Kāpēc mazajiem sāp austiņas

Izlasi šo rakstu arī tad, ja Taviem bērniem austiņu problēmas vēl nav bijušas. Lai uzzinātu, kā no tām izvairīties nākotnē.

Kāpēc šis raksts

Kā lasīji Sākumlapā, izdzīvojot ausu sāpēšanas pieredzi ar 2 saviem bērniem, mēs ģimenē esam nonākuši līdz homeopātijai kā dzīvesveidam. Toreiz neskaitāmas reizes viesojāmies Latvijas Bērnu Dzirdes Centrā, lai katru reizi atklātu, cik slikti patiesībā ir. Pirms 12 gadiem biju situācijā, kad vienā rokā turēju ģimenes ārstes ieteiktās antibiotikas, otrā – homeopātiskās zāles un homeopāta ieteikumu antibiotikas nedot. Toreiz es nezināju, vēl nepratu izvērtēt, kas ir pareizi un kā ir vislabāk manam bērnam, tāpēc devu vienlaicīgi gan antibiotikas, gan homeopātiju. Jo biju izmisusi mamma un vēlējos tikai vienu – lai mana meitiņa naktī nekliedz no sāpēm.

8 Gadus vēlāk, esot līdzīgā situācijā ar otru bērnu, es jau varēju balstīties uz dažiem iepriekšējās pieredzes secinājumiem, tomēr tikai laimīga nejaušība (pēdējā brīdī atrasta grāmata) paglāba manu dēlu no operācijas, kas tika ieteikta, jo mazais jau sāka zaudēt dzirdi.

Dr Schmidt grāmata (sk. zemāk) apraksta gan tradicionālās medicīnas piedāvāto risinājumu blakus efektus un ilgtermiņa sekas, gan alternatīvās medicīnas iespējas palīdzēt mazajam ausu infekciju gadījumā. Vecākiem atliek tikai izvēlēties, kas der pašu bērnam, un pieņemt lēmumu. Grāmata ir izdota 1996. gadā un droši vien jauna vairs nav pieejama, toties lietotu internetā var nopirkt par 1 centu. Grāmatai ir arī jaunāks izdevums (2004). Iesaku šo grāmatu visiem vecākiem, kuru bērniem sāp austiņas.

Dr Michael A. Schmidt, Healing Childhood Ear Infections: Prevention, Home Care, and Alternative Treatment, 1996

Dr Schmidt grāmata mums parādīja dabiskas iespējas dēla austiņu un dzirdes problēmu risināšanai, stiprināja mūsu pārliecību, kā arī palīdzēja nostāvēt pie sava viedokļa, neskatoties uz ārstu ieteikumiem. Vēlāk nāca klāt jau manas zināšanas homeopātijā un vēl nesenāk – Dr Campbell-McBride GAPS grāmatā paustās idejas. Izdzīvojot šo visu cauri, esmu ļoti daudz iemācījusies un sapratusi. Es būtu bijusi ļoti pateicīga, ja šo visu man kāds būtu pastāstījis toreiz pirms 12 gadiem. Tieši tāpēc ir tapis šis raksts – lai visu, ko esmu uzzinājusi un sapratusi no pieredzes ar saviem bērniem, iedotu Tev gatavu, cerot, ka uzzinātais Tev noderēs, domājot par Tavu bērnu veselību. 

Statistika un fakti

Auss iekaisumi ir visbiežākais cēlonis, kāpēc vecāki atved savu bērnu pie daktera. Auss iekaisumi un infekcijas, iespējams, ir visbiežākais iemesls, kāpēc bērniem līdz 1 gada vecumam ģimenes ārsts izraksta antibiotikas, un ne vienu reizi vien. Statistika saka, ka 99% bērnu ar vidusauss iekaisumu saņem antibiotikas. Rietumu pasaulē divām trešdaļām bērnu austiņas sāp vismaz reizi gadā, savukārt vienai trešdaļai bērnu auss iekaisumi esot vairāk kā 4 reizes gadā. Kāpēc mums piedevām visām citām slimībām nu jau ir arī auss iekaisumu epidēmija? Kāpēc tik daudziem bērniem pēc vairākkārtējas antibiotiku sērijas piedevām nepieciešams veikt bungādiņas caurduršanu, lai drenētu austiņās sakrājušamies šķidrumu? Ne viena, ne otra pieeja nerisina pamatcēloni, kāpēc bērnam austiņas iekaist un sāp. 

Kas tas tāds – Eistāhija kanāls?

Lai saprastu, kāpēc bērniem austiņas sāp, jāskata auss un deguna dobuma anatomija jeb uzbūve. Auss iedalās ārējā ausī (auss gliemežnīca un ārējā auss eja ar bungplēvīti galā), vidusausī (bungdobums, dzirdes kauliņi un dzirdes kanāls) un iekšējā ausī (kaula un plēves labirinti, kuru smalkais darbības mehānisms atbild par mūsu dzirdi un līdzsvara sajūtu). Vienkāršības labad shematiskajā zīmējumā (sk. zemāk) iekšējā auss nav parādīta. Ausu infekcijas attīstās vidusausī, kas ir visai maza noslēgta telpa, apmēram 1 kubikcentimetra tilpumā. Vidusauss uzdevums ir nodot tālāk skaņas signālu no bungādiņas uz iekšējo ausi, kas tiek nodrošināts ar 3 mazu savā starpā savienotu kauliņu (āmuriņš, laktiņa un kāpslītis) palīdzību. Vidusauss ir pildīta ar gaisu un no ārējās auss ejas atdalīta ar bungādiņu. Tomēr vidusauss ir savienota ar ārējo vidi, to nodrošina dzirdes kanāls (Eistāhija kanāls, Eustachian tube). Tieši dzirdes kanālam ir svarīgākā loma auss iekaisumu gadījumā.

Zīmējums – Silvija Ābele, pārzīmēts un tulkots no grāmatas (ar autores atļauju) - Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for Autism, ADD/ADHD, Dyslexia, Dyspraxia, Depression, Schizophrenia, Natasha Campbell-McBride, 2010

Dzirdes kanāls stiepjas no vidusauss līdz deguna un rīkles dobuma aizmugurējai sienai (aizdegunei, nasopharynx). Šī dzirdes kanāla galvenais uzdevums ir līdzsvarot spiedienu vidusausī ar atmosfēras spiedienu. Katras rīšanas kustības momentā pa dzirdes kanālu gaiss no aizdegunes plūst uz auss vidējo daļu (bungdobumu), tāpēc gaisa spiediens vidusausī ir vienmēr vienāds (ja nav iekaisuma) ar apkārtējā gaisa spiedienu. Dzirdes kanāla atveri aizdegunē sargā dzirdes kanāla mandeles (tube tonsils), kas ir daļa no mūsu imūnsistēmas, un to uzdevums ir aizsargāt dzirdes kanālu un vidusausi no mutē un degunā nonākošajiem infekcijas avotiem.

Vai zini, kāpēc aizliek ausis, lidmašīnai paceļoties?

Par dzirdes kanāla mandeļu esamību mēs varam pārliecināties, sajūtot aizliktas ausis, kad lidojam lidmašīnā. Dzirdes kanāla mandeles pietūkst un iekaist vai nu deguna infekcijas dēļ, vai nu lidmašīnas kondicionētā gaisa dēļ. Kad dzirdes kanāla mandeles pietūkst, tās nobloķē ieeju dzirdes kanālos (Eistāhija kanālos). Tā rezultātā, kad lidmašīna paceļas gaisā vai nolaižas, spiediens iekšējā ausī nevar tikt izlīdzināts ar mainīgo atmosfēras spiedienu, tāpēc varam sajust aizliktas ausis un pat sāpes, ja ausī ir iekaisums. 

Rīšana, žāvāšanās, košļāšana palīdz iestiept un atvērt Eistāhija kanālu ieeju, dodot iespēju gaisam iekļūt vidusausī un spiedienu starpību izlīdzināt. Aizlikto ausu sajūtu palīdz novērst vai mazināt arī šāda darbība - turot degunu un muti ciet, ļoti uzmanīgi mēģinām gaisu no plaušām it kā izspiest laukā pa ausīm. Izmēģinu to, šobrīd sēžot un rakstot, un varu sajust, kā man ausis it kā atsprāgst vaļā, liekas, dzirdu pat klikšķi. Šo veikt vieglāk, ja pirms tam ieelpo, bet izelpu centies nelaist laukā nekur citur, kā pa ausīm, darot to ļoti uzmanīgi. Tomēr visas šīs darbības nepalīdzēs atbrīvot dzirdes kanālu, ja dzirdes kanāla mandele ir stipri pietūkusi.

Četrkārša aizsardzība

Eistāhija kanāli ir viens no ceļiem, kā infekcija nokļūst vidusausī. Tomēr infekcijas nesējiem ir ļoti nopietni jāpacīnās, lai tiktu augšup līdz vidusausij.

• Pirms infekcijas avots spēj nonākt Eistāhija kanālos, tam jātiek garām pašai pirmajai barjerai – dzirdes kanālu mandelēm, kas ir speciāli veidots imūno šūnu koncentrāts ar mērķi aizkavēt un nelaist garām infekciju.
  
• Pat tad, ja pirmā barjera (dzirdes kanālu mandeles) pārvarēta, arī pašiem dzirdes kanāliem ir dabas izveidota ļoti laba aizsardzība. Eistāhija kanālus klāj gļotāda, un tajā esošās šūnas nepārtraukti izdala gļotas, lai dzirdes kanālus attīrītu. Lai infekcija spētu iekļūt vidusausī, tai ir jācīnās pret pastāvīgo gļotu plūsmu dzirdes kanālos.
  
• Dzirdes kanālus gļotām palīdz attīrīt arī matiņi, kas klāj gļotādu epitēlija šūnas. Ar gudru ziņu šie matiņi aug tā, ka ir virzīti prom no vidusauss uz aizdeguni. Matiņi palīdz gļotām virzīties prom no vidusauss, tā nodrošinot efektīvu barjeru vidusauss aizsardzībai.
  
• Un pat tad, ja infekcijai izdodas iekļūt dzirdes kanālos, to sieniņās esošie limfātiskie folikuli, kas ir imūnsistēmas daļa, ieslēdz savu aizsardzības sistēmu, lai ienākošo infekciju padarītu nekaitīgu.
  

Tātad vidusausi no vīrusu vai baktēriju infekcijas sargā vismaz četrkārša aizsardzība (dzirdes kanālu mandeles, gļotas, matiņi, limfātiskie folikuli), un veseliem bērniem tā strādā lieliski. Kāpēc šī aizsardzība tomēr nenostrādā tik daudz bērniem? Kāpēc mums jārunā par auss iekaisumu epidēmiju?

Kāpēc austiņas tomēr saslimst?

Pēc definīcijas otitis media ir vidusauss iekaisums – šķidrums uzkrājas vidusausī, tajā palielinās spiediens, rodas sāpes, iespējams, pievienojas infekcija. Tāpēc, šķietami loģiski, ārstam būtu jāārstē auss visiem iespējamiem līdzekļiem. Vai tiešām? Akūtajās situācijās, īpaši kad bērniņš cieš no sāpēm, protams, ir jādara viss iespējamais, lai situāciju atvieglotu. Lai pēc tam aizdomātos, kāpēc austiņas sāp...

Diemžēl, mūsdienu medicīna, fokusējoties uz slimo orgānu nevis cilvēku kopumā, ārstēs slimo austiņu, visbiežāk ar antibiotikām, pat neuzdodot jautājumus, kāpēc mazais saslimis. Bet atbilde uz šo jautājumu ir – auss problēmas nebūt nesākas ausī, sāpošās austiņas ir tikai sekas procesiem, kas notiek organismā, un ir izmisuša organisma palīgā sauciens. Dr Schmidt savā grāmatā uzskaita visus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt imūnsistēmu un tātad arī tendenci slimot ar auss problēmām bērnībā – uzturs, dzīves stils, vide, neiromuskulāri faktori, psiholoģiskie faktori.

Lasu tālāk grāmatā, ka vidusauss iekaisuma cēloņi vēl nav pilnībā saprasti, visticamāk, pie tā noved faktoru kopums – vāja imunitāte, nespēcīgi dzirdes kanālu muskuļi, elpceļu iekaisums, pastiprināta gļotu izdalīšanās, neatbilstošs uzturs, kā arī citi faktori. Dr Schmidt grāmatā sīki iztirzā četru galvenos auss iekaisumu iemeslus:

• alerģijas un jutība uz vides faktoriem
  
• infekcija
  
• barības vielu nepietiekamība
  
• mehānisks nosprostojums
  

Kopš esmu lasījusi Dr Natasha Campbell-McBride GAPS grāmatu (GAPS = Gut and Psychology Syndrome) un bijusi uz viņas vadītajiem GAPS konsultantu kursiem, man tuva ir viņas teorija, ka zarnu trakta veselība un tajā esošā baktēriju mikroflora nosaka visa mūsu organisma veselību. 

Mana pārliecība ir, ka baktēriju mikroflora zarnu traktā un tā kopējā veselība ir saistīta ar pirmajiem trim augstāk minētajiem iespējamajiem auss saslimšanas cēloņiem - gan organisma alerģijām, gan spēju pretoties infekcijām, gan nosaka to, cik labi barības vielas uzsūcas mūsu organismā. Līdz ar to, atveseļojot bērna zarnu traktu, tiktu samazināti līdz minimumam arī iespējamie austiņu problēmu cēloņi. Lasi zemāk - Kāds sakars ausīm, alerģijām un zarnām, kā arī GAPS ieteikumus, ja mazajam sāp austiņas.

Tipisks scenārijs, kā attīstās vidusauss iekaisums (Natasha Campbell-McBride versija)

Mute, deguns, rīkle, dzirdes kanāli un vidusauss jaundzimušam zīdainim ir sterili. Drīz pēc piedzimšanas visus šos kanālus sāk apdzīvot baktērijas, kas tajos nonāk no apkārtējās vides, vecākiem un jebkura cilvēka, kas ir kontaktā ar mazuli. Ar laiku, līdzīgi kā zarnu traktā, arī mutē, degunā, ausīs šiem mazuļiem izveidojas nevesela baktēriju mikroflora. Tas noved pie šādām sekām:

• Eistāhija kanālu epitēlija šūnas sāk izdalīt vairāk gļotu, cenšoties kanālus nepārtraukti attīrīt
  
• dzirdes kanālu mandeles ir konstantā iekaisuma stāvoklī, tās uztūkst, noslēdzot dzirdes kanālus, neļaujot gļotām tikt laukā, kā arī bloķējot gaisa iekļuvi dzirdes kanālos
  
• drīz vien vidusauss sāk pildīties ar izdalījumiem – gļotām un šķidrumu, šādu situāciju angliski sauc par ”Glue ear”
  
• gļotas neļauj skaņai plūst cauri vidusauss daļai, pasliktinot mazā dzirdi un kavējot bērna attīstību (īpaši runas attīstību)
  
• gļotas, kas pastāvīgi krājas vidusausī, nodrošina labu vidi jebkura veida infekcijām, vīrusiem, mikrobiem, patogēnajām baktērijām, kas no aizdegunes pa dzirdes kanāliem nokļūst vidusausī
  
• gļotu un šķidruma spiediens uz bungādiņu ir sāpju cēlonis – tas var radīt vienas no spēcīgākajām un intensīvākajām sāpēm, kādas mazulis piedzīvos savā dzīvē, dažos gadījumos, kad spiediens ir par lielu, bungādiņa plīst, ļaujot šķidrumam iztecēt
  
• tādā veidā bērnam attīstās tipiski vidusauss iekaisuma simptomi (otitis media) – sāpes un temperatūra, un tad jau vairs nav tālu līdz antibiotikām
  

Vai antibiotikas palīdz?

Diemžēl, ģimenes ārsti parasti šādās situācijās izrakstīs antibiotikas. Antibiotikas spēj nonāvēt infekcijas avotu (baktērijas), tomēr nespēj nekādā veidā mazināt šķidruma daudzumu ausī jeb Glue ear. Kamēr vien vidusausī būs pastāvīgs gļotu uzkrājums, tās ir laba barotne baktērijām, kas nozīmē, ka nākamais auss iekaisums nebūs ilgi jāgaida.

Ilgtermiņā antibiotikas nodara vairāk sliktumu nekā labumu, jo tās vēl vairāk izmaina dabīgo baktēriju vidi degunā, rīklē un ausīs, līdz ar sliktajām baktērijām nogalinot arī labās baktērijas organismā, tādā veidā vājinot bērna imunitāti. Bet otrs sliktums ir tas, ka antibiotikas maziem bērniem parasti dod sīrupa veidā. Antibiotiku sīrups ir cukura un cietes koncentrāts, kas ir labākā barība patogēnajām baktērijām bērna mutē, kas nereti ir rezistentas pret antibiotikām sīrupā. Tātad iznāk, ka no vienas puses bērnam dodam antibiotikas iekaisuma mazināšanai, bet no otras - barojam sliktās baktērijas ar antibiotikās esošo cukuru, un tās vairojas uz nebēdu. Tas noved pie atkārtotām auss infekcijām visai tuvā nākotnē, kas bērnu nolemj vairākkārtējam un ilgstošam antibiotiku kursam, kas savukārt vājina bērna imūnsistēmu un organisma dabisko baktēriju mikrofloru.

70% bērnu, kam antibiotikas nepalīdz, izrādās, nemaz nav atrastas patogēnas baktērijas vidusausī, kas nozīmē, ka  stiprās zāles viņi dzēruši par velti. Statistikas dati arī saka, ka, ja auss iekaisuma gadījumā lietotas antibiotikas, iespēja iedzīvoties atkārtotās infekcijās ir 3x lielāka, salīdzinot ar situāciju, kad antibiotikas nav lietotas.

Un ausu bungplēvītes caurduršana?

Izdzīvojot vairākus auss iekaisumus īsā laikā, un nereti sākot zaudēt dzirdi, kā tas bija manam dēlam, šie bērni parasti tiek nosūtīti veikt ausu caurduršanu, kas ir nelielu drenējošu caurulīšu (grommets) ievietošana auss bungādiņā, kas palīdz iztīrīties vidusausī esošajām gļotām.

Manam dēlam LOR konsultācijas laikā, pat neieskatoties mazā austiņās, nekavējoties tika iedots nosūtījums uz operāciju šī paša speciālista ļoti dārgajā privātajā klīnikā (toreiz dzīvojām Dublinā), jau aiznākamajā dienā, lūdzu. Tas lika domāt, ka peļņa no rutīnas manipulācijas ārstam interesē vairāk nekā mana bērna veselība ilgtermiņā. Biju priecīga, ka pirms operācijas atradu Dr Schmidt grāmatu un paspēju uzzināt lūk, ko.

Šāda operācija ir simptomātiska (nerisina cēloni), tomēr uz laiku palīdz atrisināt pastāvīgo gļotu krāšanos vidusausī un līdz ar to pārtrauc biežo auss infekciju sēriju. Arī pēc operācijas vidusauss un dzirdes kanālu epitēlijs tik un tā pastiprināti ražos gļotas, un dabiskais šīs gļotas drenējošais kanāls būs joprojām bloķēts, kamēr gļotām ir dota iespēja iztīrīties pa caurdurto bungādiņu. Auss bungādiņu caurduršana tātad neatrisina problēmas pamatcēloni, kas ir nevesela baktēriju mikroflora bērna mutē, degunā un ausīs.

Auss bungplēvītes caurduršana notiek vispārējā anestēzijā, acīmredzot, intensīvo sāpju un bungādiņas ekstremālās jutības dēļ. Piedevām šai procedūrai ir nopietnas sekas. Pēc drenējošo caurulīšu izņemšanas vai izkrišanas, 40% gadījumu bērniem novēro bungplēvītes sabiezējumu (rētu) vietā, kur trubiņas bijušas ievietotas. Un šī sabiezinātā rēta ietekmē bērna dzirdi uz visu atlikušo mūžu. Pretstatā, ja bungplēvīte plīsusi pati ausī esošā šķidruma spiediena dēļ, tai dzīstot, rēta parasti nepaliek.

Uz operāciju mēs neaizgājām, bet turpmākos 3 mēnešus ļoti domājām, lasījām, rīkojāmies, lai dabiskiem līdzekļiem tiktu vaļā no iekaisuma un pēc tam atgūtu puikas dzirdi. Par to visu lasi nākamajā rakstā Sāp austiņas - kā mazajam palīdzēt dabiskiem līdzekļiem. Vēlāk ar nolūku par pavājināto dzirdi neko neteicu ne bērnudārzā, ne radiniekiem, lai cilvēki neiesāk ar mazo runāt skaļāk, lai austiņas nepierastu pie skaļuma un pašas līdz ar to strādātu slinkāk. Kopumā tas prasīja pāris gadus, līdz dzirde atgriezās normas robežās, un vēl tagad man ik pa laikam ienāk prātā kaut ko čukstus puikam pajautāt, viņam neredzot manu seju (nespējot lasīt no lūpām). Ar atvieglojumu vienmēr nopūšos, kad puika sadzird labi. Un interesanti, vislabāk viņš sadzird šokolādes papīra čaukstoņu virtuvē, kad klusām gribu nočiept gabaliņu šokolādes, nevienam nedzirdot:) 

Pēc šīs lielās krīzes vēlāk vēl vismaz 2 reizes atceros epizodes ar puikas ausu sāpēm, bet dīvainā kārtā tās abas nebija ilgākas par 2 dienām, un beidzamo reizi – tikai 1 nakti. Tagad domāju, ka dēla imūnsistēma, kas ir zāļu nesabojāta, spēja tikt pati ar infekciju galā ļoti ātri. Bet pat līdz šai dienai dēlam (šobrīd 9 gadi) saglabājusies ausu jutība pret vēju, tāpēc neliedzu viņam pat tagad siltajā maijā likt cepuri, ja viņš tā vēlas.

Kāpēc auss iekaisumi visbiežāk ir maziem bērniem?

Tāpēc, ka mazu bērnu galvas anatomija nosaka to, ka dzirdes kanāli ir īsāki, šaurāki un to slīpums attiecībā pret rīkli un degunu ir visai neliels (sk. zīmējumu zemāk), un līdz ar to dabiskā gļotu drenēšana no auss uz degunu nenotiek tik viegli, savukārt infekcija no rīkles un deguna var vieglāk iekļūt dzirdes kanālos. Dzirdes kanālus un aizdeguni klāj gļotāda, un savā starpā šie kanāli ir savienoti. Tā kā zīdaiņiem un maziem bērniem dzirdes kanāls un deguna ejas vēl ir ļoti īsas, infekcija no deguna gļotādas viegli pārceļo uz dzirdes kanālu. Tādā veidā iesnu komplikācijas var novest pie vidusauss iekaisuma.

Attēls no Dr Schmidt grāmatas Healing Childhood Ear Infections: Prevention, Home Care, and Alternative Treatment, 1996 (izmantots ar izdevēja atļauju)

Mazajam augot, aug arī viņa galvaskauss un dzirdes kanāli, Eistāhija kanāli iestiepjas garāki, un mainās arī leņķis, kādā tie novietoti attiecībā pret aizdeguni. Līdz ar to gan dzirdes kanālu attīrīšanās notiek vieglāk, gan infekcijas avotiem nonākt vidusausī paliek grūtāk. Tāpēc parasti jau pēc 8-10 gadu vecuma bērniem ausu iekaisumi vairs nav tik izteikti.

Kāpēc nevajag pienu?

Runājot par austiņu iekaisumiem, nevar nerunāt par pārtiku, ko mazie ēd. Viens no ausu iekaisumus veicinošiem faktoriem ir pārtikas alerģijas, un jo īpaši - piena alerģija. Alerģijas gadījumā, dzerot pienu, bērna ausu un deguna kanāli lēnām sāk pietūkt, mazie nepārtraukti krekšķina un cenšas iztīrīt rīkli, var būt arī hiperaktivitāte jau stundas laikā pēc piena lietošanas. Situācijai pasliktinoties (un, jo īpaši, turpinot lietot piena produktus), bērna simptomi var novest līdz īstam auss iekaisumam.

Kā alerģija var ietekmēt vidusauss problēmas?

• alergēni veicina Eistāhija kanālu sašaurināšanos – līdz ar to dabīgā gaisa apmaiņa (ventilācija) vidusausī tiek apgrūtināta
  
• alergēni var veicināt rīkles mandeļu, adenoīdu un dzirdes kanālu mandeļu pietūkumu – tādā veidā limfas šķidrums netiks tik labi drenēts, jo pietūkušās mandeles mehāniski aizsprosto dzirdes kanālus
  
• alergēni veicina pastiprinātu gļotu izdalīšanos – arī šis samazina vidusauss dabisko ventilāciju un drenāžu, kā arī aizkavē leikocītu kustību uz infekcijas vietu (leikocītu uzdevums ir mazināt infekciju)
  
• alergēni, īpaši pātikas alergēni, samazina leikocītu spēju sagremot un iznīcināt baktērijas, kas izraisa un uztur iekaisumu
  

Ir zināms, ka agrīna govs piena lietošana rada priekšnosacījumus ausu infekcijām un vidusauss iekaisumiem. Ja mazulim ir biežas ausu infekcijas, ir vērts nopietni apdomāt un papētīt, vai cēlonis nav pārtikas (vai kāda cita, piemēram, putekļu, mitruma, dūmu) alerģija. Ir aprakstīts, ka no ausu bungplēvītes caurduršanas var izvairīties, izslēdzot no bērna ēdienkartes iespējami alerģiskos produktus (pienu, kviešus, uc).

Dr Nsouli grupa pētīja 104 bērnus ar biežiem auss iekaisumiem. 81 no viņiem tika atrastas pārtikas alerģijas. Tad 16 nedēļas no bērnu diētas tika izņemti dažādi produkti, kas varētu būt alerģiski, un atrada, ka 86% gadījumu bija novērojama būtiska auss iekaisuma uzlabošanās. Kad produktus atsāka lietot, 94% bērnu atkal palika sliktāk (dati no M. A. Schmidt grāmatas). Produkti, kas auss iekaisumu pastiprināja, bija šādi – govs piena produkti (38%), kvieši (33%), olas baltums (25%), zemes rieksti (20%), soja (17%).

Tāpēc šobrīd, kad mazajam sāp austiņas atkārtotu ausu infekciju dēļ, lai vēl vairāk nepasliktinātu situāciju, ļoti svarīgi ir pārtraukt lietot piena produktus, jo īpaši, govs pienu, pret ko mazais varētu būt alerģisks.

Kāds sakars ausīm, alerģijām un zarnām?

No augstākminētā mums ir skaidrs, kā alerģija var veicināt bērna austiņu problēmas. Bet kur un kāpēc rodas pārtikas alerģijas (par šo ar laiku taps atsevišķs raksts)? Pārtikas alerģiju cēlonis var būt nevesela baktēriju mikroflora zarnās. Piekopjot pareizu diētu un lietojot probiotiķus, ir iespējams uzlabot bērna zarnu trakta veselību, kā arī stiprināt imunitāti. Klīniskā pieredze pierāda, ka daudzas alerģijas pazūd, ja atveseļo zarnu traktu. Tomēr zarnu mikrofloras atjaunošana un imunitātes stiprināšana nenotiks uzreiz, jo prasa laiku un ilgstošu uzmanību. Ilgtermiņa risinājumu bērna imunitātes stiprināšanai nodrošina GAPS uztura programma. Par to plašāk lasi GAPS  sadaļā, bet 2 galvenie ieteikumi tepat zemāk.

GAPS ieteikumi, ja mazajam sāp austiņas

Prakse rāda, ka tad, kad baktēriju mikroflora tiek normalizēta, Glue ear un ausu iekaisumi pāriet paši no sevis. Lai normalizētu baktēriju floru bērniem, jādara 2 lietas:

• Diēta nedrīkst saturēt barības vielas sliktajām baktērijām – jāizslēdz cukurs, piens, pārstrādātie ogļhidrāti. „Tas ir neticami, cik ātri atveseļojas ”glue ear”, kad šie pārtikas produkti tiek izņemti no bērna ēdienkartes”, no savas pieredzes saka Dr Campbell-McBride. (To apstiprina arī augstāk minētais pētījums.)
  
