Depresija nav slimība. Depresija ir emocija

Lasi iepriekšējo rakstu šeit

Iepriekšējā rakstā uzticēju Tev savas sajūtas  un domas melnajos depresijas brīžos. Tagad ceru, ka notici man. Un saproti, kāpēc es par šo ņemos un pētu, un tagad rakstu Tev. Šoreiz, noliekot emocijas malā, mēģinu lietišķi. Skaidrošu gan to, kas īsti ir depresija no medicīniskā un alternatīvā viedokļa. Kā mums piedāvājas palīdzēt medicīna. Ko darīt varam mēs paši. Kā darbojas antidepresanti, un vai tie ir panaceja dvēseles sāpēm. 

Atgādinu, ka viss zemāk rakstītais ir mans subjektīvais viedoklis, kas radies lasot un klausoties lekcijas, un šo informāciju izfiltrējot caur savas pieredzes prizmu. Raksts nepretendē uz absolūtu patiesību, un pilnīgi noteikti nevar aizstāt Tev medicīnisku konsultāciju vai ieteikumu. Ja izvēlies izmēģināt kādu rakstā atrasto ieteikumu, zini, ka tā ir Tava atbildība. Tomēr ļoti ceru, ka manā viedoklī vismaz ieklausīsies.

KĀ DARBOJAS ANTIDEPRESANTI

Depresija medicīniski  joprojām tiek skaidrota kā mentāla slimība, kam pamatā ir ķīmisks disbalanss smadzenēs. Šī teorija ir radusies tālajā 1965. gadā (J. Schildkraut), un, dīvainākais, ka 50 gadus vēlāk psihiatrija joprojām balstās uz šo pašu modeli, ko dzīvu palīdz uzturēt peļņu vienmēr alkstošā farmācijas industrija.

Antidepresanti jeb SSRI zāles (selective serotonin reuptake inhibitors jeb selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori) tika izstrādātas un joprojām tiek izrakstītas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka depresija ir rezultāts nepietiekamam neiromediatoru serotonīna un dopamīna līmenim smadzenēs. Serotonīns ir laimes (“feel good”),  hormons kas mums palīdz justies labi un būt apmierinātiem ar dzīvi. Pēc Schildkraut modeļa sanāk – ja serotonīns smadzenēs ir pietiekami, mēs jūtamies laimīgi, ja ne – esam depresijā.

Tātad antidepresantu darbības būtība ir palielināt serotonīna daudzumu smadzenēs. Kā to var panākt? SSRI zāļu darbības mehānisms  ir šāds – smadzeņu nervu sinapsēs (nervu šūnu savienojuma vietās jeb mazajā telpā, kas atrodas starp nervu šūnām) ar zālēm tiek nobloķēti serotonīna receptori (jeb vārtiņi uz šūnu). Tas nozīmē, ka serotonīns uzkrājas sinapsēs jeb starpšūnu telpā, jo nespēj saistīties ar attiecīgajiem receptoriem un nonākt smadzeņu šūnu iekšienē. Lokāla serotonīna uzkrāšanās rada mirkļa eiforijas sajūtu, un liekas, ka zāles atrisinājušas visus mūsu kreņķus.

Bet īstās problēmas tikai sākas. Ja SSRI zāles lieto ilgāku laiku, zāļu bloķētie receptori vairs nespēj paši normāli darboties un drīz iziet no ierindas pilnībā. Un tad, neskatoties uz zāļu radītu lokālu serotonīna pārpalikumu sinapsēs, smadzeņu šūnās ilgtermiņā rodas serotonīna iztrūkums. Tāpēc vajag arvien lielākas un lielākas devas zāļu, lai ātri iegūstamo labsajūtas efektu uzturētu.

Tieši tāpēc antidepresantu devas strauja samazināšana ir tik bīstama – ilgstoši bloķētie receptori vairs nespēj darboties, kā agrāk, un tas rada serotonīna nepietiekamību smadzenēs. Tas var draudēt ar ļoti nopietnām sekām – smagu depresiju, pašagresiju un pašnāvības tieksmēm. Uzmanīgs lasītājs jau šeit pamanīs disonansi (lasi – loģikas trūkumu) starp zālēm, ko it kā jālieto depresijas mazināšanai, un tās blakus efektiem, kas ir vēl smagāka depresija.

Patiesībā līdz šim vēl neviens nav klīniski pierādījis šīs serotonīna hipotēzes patiesību, jo ne serotonīnu, ne dopamīnu nevar izmērīt dzīvas būtnes smadzenēs. Neviens speciālists vai instruments nevar izmērīt smadzeņu neiromediatoru disbalansu vai to koncentrāciju dzīvā organismā. Bet, kad cilvēks vai dzīvnieks vairs nav dzīvs, tad šīs koncentrācijas vairs nav tādas, kādas tās bija, dzīvības procesiem vēl mutuļojot.

Tāpēc zinātnieki un ārsti joprojām nezin, vai depresijas iemesls ir serotonīna koncentrācijas samazināšanās smadzenēs, vai varbūt ir tieši otrādi – depresijas rezultātā (kam pavisam citi iemesli) serotonīna līmenis ir samazināts.

Līdzīgi ir ar holesterīnu un sirds slimību mītu. Tā kā operējot, ārsti atrod daudz holesterīna uz sirds asinsvadu sieniņām, viņu pieņēmums ir, ka tieši šie organismam tik vajadzīgie tauki (starp citu, no holesterīna tiek ražoti arī hormoni) ir vainojami sirdslēkmē. Šis apgalvojums jau pierādīts kā nepareizs. Oriģinālais pētījums te.

Tagad mēs zinām, ka holesterīns organismā steidz labot iekaisumus, tai skaitā sirds asinsvados, un tieši tāpēc to atrod sirdī, operācijas laikā atverot krūšukurvi. Un vainot holesterīnu sirds slimībās būtu tas pats, kas vainot ugunsgrēkā ugunsdzēsēju mašīnas, kas ieradušās notikuma vietā, lai situāciju vērstu uz labu.

Uzzinu, ka serotonīna līmeni var noteikt asinīs, bet tas vēl neko neliecina par šī neiromediatora daudzumu smadzenēs. Un, pat ja varētu, tas arī nedotu atbildi, kas ir pirmais – depresija, kas pazemina laimes hormona daudzumu, vai kādu iemeslu dēļ zemais serotonīna līmenis, kas izraisa depresiju.

Psihiatriem zinātnisku laboratorisku izmeklējumu veidā joprojām nav iespēju noteikt rādītājus, kas liecinātu, ka organismā ir kas bioķīmiski vai fizioloģiski nepareizi, un kas būtu pamatā mentālas slimības (tai skaitā depresijas) simptomiem. Līdz ar to teorija, ka depresija ir serotonīna iztrūkums smadzenēs, manuprāt, ir baltiem diegiem šūta.

BET KAS TAD IR DEPRESIJA? UN KĀ PALĪDZĒT?

Mūsdienu psihiatrijas modelis apgriež otrādi cēloni un sekas, uzskatot, ka depresija ir fiziska (bioķīmiska) problēma cilvēku smadzenēs (samazināta serotonīna koncentrācija), līdz ar to pieejot cilvēkam kā salauztai mašīnai. Un no šāda aspekta pieejot depresijai, visai drastiskas ir arī metodes depresijas „ārstēšanai”.

 Mūsdienu medicīnas iespējas depresijas ārstēšanai

• Antidepresanti jeb Psihotropās zāles. Antidepresanti ārstē (drīzāk nomāc) simptomus, neņemot vērā cēloni, ietver daudz risku, blakusparādību, kā arī atkarību no šīm zālēm. Vikipēdijā lasām, ka Psihotropa viela ir psihoaktīva viela, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu (tātad arī smadzenes), izmainot lietotāja uztveri, garastāvokli, apziņu, izziņu un uzvedību. Vai nav baisi?
• Elektrošoks jeb elektrokonvulsīvā terapija – lieto, kad psihotropās zāles nepalīdz, šī ir ļoti traumējoša tehnika, bojā smadzenes, var izraisīt atmiņas zudumus utml. Vai zini filmu „Beautiful mind” ar Russel Crowe galvenajā lomā? Tagad nevaru atrast ātrumā, bet pirms kāda laika lasīju rakstu par jaunu meiteni Norvēģijā, kas elektrošoku veikusi jau 70 reizes savas depresijas ārstēšanas nolūkos. Cik reizes vajag, lai saprastu, ka nepalīdz ilgtermiņā?

