www.curantur.lv - Kāpēc slimot ir labi

Kāpēc slimot ir labi. 2. Vai slimības avots ir mūsos pašos?

Thu, 05 Feb 2015 22:27:00 +0000

Lasi te iepriekšējo rakstu Kāpēc slimot ir veselīgi - tajā runājam tieši par bērnu slimošanu

Lasi šī raksta sākumu šeit Kāpēc slimot ir labi. 1. Epiģenētika, Mikrobioms un 5 ceļi uz veselību

Vai vīrusi ir mūsos pašos?

Daudzos gadījumos vīrusu saslimšanas nav sliktas, bet tās nodrošina organisma attīrīšanos. Vīrusi var nenākt no ārpuses, tie var būt mūsos pašos, kas, esot līdzsvarā, mūs aizsargā, bet šim balansam esot izjauktam, mums izraisa saslimšanas simptomus. Tas nozīmē, ka mūsu organismā esošajiem vīrusiem ir bioregulējoša loma. Ja mēs saslimstam, tas var būt mūsu pašu vīruss, pār kuru organisms zaudējis kontroli. Kamēr organisma vide ir labvēlīga, mēs varam nēsāt apkārt vīrusu un nesaslimt, pat ja apkārt visi slimo ar gripu. Herpes vīruss te ir labs piemērs – mēs vairums esam tā nēsātāji, bet saslimst taču ne visi.

Masu medicīna uzskata, ka sliktie organismam uzbrūk no ārpuses, un arī risinājums jāmeklē ārpusē. Ja mūs novārdzinājis vīruss, tātad jāmeklē ķīmiskas zāles, lai to nobeigtu. Vai, ja apkārt izplatās vīruss, tad meklējam glābiņu vakcīnās, lai nesaslimtu.

Bet šis ir tieši pretēji tam, kā ir patiesībā. Mūsu spēks un vājums ir mūsos pašos, tātad gan spēja nesaslimt, gan arī atveseļošanās potenciāls ir iekodēts brīnumainajā cilvēka organismā.

Vīrusu ģenētiskais materiāls cilvēka organismā atrodas līdzās mūsu pašu gēniem. Un tieši tāpat, kā mēs varam ietekmēt un izmainīt savus gēnus ar to, ko ēdam, mēs varam izmainīt gēnus arī vīrusam. Epiģenētika vienlīdz attiecas kā uz mūsu pašu gēniem, tā arī uz vīrusu ģenētisko materiālu. Tas savukārt nozīmē, ka vīrusu DNA, kas ietverti mūsu ģenētiskajā kodā, arī var būt aktivēti vai padarīti neaktīvi atkarībā no tā, ko mēs ēdam, kādā vidē dzīvojam, kādas zāles lietojam utt. Un ar veselīgām izvēlēm mēs vīrusu padarām nemanāmāku, savukārt, ar pārstrādātas pārtikas un medikamentu lietošanu mēs vīrusu aktivizējam.

Tātad vīrusi, kas ir mūsos, īstenībā mums palīdz uzturēt organisma līdzsvaru jeb Homeostāzi. Epiģenētiskie faktori aktivizēs vīrusa gēnus, lai izraisītu vīrusa saslimšanai atbilstošos simptomus, ar mērķi glābt mūsu organismu. Tātad īstenībā vīrusa saslimšana glābj Tev dzīvību. Jo, kā likums, vīrusa gēni, ja tos pārāk stimulē ar neveselīgu dzīvesveidu, liek mums iziet no ierindas un piespiedu kārtā attīrīties caur saslimšanu un tās simptomiem. Sanāk, ka šie mūsos mītošie vīrusi darbojas kā drošinātāju sistēma. Kas ar slimību signalizē katru reizi, kad esam pāršāvuši pār strīpu, nerūpējoties par savu veselību.

Ja tas ir tā, tad saprotam, kāpēc slimība jeb vīrusa radītie simptomi, mums dara labu. Tie mūs brīdina par vēl lielākām briesmām – hroniskām vai autoimūnām saslimšanām, un neļauj mums līdz tām nonākt, jo izslimojot akūto saslimšanu, mums ir dota iespēja attīrīties un pārdomāt, ko darām savam organismam pāri.

