Uzturs maina autisku bērnu uzvedību
Pētījums Latvijas Universitātē par uzturu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
Ar autismu saprot plaši izplatītus smadzeņu attīstības traucējumus cilvēkiem, kam raksturīgas problēmas integrēties sabiedrībā, ir komunikatīvi traucējumi, kā arī ierobežota un atkārtota uzvedība (DSM-V 2013). Autisma cēloņi, visticamāk, ir multifaktoriāli - tā attīstīšanos var veicināt dažādi faktori, kas, summējoties laikā, var izraisīt autismu. Autisma attīstības cēloņi var ietvert arī visai spēcīgu ģenētisko faktoru. Katram cilvēkam autisms individuāli var izpausties ļoti atšķirīgi, tāpēc biežāk runā par autiskā spektra traucējumiem (AST).
Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centra datiem (CDC 2014) Amerikā viens no 59 bērniem ir ar autiskā spektra traucējumiem. Tiek lēsts, ka Latvijā, tāpat kā Eiropā, ar autiskā spektra traucējumiem ir aptuveni katrs simtais bērns.
PAŠI PŪTA, PAŠI DEGA jeb pārdomas par bērnu ēdināšanu Latvijā
Raksts ar nosaukumu "Kafijas automāts skolā? Pārdomas par bērnu ēdināšanu Latvijā" publicēts žurnāla Ko Ārsti Tev Nestāsta 2020. gada janvāra numurā
Janvāris neizbēgami
nāk ar jaunām cerībām, mērķiem, apsolījumiem un plāniem Jaunajam
gadam. Iespējams, citu labo nodomu sarakstā ierindojas arī
apņemšanās vairāk domāt par savu un bērnu veselību, kas cita starpā
ietvertu arī veselīgākas uztura izvēles. Tikai kā saprast, kas tad
ir veselīgs uzturs? Kas ir labākais bērniem un lielajiem? Vai
laikā, kad informācija ir tik viegli pieejama, dažādajos (bieži –
pretējos) viedokļos neesam aizmaldījušies vairāk kā
jebkad?
Tā kā ēdiens ir tas, kas ceļo cauri mūsu organismam (kuņģa un zarnu traktam) un tiešā veidā ietekmē mūsu veselību, ir loģiski skatīties un domāt, ko, kad, kāpēc ēdam. To saprata ASV valdība jau tālajā 1980. gadā, un, labu gribot, valsts līmenī izveidoja pirmās uztura vadlīnijas, kas, citu ieteikumu starpā, bailēs no sirds un asinsvadu slimībām aicināja ēst mazāk taukus, bet vairāk uzturā iekļaut ogļhidrātus. Neskatoties uz interneta neesamību toreiz, šīs vadlīnijas drīz nonāca arī līdz Eiropai un Latvijai, un vairāk kā 30 gadus ir ietekmējušas mūsu ēšanas paradumus. Un diemžēl turpina ietekmēt joprojām.
Pretēji gaidītajam, sekojot šķietami veselīgā uztura vadlīnijām, - ēdot vairāk graudu produktu un liesāku ēdienu - sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. Šodienas realitāte ir, ka mēs kā sabiedrība kopumā esam ļoti slimi, daudzas slimības – vēzis, sirds un asinsvadu slimības, diabēts, autoimūnās saslimšanas - jau ieņēmušas epidēmiskus apmērus. Bez tam slimības paliek aizvien jaunākas – ar slimībām, ar ko kādreiz slimoja vecumā, tagad slimo jauni cilvēki un pat bērni.