Fermentējam dārzeņus
Te bloga formātā pārpublicēju iepriekš - 2014. gada 28. novembrī - publicēto rakstu
28.11.2014. Te ir manas pirmās burciņas ar fermentēšanai sagatavotiem dārzeņiem. Kā to daru un kā man izdosies, pastāstīšu arī Tev. Un īstenībā tas ir ļoti vienkārši un prasa vēl mazāk darbu kā kāposti. Es burkas nesterilizēju. Sagriežu dārzeņus, kādi patīk, kādi ir mājās vai pagrabā. Var fermentēt jebkuru dārzeni. Kad tie sakārtoti burciņās (jo vairāk krāsu, jo priecīgāk), tos pārlej ar sālsūdeni. Ko gatavo šādi - uz katriem 500 mL ūdens pievieno 10 g (apmēram 2 tējkarotes) sāls (vislabāk Jūras sāls vai Himalaju sāls), ūdeni aizvāra un atdzesē. Tad sālsūdeni pārlej dārzeņiem tā, lai dārzeņi pilnībā nosegti. Virsū liek mazāku burciņu ar ūdeni, vēl piespiež labi dārzeņus burkā, lai fermentācijas process notiktu bez gaisa (anaerobi). Un viss - atstāj burkas šādi, nenoslēgtas un ļauj tagad laiku labajām baktērijām augt un vairoties. Neliec burciņas tiešos saules staros. Bet kur tad mums tā saule ziemā:) Pēc vairākām dienām ūdens burkās sāks duļķoties un radīsies arī gāzes burbulīši - tā būs zīme, ka fermentācija process notiek. Šodien pagaršoju savu 4 dienas rūgušo papriku, ir laba un skābeni smeķīga, bet vēl diezgan cieta. Domāju, ka tālākais atkarīgs no katra gaumes un garšas kārpiņu īpatnībām. Pēc 4-6 dienām istabas temperatūrā jebkurā brīdī burciņas drīkst pārceļot uz ledusskapi, tas apturēs rūgšanas procesu. Un ledusskapī ar vāciņu ciet, veselīgais produkts var glabāties ilgi. Cik ir minimālais dienu skaits fermentēšanai, ziņošu, kad savos eksperimentos būšu to noskaidrojusi. Lai labi garšo un veselība vairojas!
1.12.2014. Nu, lūk, un pēc nedēļas ilgas dārzeņu fermentēšanas ziņoju, kā solīju. Savu pirmo burku (lielāko) ieliku ledusskapī pēc 5 fermentēšanas dienām, mazāko likšu ledusskapī šodien (pēc 7 dienām), ja vien tā līdz vakaram neiztukšosies:) Īpašu atšķirību garšas ziņā neredzu, 5 vai 7 dienas. Šodienas mazā burciņa īpaši pievelk - kad pagaršoju gan burkānu, gan kāli, gan puķu kāpostu, tā vien prasās pēc Vēl. Jāatzīst, ka dārzeņus pēc to pierastās garšas vairs atšķirt nevar, tikai pēc krāsas un, vēl vairāk, pēc konsistences jebšu cietuma. Tie visi garšo vienādi - kā labi ieskābuši gurķīši. Un kas man patīk, ka dārzeņi joprojām cieti. Ceru, ka arī Tev izdosies un garšos rezultāts.
P.S. Mazākā burciņa ledusskapi nepiedzīvoja, jo nevajadzēja i ne vakaram pienākt, kad viss tika noēsts pa tīro, un pat suliņa izdzerta. Tā garšo kā skābu kāpostu sula, tik skābena un tik dzīva, kas liekas, labās baktērijas var uz zoba sajust (tiešā un pārnestā nozīmē). Mūsmājās šādas brīnum-burciņas noteikti taps vēl.
Iedvesmu un receptes smelies te www.probioticjar.com