• Bērnam jādod labās probiotiskās baktērijas terapeitiskās devās (dienas deva ir 4-8 miljardi labo baktēriju 2-4 gadu vecam bērnam, līdz 20 miljardiem baktēriju pieaugušajam). Tās palīdzēs likvidēt patogēno floru un atjaunot normālu, veselu baktēriju floru mutē, degunā, dzirdes kanālos un vidusausī. Vesela baktēriju flora spēs pasargāt bērnu no ausu infekcijām. Probiotiskās baktērijas var pievienot pārtikai, bet vēl labāk tās dot bērnam tieši mutē. Sīkāku aprakstu drīz skaties rakstā Sāp austiņas - kā mazajam palīdzēt dabiskiem līdzekļiem. Tā kā deguna un mutes dobuma aizmugure atrodas vienā vietā rīkles dobumā, baktērijām ir laba iespēja no mutes sasniegt aizdeguni, kur atrodas iekaisušās dzirdes kanālu mandeles, un savest kārtībā patogēno floru šajā vietā. Papildus tam baktērijas stimulēs imūnsistēmas reakciju, kas arī palīdzēs mazināt infekciju. Tā rezultātā, iekaisums mazināsies, un dzirdes kanālu mandeles atgūs savu normālo izmēru, vairs nebloķējot Eistāhija kanālus. Tas savukārt ļaus aizplūst šķidrumam un gļotām no vidusauss, un tādā veidā atrisinās ”glue ear” problēmu un līdz ar to arī sērijveida auss infekcijas.
  

Nobeiguma vietā

Ceru, ka ar šo rakstu Tev palīdzēju saprast, kāpēc mazajam sāp austiņas, kā arī gūt pārliecību, ka ne antibiotikas, ne ausu bungādiņas caurduršana nav labākais risinājums, jo ne viens, ne otrs neved uz Tava bērna veselības stiprināšanu. Kā tagad saproti, auss iekaisums nerodas vienā dienā no zila gaisa vai tāpēc, ka Tavam mazulim vienkārši nav paveicies. Īstenībā viss ir daudz komplicētāk, jo austiņu veselība ir cieši saistīta ar Tava bērna vispārējo veselību, bet, jo īpaši, ar viņa zarnu trakta mikrofloru, ko, savukārt, lielā mērā nodefinē tas, ko mazais ikdienā ēd. Tāpēc īstais ilgtermiņa risinājums ietver plašu darbību kopumu, un, jā, tas ir daudz grūtāk nekā iedot bērnam antibiotiku sīrupu un izlikties, ka viss ir/būs kārtībā. Jo nebūs. Kamēr vien vecāki nesāks domāt plašāk par bērna veselību kopumā, un šai ziņā, iespējams, visefektīvākais un reizē grūtākais ir ieviest izmaiņas bērna ēdienkartē.

Bet ko darīt tagad, kad mazais ir kārtējo reiz saslimis un no sāpēm ausīs kliedz?

Drīz lasi nākamo rakstu Sāp austiņas - kā mazajam palīdzēt dabiskiem līdzekļiem

Raksta sagatavošanā izmantotā literatūra:

• Healing Childhood Ear Infections: Prevention, Home Care, and Alternative Treatment, Michael A. Schmidt, 1996
  
• Gut and Psychology Syndrome: Natural Treatment for Autism, ADD/ADHD, Dyslexia, Dyspraxia, Depression, Schizophrenia, Dr Natasha Campbell-McBride, 2010
  
• Materiāli no GAPS konsultantu kursiem Londonā 2014. gada martā
  
• Bērnu slimības, Helmuts Kols, Zvaigzne ABC, 2002
  
• Populārā medicīnas enciklopēdija, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1985
  
• Ievas Veselība, 2010, Lolitas Lūses raksts „Ugunsgrēks vidējā ausī”
  

                                                      Rakstu sagatavoja Silvija Ābele, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem