Lai šie materiāli liek mums visiem domāt, ko mēs katrs varam darīt ikdienā, lai mazinātu toksīnu daudzumu savā, savu bērnu un savu zvēriņu organismā, kā arī apkārtējā vidē. Ko varam darīt, lai sev nekaitētu, bet ar atbildīgām izvēlēm paliktu aizvien veselāki.

Arī šajā lapā paralēli šai galvenajai sadaļai, kur tēmas tikai ieskicēju, lēnām sākšu veidot bloga ierakstus, kad par attiecīgo tēmu sakrāsies rakstam pietiekams materiāls.

Vai Tu jau izmeti savu Mikroviļņu krāsniņu?  21. dec. 2014

• Kāpēc mikroviļņu krāsns ir slikta?
  
• 
  

Pesticīdi un Herbicīdi

Lasi www.ewg.org materiālu Dirty Dozen and Clean Fifteen - par augļiem un dārzeņiem, kas piesārņoti ar pesticīdiem un herbicīdiem, ko noteikti nevajag ēst. Turpat atradīsi arī veselīgos un vēl relatīvi tīros dārzeņus un augļus.

Toksīni

Lasi lielisko mājas lapu www.ireadlabelsforyou.com un samazini toksīnu daudzumu savā organismā un savā dzīvē

200 ķīmisku savienojumu jaundzimušo organismā

Skaties video Tyrone Hayes + Penelope Jagessar Chaffer: The toxic baby?

Ģenētiski Modificētā Pārtika

Par Ģenētiski Modificēto Pārtiku jeb GMO lasi sadaļā UZTURS / Ko iesaku neēst

Zāles - visu mūžu?

Lasi Dr Mercola rakstu par 6 zālēm, ko farmācijas industrija mums novēl lietot visu mūžu. Raksts te

Plastmasa

• Kas jāzina par plastmasu, lai justos drošāk
  
• Vai zināji, ka plastmasas objektu daudzums pasaules okeānā ir 6x lielāks nekā okeāna iemītnieku? Ne Zeme, ne Okeāns plastmasu sagremot nespēj. Tā nonāk mūsu organismā, radot slimības un novirzes no veselības. Padomā, kuras ir tās situācijas, kad vari atteikties no vienreiz lietojamajiem plastmasas maisiņiem vai citiem it kā tik ērtajiem plastmasas niekiem vienreizējai lietošanai. Zini, ka tie nekur nepazūd, pat ja būsi tos izmetis un tie nebūs acu priekšā. Zeme un Okeāns visu atceras. Bet mēs pēc tam maksājam ar savu veselību.
  

• Francijā, lai mazinātu kopējo piesārņojumu, 2016. gada septembrī aizliedz plastmasas traukus
  

Endocrine disruptors - kas tie tādi?

Tās ir vielas, kas spēj ietekmēt cilvēka hormonu darbību organismā. Kur tos varam atrast - tie ir ķīmiskie savienojumi gan plastmasas pudelēs, traukos, mantiņās (BPA, ftalāti uc), gan pesticīdos, gan sudraba plombēs (dzīvsudrabs), gan lietoti mēbelēs (aizsardzībai pret vieglu uzliesmošanu), arī pārtikā (dioksīni, hormoni, uc), utt... Tie ir visur mums apkārt, un var nopietni izjaukt hormonālo līdzsvaru organismā. Sekas - agrīna pubertāte meitenēm, krūšu attīstīšanās puikām, spermas kvalitātes pasliktināšanās vīriešiem, menstruālā cikla traucējumi un neauglība sievietēm, arī nespēja iznēsāt bērniņu, - tātad reproduktīvās veselības pasliktināšanās gan vīriešiem, gan sievietēm. 

• http://www.ewg.org/research/dirty-dozen-list-endocrine-disruptors
  
• Te vari saglabāt hormonus 12 disregulējošo vielu sarakstu savā datorā
• http://articles.mercola.com/sites/articles/archive/2013/11/13/worst-endocrine-disruptors.aspx
  
• http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3065309/
  
• http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23367522
  
• http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24830592
  

Kur paliek medikamenti un kontracepcijas tabletes pēc tam, kad tos izdzeram?

Ja vēl Endocrine disruptors (sk augstāk) jeb hormonu darbību disregulējošo savienojumu ietekmei uz veselību pieskaitām zāles, hormonus saturošos medikamentus un kontracepcijas tabletes, ko lietojam, un, piedošanu, izčurājam tualetē, un saprotam, ka pat notekūdeņu attīrīšana nevar garantēt, ka sintētisko hormonu un medikamentu metabolītu attīrītajā ūdenī vairs pilnīgi noteikti nebūs, tad varam apjaust cēloņus daudzām veselības problēmām, pirms kārtējo reizi steidzam vainot gēnus.

Sauļošanās krēmi - palīdz vai kaitē?

Turpmāk vēl