Kas tā tāda - Anēmija?

Kā tas viss sākās

Jau minēju, ka Anēmijas / Mazasinības  tēma man ir ļoti tuva, jo es tajā dzīvoju visu savu apzināto dzīvi. Un daudzus gadus ārsti par Hematoloģijas rādītājiem manās asins analīzēs šķitās uztraucamies vairāk nekā es pati. Un esmu bijis izmēģinājuma trusītis gan dažādu dzelzs preparātu lietošanai, gan dzelzs injekcijām. Neskatoties uz šiem epizodiskajiem (un ilgtermiņā neko nelīdzošajiem) pasākumiem, cauri gadiem esmu dzīvojusi ar lielu fizisku nespēku, kam bieži pievienojies arī emocionālais  nespēks, kā es saudzīgi dēvēju savu Depresiju.

Tomēr neskatoties uz dubulto nespēku, esmu mācījusies, studējusi, veiksmīgi iznēsājusi un dzemdējusi 3 veselus bērnus, visus barojusi ar krūti (un barošanas ilgums pieauga ar katru nākamo bērnu), strādājusi, gādājusi par ģimeni, utt. Jāatzīst, jaunākā bērniņa plānotā dzimšana mājās gan prasīja speciālu pieeju manai mazasinības problēmai, jo tās valsts medicīniskie likumi neatļāva dzemdības mājās, ja Hemoglobīns ir pārāk zems – tas asiņošanas gadījumā var radīt fizisku nespēku un attiecīgi dzemdību procesa paildzināšanos un sarežģījumu iespējamību. Par šo kādreiz taps atsevišķs stāsts.

Tātad, kā redzi no manas pieredzes, mazasinība nav mirstamā vaina. Bet man gan būtu gribējies, lai šis viss nenotiek uz manu fizisko un emocionālo spēju robežas. Un, jo vecāka es palieku, jo skaidrāk saprotu, ka īstenībā mana veselība nevienu citu (arī ārstus) neinteresē, un ka īstenībā būtu dīvaini, ja tā būtu. Tāpēc jau vairāku gadu garumā Atbildība ir tas lielais vārds, ko attiecinu uz teju visām dzīves jomām, un, vispirms jau uz savu veselību. Jo vairāk lasu un mācos par veselības lietām, jo vairāk man gribas saprast, vai manai mazasinībai ir risinājums. Mans izmisuma dzītais gājiens uz Rīgas Hematoloģijas centru Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā kādus gadus atpakaļ, diemžēl, man atbildes neiedeva. Tad nu tālāk meklēju un domāju pati. Un šodien varu Tev pateikt, ka, jā, man ir atbilde. Par to lasi rakstā Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija, bet pirms tam lietu kārtībai gribu Tev pastāstīt šo to par Anēmiju.

Latviski par Anēmiju

Ievadot interneta meklētājā vārdu Anēmija, pretim lec daudzi raksti, bet, atverot vienu no pirmajiem, man jālasa Populārās Medicīnas enciklopēdijas šķirklis no 1984.gada, kur LPSR vēl spēkā un hemoglobīna vienības man nav saprotamas, tāpēc tālāk lasīt negribas. 

Mēģinu vēlreiz, un atduros vai nu pret sausiem medicīnas terminiem pilnu un tehniski pareizu tekstu vai arī pret ļoti vispārīgiem rakstiem, kas n-reizes vairāku gadu ritumā pārkopēti no vienas mājas lapas otrā. Un, īstenībā, esmu pārsteigta, cik grūti ir atrast labu, pilnīgu un viegli saprotamu informāciju latviešu valodā par veselības problēmu, kas, kā daži avoti apgalvo, skarot līdz 25% cilvēces. Ja kādu labu interneta vietni par Anēmiju nezināšanas dēļ esmu palaidusi garām, tad jau iepriekš atvainojos tās veidotājiem.

Īsais kurss anatomijā

Nolemju, ka mēģināšu pati Tev pastāstīt tā puspajokam, galvenos vilcienos, kā te viss notiekās, lai Tev lasīt un saprasti ir viegli. Ja ar savu vienkāršo skaidrojumu es aizskaru Tavas labās medicīnas un anatomijas zināšanas, tad acīmredzot, šis raksts Tev nav vajadzīgs, un Tu droši vari doties lasīt manu pieredzi, kā es piemānīju savu Depresiju. Ar šo rakstu es nebūt nepretendēju uz 100% izsmeļošu informāciju, bet ceru, ka priekšstats Tev radīsies.

Tātad, lai organismā skābekļa būtu pietiekami katrai šūnai, vajag kādu piegādātāju, kas svaigi ieelpoto skābekli no plaušu alveolām aiznestu līdz katram tālākajam ķermeņa stūrītim, pat mazajam kāju pirkstiņam. Kā saprotam, šo cēlo funkciju daba ir uzticējusi asinīm – gan piegādāt vajadzīgo, gan pie  viena savākt atkritumvielas. Ja paskatām ar lielu lupu (mikroskopu) tuvāk, atradīsim, ka asinis ir vesela pasaule pati par sevi, tur tā vien čum un mudž no visādiem foršiem, maziem darboņiem, kur katram savs uzdevums. Tas viss atgādina mazu lidojošo šķīvīšu plūsmu plazmas upē, kā vari redzēt šajā Video.

Eritrocīti un Hemoglobīns

Tās mazās, sarkanās pankūciņas, ko redzi filmiņā, ir Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši. Eritrocīti tiek saražoti kaulu smadzenēs. Tieši Eritrocīti pārnēsā skābekli asinīs. Tā kā ik sekundi tie veic tik svarīgo skābekļa piegādi visam mūsu organismam, paliek saprotams, ka Eritrocīti ar laiku nonēsājas, nu gluži kā kurpes. Un tad tie pamazām iziet no ierindas, jo defektīvi (noguruši) svaiga gaisa piegādātāji uzdevumu vairs nespēj pienācīgi veikt. Tāpēc Eritrocīta vidējais dzīves ilgums ir 120 dienas. Kā lasīsi tālāk, ir tāds Anēmijas veids, kad Eritrocīti nonēsājas ātrāk (kā Ķīnā slikti ražotas kurpes), un tas, saprotams, nav labi. Savu laiku nokalpojušos Eritrocītus no asinīm savāc un pārstrādā Liesa. Vai zini, kur tāda organismā ir? Tas ir neliels asinsrades orgāns, kas atrodas kreisajā pusē zem ribām, burtiski blakus kuņģim.

Bet kā mazās, sarkanās pankūciņas Eritrocīti spēj nēsāties apkārt ar skābekli ? Kad jau ar lielāku lupu (elektronu mikroskopu) skatās vēl tuvāk, Eritrocītu iekšienē atkal ir vesela pasaule – lielāko daļu mazajā, plakanajā plostiņā aizņem svarīgais Hemoglobīns, svarīgs tāpēc, ka ir vislielākais no pasažieriem, pie tam no uzpūtības par viņam uzticēto svarīgo uzdevumu sarkans palicis, bez tam tas nokrāso sarkanā krāsā arī visu Eritrocītu. Aiz tā nezinātājs var nepamanīt, ka, lai cik liels, vai cik sarkans Hemoglobīns arī nebūtu, tas viens pats bez palīgiem (Dzelzs Fe joniem) nespētu savu svarīgo uzdevumu – skābekļa piegādāšanu šūnām – veikt. Bet īstenībā – katrā Eritrocītā ceļo vairāki simti miljoni Hemoglobīna molekulu.

Hemoglobīns (tālāk tekstā apzīmēsim ar Hb) ir sarežģītas uzbūves olbaltumviela, kas pati sastāv no alfa- un beta-Globīna peptīdu ķēdēm un 4 Hēma grupām (nesarežģīšu vēl vairāk, skaidrojot, kādas organiskās vielas veido Hēma grupu), kuru centrā ir divvērtīgs Dzelzs jons Fe (II) (tālāk tekstā Fe). Tātad, lai Hb varētu skābekļa molekulu piesaistīt, tam vispirms ir vajadzīgs Fe. Tikai šāds kopējs komplekss – Hemoglobīns ar tā sastāvā esošo Fe - spēj radīt platformu skābekļa piesaistei. Katrs Hemoglobīna molekulas Hēma fragments, kura centrā ir Fe, spēs piesaistīt pretim skābekļa molekulu, un tad jau tā svarīgais Hemoglobīns tiks dēvēts par OksiHemoglobīnu, tam iegūstot spilgti sarkanu nokrāsu. 

Ja neļaunosies par angļu valodu, parādīšu Tev bildē, lai viss top vēl skaidrāks. Tulkoju: Red blood cell (erythrocyte) = Sarkanais asins ķermenītis (Eritrocīts), Chain = ķēde, Iron = dzelzs jons, Heme group = Hēma grupa, Haemoglobin = Hemoglobīns.

Shematisks Hemoglobīna struktūras attēlojums. Sarkanās lodītes ir Fe joni, un tieši šajās vietās saistīsies skābekļa molekulas (piepogāsies skābekļa koferīši). Bildes avots: http://www.fmc-renalpharma.com/anaemia.htm

Ja šis likās par zinātnisku vai samocītu skaidrojumu, varbūt analoģija ar spiedpogu Tev palīdzēs labāk saprast. Iedomājies, ka Eritrocīta plakanajā plostiņā brauc daudz lielu Hemoglobīna molekulu. Savukārt, katrai  Hemoglobīna molekulai (kas interneta bildēs izskatās pēc saņurcīta vainadziņa) ir 4 metāliskas spiedpogas (tas būs tas Hēma fragments ar Fe centrā). Tikai tajās vietās, kur ir Dzelzs podziņas, ar otru spiedpogas jeb kniedes pusi varēs piekabināties skābekļa koferītis, lai brauktu līdzi pa straumi.

Tātad katra Hemoglobīna molekula, braucot ar Eritrocīta plostiņu lejup pa plazmas straumi, 4 piepogātos koferīšos sev līdzi nes svaiga gaisa malkus šūnām. Tieši tāpēc šūnām piegādātais skābekļa daudzums būs tieši proporcionāls Hemoglobīna (un arī Fe) daudzumam. Kad skābeklis nogādāts tur, kur tas bijis vajadzīgs visvairāk, koferīši tiek iztukšoti, bet OksiHemoglobīns atkal pārtop par parastu Hb, un tā krāsa vairs nav tik spilgta, bet kļūst tumšāk sarkana, tāpēc arī venozās asinis atpazīstam pēc tumšāk sarkanas krāsas. Tais pat koferīšos Hemoglobīns-parastais savāks no šūnām atkritumvielu ogļskābo gāzi un vedīs uz plaušām to atkal iemainīt pret svaigu skābekli.

Kas to būtu domājis, ka sarkanajās, plakanajās eritrocītu pankūciņās, kas triljoniem vien ritinās mūsu asinsvados, mitinās tik sarežģītas molekulas un noris šādi komplicēti procesi... Bet mēs šo visu gribējām  saprast, lai tālāk varētu runāt par Anēmiju jeb Mazasinību.

Ferritīns, Hematokrīts, Anizocitoze

Bez Hemoglobīna un Dzelzs rādītājiem asins analīzēs vēl var ieraudzīt tādus terminus kā Hematokrīts, Ferritīns un dažreiz arī Anizocitoze. Pie viena tiksim galā arī ar šiem svešvārdiem, bet, brīdinu, ka to skaidrojumā ielieku arī savu interpretāciju.

Ferritīns raksturo Dzelzs uzkrājumus organismā. Tas ir olbaltumvielai piesaistījies Fe jons, kas uzturas galvenokārt aknās un liesā un gaida savu kārtu tikt izmantotam organismā, arī skābekļa pārnēsāšanai. Līdzīgi kā savu strādāšanas kārtu gaida benzīns mašīnas benzīnbākā.

Hematokrīts rāda plazmas un Eritrocītu attiecību un ir atkarīgs no Eritrocītu daudzuma un lieluma. Tā kā manās analīzēs vienmēr tas bijis samazināts, secinu, ka Anēmijas gadījumā vai nu Eritrocītu skaits ir mazāks, vai nu to lielums nav īsti optimāls (tie ir mazāki - to apstiprina arī Anizocitoze). Es savā galvā fantazēju, kas šis lielums varētu būt noteiktā tilpumā esošo Eritrocītu masa pret asins plazmas masu (vai tikpat labi tā var būt tilpumu attiecība), izteiktu procentos. Jo mazāk un mazāki Eritrocīti, jo mazāka to kopējā masa, jo zemāks ir Hematokrīta rādītājs.

Anizocitoze raksturo Eritrocītu lieluma izmaiņas, un to parasti parāda kā Eritrocītu lieluma izkliedi RDW procentos. Anēmijas gadījumā Eritrocīti var sarukt mazāki tāpēc, ka tie asinsritē nokļūst it kā negatavi (nenobrieduši). Es nezinu, vai tas saistīts ar to, ka katrā Eritrocītā būtu mazāk Hemoglobīna molekulu (jo to vienkārši nepietiek)? Parasti Anēmijas gadījumā Anizocitozes rādītājs ir paaugstināts, un tas liecina par mazākas formas Eritrocītu plūsmu, bet toties to ir vairāk.

Anēmija jeb Mazasinība

Anēmija ir situācija, ko raksturo skābekli pārnēsājošā sarkanā asins pigmenta Hemoglobīna samazināts daudzums asinīs. No turienes arī latviskais termins Mazasinība – maz pigmenta, kas asinīm piešķir sarkano krāsu. Un tagad saprotam, ka Hb daudzums būs tieši atkarīgs no to pārnēsājošo Eritrocītu daudzuma un veselības. Parasti pietiekams Hb daudzums asinīs tiek uzturēts ar delikāta līdzsvara palīdzību starp jaunu Eritrocītu veidošanos kaulu smadzenēs un to noārdīšanos liesā. Anēmija nozīmē, ka šis līdzsvars ir izjaukts, un Eritrocītu (un līdz ar to Hemoglobīna) daudzums asinīs ir samazināts. Savukārt, Dzelzs  jona podziņa, kā atceries, bija vajadzīga, lai Hb būtu spējīgs skābekli piesaistīt. Līdz ar to arī Fe jonam būs svarīga teikšana anēmijas sakarā. Jo mazāk organismā Fe, jo nepilnīgākas būs Hb molekulas un jo slimāki izskatīsies Eritrocīti. Atkarībā no tā, tieši kurā posmā (Eritrocīti, Hb, Fe) ir nepilnības, būs atšķirīgs Anēmijas veids.

Anēmijas simptomi – ir atkarīgi no tā, cik zems ir Hemoglobīns

• Galvassāpes
  
• Nogurums (arī depresija)
  
• Nespēks
  
• Letarģija
  
• Elpošanas grūtības fiziskas slodzes laikā
  
• Galvas reiboņi
  
• Sirdsklauves
  

 Pazīmes, pēc kā var atpazīt Anēmiju

Anēmijas veidi

Kā jau teicām - ir vairāki Anēmijas veidi atkarībā no tā, kurā posmā ir nepilnības – Eritrocītu veidošanas posmā vai to kvalitātē, kas tātad ietver arī Hb un Fe, jo bez viena vai otra komponenta Eritrocīti nebūs pilnvērtīgi skābekļa pārnēsātāji, vai ne? Ņem vērā, ka šis saraksts ietver tikai galvenos Anēmijas veidus, jo bez minētajiem ir vēl virkne citu iespēju (vara, olbaltumvielu, folskābes u.c. vielu nepietiekamība).

Dzelzs deficīta anēmija

Tā kā mana teorija ir, ka viens no depresijas iemesliem var būt Dzelzs deficīta anēmija, tad par šo parunāsim vairāk. Saprotam, ka nepietiekama Fe satura dēļ asinīs Hemoglobīns nespēj piegādāt skābekli šūnām pietiekamā daudzumā. Un kāds dzīvesprieks var būt, ja katra organisma šūna knapi elpo? Kur lai rodas enerģija, ja organisma audiem (tai skaitā smadzenēm) trūkst dzīvības procesiem tik svarīgais skābeklis? Ne velti, kā teicu citā rakstā, mana homeopāte apgalvoja, ka Mazasinība ir nevēlēšanās dzīvot. Bet kur lai rodas spēks un griba dzīvot, ja šūnas izmisušas slāpst svaiga gaisa malka kā uz ledus izmestas zivis?

Dzelzs deficīta Anēmijas iemesli

• Grūtniecība – šis īsti nav iemesls jeb būtu priecīgais iemesls, šajā gadījumā deficīts rodas no tā, ka papildus māmiņas organismam nu Hb/Fe skābekļa koferīši jāpiegādā arī mammas puncī augošajam bērniņam. Tāpēc ļoti bieži grūtniecības laikā topošajām māmiņām jālieto Fe preparāti. Un dabiskajiem, protams, būtu jādod priekšroka

• Liels Fe zudums spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ

• Asiņošana zarnu traktā (kuņģa čūla, gastrīts, kuņģa vēzis, zarnu iekaisums, hemoroīdi uc)

• Ilgstoša aspirīna lietošana vai citu nesteroīdo pretiekaisuma preparātu (NSAIDs) lietošana - tas var izraisīt kapilāru sieniņu plīsumus un kuņģa un zarnu asiņošanu

• Āķtārpi gremošanas traktā (ceru, ka šis attiecas uz nabadzīgajām valstīm, bet ne Latviju) – tie, dzīvodamies zarnās, pārdur asinsvadu sieniņas un barojas ar asinīm

• Urīnizvadceļu vai urīnizvadsistēmas orgānu asiņošana (nieru vai urīnpūšļa vēzis)  ir retāks iemesls Fe deficīta anēmijai

• Fe nepietiekamība uzturā šķiet loģiskākais Dzelzs deficīta Anēmijas iemesls. Tāpēc jālūko, kādos produktos Fe ir visvairāk. Fe bagātīgi satur aknas, sarkanā gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi (spināti, sparģeļi uc), bietes, ogas (zemenes, upenes), augļi (aprikozes, granātāboli uc), graudi, rieksti, zirņi un pupas. Lai veicinātu Fe uzsūkšanos, svarīgi  kopā ar šiem produktiem lietot kaut ko skābu (askorbīnskābi jeb C vitamīnu, citronskābi, vai vienkārši ēdot dzert klāt citrusauglļu sulu). Vēl no savas personiskās pieredzes zinu, ka Fe no dzīvnieku valsts produktiem uzsūcas labāk, jo tie satur tieši divvērtīgo Fe (II) jonu, kamēr dārzeņos un augļos atrodams Fe (III) jons, kas nozīmē, ka organismam vēl papildus jāveic Fe (III) jona reducēšana līdz Fe (II) jonam, pirms tas var stāties darbā pie Hemoglobīna. Lai šo labāk saprastu, iedomājies, ka tām metāliskajām spiedpodziņām pie Hemoglobīna mētelīša jābūt ar 2 caurumiņiem nevis ar 3, tikai tad tās var piešūt.  Klasiska šī Anēmijas veida „ārstēšanas” metode līdz ar to ir dažādu Fe preparātu lietošana, kā arī, galējos gadījumos, Fe injekcijas. Es tātad esmu bijis šis „galējais gadījums”, jo bērnībā ik pa laikam staigāju zili-melnu dupsi no Fe preparātu špricēšanas. Tā kā 30-40 gadus vēlāk es tepat vien apkārt nēsājos ar savu mazasinību, no tā vari secināt, ka zilumi uz ķermeņa no dzelzs preparātiem nav veids, kā tikt galā ar anēmiju.

• Fe uzsūkšanās traucējumi – šis tad nu ir iemesls manai Anēmijai. Kā, to vēl nezinot, meklēju savu Anēmijas iemeslu Hematoloģijas centrā, lasi stāstā Anēmijai pa pēdām. Diagnozi, tāpat kā risinājumu, esmu atradusi es pati. Par to lasi manā stāstā Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija.

Ceru, kaut kas no šī stāsta Tev noderēja vai varbūt noderēs nākotnē, lai labāk saprastu asins analīzes un savu Anēmiju, ja tā Tev aktuāla.

Kur lasīt tālāk 

Par anēmiju un tās veidiem vairāk lasi šeit

• www.medicine.lv/raksti/anemija_pme
  
• www.mfd.lv/post_info.php?cPath=128&products_id=550
  

Par dzelzs deficīta anēmiju lasi arī te

• www.vs888.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=136%3Aanmija-dzelzs-fe-deficta-anmija&catid=36%3Adazhaadu-aarstu-padomi&Itemid=82&lang=lv
  
• www.partikasdb.lv/veseliga-uztura-forums/partika-un-veseliba/ar-uzturu-saistitas-saslimsanas/dzelzs-deficita-anemija/
  
• www.medicine.lv/raksti/kas-ir-dzelzs-deficita-anemija-un-ka-no-tas-izvairities-toposajam-maminam-un-berniem
  

Raksta gatavošanā izmantotā literatūra:

Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, Dr Chem

  Lasi manu stāstu tālāk šeit

Anēmijai pa pēdām

 Depresijas iemesli. 2. Dzelzs deficīta anēmija

Nav komentāru

Komentēt