģī dedzina

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Lasi iepriekšējos rakstus te

Anēmijai pa pēdām

Mon, 08 Dec 2014 08:51:00 +0000

Lasi iepriekšējo rakstu Kas tā tāda - Anēmija?

Vai Anēmijai ir kāda saistība ar Depresiju - tāds ir viens no manas dzīves lielajiem jautājumiem.

Tagad, kad pēc iepriekšējā raksta labāk saprotam, kas ir Anēmija un kādi tās iemesli, vēlos Tev pastāstīt par savu pieredzi, sadzīvojot ar Anēmiju, par to, kas palīdzēja un kas nemaz. Bet zāļu dzeršana nekad nav bijis mans pašmērķis. Man vienmēr ir bijis svarīgi saprast – KĀPĒC. Un šodien man uz šo Kāpēc ir atbilde. Pirms Tev stāstu par savu gadsimta atklājumu nākamajā rakstā, tagad sīkāk par visiem mazajiem ceļa ķieģelīšiem, kas mani līdz tam atveda.

Noslēdzošā šī stāsta daļa būs par manu gājienu pēc patiesības uz Rīgas Hematoloģijas centru, kur naivi cerēju, ka Kāds man iedos gatavu atbildi gan manam nespēkam, gan depresīvajiem stāvokļiem. Ai, kā es kļūdījos, tā cerēdama, un savu vilšanos jau ieskicēju rakstā Parunāsim par depresiju jeb kāds sakars depresijai, hemoglobīnam un draugiem.

Bet pirms manas vizītes Hematoloģijas centrā vēl bija vairāki gadu desmiti ar Anēmiju. Un tāpēc par visu no sākuma.

Cīsiņi kabatās

Kādā vecumā man jau bija Anēmijas problēma, es neatceros. Taču viens no bērnības spiedogiem manā apziņā ir, ka vienmēr biju bāls bērns. Starp citu, tas saglabājies līdz pat šim brīdim, jo pat pēc kārtīgas izkustēšanās svaigā gaisā, mani vaigi ļoti reti iegūst sārtu nokrāsu. Cita stīga, kas vijās cauri maniem bērnības gadiem, ir gaļas ēšana jeb drīzāk neēšana. Mamma vienmēr ar mani cīnījās (visādām metodēm), lai piedabūtu mani ēst gaļu. Līdz epizodēm, kad es vēmu no treknās gaļas un vistas ādas sajūtas mutē, vai pamanījos noslēpt nīstamos gabaliņus vai nu turpat virtuvē aiz ledusskapja vai vēl vieglāk – savās kabatās. Vēl ilgi pēc tam plašākā ģimenē cirkulēja stāsts par manu mānīšanos, un, ciemojoties pie māsīcām, tante manas kabatas uzmanīja jo moži. Viņa nezināja, ka, meitenei no laukiem cīsiņi bija lielākais Rīgas gardums, un man ne prātā nenāca tos slēpt kabatās. Tāpēc vēl jo vairāk sāpēja māsīcas apmelojums par it kā noslēptajiem cīsiņiem...

No šī visa saprotu, ka mamma zināja par problēmu, vai varbūt viņai ārsts bija norādījis. Tētis mani lutināja un vienmēr ļāva plēst slānīšus no liesās cūkgaļas vai liellopa gaļas. Bērnībā bija epizode slimnīcā, ko atceros visai miglaini, un, tai, visticamāk, nebija saistības ar mazasinību. Pamatskolas gados mācījos sanatorijas tipa skolā, un viena no tā laika traumām bija epizodiska zivju eļļas dzeršana, iespējams, mana nespēka dēļ. Tāpat reiz atceros, ka turpat sanatorijā akūtas slimības laikā nakts vidū pie manas gultas pēkšņi atradās daktere un māsiņa, jo man tad trūka gaisa un bija grūti elpot. Es nezinu, vai toreiz man deva kādus dzelzs preparātus. Hematogens bija mans atļautais našķis, ko toreiz gan dabūju reti, toties tas ir mans kārums joprojām. Tagad ar bērniem aptiekāres radinām to dēvēt mūsu valodā - par Veselīgo šokolādi.

Mandeles un šokolāde

Vidusskolas laikā manu biežo angīnu dēļ (tātad imunitāte bija visai zema) vienā brīdī LORs nolēma izgriezt mandeles. Un atceros, ka operācija bija jāatliek, jo Hemoglobīns bija ekstrēmi zems. Liekas, ka tā bija pirmā reize, kad man sāka špricēt dzelzs preparātus, kas izrotāja manu pēcpusi tumši violetos toņos uz ilgu laiku. Pasākums, acīmredzot, bija sekmīgs, jo pēc kāda laika man mandeles tomēr izgrieza. Un iedomājies, manu emocionālo traumu – uz operāciju man bija jāierodas dienā, kad mana klase devās ekskursijā uz šokolādes Meku - fabriku Laima! Lai pēc tam, kad pāris dienas pēc operācijas es varēju knapi norīt šķidro un zilgano slimnīcas putru, mana klasesbiedrene aizgūtnēm stāstītu, kā viņiem gājis šokolādes valstībā, kā pilnas kabatas varējuši piebāzt ar deformētām šokolādes tāfelītēm, par pārējo nemaz nerunājot. Jā, arī šī epizode ir viena no manas bērnības traumām:) To īpaši labi var saprast tie, kas pazīst mani un manu mīlestību uz šokolādi.

Cita trauma no vidusskolas bija slēpošanas stundas, kur trases beigās no slodzes slēpošanas laikā es mutē varēju burtiski sajust asins garšu. Kopā ar milzu aizvainojumu, kāpēc tieši man kā jau tā lēnākajam slēpotājam, distancē teju 30 reizes bija jānokāpj no trases, lai palaistu garām pēc uzvarām skrienošos, par mani daudz ātrākos klases biedrus. Un sanāca tā, ka kādā ceturksnī vienīgais trijnieks liecībā man bija fizkultūrā (jaunajiem lasītājiem paskaidroju - tā vecos laikos sauca sporta stundas). Tagad, pēc daudziem gadiem atskatoties uz šo faktu, saprotu, ka tam bija sakars ar manu objektīvo fizisko nespēku.

