Sāp austiņas - kā mazajam palīdzēt dabiskiem līdzekļiem
Iepriekšējā rakstā stāstīju, Kāpēc mazajiem sāp austiņas. Šoreiz par praktiskiem soļiem, ko darīt, kad mazais saslimis. Labā ziņa uzreiz – ir iespējams palīdzēt dabiskiem līdzekļiem, nekaitējot bērna veselībai ilgtermiņā.
Kad meitiņai vairāk kā 10 gadus atpakaļ iekaisa austiņas, mans homeopātijas un atbildības ceļš bija tikko aizsācies, un viņas austiņas toreiz ārstēju gan ar antibiotikām, gan jau ar homeopātiskajām zālītēm. Šo visu, ko tālāk lasīsi, es pārsvarā esmu iemācījusies, kad ar austiņām slimoja mans jaunākais dēls, pavisam reāli sākot zaudēt dzirdi. Mana dzīves skola tupinājās vēl ilgi pēc tam, kad jau varējām uzelpot, jo likās, ka ar dzirdi dēlam viss būs kārtībā. Un skaistums šajā visā ir tas, ka runa jau nav tikai par .
Tāpēc tagad vari saprast labāk, kāpēc www.curantur.lv, kas sākotnēji manā galvā radās kā vēlme rakstīt galvenokārt par homeopātiju, tagad jau dabiski ir apaudzis ar visu citu, par ko rakstu un rakstīšu, pie kam pagaidām tieši Homeopātijas sadaļa palikusi novārtā. Bet es te neredzu pretrunu, jo viss ir viens, viss visu ietekmē, jo organismā visas sistēmas un procesi ir saistīti burvīgi smalkā veidā, kā jau citā rakstā runājām par vārdiem Veselums un Veselība. To sāk saprast pat mūsdienu medicīna!
Kāpēc mazajiem sāp austiņas
Izlasi šo rakstu arī tad, ja Taviem bērniem
austiņu problēmas vēl nav bijušas. Lai uzzinātu, kā no tām
izvairīties nākotnē.
Kāpēc šis raksts
Kā lasīji Sākumlapā, izdzīvojot ausu sāpēšanas pieredzi ar 2 saviem bērniem, mēs ģimenē esam nonākuši līdz homeopātijai kā dzīvesveidam. Toreiz neskaitāmas reizes viesojāmies Latvijas Bērnu Dzirdes Centrā, lai katru reizi atklātu, cik slikti patiesībā ir. Pirms 12 gadiem biju situācijā, kad vienā rokā turēju ģimenes ārstes ieteiktās antibiotikas, otrā – homeopātiskās zāles un homeopāta ieteikumu antibiotikas nedot. Toreiz es nezināju, vēl nepratu izvērtēt, kas ir pareizi un kā ir vislabāk manam bērnam, tāpēc devu vienlaicīgi gan antibiotikas, gan homeopātiju. Jo biju izmisusi mamma un vēlējos tikai vienu – lai mana meitiņa naktī nekliedz no sāpēm.
8 Gadus vēlāk, esot līdzīgā situācijā ar otru bērnu, es jau varēju balstīties uz dažiem iepriekšējās pieredzes secinājumiem, tomēr tikai laimīga nejaušība (pēdējā brīdī atrasta grāmata) paglāba manu dēlu no operācijas, kas tika ieteikta, jo mazais jau sāka zaudēt dzirdi.