Te būs par Dzelzs preparātiem (daudz no manas pieredzes), Goji ogām, Chia sēklām, Chlorella, Spirulina un daudz ko citu.
================================================================================================================
Attēls no www.zinzino.com/site/LV
Šis ir 2014. gada 21. marta raksts - tagad Tavai ērtībai bloga formātā.
Ir klāt pavasaris, ilgi gaidīts, kāri tveram pirmos saules starus un baudām siltākas dienas. Liekas, mūsu pavasarīgā ārējā tēla neiztrūkstošam atribūtam jābūt saulesbrillēm. Pirms domā par to, cik stilīgi izskatīsies ar tumšajām acenēm, izlasi, kāpēc es vēl savām saulesbrillēm ļauju atpūsties un gaidīt karstās dienas pie jūras. Un kāpēc jau vairākus gadus nelietoju saules aizsargkrēmus. Jo no saules nav jāaizsargājas! Lasi tālāk te
Nebrīnies, ka šis ieraksts varbūt runā pretim iepriekšējam. Es katru dienu uzzinu ko jaunu, mācos un vienlaicīgi dalos ar Tevi. Tieši tā, burtiski šais dienās, kad pati esmu paspējusi nolikties slīpi ar nu jau aizejošo gripu, man lec pretim informācija par D vitamīna nozīmi. Un ka tas ir jālieto pietiekami lielās devās, īpaši ziemā. Kā saka Dr Mercola, D vitamīns var samazināt iespēju saslimt ar gripu par 40%. Kāpēc tad mēs slimojam vairāk tieši ziemā? Tāpēc, ka saules (un līdz ar to D vitamīna) nav pietiekami. Vīrusi nav kā gājputni, kas atlido un aizlido, tie ir mums apkārt (mūsos iekšā?) visu laiku. Tikai mainās mūsu organisma spēja tikt ar tiem galā. Un D vitamīns pietiekamā daudzumā ir viens no nosacījumiem, lai mēs nesaslimtu vai slimotu vieglāk.
Tāpēc - kamēr saules vēl nav pietiekami, gādā, lai visi ģimenē saņemtu D3 vitamīnu.
Atceries, ka rekomendētās devas uz D vitamīna iepakojuma ir tik jau nu drošas, ka Tavs organisms D vitamīnu tik mazā koncentrācijā pat nepamana - 5 mikrogrami atbilstot 100% dienas devai un 200 IU jeb starptautiskajām vienībām.
Mana pieredze rāda, ka D vitamīnu droši var lietot 10x vairāk nekā ieteicamā dienas deva. Šobrīd, kad manā ģimenē ciemojas pēdējais ziemas vīruss, triecam iekšā pat 80-100 mikrogramus D3 vitamīna, no tiem daļa ir zivju eļļā.
Tavu optimālo devu atrodi pats/i, jo tieši Tu zini sava organisma vajadzības vislabāk. Ja šaubies un gribi iet drošāko ceļu, pirms sāc lietot D vitamīnu papildus, vari noteikt analīzes (25-OH)D vitamīnam.
Lai pārliecinātu Tevi, cik droši tas ir - cilvēka ķermeņa pleķītis, kad atklāts saulei, organisms nieka 15 minūtēs spēj saražot 20 000 IU D vitamīna. Rēķini nu, cik mikrogramiem tas atbilst:) Un cik, kad saulē esam pilnā vasaras pludmales ekipējumā?
Dr Mercola arī brīdina mūs, ka D vitamīns var pasargāt no diabēta un vecuma plānprātības.
Kad papildināšu informāciju, arī šis ieraksts pārvietosies uz bloga formātu. Līdz tam - lai Tev gana saules un veselības!
Lielisks raksts www.la.lv
Tikai griežas man ausīs tas Superfūds... Vai tiešām mūsu valoda tik nabadzīga, ka nevaram piedāvāt šī termina latvisku versiju? Es līdz šim šur tur lietoju Brīnumprodukti. Brīnumaugi skan vēl labāk. Ko ieteiktu Tu?
Rakstā lasi profesionālu, zinātnisku salīdzinājumu tālās zemēs augušiem Brīnumaugiem un mūsu pašu dārzos, mežos atrodamo bagātību:
“Kāpēc vajag to maku, ja gadsimtiem esam pārtikuši no rutkiem, redīsiem, kāpostiem, kāļiem. Labi ir arī brokoļi un kolrābji. Tā ir liela dažādība, bet makas sakne – tikai viena,” saka Vija Eniņa.
Kāpēc mums liekas, ka citur zāle zaļāka un tālās zemēs augošie augi noteikti labāki par mūsējiem? Kā mūsu senči tad izdzīvoja, nedabūnot neko no eksotiskajiem Brīnumaugiem?
Turpmāk vēl