Hemoglobīns un Grūtniecības

Nākamā reize, kas man atgādināja par Anēmijas problēmu, bija pirmā grūtniecība. Gan jau ka es dzēru kādas ārsta ieteiktās Dzelzs preparātu tabletes, manuprāt, ar visai švakiem rezultātiem. Jo pašās grūtniecības beigās papildus tam man bija jāiet uz Pļavnieku jauno Veselības centru/poliklīniku dzert skābekļa kokteiļus. Tie bija visai garšīgi – ar skābekli uzputota ābolu sula, bet nedomāju, ka tas būtiski palīdzēja vairot skābekļa daudzumu manās asinīs.

Līdz otrajai grūtniecībai pēc 6 gadiem pārliecība par hroniski zemajiem Hemoglobīna (Hb) un Dzelzs (Fe) rādītājiem jau sāka nostiprināties manā apziņā. Bet to vēl ilgi nesalikšu kopā ar nespēju ātri paskriet, ātro nogurumu, kā arī emocionāli grūtajiem periodiem. Un, protams, vizītes pie ģimenes ārstes bieži beidzās ar Fe (III) hidroksīda (Ferrum Lek), Fe (III) sulfāta (Ferromax) vai labākajā gadījumā Fe (II) fumarāta ripu dzeršanas ieteikumu. To, ka šie preparāti rada aizcietējumus, to zinu. Vai tie spēj būtiski izmainīt Fe daudzumu asinīs, es šaubos. Tagad es arī zinu, kāpēc - jo šādu preparātu uzsūkšanās spēja organismā ir ļoti zema (mazāka par 10%). Katrā ziņā šāda terapija (dzelzs preparātu lietošana vismaz 3 mēnešu garumā) varbūt ir neliels, īslaicīgs ielāps nopietnai problēmai, kas pēc būtības risināma citādi. Un par to vari lasīt nākamajā rakstā Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija.

To, ka epizodiska Fe ripu lietošana nedeva cerētos rezultātus, apstiprina fakts, ka līdz trešā bērniņa dzimšanai atkal pēc 6 gadiem es vēl vismaz vienu reizi staigāju zilu dibenu, tagad neatceros, kurā tieši brīdī. Paliekot stāvoklī ar jaunāko bērnu, mani vairs pat neizbrīnīja pazeminātie Hb un Fe rādītāji, jo es to jau zināju un paredzēju vēl lielāku to kritumu grūtniecības dēļ. Šoreiz plānojām mājdzemdības, un mājdzemdību vecmāte zināja ieteikt arī dabiskus Fe preparātus. Tos dzēru pudelēm vien, apziņa, ka tie no upeņu sulas, padarīja šādu sīrupu dzeršanu vismaz patīkamāku.

Lielais šoks bija brīdī, kad Īrijā, kur tolaik dzīvojām, vecmāte paziņoja, ka Hb un Fe ir par zemu, lai varētu dzemdēt mājās. Par to, kā mums tomēr izdevās skaistas mājdzemdības, stāstīšu citā reizē sadaļā SIEVIETĒM / Dzemdības. Vien tagad piemetināšu, ka gan trešā grūtniecība, gan dzemdības, gan mazuļa barošana līdz 2 gadu vecumam patiesi izsmēla manas jau tā knapi esošā fiziskā spēka rezerves. Visiem spēkiem centos neielaist savā apziņā domas par pēcdzemdību depresiju, kas īstenībā vieglā formā man bija vismaz pusgadu, kamēr aizgāju strādāt, un tad jau auklēties ar savām sajūtām un emocijām laika neatlika.

Toreiz homeopāte Īrijā izstāstīja par Spatone produktu, kas ir ar dzelzi bagāts minerālūdens un nodrošinot 40% Fe absorbciju organismā, nedodot ierastos blakusefektus (aizcietējumus). Arī šo pamēģināju, bet šobrīd vairs nevaru atcerēties ilgstošu uzlabojumu toreiz, skaidrs ir viens, ka paliekošs efekts nav bijis arī šim labajam Fe avotam. Bet šodien es tablešu vietā noteikti lietotu Spatone kā dabisku dzelzs avotu.

Izmisums un atbilžu meklējumi

Un, mazulim paaugoties un esot atpakaļ Latvijā, es ļoti stingri nolēmu beidzot atrast cēloni manai mazasinībai – kam manās domās jau bija tieša saistība ar manu nespēku un aizvien biežāk uzglūnošo depresiju. To apstiprināja arī jau pirms vairākiem gadiem bērnu veselības dēļ uzsāktā sadarbība ar homeopāti, kura fiksi vien mani bez aplinkiem nosēdināja fakta priekšā, paziņojot savu šokējošo „diagnozi” – ka mazasinība ir nevēlēšanās dzīvot. Un es pat nevarēju nevienam atzīties, cik ļoti viņai bija taisnība, jo to sajūtu es zināju jau daudzus gadus.

Un, turpinot Homeopātijas ceļu arī savas veselības sakārtošanai (līdz Homeopātijas studēšanai man tad vēl bija jāaug vairāki gadi), es nereti atļāvos fantazēt – kas ir pirmais – fizioloģiska Fe nepietiekamība man rada nogurumu un depresiju vai tomēr emocionālais diskomforts nospiež organisma Dzelzs un Hemoglobīna rādītājus uz leju. Vienādi vai otrādi, es jutos bez spēka un bez prieka.

Viens no maniem trakajiem eksperimentiem patiesības noskaidrošanas vārdā (kas ir pirmais - vista vai ola) bija atteikšanās no gaļas veselu 6 mēnešu garumā. Ar domu rast atbildi uz manu svarīgo jautājumu - vai manas labās emocijas spēs uzkurbulēt dzelzs rādītājus līdz normai? Kad visbeidzot ieraudzīju savas analīzes, kur Fe un Ferritīns bija tuvu nullei (attiecīgi, 2.4 un 2.7, pie kam Ferritīna augšējā robeža toreiz analīžu veidlapā bija 250 vienības, tātad mans rādītājs 100! reizes zemāks par normu!) sapratu, ka šādi jokoties ar sevi nedrīkstu. Un bija vien pamazām jāatzīst sev, ka prieka klātesamība manā dzīvē vēl nenodrošina asins sastāva uzlabošanos un optimālu organisma fizioloģiju. Toties sliktie asinsainas parametri var būt manas grūtsirdības iemesls. Šo atziņu man sagremot bija ļoti sāpīgi.

Līdz tam jau biju lasījusi par Anēmiju internetā, zināju, ka veģetāra diēta nav manai veselībai piemērotākais dzīvesveids. Tagad, pēc sava neveiksmīgā eksperimenta, es ar dubultu apņēmību mācījos baudīt veselīgo steiku dažādās to gatavības pakāpēs.

Un īstenībā tagad, skatoties uz saviem katastrofāli zemajiem asins analīžu rādītājiem, kas visās pozīcijās un no vairākiem rakursiem uzrāda acīm redzamo patiesību par manu hronisko mazasinību, es nespēju saprast, kā toreiz ārsti necēla trauksmi, uztraucoties par manu veselības stāvokli. Atceros, ka reiz es mānījos un dakteres iedotajā analīžu veidlapā pati klāt atzīmēju Ferritīnu kā nosakāmo parametru (šito triku es Tev neesmu teikusi, labi?). Jo ģimenes ārstei bija jātaupa kvotas, viņu neinteresēja mans brīžam pat pašnāvnieciskais noskaņojums. Tikai pēc vairāku gadu katastrofālām asins analīzēm man izdevās ģimenes ārsti pierunāt iedot man nosūtījumu uz Hematoloģijas centru.

Bet vēl trakāk ir, ka arī es pati īpaši nesatraucos, nu vismaz sistemātiski ne. Jo diemžēl, toreiz nesapratu ne pusi no tā, ko tagad. Nu jau labu laiku arī rozā brilles par medicīnu man ir nokritušas. Tagad es zinu arī to, ka vairums ārstu gan toreiz, gan tagad neskata cilvēka simptomus, analīzes, visu stāstu un pašu cilvēku kopsakarībā. Jo to gluži vienkārši neparedz mūsdienu medicīnas modelis... Bet pie tā, ka joprojām peros ap/par Anēmijas tēmu, es varu vainot tikai savu toreizējo nezināšanu, varbūt slinkumu, varbūt nespēju iedziļināties.

Un tā es dzīvoju, un tagad man arī jābrīnās, ka esmu spējusi darīt lielas lietas, it kā par spīti savai objektīvi sliktajai veselībai. Un man pašai patīk joks par sevi, sakot, ka Dievs mani šādi notur pie Zemes. Jo, neskatoties uz manu gaušanos šeit, cilvēki mani pazīst kā visai enerģisku būtni.

Pamazām mācoties par veidiem kā sev palīdzēt, epizodiski lietoju brīnumproduktus (tā es saucu Superfoods) Chlorella un Spirulina. Jau sāku apzināti piefiksēt šo preparātu lietošanu, lai, cerams, redzētu rezultātu nākamajās asins analīzēs. Kad pat šie ar Fe bagātie augu preparāti nedeva tik ļoti cerēto rezultātu, es visbeidzot ar savām asins analīzēm padusē nolēmu doties pēc palīdzības, skaidrojuma un atbildes uz Rīgas Hematoloģijas centru.

Pieredze Rīgas Hematoloģijas centrā (RHC)

Gribot ielikt šepat interneta saiti uz Rīgas Hematoloģijas centru Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā, lai ar viena klikšķa uzspiedienu atrodi, par ko es runāju, pārsteigta secinu, ka savas mājas lapas RHC nemaz nav? Ja patiesi tā ir, liekas, es saprotu, kāpēc - nav jau vajadzības. Kamēr cilvēki sēdēs bezgalīgās rindās aiz ārsta kabineta durvīm, nevienam nav jēgas tērēt laiku, internetā aprakstot, cik Centrs labs.

Bet man, absolūti negribot nodarboties ar medicīnas iestādes anti-reklāmu, visai drīz nācās atdurties pret atziņu – centra nosaukums ir labs un daudzsološs, bet ārsti tajā strādā pēc ierastā, vecā protokola. Kad ierados pirmo reizi, 2011. gadā, ieraudzīju tantītes rindā ar numuriņiem rokās, veidojot veselas 2 rindas – pirmā pie ārsta, otrā – nodot asinis (vai otrādi). Ja atceros pareizi, analīžu rezultāti ir pieejami tai pat dienā visai ātri, kas ļauj ar cipariem rokās ierasties pie ārstes, un saņemt verdiktu. Kaut kā, pašai negribot, pamanījos starp šīm 2 vai pat 3 rindām iekļūt kādam bariņam tantīšu priekšā un tikt ātrāk pie dakteres, ko uzreiz atšifrēja reģistratūrā (pat nezinu, kā), jo tātad biju smagi pārkāpusi viņiem ierasto, stingro kārtību. Mani kaunināja kā skolasbērnu un draudēja ievietot manu kartiņu melnajā sarakstā. Bet, protams, tikai mans hiperjūtīgums liek šo epizodi joprojām atcerēties. Tā man sen būtu aizmirsusies, ja es būtu dabūjusi atbildi uz jautājumu, kāpēc vispār Centrā ierados.

Diemžēl, kad izklāju ārstei priekšā visas savas vecās analīzes kopā ar RHC noteiktajiem jaunajiem rādītājiem, neko vairāk par ārstes tekstiem, ka teju 40% sieviešu manā vecumā ir anēmija, es neuzzināju. Kad viņai dedzīgi paziņoju, ka Fe preparātus es nedzeršu, un ka beidzot vēlos saprast, kāpēc man ir šāda problēma visas dzīves garumā, ārste nolēma mani nosūtīt uz liesas Ultrasonoskopiju. Ierados RHC atkārtoti, kur atkal savu daļu pacietības un laika atstāju nākamajā gaidīšanas rindā - šoreiz jau tai pat ēkā esošajā Gastro Centrā. Visās rindās sēdēdama un cilvēkus vērodama sapratu, ka es ar saviem simptomiem nebūt neesmu unikāla. Kā arī to, ka tā pa dziļo manas asins problēmas pat te nevienu neinteresē. Un laiks, ko cilvēki pavada rindās, n-reizes pārsniedz laiku, kas mums atvēlēts ārsta vai speciālista kabinetā. Arī šīs skumjās emocijas un domas man sen būtu piemirsušās, ja man RHC speciālisti būtu palīdzējuši rast atbildi.

Ar liesu man viss bija kārtībā, un es tagad īsti neatceros, bet šķiet, ka daktere man pat nepiedāvāja kuņģa skatīšanu ar domu par B12 nepietiekamību (nu, jā, B12 man taču normā). Nebija arī tālāku jautājumu, ideju, hipotēžu. Mana beidzamā vizīte RHC (otrā, kad redzēju ārsti) rezultējās ar Fe injekciju recepti kabatā, šoreiz man ieteica advancētāku versiju – 1 vai 2 reizes mēnesī doties pie ģimenes ārstes māsiņas, kas man Fe preparātu pilinātu vēnā. Laikam atkal biju tik „smags” (vai tik stūrgalvīgs, un piedevām nepaklausīgs, piebilstu reģistratūras darbiniece) pacients, ka tabletītes vairs pat netika pieminētas. Neko daktere nerunāja arī par uzturu.

Jau tad, aizverot RHC durvis, es zināju, ka brīvuprāt atpakaļ šeit nenākšu un ka ieteikto dzelzi vēnās nepilināšu, jo tas manās domās toreiz likās kā dopings, kā mākslīga organisma uzpumpēšana kādam dzīves periodam. Es gribēju saprast, nevis aizmālēt simptomus. Saskumu - tātad mans organisms mani ir nodevis, jo pats netiek galā. Vai varbūt es esmu pievīlusi savu ķermeni, tik ilgi nespējot to atbalstīt. Vienādi vai otrādi, skaidrs ir viens - kaut kas riktīgi manī nav kārtībā, un arī ārstam-speciālistam Hematoloģijā nav ideju, kas īsti.

Papildus šai smagajai atziņai tobrīd mans galvenais „ieguvums” bija liels izmisums. Jo nu man vairs nebija pat cerības, ka Kāds vai Kāda domās par manu veselību, palīdzēs man atrisināt manas dzīves lielo dilemmu. Varbūt es varēju būt uzstājīgāka, varbūt varēju neatlaisties tik ātri. Bet sistēma, kura man visu laiku lika sajusties kā n-tajai x-skrūvītei, man nelikās īpaši ieinteresēta iedziļināties manās problēmās, kamēr aiz durvīm gaida desmiti tantīšu.

Atbildība un atbildes

Un tā es turpinu savus meklējumus, vēl saglabājot vāru cerību. Mans beidzamais mēģinājums uzlabot Hemoglobīna un Fe rādītājus bija Latvijā izstrādāta (?) Ho-Fi skuju dzēriena dzeršana, ko bija ieteikusi mana draudzene, kas pati bija izcīnījusies ar mazasinību apslēptas iekšējās asiņošanas dēļ.

Laikam ejot uz priekšu, es turpinu lasīt, domāt, mācīties par veselību. Un jo vairāk es to daru, jo interesantāk man paliek. Un kopš nesena laika manī pat vairs nav rūgtuma par savu pieredzi Hematoloģijas centrā, jo tagad saprotu, ka pašreizējā veselības aprūpes sistēmā nemaz nevar citādi, kā vien pacientam atvēlēt 10 min laika un labāk viņu redzēt ejam nekā nākam. Toreiz tomēr biju pateicīga, ka uz RHC varēju doties ar ģimenes ārstes nosūtījumu, kas nozīmēja, ka vismaz daļu manu izdevumu maksāja valsts. Mazliet gan žēl, ka šie līdzekļi tika iztērēti formāli, neļaujot tiem sniegt reālu ieguldījumu manā veselībā. Es atstāju medicīnas sistēmu tai tikt galā ar savām problēmām, stipri ticot, ka ar laiku, lēnām viss mainīsies uz labu.

Bet es šobrīd atbildību par savu veselību (un savu bērnu veselību) pilnībā uzņemos pati. Un ar šādu pozīciju ir tik viegli. Jo nav vainīgo, nav to, kas nepalīdz, esmu tikai es pati ar visu savu laiku, prātu, resursiem un rīcībspēju. Un zini, ko? Šodien man ir atbilde mazasinībai. Un tikai tagad, kad rakstu šos vārdus, ieraugu un aizdomājos par vārdu Atbildība un Atbilde kopīgo sakni...

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Lasi manu stāstu tālāk šeit

Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija

Kas tā tāda - Anēmija?

Sun, 07 Dec 2014 19:35:00 +0000

Kā tas viss sākās

Jau minēju, ka Anēmijas / Mazasinības tēma man ir ļoti tuva, jo es tajā dzīvoju visu savu apzināto dzīvi. Un daudzus gadus ārsti par Hematoloģijas rādītājiem manās asins analīzēs šķitās uztraucamies vairāk nekā es pati. Un esmu bijis izmēģinājuma trusītis gan dažādu dzelzs preparātu lietošanai, gan dzelzs injekcijām. Neskatoties uz šiem epizodiskajiem (un ilgtermiņā neko nelīdzošajiem) pasākumiem, cauri gadiem esmu dzīvojusi ar lielu fizisku nespēku, kam bieži pievienojies arī emocionālais nespēks, kā es saudzīgi dēvēju savu Depresiju.

Tomēr neskatoties uz dubulto nespēku, esmu mācījusies, studējusi, veiksmīgi iznēsājusi un dzemdējusi 3 veselus bērnus, visus barojusi ar krūti (un barošanas ilgums pieauga ar katru nākamo bērnu), strādājusi, gādājusi par ģimeni, utt. Jāatzīst, jaunākā bērniņa plānotā dzimšana mājās gan prasīja speciālu pieeju manai mazasinības problēmai, jo tās valsts medicīniskie likumi neatļāva dzemdības mājās, ja Hemoglobīns ir pārāk zems – tas asiņošanas gadījumā var radīt fizisku nespēku un attiecīgi dzemdību procesa paildzināšanos un sarežģījumu iespējamību. Par šo kādreiz taps atsevišķs stāsts.

Tātad, kā redzi no manas pieredzes, mazasinība nav mirstamā vaina. Bet man gan būtu gribējies, lai šis viss nenotiek uz manu fizisko un emocionālo spēju robežas. Un, jo vecāka es palieku, jo skaidrāk saprotu, ka īstenībā mana veselība nevienu citu (arī ārstus) neinteresē, un ka īstenībā būtu dīvaini, ja tā būtu. Tāpēc jau vairāku gadu garumā Atbildība ir tas lielais vārds, ko attiecinu uz teju visām dzīves jomām, un, vispirms jau uz savu veselību. Jo vairāk lasu un mācos par veselības lietām, jo vairāk man gribas saprast, vai manai mazasinībai ir risinājums. Mans izmisuma dzītais gājiens uz Rīgas Hematoloģijas centru Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā kādus gadus atpakaļ, diemžēl, man atbildes neiedeva. Tad nu tālāk meklēju un domāju pati. Un šodien varu Tev pateikt, ka, jā, man ir atbilde. Par to lasi rakstā Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija, bet pirms tam lietu kārtībai gribu Tev pastāstīt šo to par Anēmiju.

Latviski par Anēmiju

Ievadot interneta meklētājā vārdu Anēmija, pretim lec daudzi raksti, bet, atverot vienu no pirmajiem, man jālasa Populārās Medicīnas enciklopēdijas šķirklis no 1984.gada, kur LPSR vēl spēkā un hemoglobīna vienības man nav saprotamas, tāpēc tālāk lasīt negribas.

Mēģinu vēlreiz, un atduros vai nu pret sausiem medicīnas terminiem pilnu un tehniski pareizu tekstu vai arī pret ļoti vispārīgiem rakstiem, kas n-reizes vairāku gadu ritumā pārkopēti no vienas mājas lapas otrā. Un, īstenībā, esmu pārsteigta, cik grūti ir atrast labu, pilnīgu un viegli saprotamu informāciju latviešu valodā par veselības problēmu, kas, kā daži avoti apgalvo, skarot līdz 25% cilvēces. Ja kādu labu interneta vietni par Anēmiju nezināšanas dēļ esmu palaidusi garām, tad jau iepriekš atvainojos tās veidotājiem.

Īsais kurss anatomijā

Nolemju, ka mēģināšu pati Tev pastāstīt tā puspajokam, galvenos vilcienos, kā te viss notiekās, lai Tev lasīt un saprasti ir viegli. Ja ar savu vienkāršo skaidrojumu es aizskaru Tavas labās medicīnas un anatomijas zināšanas, tad acīmredzot, šis raksts Tev nav vajadzīgs, un Tu droši vari doties lasīt manu pieredzi, kā es piemānīju savu Depresiju. Ar šo rakstu es nebūt nepretendēju uz 100% izsmeļošu informāciju, bet ceru, ka priekšstats Tev radīsies.

Tātad, lai organismā skābekļa būtu pietiekami katrai šūnai, vajag kādu piegādātāju, kas svaigi ieelpoto skābekli no plaušu alveolām aiznestu līdz katram tālākajam ķermeņa stūrītim, pat mazajam kāju pirkstiņam. Kā saprotam, šo cēlo funkciju daba ir uzticējusi asinīm – gan piegādāt vajadzīgo, gan pie viena savākt atkritumvielas. Ja paskatām ar lielu lupu (mikroskopu) tuvāk, atradīsim, ka asinis ir vesela pasaule pati par sevi, tur tā vien čum un mudž no visādiem foršiem, maziem darboņiem, kur katram savs uzdevums. Tas viss atgādina mazu lidojošo šķīvīšu plūsmu plazmas upē, kā vari redzēt šajā Video.

Eritrocīti un Hemoglobīns

Tās mazās, sarkanās pankūciņas, ko redzi filmiņā, ir Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši. Eritrocīti tiek saražoti kaulu smadzenēs. Tieši Eritrocīti pārnēsā skābekli asinīs. Tā kā ik sekundi tie veic tik svarīgo skābekļa piegādi visam mūsu organismam, paliek saprotams, ka Eritrocīti ar laiku nonēsājas, nu gluži kā kurpes. Un tad tie pamazām iziet no ierindas, jo defektīvi (noguruši) svaiga gaisa piegādātāji uzdevumu vairs nespēj pienācīgi veikt. Tāpēc Eritrocīta vidējais dzīves ilgums ir 120 dienas. Kā lasīsi tālāk, ir tāds Anēmijas veids, kad Eritrocīti nonēsājas ātrāk (kā Ķīnā slikti ražotas kurpes), un tas, saprotams, nav labi. Savu laiku nokalpojušos Eritrocītus no asinīm savāc un pārstrādā Liesa. Vai zini, kur tāda organismā ir? Tas ir neliels asinsrades orgāns, kas atrodas kreisajā pusē zem ribām, burtiski blakus kuņģim.

Bet kā mazās, sarkanās pankūciņas Eritrocīti spēj nēsāties apkārt ar skābekli ? Kad jau ar lielāku lupu (elektronu mikroskopu) skatās vēl tuvāk, Eritrocītu iekšienē atkal ir vesela pasaule – lielāko daļu mazajā, plakanajā plostiņā aizņem svarīgais Hemoglobīns, svarīgs tāpēc, ka ir vislielākais no pasažieriem, pie tam no uzpūtības par viņam uzticēto svarīgo uzdevumu sarkans palicis, bez tam tas nokrāso sarkanā krāsā arī visu Eritrocītu. Aiz tā nezinātājs var nepamanīt, ka, lai cik liels, vai cik sarkans Hemoglobīns arī nebūtu, tas viens pats bez palīgiem (Dzelzs Fe joniem) nespētu savu svarīgo uzdevumu – skābekļa piegādāšanu šūnām – veikt. Bet īstenībā – katrā Eritrocītā ceļo vairāki simti miljoni Hemoglobīna molekulu.

Hemoglobīns (tālāk tekstā apzīmēsim ar Hb) ir sarežģītas uzbūves olbaltumviela, kas pati sastāv no alfa- un beta-Globīna peptīdu ķēdēm un 4 Hēma grupām (nesarežģīšu vēl vairāk, skaidrojot, kādas organiskās vielas veido Hēma grupu), kuru centrā ir divvērtīgs Dzelzs jons Fe (II) (tālāk tekstā Fe). Tātad, lai Hb varētu skābekļa molekulu piesaistīt, tam vispirms ir vajadzīgs Fe. Tikai šāds kopējs komplekss – Hemoglobīns ar tā sastāvā esošo Fe - spēj radīt platformu skābekļa piesaistei. Katrs Hemoglobīna molekulas Hēma fragments, kura centrā ir Fe, spēs piesaistīt pretim skābekļa molekulu, un tad jau tā svarīgais Hemoglobīns tiks dēvēts par OksiHemoglobīnu, tam iegūstot spilgti sarkanu nokrāsu.

Ja neļaunosies par angļu valodu, parādīšu Tev bildē, lai viss top vēl skaidrāks. Tulkoju: Red blood cell (erythrocyte) = Sarkanais asins ķermenītis (Eritrocīts), Chain = ķēde, Iron = dzelzs jons, Heme group = Hēma grupa, Haemoglobin = Hemoglobīns.

Shematisks Hemoglobīna struktūras attēlojums. Sarkanās lodītes ir Fe joni, un tieši šajās vietās saistīsies skābekļa molekulas (piepogāsies skābekļa koferīši). Bildes avots: http://www.fmc-renalpharma.com/anaemia.htm

Ja šis likās par zinātnisku vai samocītu skaidrojumu, varbūt analoģija ar spiedpogu Tev palīdzēs labāk saprast. Iedomājies, ka Eritrocīta plakanajā plostiņā brauc daudz lielu Hemoglobīna molekulu. Savukārt, katrai Hemoglobīna molekulai (kas interneta bildēs izskatās pēc saņurcīta vainadziņa) ir 4 metāliskas spiedpogas (tas būs tas Hēma fragments ar Fe centrā). Tikai tajās vietās, kur ir Dzelzs podziņas, ar otru spiedpogas jeb kniedes pusi varēs piekabināties skābekļa koferītis, lai brauktu līdzi pa straumi.

Tātad katra Hemoglobīna molekula, braucot ar Eritrocīta plostiņu lejup pa plazmas straumi, 4 piepogātos koferīšos sev līdzi nes svaiga gaisa malkus šūnām. Tieši tāpēc šūnām piegādātais skābekļa daudzums būs tieši proporcionāls Hemoglobīna (un arī Fe) daudzumam. Kad skābeklis nogādāts tur, kur tas bijis vajadzīgs visvairāk, koferīši tiek iztukšoti, bet OksiHemoglobīns atkal pārtop par parastu Hb, un tā krāsa vairs nav tik spilgta, bet kļūst tumšāk sarkana, tāpēc arī venozās asinis atpazīstam pēc tumšāk sarkanas krāsas. Tais pat koferīšos Hemoglobīns-parastais savāks no šūnām atkritumvielu ogļskābo gāzi un vedīs uz plaušām to atkal iemainīt pret svaigu skābekli.

Kas to būtu domājis, ka sarkanajās, plakanajās eritrocītu pankūciņās, kas triljoniem vien ritinās mūsu asinsvados, mitinās tik sarežģītas molekulas un noris šādi komplicēti procesi... Bet mēs šo visu gribējām saprast, lai tālāk varētu runāt par Anēmiju jeb Mazasinību.

Ferritīns, Hematokrīts, Anizocitoze

Bez Hemoglobīna un Dzelzs rādītājiem asins analīzēs vēl var ieraudzīt tādus terminus kā Hematokrīts, Ferritīns un dažreiz arī Anizocitoze. Pie viena tiksim galā arī ar šiem svešvārdiem, bet, brīdinu, ka to skaidrojumā ielieku arī savu interpretāciju.

Ferritīns raksturo Dzelzs uzkrājumus organismā. Tas ir olbaltumvielai piesaistījies Fe jons, kas uzturas galvenokārt aknās un liesā un gaida savu kārtu tikt izmantotam organismā, arī skābekļa pārnēsāšanai. Līdzīgi kā savu strādāšanas kārtu gaida benzīns mašīnas benzīnbākā.

Hematokrīts rāda plazmas un Eritrocītu attiecību un ir atkarīgs no Eritrocītu daudzuma un lieluma. Tā kā manās analīzēs vienmēr tas bijis samazināts, secinu, ka Anēmijas gadījumā vai nu Eritrocītu skaits ir mazāks, vai nu to lielums nav īsti optimāls (tie ir mazāki - to apstiprina arī Anizocitoze). Es savā galvā fantazēju, kas šis lielums varētu būt noteiktā tilpumā esošo Eritrocītu masa pret asins plazmas masu (vai tikpat labi tā var būt tilpumu attiecība), izteiktu procentos. Jo mazāk un mazāki Eritrocīti, jo mazāka to kopējā masa, jo zemāks ir Hematokrīta rādītājs.

Anizocitoze raksturo Eritrocītu lieluma izmaiņas, un to parasti parāda kā Eritrocītu lieluma izkliedi RDW procentos. Anēmijas gadījumā Eritrocīti var sarukt mazāki tāpēc, ka tie asinsritē nokļūst it kā negatavi (nenobrieduši). Es nezinu, vai tas saistīts ar to, ka katrā Eritrocītā būtu mazāk Hemoglobīna molekulu (jo to vienkārši nepietiek)? Parasti Anēmijas gadījumā Anizocitozes rādītājs ir paaugstināts, un tas liecina par mazākas formas Eritrocītu plūsmu, bet toties to ir vairāk.

Anēmija jeb Mazasinība

Anēmija ir situācija, ko raksturo skābekli pārnēsājošā sarkanā asins pigmenta Hemoglobīna samazināts daudzums asinīs. No turienes arī latviskais termins Mazasinība – maz pigmenta, kas asinīm piešķir sarkano krāsu. Un tagad saprotam, ka Hb daudzums būs tieši atkarīgs no to pārnēsājošo Eritrocītu daudzuma un veselības. Parasti pietiekams Hb daudzums asinīs tiek uzturēts ar delikāta līdzsvara palīdzību starp jaunu Eritrocītu veidošanos kaulu smadzenēs un to noārdīšanos liesā. Anēmija nozīmē, ka šis līdzsvars ir izjaukts, un Eritrocītu (un līdz ar to Hemoglobīna) daudzums asinīs ir samazināts. Savukārt, Dzelzs jona podziņa, kā atceries, bija vajadzīga, lai Hb būtu spējīgs skābekli piesaistīt. Līdz ar to arī Fe jonam būs svarīga teikšana anēmijas sakarā. Jo mazāk organismā Fe, jo nepilnīgākas būs Hb molekulas un jo slimāki izskatīsies Eritrocīti. Atkarībā no tā, tieši kurā posmā (Eritrocīti, Hb, Fe) ir nepilnības, būs atšķirīgs Anēmijas veids.

Anēmijas simptomi – ir atkarīgi no tā, cik zems ir Hemoglobīns

Galvassāpes
Nogurums (arī depresija)
Nespēks
Letarģija
Elpošanas grūtības fiziskas slodzes laikā
Galvas reiboņi
Sirdsklauves

Pazīmes, pēc kā var atpazīt Anēmiju

Ādas bālums
Mutes gļotādas bālums
Acs plakstiņu gļotādas bālums
Trausli mati un nagi

Anēmijas veidi

Kā jau teicām - ir vairāki Anēmijas veidi atkarībā no tā, kurā posmā ir nepilnības – Eritrocītu veidošanas posmā vai to kvalitātē, kas tātad ietver arī Hb un Fe, jo bez viena vai otra komponenta Eritrocīti nebūs pilnvērtīgi skābekļa pārnēsātāji, vai ne? Ņem vērā, ka šis saraksts ietver tikai galvenos Anēmijas veidus, jo bez minētajiem ir vēl virkne citu iespēju (vara, olbaltumvielu, folskābes u.c. vielu nepietiekamība).

Hemolītiskā anēmija – šajā gadījumā Eritrocītiem ir īsāks mūžs nekā paredzēts (apmēram 120 dienas), tātad tie sabrūk jeb noārdās krietni ātrāk (60-15 dienās).

Aplastiskā anēmija (Latvijā dēvēta par Hipoplastisko anēmiju) – samazināts Eritrocītu, leikocītu (baltie asins ķermenīši) un trombocītu (palīdz asinīm sarecēt) daudzums asinīs. Šajā gadījumā kaulu smadzenes nespēj izveidot pietiekamā daudzumā cilmes šūnas, no kurām tālāk veidojas visas asins šūnas, tai skaitā Eritrocīti.

B12 Vitamīna deficīta anēmija (Megaloblastiskā anēmija, Pernicious anaemia) - samazināts Eritrocītu daudzums asinīs vitamīna B12 un Folskābes trūkuma dēļ organismā. Šie abi vitamīni piedalās sarkano asins ķermenīšu ražošanā kaulu smadzenēs. To trūkuma dēļ kaulu smadzenēs izveidojas palielinātas sarkanās asins šūnas Megaloblasti, no kurām tālāk rodas makrocīti jeb palielināti un deformēti Eritrocīti asinīs. Šāda veida anēmija var būt, ja kādu iemeslu dēļ organismā nepietiek vai nespēj uzsūkties vitamīns B12 vai Folskābe. Šis Anēmijas veids parasti saistīts ar kuņģa un visa gremošanas trakta veselību, jo tieši kuņģī un tievajās zarnās ir šūnas, kas gādā par vitamīna B12 uzņemšanu. Par to šeit plašāk nerunāsim. Gan lai taupītu Tavu lasīšanas laiku, gan tāpēc, ka jau no pašiem manas Anēmijas cēloņu meklējumu pirmssākumiem es kā iespēju izslēdzu B12 vitamīna nepietiekamību, jo man tā vienmēr ir bijis par daudz.

Dzelzs deficīta anēmija - šis ir visizplatītākais Anēmijas veids (90% Anēmijas gadījumu), ko raksturo samazināts Dzelzs (Fe) saturs asinīs (bet arī aknās, liesā, kaulu smadzenēs). Ja lasīji augstāk, tad zini, ka 1 Hemoglobīna molekulai vajag metāliskās spiedpodziņas - 4 Fe (II) jonus, lai varētu piesaistīt 4 koferīšus ar skābekļa molekulām. Tiklīdz Fe asinīs nav pietiekami, nevar izveidoties pilnvērtīgs Hb, kas savukārt, nozīmē samazinātu skābekļa daudzumu šūnām.

Dzelzs deficīta anēmija

Tā kā mana teorija ir, ka viens no depresijas iemesliem var būt Dzelzs deficīta anēmija, tad par šo parunāsim vairāk. Saprotam, ka nepietiekama Fe satura dēļ asinīs Hemoglobīns nespēj piegādāt skābekli šūnām pietiekamā daudzumā. Un kāds dzīvesprieks var būt, ja katra organisma šūna knapi elpo? Kur lai rodas enerģija, ja organisma audiem (tai skaitā smadzenēm) trūkst dzīvības procesiem tik svarīgais skābeklis? Ne velti, kā teicu citā rakstā, mana homeopāte apgalvoja, ka Mazasinība ir nevēlēšanās dzīvot. Bet kur lai rodas spēks un griba dzīvot, ja šūnas izmisušas slāpst svaiga gaisa malka kā uz ledus izmestas zivis?

Dzelzs deficīta Anēmijas iemesli

Grūtniecība – šis īsti nav iemesls jeb būtu priecīgais iemesls, šajā gadījumā deficīts rodas no tā, ka papildus māmiņas organismam nu Hb/Fe skābekļa koferīši jāpiegādā arī mammas puncī augošajam bērniņam. Tāpēc ļoti bieži grūtniecības laikā topošajām māmiņām jālieto Fe preparāti. Un dabiskajiem, protams, būtu jādod priekšroka

Liels Fe zudums spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ

Asiņošana zarnu traktā (kuņģa čūla, gastrīts, kuņģa vēzis, zarnu iekaisums, hemoroīdi uc)

Ilgstoša aspirīna lietošana vai citu nesteroīdo pretiekaisuma preparātu (NSAIDs) lietošana - tas var izraisīt kapilāru sieniņu plīsumus un kuņģa un zarnu asiņošanu

Āķtārpi gremošanas traktā (ceru, ka šis attiecas uz nabadzīgajām valstīm, bet ne Latviju) – tie, dzīvodamies zarnās, pārdur asinsvadu sieniņas un barojas ar asinīm

Urīnizvadceļu vai urīnizvadsistēmas orgānu asiņošana (nieru vai urīnpūšļa vēzis) ir retāks iemesls Fe deficīta anēmijai

Fe nepietiekamība uzturā šķiet loģiskākais Dzelzs deficīta Anēmijas iemesls. Tāpēc jālūko, kādos produktos Fe ir visvairāk. Fe bagātīgi satur aknas, sarkanā gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi (spināti, sparģeļi uc), bietes, ogas (zemenes, upenes), augļi (aprikozes, granātāboli uc), graudi, rieksti, zirņi un pupas. Lai veicinātu Fe uzsūkšanos, svarīgi kopā ar šiem produktiem lietot kaut ko skābu (askorbīnskābi jeb C vitamīnu, citronskābi, vai vienkārši ēdot dzert klāt citrusauglļu sulu). Vēl no savas personiskās pieredzes zinu, ka Fe no dzīvnieku valsts produktiem uzsūcas labāk, jo tie satur tieši divvērtīgo Fe (II) jonu, kamēr dārzeņos un augļos atrodams Fe (III) jons, kas nozīmē, ka organismam vēl papildus jāveic Fe (III) jona reducēšana līdz Fe (II) jonam, pirms tas var stāties darbā pie Hemoglobīna. Lai šo labāk saprastu, iedomājies, ka tām metāliskajām spiedpodziņām pie Hemoglobīna mētelīša jābūt ar 2 caurumiņiem nevis ar 3, tikai tad tās var piešūt. Klasiska šī Anēmijas veida „ārstēšanas” metode līdz ar to ir dažādu Fe preparātu lietošana, kā arī, galējos gadījumos, Fe injekcijas. Es tātad esmu bijis šis „galējais gadījums”, jo bērnībā ik pa laikam staigāju zili-melnu dupsi no Fe preparātu špricēšanas. Tā kā 30-40 gadus vēlāk es tepat vien apkārt nēsājos ar savu mazasinību, no tā vari secināt, ka zilumi uz ķermeņa no dzelzs preparātiem nav veids, kā tikt galā ar anēmiju.

Fe uzsūkšanās traucējumi – šis tad nu ir iemesls manai Anēmijai. Kā, to vēl nezinot, meklēju savu Anēmijas iemeslu Hematoloģijas centrā, lasi stāstā Anēmijai pa pēdām. Diagnozi, tāpat kā risinājumu, esmu atradusi es pati. Par to lasi manā stāstā Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija.

Ceru, kaut kas no šī stāsta Tev noderēja vai varbūt noderēs nākotnē, lai labāk saprastu asins analīzes un savu Anēmiju, ja tā Tev aktuāla.

Kur lasīt tālāk

Par anēmiju un tās veidiem vairāk lasi šeit

Par dzelzs deficīta anēmiju lasi arī te

Raksta gatavošanā izmantotā literatūra:

Illustrated Medical Dictionary, The British Medical Association, 2008, DK, UK
Populārā Medicīnas Enciklopēdija, 1985, Rīga, Galvenā Enciklopēdiju Redakcija
www.nms-laboratorija.lv/laboratorijas-testu-interpretacijas-rokasgramata-arstiem/hematologija/
Hemoglobīna bildes avots: www.fmc-renalpharma.com/anaemia.htm

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Lasi manu stāstu tālāk šeit

Anēmijai pa pēdām

Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija