www.curantur.lv - Viedoklis

Daba Cilvēku ir radījusi pilnīgu

Wed, 13 Oct 2021 13:26:00 +0000

Daba Cilvēku ir radījusi pilnīgu.

Cilvēkā Dabas ielikts ir viss, lai mēs spētu būt veseli.

Cilvēks gadu tūkstošiem ir dzīvojis simbiozē ar Dabu.

Simbioze nozīmē, ka iegūst abi.

Labs piemērs ir mikroorganismu kopums, kas mūsos dzīvo (mikrobioms). Mēs tiem dodam mājas, tie mums palīdz gremošanas procesā un rada virkni mūsu veselībai nepieciešamu ķīmisku savienojumu.

Cilvēkam no dzimšanas ir Dabas dota imunitāte, kas ir dinamiska un mainīga, jo tā visu laiku pielāgojas ārējiem apstākļiem. Caur infekciju slimībām cilvēka imunitāte paliek spēcīgāka. Izslimojot infekciju slimības, cilvēks iegūst imunitāti pret attiecīgo infekciju uz ilgu laiku, vai pat uz mūžu.

Ja mēs saslimstam, mūsos un Dabā ir viss, lai mēs spētu sev palīdzēt un atkal būtu veseli.

Daba nav pret mums, tā mūs padara stiprākus.

Pret Dabu un tās likumiem nevajag cīnīties. Bet iemācīties ar Dabu sadzīvot. Cīnīties ar Dabu nozīmē cīnīties ar sevi.

Problēmas sākas tad, kad Cilvēks sevi iedomājies esam gudrāku par Dabu.

Farmācijas rūpniecība sevi iedomājas esam Dieva vai Dabas vietā, un nāk ar varu labot to, kas mūsu organismā esot no Dieva/Dabas aizmirsts.

It kā cilvēka organismā būtu kas Dabas neiedots. Iztrūkstot kaut kas imunitātē. Ko tagad vajagot obligāti koriģēt ar šprici no farmācijas rūpnīcas konveijera. Pavisam mazam zīdainītim. Vai tagad – ikvienam.

Ja tik vienkārši varētu to “salabot”, cilvēki neslimotu, visi būtu veseli un priecīgi, un brīvprātīgi stāvētu rindā pēc vēl.

Paskaties apkārt, vai tā ir?

Realitāte, diemžēl, ir tieši pretēja. Jo vairāk vakcīnu un medikamentu, jo cilvēki ir slimāki. Ar veco ļaužu slimībām tagad slimo pat mazi bērni. Paskaties apkārt, cik daudziem cilvēkiem ir vēzis, diabēts, autoimūnās saslimšanas, alerģijas, depresija. Cik ilgi vēl ļausim darīt to pašu, lai izdarītu secinājumu, ka tas nestrādā.

Vai šī brīža situācija Latvijā un pasaulē nav labākais piemērs tam, ka vakcīnas nepadara mūs veselākus?

Tās nekad nav varējušas.

Ja medicīniska manipulācija jāuzspiež ar varu, pazemojot cilvēkus, atņemot viņiem darbu, pakļaujot mobingam, iedzenot stūrī, nospiežot uz ceļiem, liedzot pat veselības aprūpes vai notāra pakalpojumus, atņemot iespēju nopirkt apģērbu, apavus vai saimniecībā nepieciešamās lietas, vai tas liecina par varas turētāju vai vakcīnu ražotāju labajiem nodomiem mūsu veselības vārdā? Tiešām?

Ja tik vienkārši varētu “Dabas kļūdas salabot”, cilvēki neslimotu, visi būtu veseli un priecīgi, un brīvprātīgi stāvētu rindā pēc vēl. Vai tā ir?

Mums ir visas tiesības rūpēties par savu veselību mums pašiem visderīgākajā veidā. Mums ir visas tiesības nevēlēties, lai mūsu organismā ievada nezināma sastāva ķīmisko maisījumu ar neparedzamām sekām veselībai.

Viņi zina, ka brīvprātīgi mēs to neizvēlamies. Ja mēs šo medicīnisko manipulāciju neizvēlamies brīvprātīgi, mums ar pretlikumiskām metodēm izvēli brutāli atņem. It kā mūsu pašu veselības vārdā. Vai tiešām?

Ja ar to, kas šobrīd mūsu valstī un visā pasaulē notiek, vēl nepietiek, lai saprastu, cik šis viss ir ačgārni, tad kam vēl jānotiek?

Stāvi par savām Cilvēka tiesībām, cik tālu un ilgi vien iespējams.

Nenodod savu gudro ķermeni, kurā ir viss nepieciešamais, lai tas spētu būt vesels. Palīdzi tam būt veselam. Meklē atbildes Dabā. Gan tiešā nozīmē, gan pārnestā. Gan ejot staigāt uz mežu un jūru, gan izmantojot Dabas dāvātos līdzekļus veselības uzturēšanai. No Dabas mēs esam nākuši, Dabā arī visas atbildes. Paļaujies uz Dabas likumiem. Dabas gudrība ir arī Tavā organismā. Jo tuvāk Dabai, jo spēcīgāki mēs esam.

Rūpējies par veselīgu, tieši Tev piemērotu uzturu un labu miegu. Kusties, vingro, noliec malā bailes un elpo. Pāri visam – Domā! Izvēlies būt vesels! Tikai Tu par to atbildi. Tava veselība ir Tava atbildība. Mūsu gudrais organisms darīs visu iespējamo, lai ar resursiem, ko Tu tam iedod, Tu justos iespējami labi. Paļaujies, Tavs organisms vienmēr ir Tavā pusē.

Par savu veselību un labsajūtu rūpējies pats. Tas ir Tavs pienākums un atbildība.

Tev ir viena dzīve, viena dzīvība un viens ķermenis, kas Tevi nes cauri šīs dzīves pieredzei. Esi pateicīgs par to. Rūpējies.

Galu galā, ķermenis ir mūsu Dvēseles mājas. Godā un nenodod ne vienu, ne otru.

Mūsu Zemei vajag veselus, gudrus, spēcīgus un atbildīgus cilvēkus.

Mieru, stingru stāju, veselību vēlot – Silvija Ābele

Baiļu filozofija vai - atbildība un sadarbība

Fri, 02 Sep 2016 21:45:00 +0000

Jo vairāk es domāju, jo vairāk man jābrīnās. Kā tas nāk, ka cilvēks 21. gadsimtā, kad zinātne attīstās tik strauji, ka grūti tās sasniegumiem tikt līdzi (sk. kaut vai modernās tehnoloģijas un to radītās iespējas) mūsdienu sabiedrība tiek iebiedēta ar visu, kas ir dabisks:

Mums uzglūn ļaunie vīrusi, kam, mediķuprāt, jāuzbrūk ar klepus sīrupiem un citām zālēm jebkurā to formā, kā arī jāvakcinējas. Aizmirstot, ka mēs paši esam vien māja vīrusiem un baktērijām, un ka bez tiem nemaz nevarētu pastāvēt. Patiesībā baktēriju, vīrusu, sēņu, raugu un citādu mikroorganismu mūsu ķermenī ir 10x vairāk nekā mūsu pašu šūnu. Un, kamēr viss ir līdzsvarā, kā no dabas paredzēts, tieši šie mazie un it kā nejūtamie mūsu iemītnieki gādā par to, lai mēs spētu turēties pretim tiem 5% nelabvēlīgo baktēriju, kas dabā pastāv. Un tieši ar zālēm un vakcīnām mēs šo delikāto līdzsvaru izjaucam, tā paši radot situāciju, kad slimībām un infekcijām vairs turēties pretim nespējam. Un tad sniedzamies pēc nākamajām zālēm...
Baktērijām stājamies pretim ar smago artilēriju – antibiotikām, pieverot acis uz faktu, ka paši ar to radām superbaktērijas, kas ir izturīgas pret antibiotikām. Ko darīsim tad, domāsim rīt?
Mūs baida ar briesmīgām slimībām, pret kurām noteikti jāvakcinējas, atkal un atkal neredzot – jo vairāk vakcīnu, jo slimāka cilvēce paliek
Mums jāuzmanās no odiem (sk. Zika vīrusa stāstu) un ērcēm, kas noteikti pārnēsā slimības, pret kurām tāpēc ātri jāvakcinē pat zīdaiņi un grūtnieces. (Ebolas vīrusa uzpūstais burbulis pārsprāga un noklusa...)
Saule izrādās teju visa ļaunuma avots (ādas vēža – noteikti), no kuras vajag slēpties vai katrā ziņā nosmērēties ar baltu sintētiska krēma kārtu. Starp citu, būtu interesanti salikt kopā statistikas datus (ja tādi būtu) kopš pirmā pretiedeguma krēma izveidošanas - to lietošanas apmērus ilgtermiņā salīdzināt ar informāciju par vēža (īpaši, ādas) epidēmiskajiem rādītājiem dažādās valstīs
Tauki – kuri tik ļoti vajadzīgi uzturā ikdienas, jo no tiem veidojas gan hormoni, gan šūnu membrānas, gan neironu apvalki (mielīns), gan, galu galā, smadzenes – jau vairāk kā 50 gadus tiek sludināti par veselības ienaidniekiem Nr1
Govs svaigpiens (tad ta nu termins – „svaigpiens””, it kā visam pienam nebūtu tādam jābūt) mūsdienās, izrādās, ir bīstams baktēriju un slimību avots, tāpēc attīstītajās valstīs to veikalā nevar iegādāties, bet svaigpiena kustības aktīvistiem jācīnās vaiga sviedros par tiesībām pārdot savas gotiņas pienu pat kaimiņam. Te Latviju, iespējams, varam minēt kā pozitīvo piemēru, jo nehomogenizētu (vai arī nepasterizētu?) svaigpienu varam nopirkt pat lielveikalā
Dabas dāvāto spēka un veselības avotu (ārstniecības augu, sēņu, sēklu, aļģu, mālu, sāļu, u.c.) un uz dabas vielu bāzes iegūtu pārtikas piedevu lietošanu vai ieteikšanu mūsdienās dēvē par tumsonību vai šarlatānismu, jo, redz, zinātnisko pierādījumu neesot
Mūs baida ar mājdzemdību iespējamajām sekām, bet dabiskas dzemdības bez medicīniskā personāla iejaukšanās ir ekskluzīva izņēmuma situācija
Mūs baida ar diagnozēm mums pašiem vai vēl nedzimušajiem bērniem, kuru iespējamības mazināšanas vienīgais ceļš ir medicīniskas manipulācijas – mamogrāfija, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, rentgens, utt. utjpr., pieverot acis, ka varbūt tieši šīs (bieži - nevajadzīgās) manipulācijas ir vēlāko veselības problēmu cēlonis
Un ar vecumu mūs biedē, mīļie, jo būt vecam ir slikti, ziniet. Re, kur krēmiņš vai ampuliņa, kas padarīs Tevi jaunāku, vismaz no ārpuses izlīdzinot laika zoba atstātās krunkas
Te papildus jāpiemin sieviešu iebiedēšana ar kaulu sabrukumu, sievišķo orgānu izkrišanu, ādas un matu novīšanu utt, menopauzei iestājoties. Tāpēc, lūdzu, receptīte hormonu tabletēm, kas atrisinās visas problēmas un dāvās mūžīgo jaunību
Ko nu par kauliem, mūs biedē pat ar pašu gēniem - ja šāds gēns ir, tad ir liela iespējamība, ka saslimsi, tāpēc labāk izgriezt attiecīgos riska orgānus, vai sākt lietot zāles "profilaktiski" bailēs no slimības, ja nu... Vai varam aiziet vēl tālāk no dabas noliktās kārtības?

Ir tikai dažas lietas, ar kurām medicīna un farmācija mūs nebaida – ar zālēm un vakcīnām, stāvot un krītot par to drošumu un efektivitāti. Pat ja tas ietver daļēju objektīvās informācijas slēpšanu. Pat, ja vairākus gadus un daudzu tūkstošu cilvēku nāves vēlāk vienu vai otru medikamentu vai vakcīnu klusām izņem no tirgus to nopietno blakusefektu dēļ. Pat ja ik dienas lasām par vakcīnu sabojāto veselību bērniem un pieaugušajiem.

Atskatoties uz sarakstu, redzam, - mums grib iestāstīt, ka teju viss, kas ir dabisks, ir slikts un slimības izraisošs. Tāpēc no tā jāturas pa gabalu un noteikti jābaidās, bet risinājums jāmeklē farmācijas radītajās brīnumripās un šļircēs, līdz nepazīšanai pārstrādātā pārtikā, saules aizsargkrēmos, medicīniskajās manipulācijās, utt. Ja to neatzīsti, tātad noliedz zinātnes sasniegumus...

Un zinātnes un medicīnas progresa "labākais pierādījums" varētu būt arī ASV nesen dzimusī ideja, ka vakcinēt varētu ar varu, aizturot cilvēku jebkurā vietā. Jo vakcīnas taču ir tik labas, ka cilvēku, kurš tam netic vai tās neizvēlas, sapotēsim ar varu. Tā teikt, piespiedīsim ticēt uz pētījumiem balstītai medicīnai (lai gan joprojām nav daudz pētījumu, kas salīdzinātu vakcinētu un nevakcinētu bērnu veselību) un uz savas ādas izbaudīt to, ko zinātne un medicīna par labu atrod. Ķermeņa īpašniekam atļauju neprasot.

Vai esi aizdomājies, ka vārds Recepte taču sevī ietver norādījumus, kā pagatavot ēdienu. Jo laikus atpakaļ cilvēki zināja, ka ēdiens ir zāles. Diez, kurā brīdī šis termins pārslīdēja uz izmantojumu medicīnā, kur ar Recepti saprotam ieteikumu jeb atļauju aptiekā nopirkt tos vai citus medikamentus? Šī lingvistiskā detaļa lieku reizi parāda, cik tālu esam aizgājuši no dabiskā. Pat līdz tam, ka tradicionālā medicīna uzskata, ka ēdienam, ko ēdam, nav nekāda sakara ar veselību. Toties zāļu Receptei - ir.

Es, protams, te nedaudz pārspīlēju un ironizēju. Tikai ar vienu nolūku – lai ieraugi absurdu. Un sāc domāt, lai pēc tam atbildīgi rīkotos (sk. citātu zemāk). Jo bailes nepalīdz risināt situāciju, tās paralizē un atņem spēju domāt un rīkoties. Mierinājumam varu teikt, ka baidās arī ārsti. Jo mēs visi esam cilvēki.

Bet ja mēs neļausimies tapt iebiedētiem (sk. augstāk, no kā), ja nebaidīsimies paši, būsim pārliecināti par savu izvēli un lēmumu, darīsim visu, lai stiprinātu savu organismu un lai tam mazāk kaitētu (tas sevī ietver gan uztura paradumu, gan kosmētikas plaukta revīziju utt.), tad mūsu katra veselība kļūs labāka, līdz ar to iegūs sabiedrība un cilvēku veselība kopumā (pat nemaz nesākot runāt par Latvijas medicīnas vienmēr knapo budžetu).

Ceru, ka arī Latvijā mediķi un veselības jomas ierēdņi drīz aizdomāsies par to, ko The British Medical Journal Apvienotajā Karalistē (UK) kā akciju Too much medicine aizsāka jau 2002. gadā. Secinot, ka medicīnā ir par daudz zāļu, bet par maz veselības aprūpes. Ka tieši diagnostikas iespējas palīdz atrast slimības, kur to vēl nemaz nav, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien tam nesekotu arī neesošās slimības ārstēšana. Domāju, ka tieši Latvijas knapā veselības budžeta ietvaros būtu ļoti būtiski pārdomāt daudzu izmeklējumu lietderību (un mamogrāfija ir viens no tiem), kas ļautu taupīt naudu un izlietot to, kur patiešām nepieciešams. Piemēram, ārstu algām, lai viņiem nebūtu jāskraida starp trim darbavietām, cenšoties pabarot ģimeni, neatstājot laiku lasīt jaunāko medicīnisko literatūru.

Par atbildību un sadarbību, un pacientu revolūciju runā arī šis raksts. Apgalvojot, ka veselības aprūpe nepaliks labāka, kamēr vien pacienti neieņems vadošo lomu tās salabošanā. Par atbildību un sadarbību, nevis karošanu, iestājas arī www.curantur.lv.

Un nevaru neielikt citātu no raksta par bailēm, ko atradu tikai pēc tam, kad šis ieraksts jau bija tapis. Citāta aptuvens tulkojums šāds: "Būt atbildīgam nenozīmē sekot likumiem; tas bieži mums var prasīt neievērot likumus vai rīkoties veidā, ko likumi neatbalsta. Tikai šāda atbildība padara pilsoni par to bāzi, uz kuras var tikt būvēta cilvēku sabiedrība, kas ir pietiekami atjautīga un domātspējīga, lai spētu tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem." Būt atbildīgam nozīmē arī pārskatīt tos vecos likumus, kas mūs ierobežo šodien, lai veidotu labāku un laikam līdzi ejošu sabiedrības funkcionēšanas un sadzīvošanas formātu.

"To be responsible does not mean to follow the rules; it may often require us to disregard the rules or to act in a way the rules do not warrant. Only such responsibility makes the citizen into that basis on which can be built a human community resourceful and thoughtful enough to cope with the present challenges." /Zygmunt Bauman, emeritus professor of sociology at the University of Leeds/

Izvēlies būt vesels!

Silvija Ābele

3/3. Veselība un Medicīna. Tagadne un Nākotne

Sat, 20 Sep 2014 15:50:00 +0000

Lasi raksta pirmo daļu šeit

Lasi raksta otro daļu šeit

Es uzdrošinos cerēt, ka tuvākajās desmitgadēs mēs pieredzēsim krasas izmaiņas medicīnā.

Jo arī klasiskā rietumu medicīna beidzot, beidzot nonāk pie tā paša secinājuma, kas alternatīvās medicīnas pasaulē bijis zināms un piekopts kā pati par sevi saprotama pieeja. Vai nav ironiski, ka tikai 2014. gadā viens no progresīvākajiem pasaules ārstiem neirologs Dr Perlmutter saka apmēram šādi: „Medicīnas zinātne tagad straujiem soļiem dodas prom no limitējošā uzskata, ka atsevišķas ķermeņa daļas funkcionē neatkarīgi katra par sevi, lai pieņemtu domu, ka visas šīs sistēmas darbojas vienotā koncertā, lai saglabātu veselību un mazinātu slimību risku...” (sk. video te)

Dr Perlmutter arī apgāž tik daudzos stereotipus attiecībā uz pārtiku – ka tauki ir slikti, bet daudz ogļhidrātu uzturā ir labi, utt. Jo īstenībā ir tieši otrādi. Dr Perlmutter izlolotais jaunais medicīnas žurnāls Brain and Gut, tuvākajās dienās pieredzēs savu pirmo izdevumu. Un mēs vēl pieredzēsim, cik ļoti daudz medicīnā mainīsies, ņemot vērā šīs jaunās atklāsmes.

Un, pateicoties interneta videi, progresu vairs nevar apturēt vienas valsts robežās. Cilvēki un domājošie ārsti mācās ļoti strauji. Teju katrai slimībai pretim interneta vidē (arī Latvijā) var atrast daudzu cilvēku blogus, kur viņi stāsta, kā paši saviem spēkiem atveseļojušies no hroniskām slimībām, pirms tam viļoties ārstos un medicīnas iespējās. Un pārsteidzošā kārtā šie drosmīgie cilvēki atveseļojas, tieši uzgriežot muguru rietumnieciskās domāšanas medicīnai. Un blogu uzsākuši ar domu palīdzēt citiem cilvēkiem. Kā piemēru te varu minēt dažus no šādiem blogiem:

www.scdlifestyle.com - Celiakija un Kairinātās zarnas sindroms (IBS)
www.scd.lv - Čūlainais kolīts
www.thyroid-info.com - Hašimoto hipotireoidīts
www.hypothyroidmom.com - Hipotireoidīts un grūtniecība
www.thyroidmom.com - Hašimoto hipotireoidīts
www.cureendometrisosis.com - Endometrioze
www.terrywahls.com - Multiplā skleroze
www.boyconnected.blogspot.no - Autisms
www.topivesels.lv - Reimatoīdais artrīts
www.happywhispers.lv/lv/mans-cels - Vēzis
www.foodmatters.tv/about-us - Hroniskā noguruma sindroms

un daudzus es vēl tikai atradīšu. Un arvien vairāk cilvēku saprot, ka veselība ir viņu pašu rokās (un šķīvjos) nevis paslēpta krāsainu tablešu kastītē. Skaties filmas Hungry for Change reklāmas rullīti un meklē iespējas noskatīties visu filmu. Un nereti cilvēki jau lasījuši un zin vairāk par savu slimību nekā attiecīgais speciālists, kas ieslodzīts savā vecajā prakses modelī.

Ja godīgi – vēl pāris gadus atpakaļ es neuzdrošinājos domāt, ka tas viss iznāks plašumā. Bet cik bezgala liels ir mans prieks, ka tagad par visu, ko mācījos un toreiz paturēju savai zināšanai un tikai klusām stāstīju cilvēkiem, tagad brīvi runā internetā, televīzijā, radio, žurnālos. Un, re, 2013. gadā arī Latviju sasniedz žurnāls „Ko ārsti tev nestāsta”. Un arī Latvijā arvien vairāk cilvēku mostas jaunai attieksmei pret savu veselību. Un gribas cerēt, ka arī www.curantur.lv misija - mudināt cilvēkus domāt un rīkoties pašiem - ir tikai viens no daudzajiem asniņiem, kas cilvēku apziņā augs un vairosies un paliks stiprāki, līdz, sasniedzot pareizo laiku un vietu, un apjomu, liks mainīties arī medicīnai. Pa vecam vairs nevaram, jo prognozes ir visai dramatiskas (tuvākajos 20 gados saslimstība ar vēzi pieaugs par 45%, avots - Dr Lise Alschuler lekcija "The Evolution of Oncology" The Evolution of Medicine Summit 2014). Pa jaunam vēl nemākam, bet es ticu, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Arī mūsu mazajā Latvijā.

Jo medicīna, kāda tā ir šobrīd, sevi strupceļā ieved pati – ar jauniem un jauniem vakcīnu un zāļu skandāliem. Kā piemēri teiktajam - lasi par Gardasil vakcīnas aizkulisēm žurnālā "Ko ārsti tev nestāsta" 2014.g. maija numurā, kā arī uzzini par Gardasil vakcinēšanas sekām, lasi arī par Vioxx zālēm, kuru lietošana atņēmusi 60 000 cilvēku dzīvības.

Ja ķīmiskās zāles un vakcīnas strādātu tā, kā tas paredzēts (padarītu cilvēkus veselākus), tad man skaidrs nav viens – kāpēc cilvēki paliek arvien slimāki un slimāki. Kāpēc mums šodien ir vēža, diabēta, depresijas, autisma, uzmanības deficīta sindroma, Alcheimera slimības utt. utjpr. epidēmijas? Jo vairāk vakcīnu mūsu bērniem, jo slimāki viņi paliek... Mani tas vedina domāt, ka kaut kas nav pareizi pašos pamatos. Un to parāda ne tikai sabiedrības slimā veselība kopumā, tam jau ir ekonomiskas sekas. Jo, turpinot kā līdz šim, apdrošināšanas sistēmas un valstis nonāks bankrota priekšā. Par šo jau reāli runā Amerikā, kur veselības stutēšanai tiek tērēti 20% valsts budžeta līdzekļu (dati no konferences).

Tāpēc cilvēku naivā ticība, ka farmācijas industrija domā par viņu veselību, mazinās lieliem soļiem. Tāpēc ir jānāk pārmaiņu Cunami (kā lekcijā teica Joe Cross), ir jānotiek paradigmu nobīdei cilvēku (tai skaitā, ārstu) domāšanā. Medicīnas Evolūcija ir tas, par ko runāja šajā The Evolution of Medicine Summit 2014 konferencē. Un vārdus Evolūcija un Revolūcija atšķir tikai viens burts.

Un superīgi ir, ka mēs katrs varam šīs labās pārmaiņas veicināt. Mācoties, lasot, domājot, pieņemot atbildīgus lēmumus par savu veselību. Domājot, ar kādu kosmētiku Tu baro savu ķermeni un cik daudz ķimikāliju lieto mājās ikdienā. Izvēloties nelietot ķīmiskas zāles bez vajadzības, iebilst un paskaidrot savam ārstam, kāpēc. Meklēt veselīgākas un dabiskas alternatīvas, kā palīdzēt sev un bērnam. Apdomāt, vai patiesi Tavam bērnam vajag vakcīnu pret vējbakām vai vēdera vīrusu. Un, pirms pieņemt lēmumu vakcinēt, izlasīt ne tikai pa ieguvumiem, bet arī riskiem. Izsvērt, vai Tev patiesi ir vajadzīgas hormonus aizvietojošās vai pretapaugļošanās tabletes, kas nomāks Tava organisma dabīgo hormonu līdzsvaru. Saprast, ka ārsts beigu beigās nenes nekādu atbildību. Un viņa ziņā ir ieteikt tās vai citas zāles vai manipulācijas, bet mūsu ziņā ir to pieņemt vai ne.

Tie mēs, kas lasām un klausāmies, un domājam līdzi, saprotam, ka ne Pārtikas lielražošanas, ne Farmācijas industrijas, ne Intensīvās lauksaimniecības primārā interese nav mūsu veselība, bet tikai un vienīgi peļņa.

Mēs arī zinām, ka vecais ģenētiskais slimību modelis ir novecojis. Ka stiprāka par gēniem ir organisma vide, kas kopā ar mūsu dzīvesveidu un apkārtējo vidi var attiecīgo gēnu padarīt aktīvu vai likt tam neatmosties. Un ka visvieglāk ir nolaist rociņas un ģenētiskā nolemtībā vaidēt par smago likteni. Jo tas ļauj neko nedarīt, neko nemainīt. Bet mūsu atbildība ir darīt visu, lai attiecīgie slimības gēni neatmostos, un darīt mēs varam ļoti daudz, vispirms sakārtojot savu dzīves veidu.

Mūsu atbildība izpaužas arī, audzējot savus augļus un dārzeņus, iepērkoties pie vietējiem zemniekiem, kā arī pieprasot un pērkot neķimizētus dārzeņus un augļus veikalos (Ekoloģiskie vai Organic), tāpat olas, gaļu un zivis... Tas būs signāls tirgotājiem par pieprasījumu, kam pēc brīvā tirgus likumiem drīz jāseko arī piedāvājumam. Cilvēku zināšanas un sapratne pieaug, un mūsu prasības tam līdzi. Un arī mūsu veselība un medicīnas sistēma mainīsies uz labu.

Izstāstīšu Tev viena pacienta stāstu, ko man nesen atsūtīja Dr Osborne savā regulārajā jaunumu vēstulē, lai ilustrētu ārstu bezatbildību un mūsdienu medicīnas absurdu. Jauns puisis ar muguras sāpēm ierodas pie sava ģimenes ārsta, kurš viņam vieglu roku izraksta pretsāpju zāles Ibuprofen lielās devās, aizmirstot pateikt, ka zāļu blakusefekti var būt kuņģa asiņošana un zarnu čūlas. Muguras sāpes mazinājās, bet tagad jaunajam vīrietim sākās caureja ar asinīm. Smagās asiņošanas dēļ ierodoties kādas slimnīcas uzņemšanā, viņu apskata nepieredzējis ārsts un steidzami nosūta uz apendicīta (aklās zarnas) operāciju. Operācijas laikā ārsti redz, ka puiša tievās un resnās zarnas ir čūlainas un ar iekaisumiem, kas, visticamāk, norāda uz neārstējamo Krona slimību. Kamēr puisis uz galda ar vēderu vaļā, ārsti pieņem lēmumu izņemt daļu zarnu, kas parasti ir agresīvs Krona slimības „ārstēšanas” veids, kad zāles nav līdzējušas.

Pēc vairākiem mēnešiem šis puisis ierodas pie Funkcionālās medicīnas ārsta Dr Osborne, tāpēc ka viņam joprojām ir problēmas ar zarnu traktu, jo, saprotams, operācija neko nav līdzējusi. Nelaimīgas sakritības rezultātā vairāku ārstu darbības dēļ (kur katrs ir it kā labi darījis savu darbu), vīrietim ir sabeigta veselība līdz mūža galam, jo citu problēmu starpā īsākas tievās zarnas vairs nespēj pietiekami uzsūkt B grupas vitamīnus. Gremošanas trakta simptomus izdevās mazināt, tikai ņemot vērā Dr Osborne ieteikumu atteikties no glutēna un piena. Retorisks jautājums - vai medicīnas sistēma atveseļoja šo cilvēku vai neatgriezeniski sabojāja viņa veselību?

Protams, šis gadījums ir ekstrēms, tomēr šajā stāstā ir daudzas mācības – gan par zāļu blakusefektiem, gan par diētas nozīmi, gan par cilvēka aklo paļaušanos uz ārstiem un zālēm. Puisim bija krietni jāsabojā veselība, lai nonāktu pie Funkcionālās medicīnas ārsta un saņemtu adekvātu palīdzību. Kur viņa pirmējo muguras problēmu, visticamāk, būtu lieliski palīdzējis atrisināt fizioterapeits, osteopāts vai varbūt tikai joga.

Lai gribētu un varētu ieviest pārmaiņas uz labu, ir jāsaprot, cik ir slikti. Bet pārmaiņas ir neizbēgamas. Jo pasaulē progresīvie ārsti jau labu laiku strādā citādi. Lai tas būtu Psihiatrs (Dr Kelly Brogan), vai Endokrinologs (Dr Mark Menolascino), Neirologs (Dr David Perlmutter) vai Pediatrs (Lawrence Palevsky), speciālists, kas strādā ar autiskajiem bērniem (Julie Matthews) utt. - viņi skata cilvēku kopumā un saprot, ka atveseļošanās sākas ar gremošanas trakta sakārtošanu. Īstenībā, 70-80 % slimību simptomu cilvēks var mazināt pats, mainot ēdienkarti un dzīvesveidu. Un vairāki konferences The Evolution of Medicine Summit lektori tā arī teica: „Tu pats esi sev ārsts”. Un speciālista loma ir tikai atbalstīt, palīdzēt saprast analīžu rādītājus, atrast, kas cilvēkam kaitē, ja, vajag, ieteikt dabiskus līdzekļus, vitamīnus un pārtikas piedevas, veicinot atveseļošanās procesu.

Šis video ieraksts no www.functionalforum.com ar Kelly Brogan ir labs piemērs tām, kā domā progresīvie ārsti un dod priekšstatu, kas ir Funkcionālā medicīna.

Vēl tikai gribu piebilst, ka manis izsapņotajā nākotnes veselības modelī ir vieta gan Funkcionālās medicīnas ārstiem, gan alternatīvās medicīnas speciālistiem, kas nestrādā viens pret otru, bet blakus. Domājot par cilvēku veselību pēc būtības. Manuprāt, labākais lektors visā konferencē Lawrence Palevsky vienā no savas lekcijas slaidiem tā arī parādīja – ka labākā mūsu veselības komanda ir – naturopāts, homeopāts, herbālists, osteopāts, uztura speciālists. Un tad ārsts šī brīža izpratnē nemaz vairs nav vajadzīgs, jo cilvēks spēj uzturēt savu veselību dabiskiem līdzekļiem.

Šī raksta mērķis nav bijis nevienu konkrētu ārstu aizvainot vai nomelnot. Īstenībā es varu apsveikt mūs ar to, ka medicīnas sistēma kopumā Latvijā ir visai atvērta, pieļaujot arī citādu viedokli – aizvien vairāk dzirdu par ārstiem, kas ir saprotoši un pretimnākoši vecākiem jautājumā par bērnu vakcinēšanu, kas blakus ķīmiskajām zālēm iesaka homeopātiskos preparātus, augu tinktūras vai citus dabiskus preparātus. Bet tie ir tikai pirmie labie asni. Un, jo vairāk šādu ārstu būs, jo mēs un mūsu bērni būsim veselāki.

Tāpat esmu sajūsmā par iespēju Gulbja laboratorijā (un droši vien jebkurā laboratorijā) ierasties bez ārsta nosūtījuma un veikt analīzes, prasot noteikt jebkurus veselības rādītājus (par šādu soli gan būs jāmaksā pašam no savas kabatas). Un ja attiecīgo hormonu vai smago metālu nebūs iespējams noteikt uz vietas Gulbja laboratorijā, asins paraugu nosūtīs uz citu laboratoriju ārzemēs, kur šādu analīzi veic. Tici, šāda greznība - pašam veikt savas analīzes - nav daudzās valstīs. Mani īpaši priecē daudzās ekoloģiskās kosmētikas produktu līnijas, kas izstrādātas un tiek ražotas Latvijā. Tāpat es priecājos par daudzo Eko veikaliņu un kafejnīcu, un restorānu uzplaukumu Latvijā. Jo vairāk mēs atbalstīsim savus mazos zemniekus un fermerus, jo nesabojātu pārtiku paši ēdīsim. Lielisks piemērs reāli darbībā ir tiešā pirkšana no zemniekiem. Un, galu galā, mūsu dabas veltes – ogas un sēnes, un zāļu tējas – mums ļauj uzturēt veselību dabiskā veidā. Un ir tik labi, ka daudzas sentēvu metodes veselības uzlabošanai joprojām ir apritē. Mums jau ir tik daudz labu veselīga dzīvesveida un veselīgas ēšanas blogu internetā, un reālu aktivitāšu un pasākumu ikdienā. Mūsu zemei un cilvēkiem ir liels potenciāls. Un es ticu, ka veselības aprūpes sistēma arī Latvijā mainīsies uz labu. Uz to tiecamies.

Pamodini mani, ja es gadījumā sapņoju.

Lasi raksta pirmo daļu šeit

Lasi raksta otro daļu šeit

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Materiāls tapis, iedvesmojoties no lekcijām The Evolution of Medicine Summit, Sept. 8-15, 2014

2/3. Medicīna un Veselība. Sapņi, realitāte un iespējas

Sat, 20 Sep 2014 15:19:00 +0000

Lasi raksta pirmo daļu šeit Lasi raksta trešo daļu šeit

Ja es drīkstētu te mazliet pasapņot, tad ideālo nākotnes medicīnas modeli es uzzīmētu apmēram šādu. Ārsts (lai kā viņu sauktu - Funkcionālās vai Integratīvās, vai Holistiskās, vai Naturopātiskās medicīnas ārsts vai taml.) papildus obligātajam medicīnas minimumam ir daudz mācījies papildus, tai skaitā Uzturzinātni un arī netradicionālas pieejas slimību ārstēšanā. Pacients ir izglītots, atbildīgs un zinošs par savu veselību un tās samezglojumiem. Tādā gadījumā ārsts būtībā ir tikai konsultants (skolotājs?), pie kura atnāk pacients, kad viņam pietrūkst padoma. Ārstam ir laiks uzklausīt un sarunāties ar pacientu, tas ir dialogs nevis vienpusējas norādes. Plašās, iepriekš veiktās analīzes dod pilnīgu ainu par cilvēka veselību, jo tajās iekļauti arī visu hormonu rādītāji, marķieri uz pārtikas jutību, ideālajā gadījumā arī ģenētiski noteiktās tendences, utml. Dakteris ar pacientu kopīgi izskata analīžu rezultātus, ārsts izskaidro ciparu kopsakarības un iesaka, kas darāms rādītāju uzlabošanai.

Dakteris skata visus simptomus kopumā, ņemot vērā arī pacienta emocionālo pasauli un dzīves situāciju. Šī nākotnes ārsta kabinetā vairs netiek ārstēta tikai pacienta sāpošā galva vai kāja. Jo dakteris (un arī pacients) zin, ka viss organismā ir saistīts. Tāpēc liels uzsvars sarunā ir uz pacienta ēdienkarti, kā arī vides (ar to saprotot gan ķermeni, gan apkārtējo vidi) toksiskuma samazināšanu. Jo zarnu trakta veselība nosaka visa organisma veselību, savukārt toksīni audos nomāc jebkuru organisma sistēmu optimālu darbību. Ārsts, balstoties uz savām zināšanām un konkrētā cilvēka vajadzībām, var ieteikt nepieciešamos vitamīnus, mikroelementus, tāpat parādīt, ko cilvēks var veikt pats – izmainīt ēdienkarti, domāt par atbilstošu fizisko slodzi, relaksācijas metodēm, kādiem organisma attīrīšanas pasākumiem utt.

Un īstenībā, daudz ko (ja ne visu) no šī cilvēks var izlasīt, iemācīties un pielietot pats. Ne velti The Evolution of Medicine Summit 2014 konferencē vairāki ārsti tā arī teica - ka mēs katrs pats sev varam būt dakteris. Ārstam atliek netraucēt pacienta atveseļošanās procesam, un viņa plānos ir pacientu redzēt pēc iespējas mazāk, jo viņa veselība laika gaitā stabili uzlabojas. Un, ja tomēr neiztikt bez kādām atbalstošām zālēm, tad, pirms tās ieteikt, tiek izsvērti visi Par un Pret, ņemot vērā visus blakusefektus, kā arī ieteiktās devas ir minimālas, laikā paredzot pilnīgu atteikšanos no ķīmiskajām zālēm. Te mans sapnis beidzas...

Zinu, ka manis izsapņotajā veselības sistēmas modelī ir tikai teorētiskas vīzijas. Ka man nav konkrētu, konstruktīvu ieteikumu, kā šo visu realizēt dzīvē. Lasot tālāk, atradīsi dažas idejas, kā mēs katrs varam palīdzēt ātrāk atnākt nākotnes veselības aprūpes modelim. Bet tik un tā - es jau šodien uzdrošinos sapņot par labāku pasauli.

Medicīna, kāda tā ir šobrīd, ir lieliska akūtām lietām – negadījumiem, pirmās palīdzības situācijām, kā arī galēji aizlaistiem hronisku slimību gadījumiem, kad talkā nāk operācija vai citas metodes, kas palīdz palēnināt slimības progresu vismaz uz laiku. Taču modernā medicīna nespēj atveseļot daudzas hroniskas saslimšanas – ar visiem 21. gs. sasniegumiem zinātnē medicīnai nav atbildes un risinājuma pēc būtības ne diabētam, ne Alcheimera slimībai, ne astmai, ne čūlainajam kolītam, ne Krona slimībai, ne autismam, ne reimatoīdajam artrītam, ne vēzim. Un visas šīs slimības mērāmas nu jau epidēmiskos mērogos, neskatoties uz nozīmīgajiem medicīnas sasniegumiem un daudzajām zālēm.

Varbūt varam jautāt, vai šīs saslimšanas nav tieši medicīnas sistēmas (lasi – zāļu) veicinātas? Un tagad viss, ko medicīna spēj piedāvāt – ar zālēm vai ķirurģiskām manipulācijām pagarināt dzīves ilgumu cilvēkiem ar šīm slimībām. Jā, cilvēka vidējais dzīves ilgums ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, bet kāda ir šādas dzīves kvalitāte, to zin katrs slimais cilvēks un viņa tuvinieki. Un, starp citu, šodien jau dzīvo bērni, kuru dzīves ilgums tiek prognozēts mazāks par viņu vecāku dzīves ilgumu (dati no konferences). Jo, diemžēl, dzīvojam pārāk piesārņotā pasaulē, un mūsu bērnu īsāka dzīve būs tiešas tā sekas.

Bet šajā visā ir labā ziņa – jo visu var mainīt uz gaišo pusi. 30 dienās mēs katrs varam atveseļot savu zarnu traktu, kas ir pamatā mūsu veselībai, un ilgtermiņā, es ticu, mēs varam atveseļot arī visu medicīnas sistēmu. Jo progresīvie pasaules ārsti vairs nespēj klusēt, viņi ne vien neklusē, viņi sen jau dara, un pēc vairāku gadu pieredzes katrs savā privātpraksē ir priecīgs par rezultātiem. Un pats labākais – šie Funkcionālās medicīnas ārsti runā un raksta, un šī informācija ir brīvi pieejama ikvienam, kam ir interneta pieslēgums. Šie paši ārsti visai tuvā nākotnē pat paredz antibiotiku un vakcīnu ēras galu. Jo cilvēku hronisko slimību epidēmija ir tiešā veidā saistīta ar masveida antibiotiku lietošanu un bērnu vakcinēšanu. Un, starp citu, konferencē dzirdēju, ka vakcīnas ražojošie uzņēmumi sāk uzpirkt kompānijas, kas gatavo dabiskus produktus veselībai, pārtikas piedevas utml., jo šie farmācijas giganti saprot un paredz savas ietekmes un ienākuma plūsmas drīzu norietu.

Pārdomas un iedvesma no pasaules līmeņa speciālistu uzdrošināšanās atved mani atpakaļ Latvijā. Ar jautājumu, kad šīs ziņas sasniegs Latviju? Vai arī Latvijā mēs varam cerēt un sagaidīt Funkcionālās jeb Integratīvās medicīnas izveidošanos? Kad paši ārsti, piekusuši no sava 7-15 min (vidējais ģimenes ārsta laiks vienam pacientam) ritma n-tajiem pacientiem dienā, un neguvuši gandarījumu no sava darba daudzu gadu garumā (jo cilvēki viņu praksē paliek tikai slimāki), sāks aizdomāties...

Un man nav jājautā, kāpēc poliklīnikas ārstam nav laika sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnas zinātnē. Jo es zinu, kāpēc. Jo tāds ir medicīnas līdzšinējais modelis – ar minimālu laiku katram cilvēkam, jo jāpaspēj pieņemt savus 5000 pacientus, protokola diktēti ieteikumi (konkrētai diagnozei konkrētas zāles), un tāda pati iepriekš noteikta atlīdzība par katru pacientu. Un tiek pat sagaidīts, ka ārsts noteiktā laikā spēj izspiest cauri savam kabinetam noteiktu skaitu cilvēku. Un par to viņš saņem savu ārsta atalgojumu.

Mūsdienu medicīnas modelī nav vietas ģimenes ārsta vai speciālista radošajam lidojumam, citādai attieksmei pret pacientu, nav laika lasīt par medicīniskajiem pētījumiem, kas melns uz balta publicēti zinātniskajā literatūrā un bieži apgāž vecos stereotipus. Piemēram, ka piesātināto tauku daudzumam ēdienkartē nav nekāda sakara ar sirds slimību pieauguma risku (Lasi publikāciju te). Jo sirds un asinsvadu problēmu (tāpat kā daudzu hronisko saslimšanu) cēlonis ir iekaisums organismā. Un to var mazināt ar pareizu diētu, vispirms no ēdienkartes izņemot produktus, kas iekaisumu organismā rada un uztur (glutēnu, pienu, cukuru, soju u.c.). Par šo vairāk lasi www.thedr.com.

Tātad esam atpakaļ pie domas, ka visas slimības un arī veselība sākas gremošanas traktā. Vai Tavs ģimenes ārsts par šo aizdomājas, kad izraksta Tavam bērnam kārtējās antibiotikas? Vai Tavs ārsts joprojām Tev izraksta holesterīnu mazinošas zāles un biedē, lai neēd cūkas speķi un citus dzīvnieku izcelsmes (piesātinātos) taukus? Tad zini, ka viņam nav taisnība. Un ja viņš netic, iedod viņam rokā kādus faktus no šajā mājas lapā atrodamajiem materiāliem sadaļā UZTURS. Skumji, ka mans mīļais žurnāls Ieva turpina reklamēt margarīnu kā "Pārtikas rūpniecības sasniegumu, kas var kļūt par preventīvo līdzekli cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām" (citāts no 2014. g. 29. janvāra žurnāla Ieva). "Sasniegumi" tad ir, tikai veselība labāka nez kāpēc nepaliek...

Kad es uzsāku Homeopātijas studijas 5 gadus atpakaļ, kā arī studiju laikā es bieži jutos priviliģēta, jo lekcijās klusām mums tika pastāstīts, cik bezjēdzīgi un pat kaitīgi ir lietot statīnus (zāles holesterīna samazināšanai), zāles kuņģa skābuma samazināšanai, sintētiskos hormonu preparātus, antidepresantus (SSRI) un daudzas citas zāles. Tāpat mums stāstīja par daudzām manipulācijām, kas cilvēkam vairāk kaitē nekā palīdz (vakcīnas, rentgens, mamogrāfija, hormonu tabletes, ultrasonoskopija sievietēm grūtniecības laikā, nemaz nerunājot par histerektomiju u.c.). Toreiz es jutos kā izredzēta klubiņa biedre, kam ir paveicies uzzināt patiesību. Ar uzzināto es dalījos ar cilvēkiem, tai pat laikā saprotot, ka tieši medicīnas metožu dēļ cilvēki ir novesti strupceļā un paliek arvien slimāki un slimāki.

Tie, kas saprot, ka modernā medicīna viņu vainas izārstēt nespēj, tad meklē citādu palīdzību pie alternatīvās medicīnas speciālistiem – osteopātiem, akupunktūras zinātājiem, homeopātiem, Ķīnas medicīnas, ājurvēdas ārstiem, utt. Kā mums lekcijās jokoja, šie speciālisti varētu uz savām durvīm uzlikt zīmi „Last hope clinic” („Pēdējās cerības klīnika”). Jo citur vairs, nav kur iet pēc palīdzības. Un kad īstenie mediķi kritizē visas šīs citādās metodes, viņi vēl līdz galam nesaprot, ka tieši viņu pašu praktizēšanas veida dēļ un daudzo zāļu lietošanas dēļ, šie izmisušie cilvēki ir zaudējuši ticību rietumu medicīnai, un tālāk katrs pēc savs sapratnes un iespējām mēģina risināt savas veselības problēmas citādi, piedevām, nekaitējot savai veselībai.

Un jebkura no šīm alternatīvajām medicīnas metodēm jau daudzus gadu simtus vai tūkstošus ir skatījusi cilvēku kā vienotu veselumu. Pretstatā rietumu medicīnai, kas pēc sava Reductionist jeb atsevišķu ķermeņa daļu ārstēšanas modeļa visu savu uzmanību velta tikai slimajam orgānam vai ķermeņa daļai, neuztraucoties, kādus blakusefektus ieteiktās zāles dos organismam kopumā. Bet, medicīnai un sabiedrības veselībai nonākot strupceļā, nenovēršami ir jānāk pārmaiņām. Un es uzdrošinos cerēt, ka tuvākajās desmitgadēs mēs pieredzēsim krasas izmaiņas medicīnā.

Lasi raksta pirmo daļu šeit Lasi raksta trešo daļu šeit

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Materiāls tapis, iedvesmojoties no lekcijām The Evolution of Medicine Summit, Sept. 8-15, 2014

1/3. Vai un kad Funkcionālā un Integratīvā medicīna sasniegs Latviju?

Sat, 20 Sep 2014 15:01:00 +0000

Šis raksts top, iedvesmojoties no The Evolution of Medicine Summit konferences interneta vidē, ko jebkurš varēja klausīties no 2014. gada 8.-15. septembrī.

Man šādu veselības un medicīnas konferenču lekciju klausīšanās jau vismaz pusgadu ir kļuvusi par hobiju jeb dzīvesveidu. Un kādā brīdī pamanījos palikt dusmīga, jo pat vasaras siltajās dienās konferences sekoja burtiski viena otrai, bet man tik ļoti negribējās laist garām iespējas klausīties un mācīties...

Un es pat nezinu, ar ko lai iesāku, jo man ir TIK daudz, ko Tev teikt! Es Tev apsolu, ka daudz kas no konferencē dzirdētā ar laiku parādīsies www.curantur.lv sadaļās. Bet sākšu ar šo – klausoties progresīvajos speciālistos (vairums no viņiem – ārsti), kas katrs ir augstas raudzes (pasaules līmeņa) speciālists savā jomā, es priecājos, ka tas, ko viņi runā, tik ļoti sakrīt ar www.curantur.lv misiju – mudināt cilvēkus par savu veselību domāt pašiem, kā arī pašiem uzņemties atbildību.

Jo konferencē dzirdēju n-tos un n-tos ārstus runājam, ka tieši mūsu ēdiens ikdienā vislielākajā mērā definē mūsu katra veselību. Un vislabākais piemērs no konferencē dzirdētajām ir Joe Cross lekcija, kurā viņš stāstīja, kā ar visai ekstrēmu pieeju (60 dienu sulu kūri) spēja ne vien atbrīvoties no daudziem liekajiem svara kg, bet, galvenokārt, atveseļot sevi no autoimūnās saslimšanas un atbrīvoties no Prednisolona lietošanas. Skaties Joe stāstu te.

Tāpat jauno zināšanu gaismā mājas lapā izveidoju sadaļu Multiplā skleroze, kur ievietoju cita konferences lektora ārstes Terry Wahls pieredzi, sevi pieceļot no multiplās sklerozes invaliditātes krēsla. Un atkal – galvenokārt, ar ļoti pareizi sabalansētu pārtiku, kas nodrošina tieši viņas situācijai vistabilstošākos mikroelementus un vitamīnus.

Šie būtībā ekstrēmie piemēri ir milzu iedvesmas avots mums katram. Un īstenībā jau mēs zinām un sajūtam, cik liela nozīme mūsu veselībā ir ikdienas lēmumiem jeb dzīvesstilam – tam, ko ēdam, cik ēdam, cik daudz atvēlam miegam, vai vingrojam, utt. Bet pamēģini 1 dienu neēst, un Tu sajutīsi, cik šīs vienkāršās lietas ir grūtas. Ka viegli iedomātā apņemšanās ir stipra tikai no rīta, bet jau uz pēcpusdienu sāc šaubīties, vai šī bija tā labākā diena Tava organisma atslodzei. Varbūt labāk rīt... filmā Fat, Sick and Nearly Dead redzēsi tik daudzus intervētos cilvēkus, kas teiks, ka nekad mūžā neko tādu (vairāku dienu garu sulu kūri) nedarīs. Un tie, kas pamēģina, zin, cik tas ir grūti. Savukārt, tie, kas iztur, sajūt arī ieguvumus veselībai un pārliecību savai varēšanai.

Tāpat daudzie ārsti un citi lektori konferencē uzsvēra: „Tu pats esi sev ārsts”. Ar to domājot, ka mūsu pašu ziņā ir dzīvot tā, lai nesaslimstam. Bet, kad saslimuši, domāt un rīkoties, lai atveseļotos. Bija skumji redzēt jau minētajā filmā filmā Fat, Sick and Nearly Dead Phil brāli Bear, kurš lieto veselu kasti ar dažādām zālēm, tai skaitā Lipitor, kas domātas holesterīna samazināšanai. Tai pat laikā viņš pats nesaprot, ka visas kaites pats ir sev radījis – baudot tik tipisko amerikāņu ēdienkarti (60% pārstrādāta pārtika, 30% dzīvnieku izcelsmes produkti, 5% pilngraudu produktui un kartupeļui, 5% augļi un dārzeņi – dati no filmas). Un tā – dienu pēc dienas, mēnešus un gadus... Pat redzēt brāļa Phil lielo saņemšanos savu dzīvesstilu mainīt nav pietiekams iemesls, lai arī Bear rīkotos. Diemžēl un beidzot, viņu uz rīcību piespiež tikai sirdslēkme.

Bet es vēlos runāt arī par cita veida atbildības uzņemšanos. Un tās ir mūsu kā pacientu un ārstu attiecības. Un katram zināmi būs gan labie piemēri, gan sliktie piemēri ārstu un pacienta attiecībām. Kad ejam pie ārsta un ko sagaidām. Visbiežāk, mazo bērnu mammas teiks, ka zīmi bērnudārzam vajag. Pēc tam, kad lietotas antibiotikas. Un gan dakteris, gan vecāki zin, ka šādas tikšanās būs vēl daudzas. Mana mamma iet pie ģimenes ārstes, kad atkal izbeigušās ikdienā lietojamās zāles un vajag recepti, lai dabūtu jaunu paciņu. Un vārdi „daktere teica” ir kā dzīves moto daudziem no mums. Jo mēs nez kāpēc uzliekam ārstu uz pjedestāla, klausīgi dzeram ieteiktās zāles, neaizdomājoties, ka tieši ķīmiskās zāles var padarīt hroniskas slimības vēl smagākas. Ja mēs ejam pie ārsta pēc zālēm, dabūsim zāles.

Taču jebkurš varam no sava ģimenes ārsta vai jebkura speciālista prasīt viņa zināšanas, kas neaprobežojas tikai ar ķīmisku preparātu (antibiotiku, hormonu preparātu, klepus sīrupu utml.) ieteikšanu. Jautāt, lai ārsts Tev paskaidro, ko nozīmē cipari Tavās asins analīzēs. Vai ko ārsts var ieteikt attiecībā uz diētu vai kādiem vitamīniem un pārtikas piedevām, kas dabīgā veidā palīdzētu mazināt Tavas kaites simptomus. Bet es zinu, ka te izrunājos vismaz naivi, lai neteiktu - dumji. Jo pašreizējā medicīnas modelī ārstu un speciālistu laiks katram pacientam ir tik ļoti ierobežots, ka nereti aiz aizpildāmajām formām, viņam nav laika uz mums pacelt acis. Un paskatīties uz Tavu veselības problēmu plašāk ārsts nemaz nespēj, jo tā netika mācīts.

Piemēram, ierindas endokrinologs sievietei ar pazeminātu vairogdziedzera funkciju spēs tikai izsniegt kārtējo sintētiskā hormona Levothyroxine recepti. Nepasakot, ka pirmais, kas viņai jādara, ir jāpārtrauc ēst glutēnu saturošie graudaugi, cukurs un soja, nepastāstot, ka viņas vairogdziedzeri lieliski stimulē dažas jogas pozas (svecīte, truša poza u.c. pozas, kurās uz priekšu noliektā galva izdara spiedienu uz vairogdziedzeri), neizstāstot, ka viņai obligāti jālieto joda preparāti vairogdziedzera darbības optimizēšanai... Visticamāk, ka šo visu endokrinologs Tev nemaz nevar ieteikt, jo to viņš nav apguvis, mācoties medicīnu daudzus gadus atpakaļ. Un nav nozīmes vainot ārstu, kurš lieliski ir apguvis klasiskās medicīnas protokola veida domāšanu un pieeju. Kur katrai diagnozei pretim ir tāds vai šitāds ķīmisks preparāts. Un, no šāda punkta skatoties, ārsts savu darbu dara vismaz labi.

Visticamāk, Uzturzinātne vairumam ārstu nemaz nav mācīta, vai varbūt labākajā gadījumā tās ir bijušas vien pāris virspusējas lekcijas. Viens no konferences lektoriem minēja 50 min garu nodarbību par Uzturu visā viņa ārsta studiju laikā. Un sen aizmirsts ir modernās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, kurš jau pirms vairāk kā 2000 gadiem zināja, ka UZTURS nosaka cilvēka veselību (skaties filmu Food Matters šeit). „Nekaitē” (Do no harm) - Hipokrāta zvērestu pildīt solās ikviens ārsts, pirms uzsākt savu ārsta praksi. Taču Farmācijas industrija gadu desmitiem ir diktējusi savus noteikumus un Hipokrāta zvērestam ārstu mutēs ir vairs tikai tukša skaņa.

Jo visbiežāk vizīte pie ārsta aprobežojas ar diagnozes noteikšanu (ja paveicas) un attiecīgās zāļu receptes izsniegšanu 10 minūtēs un varbūt nosūtījumu uz kādiem laboratoriskiem izmeklējumiem (arī – ja paveicas). Tas nozīmē, ka pacients ir ārstam piesaistīts ilgstoši, jo pēc neilga laika nāks pakaļ nākamajai receptei. Un, dzerot šīs zāles, pavisam drīz ar citām zālēm būs jāārstē pirmo zāļu blakusefekti.

Bet mēs zinām, ka neviena ķīmiska zāle mūsu organismu veselāku nepadara. Tāpēc mūsu tiesības ir balsot ar savām kājām un savu maciņu – atteikties no šāda ārsta, meklēt citu, kamēr atrodi īsto un saproti, ka ārsta pieeja Tavai veselībai sakrīt ar Tavējo – Nekaitēt. Mēs varam atteikties no ģimenes ārsta, kam svarīgāk par visu ir aizpildīta bērna potēšanas pase, bet kam nav laika uz Tavu bērnu pat paskatīties. Tu drīksti meklēt citu ārstu, ja Tavam slimajam bērnam ģimenes ārsts neko vairāk par antibiotikām, klepus sīrupiem un deguna pilieniem ieteikt nespēj. Un pamazām mēs visi kopā varam pa kripatiņai vien drupināt veco medicīnas modeli. Lai dotu vietu jaunai, labākai, uz cilvēka veselību orientētai medicīnai.

Šo medicīnas konferencēs sauc par Bottom-up (no apakšas uz augšu) pieeju, kas pamazām vien mainīs visu medicīnas sistēmu. Un šāda prasīga pacientu attieksme spiedīs ārstus atvērt acis un prātu plašāk, liekot mācīties, lasīt, klausīties jaunākos atklājumus un tendences konferencēs. Bet es baidos, ka ar šī brīža noslodzi vidējais aritmētiskais ārsts nemaz nevar atrast laiku lasīt jaunāko medicīnisko literatūru. Jo, ja ģimenes ārsts lasītu tos daudzos tūkstošus publikāciju beidzamajos gados tieši par zarnu mikrofloras nozīmi, tad tik vieglu roku bērniem antibiotikas vairs neizrakstītu. Jo nupat medicīna nonāk pie pavisam revolucionārām atziņām (tikai pāris tūkstošus gadu vecām) par to, ka teju visu hronisko saslimšanu cēlonis ir nevesels zarnu trakts. „Visas slimības sākas zarnās”, teica Hipokrāts. Un labāk vēlāk, nekā nekad – šo patiesību sāk saprast arī mūsdienu medicīna. Un aizvien vairāk ārstu pamatoti saprot diētas nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā.

Tāpēc katra ārsta ziņā ir atrast veidus, kā nepalikt vecajā - protokola domāšanas modelī un iet līdz laikam. Ārzemēs šādi domājoši ārsti parasti aiziet no veselības aprūpes struktūras, slimnīcām, poliklīnikām, lai uzsāktu savu privātpraksi kā Funkcionālās medicīnas (vai Integratīvās medicīnas) speciālisti. Kur skata visu cilvēku kopumā, nevis vairs tikai kādu atseviķšu ķermeņa daļu vai orgānu. Un vairāki lektori konferencē The Evolution of Medicine Summit 2014 dalījās ar savu pieredzi, kā arī runāja par milzu gandarījumu, kas rodas, redzot, ka viņu praksēs cilvēki paliek veselāki, un vairs neatgriežas atpakaļ uz regulārām vizītēm. Kamēr vecajā modelī nācies nest atbildības smagumu par to, ka cilvēki ilgstoši neatveseļojas, būtībā ierobežojošā medicīniskā skatījuma dēļ.

Savos sapņos es zīmēju nākotnes medicīnas modeli... Lasi raksta otro daļu šeit

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

Materiāls tapis, iedvesmojoties no lekcijām The Evolution of Medicine Summit, Sept. 8-15, 2014