Depresijas iemesli. 1. Nevesela zarnu mikroflora

Lasi iepriekšējos rakstus te

Aptumsums. Depresija
Depresija nav slimība. Depresija ir emocija
Antidepresanti. Kailā patiesība

Pēc visai dramatiska tēmas aizsākuma 3 iepriekšējos rakstos beidzot ķeros Depresijai pie ragiem. Pretēji tendencei - problēmu novelt uz smadzeņu neiromediatoru neoptimālu darbību un ieteikt antidepresantus tās labošanai - es meklēšu problēmas (depresijas) pamatcēloni. Un līdz ar to – arī atbildes, ko darīt. Tātad mans piedāvājums ir nevis aizmālēt īsto iemeslu ar zīmogu Depresija un piedevām maskēt to no virspuses ar psihotropajām zālēm, bet rakt dziļāk un saprast, kāpēc manā un varbūt Tavā dzīvē depresija ir visai biežs viesis. Un ko īstenībā tā mums grib pateikt.

Šoreiz vēlos Tev parādīt vismaz 5 iespējamos iemeslus depresijai, no kuriem pirmos 3 jau esmu apdomājusi, šo to izmēģinājusi, un par katru no tiem varu kaut ko pateikt no savas pieredzes. Kamēr atlikušos 2 aspektus vēl pētīšu, lasīšu, domāšu un ziņošu par secinājumiem vēlāk. Bet vēlos, lai saproti, ka šie manis 5 minētie iemesli nebūt nav izsmeļošais saraksts. Bet ļoti ceru, ka jau šis nelielais uzskaitījums piedāvās Tev aizdomāties, kas īstenībā organismā nav kārtībā, un tāpēc, iespējams, rada depresijas izpausmes.

Lasīt tālāk »

Antidepresanti. Kailā patiesība

Par manu personisko depresijas pieredzi lasi te

Lasi iepriekšējā rakstā, kā darbojas antidepresanti

Ievadam te ielieku pāris domas, ar ko nobeidzu iepriekšējo rakstu. Jā, dažreiz vājuma brīžos, kad pagurstu no visa mēģināšanas, man sagribas, lai patiesi manā depresijā es varētu vainot kādu slimību. Tas būtu daudz vienkāršāk. Tad man gandrīz būtu attaisnojums un tiesības TĀ sajusties. Un man nekas pašai nebūtu jādara, atliktu vien iedzert tableti un cerēt, ka tā visu sakārtos manā galvā un dvēselē.

Un ja slimību - depresijas cēloni - nevaram atrast, tad nosauksim pašu depresiju par slimību. Un, diemžēl, vairums rakstu presē un vairums ārstu tieši uz to mudina. Un iesaka antidepresantus kā vienīgo risinājumu dvēseles sāpēm. Un cilvēki jau tā steidzīgajā ikdienā izvēlas ceļu, kur pašam nav nekas jādara. Jo tablete, izmainot bioķīmiju cilvēku smadzenēs, taču sola laimi mūžīgu. 

Par laimi vai nelaimi, bet tas priecīgākas dzīves apsolījums nav tik viennozīmīgs. Lasi tālāk un uzzini par antidepresantu ēnas pusēm un farmācijas industrijas aizkulisēm.

Lasīt tālāk »

Depresija nav slimība. Depresija ir emocija

Lasi iepriekšējo rakstu šeit

Iepriekšējā rakstā uzticēju Tev savas sajūtas  un domas melnajos depresijas brīžos. Tagad ceru, ka notici man. Un saproti, kāpēc es par šo ņemos un pētu, un tagad rakstu Tev. Šoreiz, noliekot emocijas malā, mēģinu lietišķi. Skaidrošu gan to, kas īsti ir depresija no medicīniskā un alternatīvā viedokļa. Kā mums piedāvājas palīdzēt medicīna. Ko darīt varam mēs paši. Kā darbojas antidepresanti, un vai tie ir panaceja dvēseles sāpēm. 

Atgādinu, ka viss zemāk rakstītais ir mans subjektīvais viedoklis, kas radies lasot un klausoties lekcijas, un šo informāciju izfiltrējot caur savas pieredzes prizmu. Raksts nepretendē uz absolūtu patiesību, un pilnīgi noteikti nevar aizstāt Tev medicīnisku konsultāciju vai ieteikumu. Ja izvēlies izmēģināt kādu rakstā atrasto ieteikumu, zini, ka tā ir Tava atbildība. Tomēr ļoti ceru, ka manā viedoklī vismaz ieklausīsies.

Lasīt tālāk »

Aptumsums. Depresija

Šo rakstu domās Tev jau rakstu kopš vasaras, kad sapratu, ka nerakstīt par šo vairs nevaru. 2014. gada jūnija  žurnālā Una izlasīju skaisto un smeldzīgo interviju ar Daci Rukšāni-Ščipčinsku par viņas pieredzi, secinājumiem, atklāsmēm, sadzīvojot ar depresiju. Jau tad paredzēju, ka depresijas stāsti un cilvēku atklāšanās presē un publiskajā telpā sekos kā lavīna. Un tas arī ir piepildījies. Arī tikko žurnālā Ieva 2 turpinājumos (24. sept. un 1. okt. 2014) šķetināta depresijas tēma. Un es nevaru nostāvēt malā. Jo ne visam rakstītajam varu piekrist. Te atradīsi, ka man ir mazliet atšķirīgs viedoklis (arī zināšanās balstīts) no tā, ko izlasi presē.

Lai gan raksts par depresiju manā prātā ir pasen, tieši šīs beidzamās publikācijas mani pamudināja neklusēt un dalīties ar savu stāstu, domām, sajūtām. Un arī parādīt manus meklējumus laukā no depresijas valgiem. Un uzreiz Tev pasaku, ka manas attiecības ar šo uzstājīgi drūmo māsu Depresiju vēl nebūt nav galā. Vai kādreiz būs?

Lasīt tālāk »

Parunāsim par depresiju jeb kāds sakars depresijai, hemoglobīnam un draugiem

Tā. Šodien es dušā stāvot (un kāpēc man vienmēr labās idejas un domas dušā rodas?) izdomāju savas depresijas iemeslu. Jau esmu Tev teikusi, ka visu savu dzīvi mēģinu rast atbildi uz jautājumu – vai mans depresīvais noskaņojums un nespēks ir tāpēc, ka man vienmēr, vienmēr ir bijis stipri pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs, kā arī visi ar to saistītie rādītāji (dzelzs, ferritīns)? Vai ir otrādi – manas emocijas nosaka manus fiziskos asins raksturlielumus, un tie ir zemi tāpēc, ka es ļauju sev justies slikti? Jautājums būtībā ir par vistu un olu.

Kas ir pirmais – objektīvie, fiziskie mana organisma rādītāji, kas man liek justies slikti un bez enerģijas (ļoti bieži depresīvi) vai emocijas, kas nodefinē, kāds būs mans hemoglobīns. Protams, ar veselo saprātu domājot, man ir grūti pieņemt šo otro hipotēzi, jo tad jau jāsanāk, ka  visiem laimīgiem cilvēkiem hemoglobīns būs pietiekams, kamēr nelaimīgajiem tas būs pazemināts. Par šo visu man domāt liek manas homeopātes sen atpakaļ izteiktā doma, ka anēmija jeb mazasinība ir nevēlēšanās dzīvot. Vēlāk, jau pati mācoties homeopātiju, es atradu šo domu arī grāmatās. Tāpēc toreiz it kā iedevu attaisnojumu savam hemoglobīnam, jo man it kā bija skaidrojums, un bieži tā arī jutos.

Lai gan, jo vairāk mācījos homeopātiju, jo vairāk sapratu, cik liela nozīme ir tieši emocijām. Re, pat mūsdienu medicīna runā par psihosomatiskajām saslimšanām, kad it kā nekas nekait, bet tomēr nav labi. Te vietā būtu tas pats jautājums – kas ir pirmais? Emocijas, kas ar laiku rada fiziskas, bet neizskaidrojamas vainas, vai vispirms rodas pārmaiņas orgānos, kas savukārt liek justies slikti?

Tā arī es turpat vien esmu, turpinot meklējot atbildi savā dzīvē – kas ir pirmais – fizioloģija vai emocijas? Un es pat nezinu, kāpēc saprast šo man ir tik svarīgi. Varbūt, lai brīžos, kad jūtos slikti, man būtu attaisnojums, ka man ir tiesības tā justies? Tas būtu tik vienkārši - atrast vainīgo.  Savukārt, ja mani tālu zem minimālās robežas esošie asins rādītāji nosaka manu pašsajūtu, tad loģisks solis būtu sākt domāt, kā tos uzlabot – ar piemērotu pārtiku un vitamīniem. Lai justos labāk.

Un te es varētu stāstīt ilgi un dikti par saviem centieniem savu hemoglobīnu un dzelzi asinīs paaugstināt. Kronis visam bija mana steiku diēta pāris nedēļas pirms trešā bērna piedzimšanas, lai varētu realizēt sapni par mājas dzemdībām (Īrijā pazemināta hemoglobīna gadījumā mājas dzemdības netiek atļautas). Fakts, ka puika vesels kā rutks piedzima mājās, apliecina, ka diēta nostrādāja. Atceros arī sevi, ierodamies Rīgas Hematoloģijas centrā, lūdzu, ar veselu kaudzi asins analīžu un stāstu, kad ko esmu lietojusi, lai kopā ar speciālistu saprastu, kas un kā. Domāju, kur tad, ja ne te man var palīdzēt atrast atbildi uz manu mūža jautājumu par hemoglobīna un depresijas saistību.

Detaļas no šiem stāstiem lai paliek sadaļai par Anēmiju kaut kad vēlāk. Pagaidām varu pateikt vien to, ka vairums manu mērķtiecīgo eksperimentu hemoglobīna paaugstināšanas virzienā (pārtika un dzelzs preparāti) ir bijuši neveiksmīgi, nu katrā ziņā, ne ilgtspējīgi. Visu mūžu lietot dzelzs preparātu ripas es neesmu ar mieru, īpaši, ja zinu, ka man tas nepalīdz. Un tagad arī daudz vairāk esmu lasījusi, lai saprastu arī ēnas puses ķīmiskajiem preparātiem un apšaubāmo to lietošanas lietderību.

Tātad, ja dzelzs preparātus es neesmu ar mieru dzert, bet pārtika jūtami manu hemoglobīnu un dzelzs līmeni pacelt nespēj, pat ja dzīvoju GAPS idejas gaismā jau ceturto mēnesi, kur gaļa ir labais un ieteicamais produkts, tad man atliek tikai viens ceļš – domāt un strādāt pie emocijām. Un neviļus atgriezties pie it kā neloģiskā un nezinātniskā – hipotēzes, ka varbūt domas un emocijas ir tās, kas nosaka manu fizisko labsajūtu. Un ja es spētu justies labi visu laiku (vai Tev tas izdodas?), varbūt arī dzelzs un hemoglobīna zemie rādītāji mani vairs neuztrauktu, enerģijas pietiktu un jautājumu vairs nebūtu.

Bet iesāku šo rakstu ar to, ka šodien atradu atbildi. Varbūt savam mūža jautājumam. Varbūt ne tik grandiozi, bet tomēr esmu sapratusi vēl vienu mazu gabaliņu savas dzīves saliekamajā bildītē. Un tas nāk komplektā ar manām pārdomām un jaunajām zināšanām Socionikas jomā. Socionika ir kas jauns man, kopš, varbūt jauši, varbūt nejauši dzirdēju Evijas Jasūnas vebinārus par šo tēmu. Tā ir zinātne par cilvēkiem, kas ļauj saprast cilvēku tipus un attiecību modeļus. Izvērtējot 4 dažādus aspektu pārus, atlasot sev atbilstošos, cilvēks var atrast, kuram no 16 iespējamiem dažādiem tipiem pats atbilst. Un mana grūtība visu šo laiku ir bijusi saprast, vai es vairāk esmu introverts, vai ekstraverts cilvēks. Jo pēc atbildēm uz testa jautājumiem man sanāk apmēram puse uz pusi. Bet atkarībā no tā, uz kuru pusi nosliekšos, es atbildīšu vienam, vai otram tipam. Tāpēc ir ļoti svarīgi trāpīt pareizi.

Un līdz šim es esmu sevi sajutusi abējādi – man principā patīk cilvēkos, bet es nezinu, vai piekristu apgalvojumam, ka man tas uzlādē baterijas. Un īstenībā iešana sabiedrībā pienākuma pēc man izraisa ļoti pretrunīgas sajūtas – man ir tai ļoti jāsaņemas, lai gan pēc tam var būt gandarījums, bet nereti pēc tam es vēl vairāk sajūtu iekšējo tukšumu un virspusību šādās „small talk” attiecībās, kas kopumā man liek justies vēl sliktāk nekā pirms iziešanas, jo apzinos, cik vientuļa esmu.

Un tad, lai sevi sāpinātu mazāk, nākamo reizi es izvēlos neiet. Starp citu, kamēr rakstu šīs rindas, neesmu klāt kārtējā kopā sanākšanā, jo izlēmu, ka negribu sevi pārāk spiest. Un sākas bēgšana no situācijām un cilvēkiem. Un tad es sev beigās iegalvoju, ka man nevienu nevajag, un ka droši vien es esmu introverta un punkts. Tajā jau nebūtu nekas slikts, ja vien... ja vien es tajā visā ar sevi justos labi. Bet nejūtos. Un ir slikti. Reizēm ļoti slikti. Un tad es saku, ka man ir depresija. Un tad es pati sev apnīku ar šo visu, nemaz nerunājot par manu ģimeni.

Un tā es sevi pētu un klausos, mēģinot saprast, kas ir mana komforta zona, kas ir manu enerģiju uzlādējošie aspekti un kas man to atņem. Lai iemācītos sevi pasaudzēt.

Un šodien es sev to noformulēju. Atradu. Sapratu, kas man liek justies slikti. Man pietrūkst dzīvo sarunu, smieklu, dzīvās mijiedarbības un enerģijas apmaiņas ar man tuvajiem, svarīgajiem cilvēkiem – draugiem, radiniekiem, paziņām, kolēģiem. Dzīves situācija šobrīd ir tāda, ka es esmu prom no Latvijas, un cilvēku loks, ar ko es kontaktējos, ir ļoti ierobežots. Un teju visas manas domas un emocijas paliek pie manis un iet riņķiem vien, riņķiem vien... Un es sajūtos ļoti viena. Un tas varbūt ir par iemeslu, kāpēc es tik ļoti beidzamajā laikā jūtos slikti, lasi, depresīvi. Jo, kā es tagad secinu, ja es nedabūnu enerģijas apmaiņu, es iznīkstu... Vai tas liecinātu, ka es tomēr esmu cilvēku cilvēks? Un ka noslēgšanās, bēgšana un sevis ielikšana introverto ļaužu pulciņā ir tikai mana izdzīvošanas stratēģija, sak, ja jau nav, tad man nevajag un man ir labi tāpat? Jo nav jau... Vai šo apzinoties, es tagad varēšu beidzot noteikt savu cilvēka tipu arī pēc Socionikas teorijas?

Un pat tagad, visu šo Tev uzticot, es sajūtos tik viegli. Jo man ir cerība. Ja tas patiesi ir tā, tad manas situācijas sapratne jau ir pirmais solis uz risinājumu. Un, kā šorīt čatā teica mana draudzene: „Vai zini, ko Tu vari darīt šai situācijā? Kā Tu pati vari to mainīt?” Ja es saprotu, kur ir problēma, tad varu sākt domāt, ko darīt. Nevis bēgt no sevis un izlikties, ka tāda depresīva esmu un turpināt gausties (arī par zemo hemoglobīnu). Zinot, kas man der un kas man vajadzīgs, tikai mana atbildība ir tālāk rīkoties. Lai aizvestu sevi līdz vietai, kur ir labi.

Saprotot, kas man svarīgi, un jau domājot vien, ko es šai ziņā varētu darīt, manī rodas prieks un kaut kur tālumā klusām izplēn tēze par nevēlēšanos dzīvot. Un vispār, vai mēs te par kādu hemoglobīnu runājām? Un kādā sakarā? 

Tāds ir mans šodienas stāsts par depresiju. Kāds ir Tavējais?

Tev varētu interesēt raksti

• Depresijas iemesli. 1. Nevesela zarnu mikroflora
  
• Kas tā tāda - Anēmija?
• Anēmijai pa pēdām
  
• Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta Anēmija

Par depresijas iemesliem un risinājumiem

Šī ir plaša un ļoti nopietna tēma. Un nereti mēs ar šo vārdu Depresija ikdienā mētājamies pārāk viegli. Es pati ar laiku te padalīšos par savu pieredzi. Jo arī man ir ieteikti antidepresanti. 

Šajā sadaļā es Tev ieteikšu literatūru un informācijas avotus par:

• iespējamiem depresijas iemesliem 

• par homeopātiju kā vienu no ceļiem, lai tiktu laukā no depresijas labirintiem

• antidepresantu blakusefektiem un iespējām to devu samazināt

Depresijas iemesls var būt zarnu mikrofloras veselība

• Jaunākie medicīniskie pētījumi saka, ka baktēriju unikālā kompozīcija zarnu traktā (mikroflora) ietekmē  smadzeņu darbību un to, kā reaģējam uz ārējiem stimuliem, tātad arī emocijas. Un to, kas mums dzīvo zarnās,  savukārt nosaka tas, ko ēdam.  Lasi te Dr Perlmutter ierakstu Facebook blogā par to, kā lietojot mēneša garumā probiotiķus mainījās sieviešu emocijas un sajūtas. Raksta kopsavilkums te
  
• Par zarnu mikrofloras un smadzeņu darbības saistību šaubu sen vairs nav GAPS grāmatas autorei Dr Natasha Campbell-McBride, kas savā klīnikā Kembridžā ar GAPS diētas palīdzību atveseļo simtiem bērnu no autisma un citām mentālām slimībām. Viņa saka, ka GAPS varot atrisināt arī depresijas labirintus.
  
• Uzsākot savu GAPS diētas  eksperimentu, viens no maniem mērķiem ir ieraudzīt, sajust diētas ietekmi uz to, kā es jūtos ikdienā un vai tā spēs samazināt manu bieži depresīvo noskaņojumu. Par to visu vari lasīt manā GAPS diētas Dienasgrāmatā, un ieraudzīsi, ka neiet ne tik viegli, ne ātri. 
  

Izlasi un noklausies, ja lieto antidepresantus

Ja Tev ir vajadzīga palīdzība, un Tu plāno lietot antidepresantus vai tos lieto šobrīd, te būs video (angļu valodā), kas Tev varbūt atvērs acis uz daudzām lietām, jo īpaši uz farmācijas industrijas aizkulisēm. Ieraudzīsi daudziem cilvēkiem dramatiskās sekas, lietojot psihotropās zāles. Ceru, šis materiāls liks Tev aizdomāties. Video ir teju 3 stundas garš, tāpēc pagatavo sev smaržīgu kumelīšu vai asinszāles tēju, un skaties un domā līdzi.

Video The Marketing of Madness: The Truth About Psychotropic Drugs, 2011

Ja angliski tik labi nesaproti, lasi grāmatu Blakus parādība Nāve. Džons Virapens, Zvaigzne

Ja vēl vēlies citu viedokli, lasi šo Anatomy of an Epidemic: Magic Bullets, Psychiatric Drugs, and the Astonishing Rise of Mental Illness in America, Robert Whitaker, Crown, 2010

Ja lieto antidepresantus vai citus psihotropos līdzekļus un vēlies to devu pamazām samazināt, te būs noderīga informācija. Atceries, tas jādara ļoti pamazām un sadarbībā ar Tavu ārstu.

• Harm reduction guide to coming off psychiatric drugs, Published by Icarus Project and Freedom Center, 2007. Šo dokumentu var atrast internetā un saglabāt (angliski un spāniski, 28 lpp)

• Skaties 40 min video, kā samazināt antidepresantu devas un pamazām pavisam atbrīvoties no psihotropo zāļu lietošanas

 

Depresijai var palīdzēt arī Homeopātija

Lasot un klausoties visu augšminēto zini, ka depresijai var labi palīdzēt citādi, arī ar Homeopātiju  Lai manis teiktajam ticamība lielāka, te būs ieskatam tikai daži grāmatu nosaukumi un interneta resursu saites.

• Michael Corry, Aine Tubridy, Depression - an Emotion not a Disease, Mercier Press, 2005

• Judyth Reichenberg-Ullman, Robert Ullman, The Homeopathic Treatment of Depression and Anxiety, Narayana Publishers, 2012 (šī ir revidēta versija nākošajai grāmatai sarakstā)

• Judyth Reichenberg-Ullman, Robert Ullman, Prozac Free: Homeopathic Medicine for Depression, Anxiety and Other Mental and Emotional Problems, 1999   

• Gracelyn Guyol, Healing Depression & Bipolar Disorder Without Drugs: Inspiring Stories of Restoring Mental Health Through Natural Therapies, Walker&Company, NY, 2006

• Mark Hyman,  The UltraMind Solution: The Simple Way to Defeat Depression, Overcome Anxiety, and Sharpen Your Mind, 2010
• Michael Corry, Aine Tubridy, Going mad – Understanding Mental Illness, Newleaf, 2001
• Colm Keane, Nervous Breakdown, Mercier Press, 1994
• Aine Tubridy, When Panic Attacks, 2008
• Simon N. Young, How to increase serotonin in the human brain without drugs, J Psychiatry Neurosci. 2007 November; 32(6): 394–399, Lasi šeit 
• 10 Quick Tips to Boost Your Serotonin, Lasi šeit 
• Homeopathy for depression: a systematic review of the research evidence 
  Homeopathy, Volume 94, Issue 3, July 2005, Pages 153-163, Pilkington, K.; Kirkwood, G.; Rampes, H.; Fisher, P.; Richardson, J.