Vīrusi – organisma iekšējie drošinātāji

Un jo vairāk es domāju, jo vairāk man patīk analoģija par vīrusiem kā organisma drošinātājiem. Kamēr viss notiek labi, tikmēr mēs par drošinātāja eksistenci nemaz nezinām. Bet pilnīgi noteikti tos pamanām, kad visnegaidītākajā brīdī gaisma pēkšņi nodziest. Tad gan mēs zinām, kur skriet, lai drošinātāju kastē nospiestu pareizo verķi uz augšu. Tikuši atkal pie gaismas, atviegloti uzelpojam, ka tas bijis TIKAI drošinātājs. Un tikai retais padomās, KĀPĒC “korķi” tika izsisti – varbūt, ka slodze bijusi par lielu (tehniskajās detaļās lūdzu mani atvainot).

Lūk, mūsos mītošie vīrusi pilda tieši tādu pašu drošinātāju funkciju. Un kad saslimstam, tie ir jau nostrādājuši, brīdinot mūs, ka šobrīd slodze organismam ir par lielu – vai nu sakrājušies toksīni par daudz, vai ēduši esam ne pārāk veselīgi, vai stress novājinājis imūnsistēmu. Un vīruss nevar citādi mūs dabūt pie gaismas un labas veselības, kā vien ar saviem raksturīgajiem simptomiem piespiedu kārtā mūs noliekot gultā. Atņemot apetīti, lai attīrās zarnas, uzsitot lielu temperatūru, lai sadeg toksīni, sviedrējot mūs, lai gribam vairāk dzert un palīdzam toksīniem izkļūt no ķermeņa. Un visbeidzot – nokavējot visas svarīgās un nekādi neatliekamās tikšanās un darīšanas, piespiež mums saprast, ka pasaule tāpēc neapstāsies, un lietas turpinās notikt arī bez tik svarīgajiem mums.

Vīrusa izraisīta saslimšana parasti notur mūs mājās vismaz 7 dienas, tas ir laiks, kas nepieciešams, lai organism uzkrātie toksīni tiktu no organisma izvadīti. Un, ja vien esam paklausījuši vīrusam, esam ļāvušies būt vājiem un slimiem, nevis savā pārprastā varonībā un neaizvietojamības apziņā turpinājuši savas gaitas, tad šī piespiedu dīkstāve dod iespēju jaunam restartam – tīrākā ķermenī un ar vēsāku prātu. Tas nozīmē, ka vīruss patiesībā ir mūsu glābējs, kas tik ļoti rūpējas par mūsu ķermeni un labsajūtu. Tas ir mūsu iekšējais veselības sargs, kas sauc palīgā, kad jau ir pārāk slikti.

Un man Tev nemaz nav jāstāsta, jo Tu pats/i labi saproti, cik ļoti šis viss dabas ieprogrammētais atveseļošanās un attīrīšanās mehānisms tiek, atvaino, sačakarēts, ja tajā iejaucamies ar zālēm pret temperatūru, antibiotikām, pretsāpju tabletēm, sīrupiem utt. utjpr. Jo, tā vietā, lai sadzirdētu izmisuša organisma palīgā saucienu un dotu iespēju dabiski attīrīties, mēs piepačkājam savu imūnsistēmu ar ķīmiskām zālēm, kas ne vien pašas nodara kaitējumu, liedzot organismam tīrīties, tām piedevām ir arī blakus efekti.

Vai izdzisušai gaismai palīdzētu iedegties antibiotikas? Vai vēl vairāk elektrības patērētāju pieslēgšana? Nē, bet samazināta elektrības patērētāju slodze gan. Tāpat ar mūsu organismu – tas, ko mēs izdarām ar zālēm – pielabojam kosmētiski simptomu izpausmes – tikai apgrūtina aknu darbību un vēl vairāk piesārņo visu ķermeni. Un tās noteikti nepadara mūs veselākus. Cēlonis jau turpina gruzdēt, bet imunitātei ir iedota pilnīgi skaidra informācija – ka organisms nav spējīgs pats tikt galā. Tas savukārt nozīmē, ka nākamā slimošana nebūs ilgi jāgaida. Gan tāpēc, ka imunitāte ar šādu katru zāļu apspiestu slimošanu sarausies mazāka un mazāka, gan tāpēc, ka organisms paliek aizvien piesārņotāks. Tāpēc kā kārtējā iespēja organismam sadedzināt sārņus, nāks nākamā slimošana.

Es Tev nesolu, ka spēšu detaļās atbildēt un pamatot šo iekšējā vīrusa viedokli, ja sāksi man uzdot jautājumus par konkrētiem vīrusiem. Šo visu Tev stāstu vairāk kā filozofiju, kas, cerams, Tev palīdzēs citādi paskatīties uz slimošanu, ļaujot neskriet pirmajā saslimšanas dienā uz aptieku pēc temperatūru pazeminošiem līdzekļiem. Bet, piemēram, Dr Palevsky uzskata, ka, jā, piemēram, masalas ir iekodētas mūsu gēnos.

Un vakar, kā jau Pretvēža dienā, vēlreiz noklausījos youtube rullīti par RigVir zālēm, kas radītas Rīgā un tiek veiksmīgi izmantotas vēža ārstēšanai. Šim piemēram gan ir tāla līdzība ar to, ko runājam šeit, bet, redzi, arī šīs zāles satur vīrusu, kas dīvainā kārtā nekaitē imūnsistēmai, bet nogalina svešās vēža šūnas. Baidos izteikt minējumus par šāda preparāta darbības mehānismu, bet šis piemērs man liek domāt, ka arī šajā gadījumā cilvēka organisms šo labo vīrusu atpazīst. Interesanti, kāpēc?

Tātad pēc mūsu teorijas sanāk tā – jo vājāka imūnsistēma, jo biežāk vīruss pacels galvu. Un tikai ar mērķi organismu attīrīt un stiprināt. Ja mēs ļaujamies atveseļošanās procesam, ārstējamies dabiskiem līdzekļiem, tad pamazām dodam iespēju imūnsistēmai kļūt stiprākai un ilgtermiņā slimot mazāk. Bet, ja mēs par vīrusa labajiem nodomiem neko nezinām, un uz to dusmojamies un sevi ārstējam ar smago artilēriju, tad parakstām sev recepti slimot arvien biežāk un biežāk. Jo vīruss tik un tā centīsies mūs glābt, dodot iespēju caur slimību palikt veselākiem. Kamēr mēs to beidzot sapratīsim.

Kāpēc saslimstam jeb stress – pirmcēlonis visam

Kas tad ir tie faktori, kas veicina saslimšanu, kas veicina vīrusu gēniem sarosīties un kļūt stiprākiem?

Dr Palevsky apgalvo, ka stress ir pirmcēlonis visam. Ar to domājot ne tikai emocionālo, bet arī fizisko stresu. Stresu šūnu līmenī izraisa, piemēram, toksīni. Ko lielā mērā piegādājam sev ar pārtiku un ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Stress vairo iekaisumu, uz ko tūlīt reaģēs ķermenis. Atbildei organisms palielinās tādu savienojumu daudzumu šūnās, kas tūlīt dosies uz vietu, kur stress organismā sajūtams. Imūnsistēmas uzdevums ir stresa izraisītājam uzbrukt un panākt, ka tas mums nekaitē.

Ja stress turpinās, šo savienojumu koncentrācija pieaugs, jo to mērķis ir iznīcināt iebrucēju, piemēram, toksīnus. Ja toksīni uzkrāsies, šūnu normāla darbība būs apdraudēta. Mūsu dzīvības spēks katrā šūnā ir tik liels, ka šūnas izdzīvos tik ilgi, cik vien iespējams. Lai novērstu šūnu bojāeju, pamostas mūsu sargātājvīruss, un organisms saslimst, lai palīdzētu ķermenim attīrīties. Tad mums vairs nav citas izvēles, kā gulēt gultā un saprast, ka visus darbus tāpat nepaspēsim paveikt. Slimība mūs piespiež apstāties, mēs pamazām padodamies, atļaujam sev paslimot, organisms attīrās un gan fiziskā, gan emocionālā stresa līmenis krietni samazinās. Līdz ar to aug organisma spēja atveseļoties.

Tātad arī šajā scenārijā mēs redzam, ka slimība ir cilvēka ķermeņa iespēja pilnībā attīrīties no toksīniem, no kuriem nevarējām atbrīvoties ikdienā – svīstot, elpojot, guļot un ejot uz tualeti.

Ko dara zāles šajā visā bildē? Tās aptur toksīnu izvadīšanu no ķermeņa. Diemžēl ārsti ir apmācīti rīkoties pēc algoritma – ja ir tādi un tādi simptomi, tad jādara tas, tas un tas, parasti tas nozīmē – jādod tādas un tādas zāles. Un šīs ziemas gripa daudziem beidzas ar antibiotikām, lai gan kā mēs paši, tā ārsti zina, ka vīrusu saslimšanai antibiotikas nepalīdz. Bet diemžēl ārstam nav daudz alternatīvu. Un, sākot dzert zāles, mēs atkal nerespektējam slimības dabisko procesu kā lielisku iespēju attīrīties.

Taču ķīmiskas zāles nepalīdz organismam palikt veselākam. Atveseļošanās potenciāls ir mūsos katrā pašā, svarīgi ir tam ar zālēm netraucēt.

Turpini lasīt www.curantur.lv un izvēlies būt vesels!

Silvija

Avots

Dr Lawrence Palevsky lekcija interneta veselības forumā Evolution of Medicine Summit www.evolutionofmedicinesummit.com, kas tiešraidē bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī

Šis raksts publicēts ar Dr Lawrence Palevsky atļauju

Kāpēc slimot ir labi. 1. Epiģenētika, Mikrobioms un 5 ceļi uz veselību

Thu, 05 Feb 2015 21:46:00 +0000

Lasi te iepriekšējo rakstu Kāpēc slimot ir veselīgi - tajā runājam tieši par bērnu slimošanu

Lai šis raksts ir kā mierinājums tiem, kas tikko izslimojuši savu šī gada gripu, pašlaik slimo vai vēl tikai gatavojas.

Raksta pamatā ir domas, ko dzirdēju bērnu ārsta Dr LawrencePalevsky lekcijā veselības forumā Evolutionof Medicine Summit, kas tiešraidē internetā bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī. Būtībā šis raksts būs progresīvā bērnu ārsta lekcijas pārstāstījums, kā svarīgākais, ko no viņa teiktā esmu paņēmusi sev, un ko tagad uzticu arī Tev, manu lasītāj. Arī augstāk ieliktā bilde ir slaids no Dr Palevsky lekcijas.

Bet brīdinu, ka Dr Palevsky viedoklis ir visai neparasts, un tas pavisam noteikti atšķirsies no tā, ko līdz šim esi dzirdējis vai lasījis, nemaz nerunājot par to, ko Tev stāsta Tavs ģimenes ārsts.

Skaitļi nemelo

Lekcijas sākumā bērnu ārsts Dr Palevsky ieskicē visai dramatisko bērnu saslimstību (dati no ASV):

1 no katriem 6 bērniem cieš no neiroloģiskās attīstības traucējumiem
pieaug bērnu saslimstība ar hroniskajām slimībām
1 no katriem 50 bērniem ir ar autiskā spektra diagnozi
1 no katriem 10 – ar uzmanības deficīta sindromu
1 no katriem 10 – ar astmu
1 no katriem 50 – ar diabētu

Pieaugušo pasaulē - liekais svars, vēzis, zarnu trakta problēmas, ekzēma, alerģijas – pieaug eksponenciāli. Skaitļi, protams, ir dramatiski, taču ārsts rosina paskatīties uz šīm un citām slimībām no pavisam citas puses.

Mēs vienmēr domājam, ka slimot ir slikti, jo tā mums iegalvo rietumu medicīna, kas uzskata, ka no tiem jāatbrīvojas par katru cenu. Taču īstenībā jebkuras slimības simptomi glābj mūsu dzīvību un palīdz mums izveseļoties. Tieši tāda ir holistiskā pieeja cilvēka veselībai - tā simptomus redz kā iespēju atveseļoties.

Cilvēka 5 ceļi uz veselību

Kā tad atveseļošanās notiek? Cilvēka ķermenim ir 5 iespējas, kā tas var attīrīties:

Elpceļi
Āda
Nieres un urīnizvadceļi
Zarnu trakts un gremošanas sistēma
Miegs, atpūta, vingrošana – nervu sistēmas sārņu attīrīšanās

Visās šajās sistēmās simptomi parādās tad, kad nepieciešama pastiprināta toksīnu izvadīšana no organisma. Piemēram, klepus ir veids, kā palīdzēt elpceļiem atbrīvoties no gļotām un toksīniem. Kad toksīnu organismā ir par daudz, tad ar parastu elpošanu vairs nepietiek. Šo saprotot, varam citām acīm paskatīties arī uz saslimšanām.

Astma – tā ir organisma attīrīšanās caur elpceļiem
Ekzēma – ķermenis attīrās caur ādu
Kairināto zarnu sindroms (IBS) – attīrīšanās caur zarnu traktu

Protams, katrai slimībai veicinošie faktori būs citādi, taču pirmcēlonis var būt kopējs – toksīni. Ja mēs nepiesārņotu sava bērna vai savu organismu ar jauniem toksīniem (zāles ieskaitot), tad tam būtu atvērti vairāki attīrīšanās kanāli, kas ļautu atbrīvoties no jau organismā esošajiem toksīniem.

Ja Tu gribi ieliet 6L šķidruma 2L traukā, tas, saprotams, līs pāri malām. Tad ir tikai 2 risinājumi – vai nu lej mazāk šķidruma vai ņem lielāku trauku. Tā kā mēs savu trauku palielināt nevaram, visas ķīmiskās intervences diemžēl paliek mūsos un būs reize, kad trauks sāks līt pāri – mēs iedzīvojamies hroniskās slimībās. Dr Palevsky runā visai skarbi, viņš apgalvo, ka vakcīnas un zāles mums palīdz lēnām mirt.

Bērns spēj atveseļoties pats, galvenais viņam netraucēt

Visi bērni parasti piedzimst spēcīgi. Un mums būtu jādomā nevis, kā uzlabot imunitāti, bet kā to nesabojāt, lieki neiejaucoties dabas programmā. Tāpat kā mums nekas nav jādara, lai bērns paliktu vecāks, jo tas ir ieprogrammēts viņa gēnos. Mums atliek viņu barot, lolot, vest saulē, mīlēt, un bērns augs pats, jo tāda ir viņa programma.

Holistiskā pieeja veselībai nozīmē ļaut bērnam slimības simptomus izdzīvot, nevis no tiem atbrīvoties pēc iespējas ātrāk. Slimības simptomi būtībā ir normālu ķermeņa funkciju pastiprinājums, un mums tie nebūtu jāapspiež. Ja šajā dabas programmā neiejaucas, parasti pēc slimošanas bērns strauji uzkāpj nākamo savas attīstības pakāpienu – vai nu sāk vairāk runāt, vai sāk iet uz podiņa, vai iemācās ko citu jaunu.

Mēs un mūsu bērni esam stiprāki nekā mums pašiem liekas - mūsu ķermenis un arī bērna organisms paliks vesels, cik vien tas ir iespējams – šūnas neies bojā, kamēr vien tās spēj dzīvot un pildīt savas funkcijas un kamēr tām nepienāks laiks. Tāpat ķermenis kopumā darīs visu iespējamo, lai atbrīvotos no toksīniem un iekaisuma. Simptomi pie mums atnāk, lai savestu kārtībā tās vietas un lietas, kas organismā nav līdzsvarā.

Tiklīdz mēs ieliekam šajā dabiskajā programmā kaut ko, kam tur nevajag būt – antibiotikas vai jebkuras ķīmiskas zāles, organisms sāks ražot toksīnus un atkritumvielas, ķermenis nespēs no tiem atbrīvoties, un pamazām veidosies hroniska slimība. Bet, ja pietiks pacietības un gudrības ļaut akūtajām slimošanas reizēm nejaukties pa vidu ar zālēm, tad, iespējams, līdz hroniskām veselības nebūšanām nemaz nebūs jānonāk.

Vien piebilstu, ka Dr Palevsky doma, manuprāt, attiecas uz akūtajām saslimšanām, kā gripu, ausu sāpēm, saaukstēšanos, iesnām, klepu, rotavīrusu u.c. Tikai drosmīgākie vecāki spēs mierīgu sirdi vērot bērna hroniskas slimības gaitu.

Epiģenētika jeb kā uzlabot imunitāti un gēnus ar veselīgām izvēlēm ikdienā

Rietumu kultūras medicīna neņem vērā ne diētas nozīmi, ne arī uztraucas par vidi, jo daudz ko ir vieglāk novelt uz gēniem, kas iedod alibi neko nedarīt savas veselības labad. Taču holistiskās medicīnas speciālisti zina, ka vides faktori ir ļoti nozīmīgi. Un gēni nebūt nav akmenī iecirsts liktenis. Gēni mainās līdzi mūsu dzīvesveidam. Katras dienas izvēles ietekmēs, kādi gēni tiks padarīti aktīvi un kādi gēni paliks neatmodināti darbībai.

Domas, produkti, ko ēdam, ādas kopšanas līdzekļi, gaiss, ko elpojam – tas viss uzkrājas, viss tiek pieskaitīts, un viss summējas tajā atslēgā, kas ieslēdz vai izslēdz konkrētus gēnus. To sauc par Epiģenētiku. Tātad tie ir visi vides faktori (ar vidi saprotot arī cilvēka ķermeni), kas patiesībā ir vēl nozīmīgāki nekā paši gēni, ne velti vārds “Epi-genetics” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “virs, pāri, ap” gēniem esošs.

Un, jā, tieši tik vienkārši tas ir - neēdot konkrētus produktus, mēs varam apturēt noteiktu gēnu rašanos, kas savukārt neradīs noteiktus marķierus organismā, kas tālāk neietekmēs organisma šūnu funkcijas pēc atslēgas un slēdzenes mehānisma. Tā rezultāts ir labāks līdzsvars organismā. Mēs pavisam reāli varam izmainīt savus gēnus – padarīt tos aktīvus vai neaktīvus - ar savām izvēlēm ikdienā.

Mikrobioma loma organisma veselībā

Plašāk par zarnu mikrofloras nozīmi veselībā lasi te

Mikrobioms ir visu zarnu traktā mītošo baktēriju kopums, un tas spēlē izšķirošo lomu mūsu veselības nodrošināšanā. Ēdot veselīgu pārtiku, ne tikai gēni izmainās, arī zarnu trakta mikroflora atveseļojas, jo tajā rodas vairāk labo baktēriju. Gan gremošanu, gan toksīnu rašanos organismā ietekmē mūsos dzīvojošie mikroorganismi. Un kamēr visi procesi norit mums labvēlīgi, varam priecāties par draudzīgo simbiozi jeb optimālo līdzsvaru.

Mēs esam kontaktā ar baktērijām visu laiku – elpojot, tīrot zobus, vedot laukā suni, mīlējoties utt. Tieši labās baktērijas brīdina imūno sistēmu par briesmām vai toksīniem. Tad mēs saslimstam, svīstam, cenšoties no organismam nedraudzīgajiem aspektiem atbrīvoties. Problēmas sākas tajā brīdī, kad atļaujam vakcīnām un spēcīgām zālēm mainīt savu labo baktēriju spēku, kā arī izmainīt to celmus (veidus), līdz ar to tiek izmainīta organisma spēja tikt galā ar ārējo vidi.

Mazulis sievietes dzemdē, tātad sterilā vidē, attīstās 9 mēnešus. Taču viņš dodas pretim dzīvei caur dzemdību ceļiem un tādā veidā saņem savu pirmo mikroorganismu devu, kas ir imunitātes sēkla viņa veselībai uz visu dzīvi. Tieši dzemdību laikā mazulis, uzņemot sevī labās baktērijas, saņem spēju izdzīvot šajā pasaulē. Tālāk mazuļa imunitātes attīstība pirmajos 3 dzīves gados ietekmēs visu viņa turpmāko dzīvi un veselību. Antibiotikas, ja lietotas tik agrīnā vecumā, kad imunitāte tikai veidojas, izmainīs zarnās dzīvojošās baktērijas un noteiks bērna reakciju uz vides faktoriem – piemēram, var novest līdz astmai un ekzēmai dzīves garumā.

Mēs vadām savu dzīvi delikātā līdzsvarā ar baktērijām. Tās ir pirmās, kas mazuli sagaida šaisaulē, kā arī pēdējās, kas palīdz līķim sadalīties. Un pa vidu šiem abiem dzīves punktiem - tas, ko mēs ēdam (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki), noteiks, kāda veida baktērijas mūsu organismā dominēs. Ir pavisam smalka līnija starp veselīgu dzīvi simbiozē (līdzsvarā) un slikto baktēriju dominanci, kas pamazām saēd mūsu organismu un veselību.

Lasi raksta turpinājumu šeit Kāpēc slimot ir labi. 2. Vai slimības avots ir mūsos pašos?

Izvēlies būt vesels!

Silvija

Avots

Dr Lawrence Palevsky lekcija interneta veselības forumā Evolution of Medicine Summit www.evolutionofmedicinesummit.com, kas tiešraidē bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī

Šis raksts publicēts ar Dr Lawrence Palevsky atļauju