Vīrusa vai Panikas pandēmija? Kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu

21. jūlijs, 2020 pl. 21:24, 1 komentārs

Raksts sākotnēji publicēts Maija/Jūnija 2020 žurnālā Ko Ārsti Tev Nestāsta

Kopš 2019. gada beigām pasaule seko līdzi jaunā korona vīrusa jeb SARS-CoV-2 izplatībai, sākotnēji Ķīnā, un tad drīz arī Eiropā un citur pasaulē. Slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss, nodēvēta par COVID-19. Latvija nav izņēmums, un kopš 12. marta arī mēs dzīvojam ārkārtas situācijā, un droši vien nav cilvēka, kas nav pamanījis vīrusa diktētos noteikumus ikdienā.

Neapšaubāmi, COVID-19 pandēmija un ierobežojumi mums katram ir izaicinājums, kas dod iespēju apgūt un paņemt no šīs situācijas sev arī daudz vērtīga. Bet šoreiz ne par pieņemšanu, pilsonisko atbildību, sevis uzturēšanu pie veselā saprāta un rīcībspējas, it kā bezlimita brīvo laiku un ko ar to darīt, bet ar reālistisku un nedaudz kritisku skatu padalīšos ar pārdomām par COVID-19 pandēmijas tēmu. Mans šī brīža viedoklis par COVID faktiem un procesiem veidojies, klausoties ekspertus, lasot, domājot, cenšoties to visu izfiltrēt cauri savai pieredzei un zināšanām, bet neskaidrā joprojām ir ļoti daudz.

Vīrusa straujā izplatība daudzās pasaules valstīs izgaismojusi veselības aprūpes sistēmas vājos aspektus. Valstu robežu slēgšana, pulcēšanās aizliegums, pašizolācija un citi preventīvie ierobežojumi, kas ieviesti ar mērķi palēnināt vīrusa izplatības ātrumu, pasaulē un arī mūsu valstī radījuši ekonomisko krīzi, kuras sekas mēs izjutīsim vēl ilgi.

Papildus vīrusa radītajām tiešajām veselības sekām saslimušajiem, vairumam cilvēku globālās COVID-19 pandēmijas laikā vērojams psiholoģiskais stress, dzīvojot bailēs no saslimšanas, līdzcilvēkus uztverot kā potenciālos infekcijas avotus, kā arī jau izjūtot savas finansiālās situācijas pasliktināšanos – tas viss nebūt neveicina cilvēku veselību un noturību pret jauno vīrusu. Cik daudz cilvēku ar hroniskām vai akūtām saslimšanām šobrīd nevar saņemt laicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, jo nav prioritāri slimi ar COVID-19? Nebūs iespējams izmērīt, vai neārstētām hroniskām slimībām, cilvēku izmisuma līmenim darba un finanšu situācijas dēļ, depresijai, attiecību krīzēm, pašnāvībām ir vai būs kāda saistība ar COVID-19 pandēmiju.

Sekojot līdzi COVID-19 stāstam, man jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Vai ārkārtas stāvoklis Latvijā bija nepieciešams? Cik ilgi tas mūs vēl ierobežos? Vai pašizolācija ir labākais un gudrākais veids, kā mazināt vīrusa izplatību, ja pieņem, ka vairumam cilvēku agrāk vai vēlāk ar COVID-19 būs jāizslimo, lai veidotos kopējā sabiedrības noturība jeb kolektīvā imunitāte pret šo jauno slimību (ja tāda vispār iespējama)? Tepat Eiropā ir citas valstis, kā Zviedrija, kas izvēlas citādu pieeju. Vai statistika par saslimšanu ar COVID-19 ir ticama? Kāpēc tiek cenzēti informācijas avoti, kas pauž citādu viedokli (no oficiālā atšķirīgu) un redzējumu saistībā ar COVID-19? Kāpēc tieši šobrīd agresīvi tiek noliegti dabiskie līdzekļi imunitātes stiprināšanai, neskatoties uz to, ka joprojām nav medikamentu COVID-19 ārstēšanai? Vai tiešām visu atrisinās vakcīna, kas vēl tikai top? Vai vakcīna garantēs, ka ar COVID-19 nesaslimsim? Ar dažām manu pārdomu tēmām padalos šajā rakstā.

Klusā gripas epidēmija COVID-19 pandēmijas ēnā

Infekcijas slimības epidēmiju kā spēkā esošu pasludina, ja saslimstība ar šo slimību pārsniedz 100 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotāju. Gripas epidēmija, ar ko mūs Latvijā traki biedē citus gadus, šoreiz modernā vīrusa ēnā palikusi pavisam neievērota.

Raksta gatavošanas brīdī jaunākajā Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Epidemioloģijas biļetenā Nr. 18 (1677) “Gripa un citas elpceļu infekcijas 2019. – 2020. gada sezonā, 17. aprīlis 2020” lasām: 2020. gada nogalē gripas “vidējā intensitāte Latvijā sasniedza 108,6 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem un 11. decembrī SPKC bija paziņojis par epidēmijas sākumu”.[1] Turpat tālāk lasām: “Maksimālā gripas intensitāte tika reģistrēta 2019. gada 51. nedēļā – 310,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem”.

Jaunākie iedzīvotāju skaita dati rāda, ka 2020. gada 1. martā Latvijā bija 1 miljons 905 800 iedzīvotāju.[2] Ņemot vērā grafisko informāciju SPKC Epidemioloģijas biļetena Nr. 18 (1677) 2. lappusē un rēķinot uz kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu (2020. gada 1. martā), ar gripu tās epidēmijas laikā šajā sezonā slimoja no 19 līdz 5918 cilvēku nedēļā. Ja parēķina, ka gripas epidēmija ilga apmēram 14 nedēļas, tad kopējais gripas slimnieku skaits šajā periodā bija 28840.

Ja ņem vērā visas SPKC Epidemioloģijas biļetenā norādītās gripas uzskaites nedēļas (26 nedēļas), tad kopējais ar gripu saslimušo skaits 2019-2020. gada gripas sezonā bija 31206. Tātad apmēram 30 tūkstoši ar gripu saslimušo, kas tikuši reģistrēti 55 ģimenes ārstu praksēs un 11 stacionāros Latvijā. Jādomā, patiesais ar gripu saslimušo skaits šajā sezonā bijis vēl lielāks, jo ne visi cilvēki gripas situācijā meklē mediķu atbalstu, kā arī SPKC biļetenā nebūt nav iekļauti dati par visiem ģimenes ārstiem vai stacionāriem Latvijā. Turpat SPKC Epidemioloģijas biļetenā Nr. 18 (1677) lasām, ka no gripas komplikācijām šajā gripas sezonā miruši 23 cilvēki.

Salīdzinājumā ar citiem gadiem, šoreiz visi šie gripas saslimstības dati palikuši klusi un diži neievēroti. 2020. gada 19. martā tikpat klusu tika paziņots par gripas epidēmijas beigām.

Tikmēr 2020. gada 3. martā apstiprināts pirmais COVID-19 gadījums Latvijā.[3] 2020. gada 12. martā, kad Latvijas valdība pieņēma lēmumu par ārkārtas situācijas noteikšanu valstī[4], Latvijā ar jauno korona vīrusu COVID-19 bija saslimuši tikai 16 cilvēki.[5] Vai šāds saslimušo skaits ir pietiekams, lai valstī izsludinātu, ārkārtas stāvokli, slēgtu robežas, skolas, bērnudārzus, augstskolas, noteiktu pulcēšanās ierobežojumus un citus pasākumus?

Globālās pandēmijas situācijā, Latvijā ne 2020. gada 12. martā, ne šobrīd (21.04.2020) vēl neesam sasnieguši tik daudz saslimušo, lai valstī izsludinātu COVID-19 epidēmiju (vairāk nekā 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju). Un, jācer, ka arī nesasniegsim. Raksta gatavošanas brīdī (21.04.2020) Latvijā ar jauno Korona vīrusu SARS-CoV-2 saslimuši 748 cilvēki, no kuriem 5 miruši.[6]

Nevar noliegt, ka, iespējams, tieši ārkārtas stāvokļa noteikšana valstī un visi piesardzības pasākumi palīdzējuši mazināt gan gripas izplatību tās sezonas beigās, gan arī COVID-19 izplatības strauju pieaugumu. Tomēr, ja skatāmies tikai uz skaitļiem, rodas daudz jautājumu un pārdomu.

Gripas epidēmija un 30 tūkstoši ar gripu saslimušo cilvēku ne šajā vīrusu sezonā, ne agrāk nav bijis pietiekams iemesls, lai Latvijā ieviestu ārkārtas situāciju ar visām tās graujošajām sekām. Nezinu epidemioloģijas noteikumus mūsu valstī, bet no COVID-19 stāsta saprotu, ka pandēmija (globāla epidēmija) ir izņēmuma situācija, un ka Latvijas valdība tāpēc var pieņemt katru iedzīvotāju ierobežojošus lēmumus, pat ja līdz COVID-19 epidēmijai mūsu valstī vēl ļoti tālu.

COVID-19 noteikšanai izmantotā testa ierobežojumi

SARS-CoV-2 jeb COVID-19 vīrusa noteikšanai pasaulē un Latvijā izmanto kvalitatīvu reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas testu (RT-PCR), kura būtība ir izdalīto vīrusa ribonukleīnskābju (RNS) izvēlētu noteiktu fragmentu jeb nukleotīdu sekvenču pavairošana un identificēšana.

Testa anotāciju var atrast FDA (Food and Drug Administration, US) jeb ASV Pārtikas un Zāļu aģentūras mājas lapā atrodamajā COVID-19 testa lietošanas instrukcijā “CDC 2019-Novel Coronavirus (2019-nCoV) Real-Time RT-PCR Diagnostic Panel”.[7]

Testa anotācijā cita starpā melns uz balta lasām (mans brīvs tulkojums):

Vīrusa RNS noteikšana ar šo testu nepierāda infekciozā 2019-nCoV vīrusa klātbūtni, kā arī neapstiprina, ka šis vīruss ir klīnisko simptomu cēlonis
Šis tests nav paredzēts 2019-nCoV vīrusa infekcijas monitorēšanai (novērošanai) vai ārstēšanai
Šis tests neizslēdz slimības, kuru avots ir citi bakteriāli vai virāli patogēni.

No šī saprotam, ka COVID-19 noteikšanai izmantotais tests var būt pozitīvs arī citu bakteriālu vai vīrusu infekciju gadījumā.

Arī citā FDA oficiālajā dokumentā [8] par testa lietošanu minēts, ka pozitīvs tests nebūt neizslēdz citas bakteriālas vai vīrusu infekcijas klātbūtni. Ar testa palīdzību konstatētais vīruss var nebūt simptomu un slimības izraisītājs.

Šajos dokumentos apgalvots, ka pozitīvs tests nedrīkst būt izmantots kā vienīgais pierādījums COVID-19 diagnozei un ārstēšanai. Kopējai situācijas izpratnei jāizmanto arī citas metodes.

Vai tādā gadījumā pozitīvo COVID-19 testu statistikas interpretācija ir korekta?

Jautājums, kā COVID-19 tests var būt pozitīvs cilvēkam, kam ir citu elpceļu saslimšanu simptomi vai simptomu vispār nav, un ko tādā gadījumā nosaka RT-PCR tests, paliek atvērts. Viena no teorijām ir šūnu eksosomu līdzība ar SARS-CoV-2 vīrusu [9], bet šī tēma lai paliek citai reizei. (Eksosomas ir nanometros mērāmi mazi pūslīši, ko organisma šķidrumos izdala šūnas, tādā veidā komunicējot ar citām šūnām, organisma sistēmām, audiem, orgāniem. Eksosomas satur olbaltumvielas, taukus, šūnu vielmaiņas produktus un, kas svarīgi, - arī RNS.)

Publikācijā “A novel coronavirus from patients with pneumonia” [10], kas publicēta žurnālā “The New England Journal of Medicine” lasām, ka Ķīnā pētot ar SARS-CoV-2 vīrusu pirmo saslimušo cilvēku elpceļu paraugus, viņu bronhu alveolārā šķidruma paraugi netika attīrīti un vīruss netika izolēts. Tādējādi ar RT-PCR testu atrastā RNS nukleotīdu secība, iespējams, varētu nepiederēt COVID-19 izraisošajam vīrusam.

Lai šobrīd lietoto RT-PCR testu varētu droši asociēt ar SARS-CoV-2 vīrusu, tas, kā virusoloģijā un mikrobioloģijā parasti pieņemts saskaņā ar Koha postulātiem, vispirms būtu jāizolē un jāattīra [11], lai būtu pārliecība, ka noteiktā nukleotīdu secība atbilst vīrusa RNS.[12] Pagaidām šim RT-PCR testam nav zelta standarta, ar ko to salīdzināt, tāpēc nav iespējams pārliecināties, cik objektīvi ir testu rezultāti un līdz ar to arī statistikas dati.

Atgādināšu, ka COVID-19 noteikšanai lietotā testa RT-PCR anotācijā minēts, ka šis tests nepierāda COVID-19 vīrusu, bet nosaka RNS sekvenci jeb nukleotīdu secību. Pagaidām izskatās, ka korona vīrusa statistika un attiecīgi globālā baiļu pandēmija balstīta uz testa rezultātiem, kas nemaz nav paredzēts šī jaunā vīrusa noteikšanai.

Baisā statistika - vai objektīva?

Ar COVID-19 saslimušo statistikai pasaulē vairāk vai mazāk seko ikviens cilvēks. Raksta gatavošanas brīdī (21.04.2020) dati rāda gandrīz 2.5 miljonus inficēto.[13] Tomēr vairāki aspekti liek aizdomāties par ziņotajiem skaitļiem.

Jau minēju COVID-19 vīrusa noteikšanai izmantotā testa ierobežojumus, kas, iespējams, dod viltus pozitīvus testus gadījumos, kad simptomu cēlonis ir cits slimības izraisītājs vai cilvēkam vispār nav saslimšanas simptomu. COVID-19 simptomi – neliela temperatūra un sauss klepus – nav visai raksturīgi, jo šādi paši simptomi var būt arī bronhīta gadījumā vai citu elpceļu saslimšanu gadījumā. Pilnīgi iespējams, ka COVID ēnā daudzi cilvēki izslimo gripu vai citu elpceļu infekciju, bet ar pozitīvu testa rezultātu arī šie cilvēki tiek pieskaitīti ar korona vīrusu saslimušo skaitam.

Pētījums Ķīnā parādīja, ka kļūdaini pozitīvi varētu būt 50-80 % veikto testu, uzrādot SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni cilvēkiem, kas ar to nav inficējušies un kuriem nav simptomu.[14] Šī publikācija ir atsaukta un tās pilnais teksts šobrīd vairs neesot pieejams internetā, bet komentārā žurnāla redaktors min formālo atsaukuma iemeslu - pētījuma rezultāti balstīti statistikas modeļa aprēķinos nevis epidemioloģiskajos datos.

Nākamā problēma – veselības autoritāšu (CDC, FDA, WHO) sniegtās norādes ārstiem attiecībā uz COVID-19 gadījumu fiksēšanu un ziņošanu.

Ir saprotams, ka par katru pozitīvo testu ārstiem ir jāziņo attiecīgās valsts veselības aprūpes autoritātēm. Tomēr uztraucošas ir CDC dokumentā “Vital Statistics Reporting Guidance Report” (No. 3, April 2020) minētās norādes COVID-19 diagnozi piešķirt tikai uz simptomu pamata.[15]

Tajos gadījumos, kad cilvēks no COVID-19 komplikācijām nomiris, bet tests iepriekš nav ticis veikts, gan CDC (Centers for Disease Control and Prevention, ASV), gan Pasaules veselības organizācija (PVO) iesaka ārstiem tikai uz aizdomu un pieņēmumu pamata par nāves iemeslu uzskatīt COVID-19.[16], [17]

Secinājums - ja pirms nāves cilvēkam bijuši COVID-19 līdzīgi simptomi, bet tests nav bijis veikts, tiek uzskatīts par pieņemamu fiksēt, ka šis cilvēks miris no COVID-19. Tātad no COVID-19 mirušo statistikas dati var papildināties tikai uz slimības iespējamības un ārstu pieņēmuma pamata.

Tātad īstenībā nav iespējams zināt, cik no tabulās atainotajiem pozitīvajiem COVID-19 testiem tādi patiesi ir. Ja vien būtu iespējams uzzināt objektīvo ainu, iespējams, mēs ar COVID-19 izplatību pasaulē būtu vien parastas gripas epidēmijas situācijā.

Vēl cita problēma – kā tiek interpretēti statistikas dati dažādās valstīs. Piemēram, Itāliju min kā dramatiskāko piemēru Eiropā COVID-19 izplatības un upuru skaita ziņā. Tomēr medicīniskajā literatūrā atrodama informācija par infekcijas slimību izplatību Itālijā, kas ir bijusi augstākā Eiropā arī pirms COVID-19 ēras un kas netieši raksturo Itālijas veselības aprūpes sistēmas nespēju tikt ar šīm infekcijām galā un kas, iespējams, veido pievienoto fonu arī jaunajam vīrusam.[18] Dažādas infekcijas statistikā nošķirt laikam būtu par daudz prasīts šī brīža panikas apstākļos, un, diemžēl, mediji savu darbu padara lieliski.

Pārlieku liela steiga, izskaidrojot jaunā korona vīrusa izcelsmi, izplatību un slimības gaitu, testa izveidošana, neņemot vērā virusoloģijas pamatlikumus (Koha postulātus), ļauj ārstiem pielietot nepārbaudītas zāles un agresīvas ārstēšanas metodes, visas cerības likt uz vakcīnu kā vienīgo pasaules glābiņu, lai gan jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu.

Vai un kā jebkad būs iespējams izanalizēt, kādā mērā profilaktiski noteiktā ārkārtas situācija mūsu valstī, valdības noteiktā piespiedu izolētība, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un dzīve mediju informatīvā spiediena apstākļos ietekmēs katra cilvēka fizisko un psiholoģisko veselību tagad un ilgtermiņā? Stress saistībā ar darbu un finansēm, spēju vai nespēju ģimenei nodrošināt pamatvajadzības, darbs no mājām, kas apvienojams ar skolēnu mācībām mājas režīmā, uztraukums par veselību un, galu galā, bailes saslimt, ko dominējošā informācija medijos tikai pastiprina, - tas viss ietekmē gan cilvēka psihi un emocijas, gan imunitāti un veselību. Un kurš izvērtēs tieši COVID-19 baiļu pandēmijas ietekmi uz Latvijas cilvēku dzīvi un veselību?

Diemžēl veselībā un medicīnā nav iespējams vienā situācijā izmēģināt 2 scenārijus. Tāpēc nav iespējams uzzināt, kā būtu bijis, ja viena scenārija vai lēmuma vietā būtu rīkojušies pēc cita. Mums atliek dzīvot ar tiem lēmumiem un noteikumiem, kādi šobrīd ir, paļaujoties, ka tas ir labākais scenārijs mums visiem. Tomēr domāt līdzi un uzdot jautājumus būtu vēlams jebkurā gadījumā.

Atsauces

[1] https://spkc.gov.lv/upload/Infekcijas_lim_statistika/Gripas%20bi%C4%BCeteni/2020/eb_gripa_2020_gada_15._nedela.pdf

[2] http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__isterm/IE010m.px/table/tableViewLayout1/

[3] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Kopsavilkums_24h_Covid19_nr2%281%29.pdf

[4] https://likumi.lv/ta/id/313191-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

[5] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/12-marts-kopsavilkums.pdf

[6] https://www.worldometers.info/coronavirus/#countries

[7] https://www.fda.gov/media/134922/download

[8] https://www.fda.gov/media/136151/download

[9] Andrew Kaufman, MD, A Breakdown on Current Testing Procedures, https://www.youtube.com/watch?v=Xr8Dy5mnYx8

[10] N Engl J Med 2020; 382:727-733, February 20, 2020 https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2001017

[11] Dr. Thomas Cowan, Covid-19 fails Koch's postulates, https://www.youtube.com/watch?v=m3LgrcDAlJs