Man labāk patīk šis viedoklis par depresiju. “Depresija nav slimība, bet dabiska emocionāla reakcija uz dzīves grūtībām”, saka Michael Corry un Aine Tubridy grāmatā “Depression - an Emotion not a Disease”.

Depresijas cēloņi no emocionālā viedokļa

Šis vairāk lai ir kā informācija tiem, kam ar depresiju dzīvē nav līdz šim bijis nekāda sakara. Jo tiem mums, kam pašiem ir grūti, ir gandrīz vienalga, kas depresiju izraisa citiem, jo citu grūtums mūsējo diemžēl vieglāku nepadara. Mēģinu iespējamās emocijas grupēt pa tēmām, lai to garais saraksts nav līdz lapas apakšai, un šis, protams, ne tuvu nav pilnīgs saraksts:

• bēdas, vainas sajūta, vientulība, ilgas pēc mājām
  
• sirdslietas jeb neveiksmes attiecībās, cilvēks nejūtas mīlēts, problēmas laulībā
  
• finanšu problēmas, darba zaudēšana
  
• tuvinieku zaudēšana, vientulība, sēras, bēdas
  
• emocionālā trauma tagad vai bērnībā, apcelšana, izslēgšana no kolektīva
  
• narkotiku atkarība, alkoholisms
  
• traumatiski notikumi, slimība
  
• fiziska vaina (saindēšanās, anēmija, vairogdziedzera problēmas u.c.)
  
• utt.

Un vai Tu joprojām domā, ka visos šais tik svarīgajos, tik dažādajos dzīves izšķirošajos notikumos un spēcīgajās emocijās vainojams viens pats nabaga serotonīns un cilvēks kā vienkārša būtne, kam kāds zobratiņš nestrādā perfekti? Ka šīs visas situācijas var ielikt vienā kastītē un dot visiem vienas zāles? Es ne.

Dabiskas iespējas depresijas mazināšanai

Kā tur bija teiciens par laimīgiem cilvēkiem, kas visi vienādi laimīgi, bet nelaimīgie - nelaimīgi katrs pa savam. Esmu pārliecināta, ka katram cilvēkam depresijas cēloņi un depresijas izpausmes ir ļoti individuāli. Un individuālai arī jābūt pieejai, to mēģinot atrisināt. Tāpēc te zemāk minu dažas dabiskas iespējas depresijas mazināšanai. Un, o, jā, es zinu, ka šis viss, kas te sarakstīts prasa daudz vairāk paša cilvēka iesaistes problēmas risināšanā, salīdzinot ar  antidepresanta Prozac tableti, ko iemet mutē un gaidi brīnumus (gan labā, gan sliktā nozīmē).

• Psihoterapija – palīdzēs atrast pamatcēloni
  
• Alternatīvā medicīna – Reiki, Akupunktūra, Homeopātija uc – enerģētiska ārstēšana, ņem vērā un atbalsta cilvēku kopumā nevis tikai depresijas simptomus. Homeopātija skatīs individuāli katra pacienta konkrētos depresijas simptomus, kā arī ņems vērā cilvēka konstitūciju, emocionālos un fiziskos faktorus, lai piemeklētu visatbilstošāko homeopātisko preparātu. Homeopātijas iespējas depresijas mazināšanā šobrīd tiek pētītas plašā pētījumā, ko vada mans kolēģis NHL Homeopātu biedrībā Peter Viksveen. Skati pētījuma protokolu te.

Kā vari palīdzēt pats/i sev

• Depresija ir sāpes, ievainojums, pārdzīvojums – dod laiku tā sadziedēšanai, tieši tāpat kā dotu laiku sadzīt fiziskai vainai
  
• Vingrošana – veicina laimes hormonu (serotonīna uc neiromediatoru) izdalīšanos. Mēģini noorganizēt vismaz 15-20 min fizisku aktivitāšu katru dienu - pastaigu, peldi, darbu dārzā, dejas uc. Galvenais, lai šī darbošanās Tev būtu prieka avots
  
• Joga, meditācija, elpošanas tehnikas
  
• Rolfings – strādājot ar muskuļiem un audiem katru reizi, kad atnāk negatīvās emocijas (skati vairāk Ida Rolf)
• Organisma attīrīšana no pesticīdiem, dzīvsudraba uc toksīniem  – zāļu tējas, sulu kūres, aknu attīrīšana (kafijas klizma uc)
• Saules gaisma – 15 min saules gaismas acīs katru dienu spējot mazināt depresijas izpausmes, jo saules stariem sasniedzot acs ābola aizmugurējo daļu, tiekot padoti prieka signāli attiecīgajiem smadzeņu centriem. Varbūt es šo izdomāju, jo neatceros, kur un kad to būtu izlasījusi
• Labs un pietekami ilgs miegs – labi celties agri un pagulēt stundu dienas vidū
• Draugi un socializēšanās palīdz baudīt dzīvi, dažreiz palīdz atskārst, ka neesi viens/a, kas jūtas nomākti, jo īpaši ziemas laikā. Laika pavadīšana ar ģimeni un draugiem palīdz stimulēt hormonus. Oksitocīns ir samīļošanās hormons, tas izdalās, kad apskaujamies, mīlam, paļaujamies. Visas šīs labās emocijas lieliski samazina depresiju.
• Lasi 10 padomus, kā palielināt serotonīna līmeni - 10 Quick Tips to Boost Your Serotonin 

• Saki NĒ pārstrādātai pārtikai, lai minimizētu visādu stabilizatoru, pārtikas krāsvielu uc sintētisku pārtikas piedevu daudzumu organismā
  
• Omega-3 un Omega-6 taukskābes - 2/3 smadzeņu ir veidotas no omega taukskābēm, tāpēc gādā, lai Tavs organisms tās saņemtu pietiekami. Tā kā ar pārstrādāto pārtiku mēs jau tāpat uzņemam pietiekami daudz omega-6 taukskābes (un tās ir iekaisuma procesus veicinošas), uzsvars būtu jāliek tieši un omega-3 taukskābju lietošanu. Zivju eļļa vai, vēl labāk, mencu aknu eļļa smadzenes apgādās ar nepieciešamajām omega-3 taukskābēm (DHA un EPA). Lieto katru dienu, arī vasarā
  
• Aminoskābe Triptofāns ir būtiska serotonīna līmeņa uzturēšanai. Triptofāns ir serotonīna prekursors, taču to ir grūti asimilēt no pārtikas, jo tas nespēj nonākt smadzenēs (šķērsot blood-brain barrier). Lasi vairāk te par pārtikas produktiem, kas bagāti ar triptofānu. Galvenie – tītara gaļa, sēklas, rieksti, banāni, šokolāde. Šobrīd es pati veicu kārtējo eksperimentu un lietoju 5-HTP (5-hydrohytryptophan), bet brīnumi joprojām nenotiek
• Vitamīni B3 un B6, C vitamīns, folskābe un cinks (Zn) ietekmē, cik efektīvi triptofāns tiks pārvērsts par serotonīnu
  
• Mums nepieciešama arī ar magniju (Mg) bagāta pārtika - ķirbju sēklas, tumšā šokolāde (forši, atkal šokolāde), linsēklas, sezama sēklas, Brazīlijas rieksti, saulespuķu sēklas, mandeles,  Indijas rieksti uc
  
• Asinszāles tēja (Hypercium perforatum, St. John's Wort) – dabisks antidepresants un serotonīna avots, ar šo tēju jābūt uzmanīgam, ja lieto SSRI zāles
  
• Neaizraujies ar kafiju, cukuru, alkoholu

Sarakstu ar labajiem padomiem varētu turpināt vēl kādu laiku. Bet tas nav tik viegli, kā izskatās - pat ja es teorētiski visu šo zinu, es joprojām sadzīvoju ar savu depresiju. Jo, kad ir grūti, es nevaru saņemties pat ne 5 min vingrošanai, lai gan zinu, cik vajadzīgi tas būtu. Un meditācijas ir beidzamais, kas man nāk prātā, kad ir pārņēmusi lielā vienaldzība un tukšums. Un agrā celšanās ir lielākais varoņdarbs, kas man parasti neizdodas. Tikai pusdienu gatavošana līdzi uz skolu bērniem man likusi saņemties pāris beidzamos mēnešus. Ja man viss augstākminētais būtu palīdzējis, tad nebūtu manu nākamo pētījumu un eksperimentu ar sevi, kā arī nākamo rakstu. Bet tie būs. Jo es turpinu meklēt atbildi.

Un dažreiz vājuma brīžos, kad pagurstu no visa mēģināšanas, man sagribas, lai patiesi manā depresijā es varētu vainot kādu slimību. Tas būtu daudz vienkāršāk. Tad man gandrīz būtu attaisnojums un tiesības TĀ sajusties. Un man nekas pašai nebūtu jādara, atliktu vien iedzert tableti un cerēt, ka tā visu sakārtos manā galvā un dvēselē.

Un ja slimību - depresijas cēloni - nevaram atrast, tad nosauksim pašu depresiju par slimību. Un, diemžēl, vairums rakstu presē un vairums ārstu tieši uz to mudina. Un iesaka antidepresantus kā vienīgo risinājumu. Un cilvēki jau tā steidzīgajā ikdienā izvēlas ceļu, kur pašam nav nekas jādara. Jo tablete, izmainot bioķīmiju cilvēku smadzenēs, taču sola laimi mūžīgu. 

Par laimi vai nelaimi, bet tas priecīgākas dzīves apsolījums nav tik vienkāršs un tik viennozīmīgs. Lasi nākamo rakstu un uzzini par antidepresantu ēnas pusēm un farmācijas industrijas aizkulisēm. Un izsver, kā antidepresantu paciņā ir vairāk - solītās brīvības vai turpmākas atkarības un nopietnu risku veselībai. Bet es turpinu un turpināšu nenogurstoši sludināt - veselība un dzīvesprieks nav paslēpti ķīmisku zāļu kastītē. Tie ir Tevī pašā. 

Literatūras avoti

• Michael Corry, Aine Tubridy, Depression - an Emotion not a Disease, Mercier Press, 2005
• Video The Marketing of Madness: The Truth About Psychotropic Drugs, 2011 (3 stundas, kas mainīs Tavas domas par antidepresantiem)
• Harm reduction guide to coming off psychiatric drugs, Published by Icarus Project and Freedom Center, 2007 (var ielādēt no mājaslapas angļu un spāņu valodā, skaties arī video, 40 min)
• Mark Hyman,  The UltraMind Solution: The Simple Way to Defeat Depression, Overcome Anxiety, and Sharpen Your Mind, 2010
• John Virapen, Side Effects: Death, 2009. Šī grāmata tulkota arī latviski Blakus parādība Nāve. Džons Virapens, Zvaigzne
• Robert Whitaker, Anatomy of an Epidemic: Magic Bullets, Psychiatric Drugs, and the Astonishing Rise of Mental Illness in America, Crown, 2010
• Michael Corry, Aine Tubridy, Going mad – Understanding Mental Illness, Newleaf, 2001
• Colm Keane, Nervous Breakdown, Mercier Press, 1994
• Aine Tubridy, When Panic Attacks, 2008
• Simon N. Young, How to increase serotonin in the human brain without drugs, J Psychiatry Neurosci. 2007 November; 32(6): 394–399
• Judyth Reichenberg-Ullman, Robert Ullman, The Homeopathic Treatment of Depression and Anxiety, Narayana Publishers, 2012 
• Gracelyn Guyol, Healing Depression & Bipolar Disorder Without Drugs: Inspiring Stories of Restoring Mental Health Through Natural Therapies, Walker&Company, NY, 2006

  Lasi tālāk šeit

3 komentāri - Depresija nav slimība. Depresija ir emocija

Komentēt