Pētījums par uzturu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Uzturs ar samazinātu ogļhidrātu saturu (SCD/GAPS) autiskā spektra simptomu mazināšanai bērniem - pilotpētījums  

Maģistra darbs

Darba autore Silvija ĀBELE

Darba vadītāja Dr Med Asoc. prof. Laila MEIJA

 Latvijas Universitāte Studiju programma UZTURZINĀTNE

Rīga 2019


AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMU NOVĒRTĒJUMA SKALA (ASD)

ASD (Autism Spectrum Disorder Assessment Scale) anketa pēc to izveidotāju (Grossmann 2019) teiktā, ir eksperimentāla anketa AST diagnostikai. Autori brīdina, ka šis tests ir tikai orientējošs un viens pats nevar būt par pamatu autisma diagnozei, jo vēl nav veikts pietiekami plašs pētījums, lai redzētu, kā šī testa rezultāti korelē ar AST diagnozi lielam cilvēku skaitam. Diagnostikas nolūkos ASD vērtējums skatāms kopā ar DSM-V definētajām autisma pazīmēm (problēmas integrēties sabiedrībā, komunikatīvie traucējumi, ierobežota un atkārtota uzvedība), sadarbībā ar ārstu vai citu ekspertu autisma jomā.

ASD testā vecāki vērtēja bērna simptomus šādās kategorijās:

  • Sociālā interakcija, problēmas integrēties sabiedrībā
  • Runas un valodas aizture
  • Ierobežota un atkārtota uzvedība
  • Uzvedības grūtības

Līdzīgi kā ATEC anketā, arī šeit augstāks punktu skaits nozīmē vairāk izteiktus autiskā spektra traucējumus attiecīgajās simptomu kategorijās un kopumā. Uzlabojuma gadījumā tiek sagaidīta ASD punktu samazināšanās.

ASD testa rezultātu orientējošs novērtējums punktos dots zemāk:

  • 0 - 49 punkti           nav AST
  • 50 -100 punkti        viegli izteikti AST
  • 100 -150 punkti      vidēji izteikti AST
  • > 150 punktu          smagi izteikti AST

ASD anketu vecāki aizpildīja pētījuma sākumā (janvāris) un beigās (marts).

ASD anketu vecāki aizpildīja latviešu valodā, pēc tam pētījuma autore šos datus ievadīja ASD anketā angļu valodā interneta vietnē www.childbrain.com/pddassess.html, kur sistēma pēc testa aizpildīšanas aprēķināja ASD punktu skaitu.

Autiskā spektra traucējumu novērtējums ar ASD anketas palīdzību pētījuma ietvaros uzrādīja -25 % samazinājumu Intervences grupā.

Arī šīs anketas dati skaidri parāda, ka Intervences grupā bijuši bērni ar izteiktākiem AST, kas datu apkopojumā uzrādās kā lielāka ASD vidējā vērtība pētījuma sākumā.

Būtisks pozitīvs rezultāts - pētījuma laikā Intervences grupai izdevies samazināt ASD punktu skaitu par -25 %, kamēr Kontroles grupai – tikai par -1 %. Intervences grupai atšķirība, salīdzinot pētījuma sākuma (janvāris) un baigu datus (marts), ir statistiski nozīmīga (p 0,01). Šādas izmaiņas nebūtu iespējamas, ja ar uzturu un vitamīniem bērniem nerisinātu pamatproblēmu – gremošanas trakta simptomus.

Interesanti, ka ASD izmaiņas (-25 %) tuvu sakrīt ar ATEC uzlabojumu (-23 %).


ASD / Autisma izpausmju stāsts īsumā:

  • autisma simptomi pētījuma ietvaros bērniem Intervences grupā samazinājās par -25 %.


Atsauces: