Neslēp acis saulei (Parunāsim par D vitamīnu) 21.03.2014
Ir klāt pavasaris, ilgi gaidīts, kāri tveram pirmos saules starus un baudām siltākas dienas. Liekas, mūsu pavasarīgā ārējā tēla neiztrūkstošam atribūtam jābūt saulesbrillēm. Pirms domā par to, cik stilīgi izskatīsies ar tumšajām acenēm, izlasi, kāpēc es vēl savām saulesbrillēm ļauju atpūsties un gaidīt karstās dienas pie jūras. Un kāpēc jau vairākus gadus nelietoju saules aizsargkrēmus. Jo no saules nav jāaizsargājas!
Ceru,
ka nojaut, es runāšu par D
vitamīnu un
tā nozīmi mūsu organismā. D
vitamīns mūsu organismā veidojas no holesterīna saules gaismas klātbūtnē.
Rietumu pasaulē ilgus gadus par pareizo pieņemtā zema tauku satura diēta, kā
arī mums iedvestās bailes no saules mums ir radījušas hronisku D vitamīna
trūkumu organismā.
Saules gaisma ir nozīmīgākais vitamīna D avots, jo ar pārtiku mēs nevaram nodrošināt organisma funkcijām pietiekamu D vitamīna daudzumu. Tāpēc sauļošanās ir ne tikai labvēlīga mums, tā ir pat nepieciešama. Ādas vēža rašanos ārsti skaidro ar pārlieku uzturēšanos saulē, tomēr, visticamāk, ādas vēzi (tāpat kā jebkuru vēzi) izraisa bieži līdz nepazīšanai pārstrādā un modificētā pārtika un toksiskais dzīves stils. Mūsu organismā uzkrājas visi trans-tauki no margarīniem, augu eļļām, kā arī toksīni no citiem produktiem un kosmētikas. Te jāmin arī tā saucamie saules aizsargkrēmi, kas var saturēt vielas, kas izraisa ādas vēzi.
Kad laika apstākļi ar sauli nelutina un mums neļauj pašiem organismā saražot pietiekami daudz D vitamīna, ir jārūpējas lai to uzņemtu pietiekami ar pārtiku: mencu aknu eļļu, olām, sviestu, aknām. Visbagātākais D vitamīna avots ir mencu aknu eļļa – tā satur 210 mikrogramus D vitamīna 100 gramos eļļas. 100 grami olu dzeltenumu satur vairs tikai 4.94 mikrogramus D vitamīna, bet sviests – tikai 0.76 mikrogramus. Lai uzņemtu rekomendēto dienas devu 10 mikrogramus D vitamīna, mums būtu jāapēd 200 olu dzeltenumi vai vairāk kā 1 kg sviesta dienā! Un tā ir tikai rekomendētā jeb uzturošā deva, tā parasti jāpalielina, lai sliektos uz optimālu veselību, kā arī hronisku slimību gadījumā (piem., rahīts).
Uzturēšanās laukā saulainā laikā un sauļošanās ir labākais veids, kā organismu apgādāt ar D vitamīnu. Ziemas mēnešos labākais D vitamīna avots ir mencu aknu eļļa. Ne velti zinām, jo tālāk no ekvatora cilvēki dzīvo, jo vairāk viņi lieto mencu un polāro dzīvnieku aknas, īpaši ziemā.
D vitamīna nepietiekamība organismā var izraisīt šādas veselības problēmas:
- Diabēts, jo D vitamīns ir nozīmīgs optimāla cukura līmeņa uzturēšanai asinīs
- Sirds slimības
- Mentālās slimības
- Autoimūnās slimības (reimatoīdais artrīts, zarnu iekaisumu slimības, multiplā skleroze, u.c.)
- Aptaukošanās
- Osteoartrīts
- Rahīts
- Muskuļu vājums un slikta neiromuskulārā koordinācija
- Augsts asinsspiediens
- Vēzis
- Hroniskas sāpes
- Vāja imunitāte un tendence saslimt ar infekcijas slimībām
- Vairogdziedzera slimības (kas var izpausties kā osteoporoze, nierakmeņi, depresija, sāpes, hronisks nogurums, muskuļu vājums un gremošanas sistēmas problēmas)
Diemžēl bez saules gaismas un ar holesterīnu bagātas pārtikas nav citu veidu, kā saglabāt optimālu D vitamīna līmeni organismā. Sintētiskie D vitamīni (parasti D2 jeb ergokalciferola vai D3 jeb kolekalciferola formā) nespēj aizvietot dabiskas izcelsmes D vitamīnu. Sintētiskais D vitamīns tik labi nepilda savas funkcijas organismā, tas tik labi neuzsūcas, kā arī to ir viegli pārdozēt. Turpretim ir neiespējami pārdozēt dabisko D vitamīnu, sauļojoties vai lietojot mencu aknu eļļu, jo organisms zin, kā noregulēt optimālu D vitamīna daudzumu un ko darīt ar pārpalikumu.
D vitamīns strādā komandā kopā ar A vitamīnu. Katrs no tiem nespēj darboties optimāli, ja otrs vitamīns pietrūkst vai ir tā pārpalikums organismā. Lietojot mencu aknu eļļu, mēs vienlaikus uzņemam abus vitamīnus – D vitamīnu un A vitamīnu. Mencu aknu eļļā bez šiem abiem organismam tik svarīgajiem vitamīniem vēl ir omega-3 nepiesātinātās taukskābes (DHA, EPA), E vitamīns un holesterīns.
Mencu aknu eļļā esošie vitamīni un omega taukskābes mums nepieciešami daudzu organismam būtisku funkciju nodrošināšanai (te minu tikai dažas):
- omega taukskābes EPA un DHA - optimālai sirds, asinsvadu un smadzeņu darbībai
- D vitamīns - kalcija absorbcijai un līdz ar to stipriem kauliem, optimālai vairogdziedzera darbībai
- A vitamīns - spēcīgai imunitātei un labai redzei
- E vitamīns - šūnu aizsardzībai (dabiskais antioksidants)
Cik daudz mencu aknu eļļas mums nepieciešams lietot ikdienā?
- Vispirms ir jālūko pēc labas kvalitātes mencu aknu eļļas, kuru sastāvā ir dabiskie A un D vitamīni
- Tas nozīmē, ka uz etiķetes nevarētu būt norādīti precīzi abu vitamīnu daudzumi, jo tie var būt zināmi tikai sintētisku piedevu gadījumā. Dabiskajās eļļās ir grūti noteikt precīzu A un D vitamīna daudzumu, jo dabiski fermentētā eļļā tas mainās, kā arī šie vitamīni pastāv dažādās formās
- Vislabākā būtu eļļa, kas iegūta fermentācijas procesā, bet šādu ražotāju pasaulē nav daudz
- Sintētiskie A un D vitamīni nav ieteicami
Ja pieejama nevis fermentācijas procesā iegūtā eļļa, bet parastā mencu aknu eļļa ar pievienotiem dabiskiem A un D vitamīniem, tad deva ir šāda:
- pieaugušajiem – 1 tējkarote dienā
- bērniem – pustējkarote dienā
- zīdaiņiem – 1 trešdaļa tējkarotes (mazuļiem to var ierīvēt ādā)
- grūtnieces un māmiņas, kas zīda mazuli – 1.5-2 tējkarotes dienā
Ja pieejama fermentētā mencu aknu eļļa, tad augstākminētās devas jāsamazina uz pusi.
Tomēr atceries, ka mencu aknu eļļas lietošana uzturā var novērst tikai D vitamīna nepietiekamības aisberga redzamo daļu. Lielāka uzmanība jāvērš uz diētu kopumā, kā arī katru dienu jāatceras par uzturēšanos laukā un saulē, kas ir galvenie D vitamīna piegādātāji Tavam organismam.
Rakstā
izmantotā literatūra: Dr
Natasha Campbell-McBride, Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for
Autism, ADD/ADHD, Dyslexia, Dyspraxia, Depression, Schizophrenia, 2010
P.S. Sauli mums vajag ne tikai D vitamīna veidošanai organismā, tā var palīdzēt arī depresijas gadījumā. Saules stariem nonākot uz acs ābola aizmugurējās sienas, tie labvēlīgi iedarbojas uz smadzenēm, veicinot serotonīna veidošanos smadzenēs. Serotonīns ir dabiskais antidepresants jeb neiromediators, kas mums palīdz justies labi. Tāpēc, jo depresīvāks Tev noskaņojums, jo vairāk Tev jārūpējas, lai arī acīm tiek saule. 15 minūtes dienā būtu minimums saules gaismas Tavām acīm. Un Tev nebūt nav tieši jāskatās saulē (to noteikti neieteiks acu ārsti), tomēr atceries, ka aiz tumšajiem saulesbriļļu stikliem saules stari Tavas acis aizsniegt nevar.
Tāpēc neslēp acis saulei aiz melnām saulesbrillēm:)
D3 vitamīns - viens no stūrakmeņiem labai veselībai 12.03.2015
Nebrīnies, ka šis ieraksts varbūt runā pretim iepriekšējam. Es katru dienu uzzinu ko jaunu, mācos un vienlaicīgi dalos ar Tevi. Tieši tā, burtiski šais dienās, kad pati esmu paspējusi nolikties slīpi ar nu jau aizejošo gripu, man lec pretim informācija par D vitamīna nozīmi. Un ka tas ir jālieto pietiekami lielās devās, īpaši ziemā. Kā saka Dr Mercola, D vitamīns var samazināt iespēju saslimt ar gripu par 40%. Kāpēc tad mēs slimojam vairāk tieši ziemā? Tāpēc, ka saules (un līdz ar to D vitamīna) nav pietiekami. Vīrusi nav kā gājputni, kas atlido un aizlido, tie ir mums apkārt (mūsos iekšā?) visu laiku. Tikai mainās mūsu organisma spēja tikt ar tiem galā. Un D vitamīns pietiekamā daudzumā ir viens no nosacījumiem, lai mēs nesaslimtu vai slimotu vieglāk.
Tāpēc - kamēr saules vēl nav pietiekami, gādā, lai visi ģimenē saņemtu D3 vitamīnu.
Atceries, ka rekomendētās devas uz D vitamīna iepakojuma ir tik jau nu drošas, ka Tavs organisms D vitamīnu tik mazā koncentrācijā pat nepamana - 5 mikrogrami atbilstot 100% dienas devai un 200 IU jeb starptautiskajām vienībām.
Mana pieredze rāda, ka D vitamīnu droši var lietot 10x vairāk nekā ieteicamā dienas deva. Šobrīd, kad manā ģimenē ciemojas pēdējais ziemas vīruss, triecam iekšā pat 80-100 mikrogramus D3 vitamīna, no tiem daļa ir zivju eļļā.
Tavu optimālo devu atrodi pats/i, jo tieši Tu zini sava organisma vajadzības vislabāk. Ja šaubies un gribi iet drošāko ceļu, pirms sāc lietot D vitamīnu papildus, vari noteikt analīzes (25-OH)D vitamīnam.
Lai pārliecinātu Tevi, cik droši tas ir - cilvēka ķermeņa pleķītis, kad atklāts saulei, organisms nieka 15 minūtēs spēj saražot 20 000 IU D vitamīna. Rēķini nu, cik mikrogramiem tas atbilst:) Un cik, kad saulē esam pilnā vasaras pludmales ekipējumā?
Dr Mercola arī brīdina mūs, ka D vitamīns var pasargāt no diabēta un vecuma plānprātības.
Lai Tev gana saules un veselības!
Godži pret dzērveni. Latviskas alternatīvas ārzemju brīnumaugiem 12.03.2015
Lielisks raksts www.la.lv
Tikai griežas man ausīs tas Superfūds... Vai tiešām mūsu valoda tik nabadzīga, ka nevaram piedāvāt šī termina latvisku versiju? Es līdz šim šur tur lietoju Brīnumprodukti. Brīnumaugi skan vēl labāk. Ko ieteiktu Tu?
Rakstā lasi profesionālu, zinātnisku salīdzinājumu tālās zemēs augušiem Brīnumaugiem un mūsu pašu dārzos, mežos atrodamo bagātību:
- Godži pret Dzērveni
- Kvinoja pret Amarantu
- Čia pret Linsēklām
- Noni sula pret pašmāju dārzeņu, augļu, zaļumu sulu
- Maka pret Redīsu, Mārrutku, Rutku
“Kāpēc vajag to maku, ja gadsimtiem esam pārtikuši no rutkiem, redīsiem, kāpostiem, kāļiem. Labi ir arī brokoļi un kolrābji. Tā ir liela dažādība, bet makas sakne – tikai viena,” saka Vija Eniņa.
Kāpēc mums liekas, ka citur zāle zaļāka un tālās zemēs augošie augi noteikti labāki par mūsējiem? Kā mūsu senči tad izdzīvoja, nedabūnot neko no eksotiskajiem Brīnumaugiem?
Šī www.curantur.lv sadaļa (informācija, saites) beidzamo reizi pārskatīta 2021. gada 16. novembrī