Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta Anēmija
Lasi stāsta sākumu te
Kur es pazudu
Un tā es šodien beidzot pieķeros nākamajam Depresijas rakstam. Ja Tu gadījumā jautāsi, kur tik ilgi biju, tad atbildi Tu itin viegli vari nojaust, ņemot vērā mūsu sarunas tēmu. Jā, es tepat vien biju. Bišku plosījos ar savu māsu Depresiju, bišku paslimoju (ceru, Tu pat nevari iedomāties, kā ir būt tais abos stāvokļos reizē – depresijā un saslimt)... Un kad dvēseles sāpes satiekas ar fiziskajām, tad ir baigā ballīte... Grūti ir. Neliegšos, ka vienu vakaru biju tik izmisusi, ka jautāju savu kārtējo retorisko jautājumu – ja man sāp tikai kakls un ir liels nespēks, un ar to ir tik grūti, tad kā lai dzīvo tie, kam sāp katru dienu kādas patiesi smagas slimības dēļ. Un, reizē šo jautājot, es sev būtībā pateicu 2 lietas – ka man vēl nav TIK grūti, un ka manas sāpes pāries.
Grūtums ir pāri, sāpes pierimušas, un te es atkal esmu. Lai šoreiz Tev uzticētu par savu revolucionāro atklājumu saistībā ar Depresiju. Nu, īsti mans tas nav, bet līdz Depresijai gan to aizvilku es. Bet tagad par visu pēc kārtas. Un nebaidies, es neiekārdināšu Tevi ar gadsimta noslēpumu, lai pēc tam beigās to viltīgi neatklātu, bet paģērētu Pērc šeit. Kā redzu no piemēriem ārzemēs, tā dara cilvēki, kas prot taisīt biznesu. Es vēl mācos, ilgi vēl mācīšos, tāpēc es joprojām dalos tāpat. Ja man tas palīdzēja, ceru, ka tas varēs palīdzēt vēl kādam izmisušam cilvēkam Depresijā.
Anēmijai pa pēdām
Lasi iepriekšējo rakstu Kas tā tāda - Anēmija?
Vai Anēmijai ir kāda saistība ar Depresiju - tāds ir viens no manas dzīves lielajiem jautājumiem.
Tagad, kad pēc iepriekšējā raksta labāk saprotam, kas ir Anēmija un kādi tās iemesli, vēlos Tev pastāstīt par savu pieredzi, sadzīvojot ar Anēmiju, par to, kas palīdzēja un kas nemaz. Bet zāļu dzeršana nekad nav bijis mans pašmērķis. Man vienmēr ir bijis svarīgi saprast – KĀPĒC. Un šodien man uz šo Kāpēc ir atbilde. Pirms Tev stāstu par savu gadsimta atklājumu nākamajā rakstā, tagad sīkāk par visiem mazajiem ceļa ķieģelīšiem, kas mani līdz tam atveda.
Noslēdzošā šī stāsta daļa būs par manu gājienu pēc patiesības uz Rīgas Hematoloģijas centru, kur naivi cerēju, ka Kāds man iedos gatavu atbildi gan manam nespēkam, gan depresīvajiem stāvokļiem. Ai, kā es kļūdījos, tā cerēdama, un savu vilšanos jau ieskicēju rakstā Parunāsim par depresiju jeb kāds sakars depresijai, hemoglobīnam un draugiem.
Bet pirms manas vizītes Hematoloģijas centrā vēl bija vairāki gadu desmiti ar Anēmiju. Un tāpēc par visu no sākuma.
Kas tā tāda - Anēmija?
Kā tas viss sākās
Jau minēju, ka Anēmijas / Mazasinības tēma man ir ļoti tuva, jo es tajā dzīvoju visu savu apzināto dzīvi. Un daudzus gadus ārsti par Hematoloģijas rādītājiem manās asins analīzēs šķitās uztraucamies vairāk nekā es pati. Un esmu bijis izmēģinājuma trusītis gan dažādu dzelzs preparātu lietošanai, gan dzelzs injekcijām. Neskatoties uz šiem epizodiskajiem (un ilgtermiņā neko nelīdzošajiem) pasākumiem, cauri gadiem esmu dzīvojusi ar lielu fizisku nespēku, kam bieži pievienojies arī emocionālais nespēks, kā es saudzīgi dēvēju savu Depresiju.
Tomēr neskatoties uz dubulto nespēku, esmu mācījusies, studējusi, veiksmīgi iznēsājusi un dzemdējusi 3 veselus bērnus, visus barojusi ar krūti (un barošanas ilgums pieauga ar katru nākamo bērnu), strādājusi, gādājusi par ģimeni, utt. Jāatzīst, jaunākā bērniņa plānotā dzimšana mājās gan prasīja speciālu pieeju manai mazasinības problēmai, jo tās valsts medicīniskie likumi neatļāva dzemdības mājās, ja Hemoglobīns ir pārāk zems – tas asiņošanas gadījumā var radīt fizisku nespēku un attiecīgi dzemdību procesa paildzināšanos un sarežģījumu iespējamību. Par šo kādreiz taps atsevišķs stāsts.