2. Mani noslēpumi skaistumam
Bet lai Tu nedomā, ka es dzīvoju galīgi mežā un nu nemaz, nemaz par sevi nerūpējos, pastāstīšu par to minimumu, ko es tomēr daru. Ja Tu vēl esi tepatās, tad uzticēšu tagad Tev nevis to, kā man nav, bet to, kas man ir. Un ko šad tad atceros arī lietot.
Turpat
Drogās akciju laikā regulāri iepērku Elpis
eļļas (etiķete saka, ka 100%) – Mandeļu, Vīnogu kauliņu, Aprikožu kauliņu,
Avokado u.c. Tāpat Aromātiskās eļļas
– Lavandas, Eikaliptu, Citronu, Tējas koka utml. Ticu, ka tagad minētās eļļas,
kā arī citas var nopirkt daudzos veikalos un aptiekās.
Aromātiskās eļļas, protams, pievienoju vannas ūdenim, vai retu reizi atceros to iepilināt aroma svecītē, kamēr baudu vannu.
Bet īstās eļļas man kalpo vairākos veidos – jau daudzus gadus tās man ir kosmētikas noņemšanas līdzeklis. Pirms tīru seju vai acis, vates aplīti saslapinu siltā ūdenī. Eļļas pievienoju vannas ūdenim, lai, kad izkāpju no vannas, sajustu savu ādu mīksti ieeļļotu. Augstākā bauda ādai (un degunam) ir sajust kokosriekstu eļļu, bet tas man gadās reti.
Arī pēc dušas šad tad atceros ar eļļu ieziest vēl mitro ķermeni, kā arī seju. Ķermenim izies mazāk eļļas, ja ar to savu ādu palutināsi uzreiz pēc dušas, kamēr neesi noslaucījusies. Uz mitras ādas eļļa klāsies plānākā slānītī. Ja vēlies eļļu uzklāt, neejot dušā, tas saslapini plaukstu ar siltu ūdeni, arī tad iesmērēšanās būs vieglāka, ātrāka un taupīgāka.
Varu atzīties, ka regulāra šo eļļu lietošana pasargāja manu ļoti sauso vēdera un gurnu ādu no strijām grūtniecības laikā, iznēsājot savus 3 bērnus. Kviešu dīgstu eļļa ir pati labākā šim nolūkam. Un ja Tev gaidāmas drīzas dzemdības, ar kviešu dīgstu eļļu (bet būtībā jebkuru) neaizmirsti regulāri pabarot arī starpenes audus, lai tiem ir elastība iestiepties un tādējādi mazināta plīsumu iespēja, Tavam bērniņam nākot pasaulē.
Tāpat eļļu pievienoju savam Kafijas skrubim un izmantoju to gan sejai, gan ķermenim, kad eju dušā. Reizē āda gan noskrubīta, gan ieeļļota. Un ar manas lielās krūzes rīta kafijas biezumiem (Merrild In-Cup ir mana izvēle gan garšas kārpiņām, gan ādai, jo atrodu, ka citas kafijas ir par rupju) plus klāt šļuka eļļas ir pietiekami visam ķermenim. Nu ja, un smaržīgās ķīmiskās dušas želejas es sen vairs nelietoju. Jo mana āda tāpat jau ir sausa. Un parupja švamme ar ūdeni vien vai kafijas skrubis izdara savu misiju vēl labāk par nātrija laurilsulfātu:)
Nu, bet par vannu mēs te varētu parunāt ilgāk, jo tā ir viena no manas dzīves baudām. Lai gan tā pa īstam to izbaudīt saņemos reti. Parasti man ir fiksās vannas, kur patīkamo (baudu) pamanos apvienot ar lietderīgo – lasu kārtējo mācību grāmatu ar zīmuli rokā vai vainas sajūtas mudināta pildu savas vakara/nakts presītes, ja pa dienu nav sanācis laika par savu fizisko formu padomāt. Kad man ir vairāk laika un īstais noskaņojums, pagatavoju lielu krūzi tējas, un eju ilgajā vannā (ilgā vanna man ir 30 min).
Tad vannai pievienoju Epsom sāli (Magnija sulfāts) vai Jūras sāli, vai Kosmētiskos Mālus. Plus klāt aromātiskā eļļa, ko jau minēju. Gan jūras sāli, gan mālus pērku Drogās. Gan sāls, gan māli ir organismu attīroši, ja ir vismaz 30 min laika, mālu putriņu uzķepēju arī uz sejas, un ar baudu sajūtu, kā āda savelkas, pat lai tēju iedzertu, jāpapūlas muti atvērt. Mālus mainu, jo katriem no tiem ir sava iedarbība – Zaļie, Baltie, Zilie, Melnie, Sarkanie māli u.c. – katru mālu īpašais ķīmiskais sastāvs var Tavai ādai dot citu labumu. Atceries šos, ja Tev mājās pusaudzis netiek galā ar pinnēm. Svarīgi pēc šādas attīrošās vannas noskaloties, lai vannošanās laikā līdz ādai atceļojušie toksīni no Tava organisma dziļumiem neiedomātos ielīst turpat atpakaļ.
Kopš pavisam nesena laika manas minimālās sejas kopšanas zināšanas ir papildinājušas pirmās iemaņas sejas vingrošanā jeb Sejas fitnesā (Paldies, Ilze). Tās ir pāris minūtes dušā, un vakaros pie spoguļa, kad atceros. Šīs zināšanas maniem gravitācijas spēku jūtošajiem vaidziņiem atnākušas īstajā (pēdējā? ) brīdī. Par rezultātiem ziņošu:)
Vēl, kamēr runājam par dušu, gribu pateikt, ka es cenšos vienmēr dušu pabeigt ar aukstu ūdeni. Un nu jau esmu diezgan labi sevi pieradinājusi. Kontrastduša ir variants. Vēl pačukstēšu Tev, ka mans sapnis ir spēt peldēt ziemā, bet līdz tam man vēl ilgi jāaug un jābriest. Lai gan – diezgan aukstā jūrā vai ezerā varu ielīst un ar baudu peldēt. Re, vakar peldējos meža ezerā, pa pliko, rudens lapām krītot, sajūtot retas lietus lāses un rudens vēju sejā un putnu klaigas dvēselē... Nevaru Tev atzīties, ka pēc peldes gan drebēju kā kniepadata vēl vairāku stundu garumā, nelīdzēja pat mašīnas apsildāmais krēsls. Bet prieku un gandarījumu par piedzīvoto tas nebūt nemazināja.
Pēc dušas parasti cenšos ar frotē dvieli īpaši sirsnīgi parīvēt vai paknaibīt augšstilbus, nu kur tas celulīts, tā ka kājas paliek sarkanas. Un aukstais dušas ūdens komplektā ar ierīvēšanos ļauj sajust asinis iecirkulējam straujāk.
Sen esmu atmetusi ar roku Celulīta krēmiem. Bet nemelošu, esmu pamēģinājusi dažādus, gan sildošos, gan aukstumu rosinošos utt. Lai saprastu, ka neviens krēms manu celulītu nemazinās, kamēr vicošu iekšā šokolādes un saldējumu biezos slāņos. Krēmu vietā es šovasar, tāpat kā citas vasaras, piekopu savu pretcelulīta kampaņu. Un šī bija pirmā vasara, kad es patiesi pamanīju rezultātus. Jo manā pūrā jau bija vairāk kā pusgada dzīve kopā ar , kas kopumā krietni mazinājusi manu vidējo aritmētisko saldumu koncentrāciju organismā.
Bet mana Pretcelulīta metode šāda – es peldu jūrā (vai ezerā) garus gabalus paralēli krastam. Jo aukstāks ūdens, jo sliktāk manam celulītam. Un kad esmu savu normu nopeldējusi (un es varu ilgi), tad brienu malā un pa ūdeni soļoju atpakaļ, no kurienes atpeldēju (nu, dziļums tieši tāds, lai man sparīgi soļojot, viļņi šķeļas augšstilbu vidus daļā, tieši, kur dzīvo celulīts, saproti, vai ne). Un soļoju arī atmuguriski. Un ja šito piekopsi pāris nedēļas no vietas, rezultātus garantēju. Man šovasar (2014) izdevās atvadīties no vismaz viena kārtīga celulīta kilograma.
Tāpat nesen jogas nodarbībā uzzināju (paldies, Kristīne) par 100 īpašajiem pretcelulīta pietupieniem. Aktīvie sportisti un vingrotāji tos pazīst kā Squat. 100 Šādi pietupieni dienā Tavu celulītu deldēs kā saule ledu pavasarī. Vaicāsi, vai es tos atceros katru dienu? Nē. Bet dažreiz atceros, un varbūt ne visus 100, bet tomēr.
Kā saproti, es par skaistumkopšanu neiespringstu. Un pat to savu vienu krēmu es bieži aizmirstu uzsmērēt, atšķirībā no meitas, kuras istaba no rīta smaržo kā parfimērijas bode:) Es daru, kas ir manās iespējās, kad atceros un kad ir iespēja. Tā, piemēram, avokado maska man ik pa laikam sanāk, ja brokastīs bijis šis veselīgais labo tauku avots, un pēc tam neviens nav mājās un varu droši vazāties apkārt zaļā ģīmī. Pietiek ar avokado miziņu pasmērēt seju, lai drīz sajustu tā savelkošo iedarbību. Citas mājās gatavotas maskas, kam receptes vari atrast teju katrā žurnālā - ar olām un zemenēm, un krējumu, un citronu, un auzu pārslām, un visu ko citu - kad lasu, it kā iegulstas labo apņemšanos failā, taču tas negarantē to īstenošanu, diemžēl.
Kopš nesena laika visi ģimenē cītīgi lietojam zivju eļļu. Es ne tik ļoti, bet mana pusaugu meita jau tā pieradusi pie tās, ka burtiski uz savas ādas izjūt (paliek sausāka), ja eļļu neiedzer 2x dienā. Un taisnība viņai ir – skaistums jābaro no iekšpuses. Tā mums arī politiķi māca, vai ne?
Visa ķermeņa Masāža gan ir mans iztikas minimums, ko ik pa laikam atļaujos, īpaši, kopš esmu atradusi savu burvīgo masierīti Eviju. Un nezinu, kam viņa vairāk palīdz – skaistumam vai veselībai. Bet tie īstenība ir nedalāmi jēdzieni, vai ne?
Tā, lūk, man iet ar skaistumkopšanu. Ne visu es atcerējos te pieminēt, bet tas nekas. Es zinu, ticu ka Tev iet daudz labāk. Jo es nevaru teikt, ka es nenovecoju. Un par 20-gadīgu mani neviens vairs nenoturēs. Bet es arī negribu. Jo savā vecumā kopumā jūtos labi. Ja tik sirmo matu nebūtu tik daudz. Jo ar matu krāsu gan man ir konflikts, tāda kā iekšēja pretestība katru reizi, līdz beidzot saņemos krāsošanai. Es ar savu frizierīti katru reizi apspriežu ideju matus vairs nekrāsot. Un katru reizi viņa mani atrunā, jo piedraud ar 10 gadiem vecuma klāt manā izskatā. Un tad man jādomā, kas ir tas, kas mani piespiež joprojām matus krāsot. Vai sabiedrības gaidas, vai pieklājības normas? Un tad es domāju, vai un kad es saņemšu drosmi ataudzēt savus sirmos matus un vairs neuztraukties par to, cik veca es tāpēc izskatos. Gaidu, kad viedā sieviete manī kļūs spēcīgāka savā pārliecībā...
No amonjaku vai ūdeņraža peroksīdu saturošajām krāsām jau esmu atteikusies. Iemēģināju Hennu kā dabīgu alternatīvu, bet dabūju savas lokas tik dažādos rudi-brūnganos toņos, ka sapratu, pati to nevaru kvalitatīvi izdarīt. Tagad esmu nonākusi līdz jaunākas paaudzes matu krāsai ar eļļu, kas iespiežas dziļi mata šķiedrā, to vienlaikus aizsargājot. Bet zinu, ka arī šo krāsu es nebūtu ar mieru apēst. Kā viņi saka par kosmētiku – neliec uz savas ādas neko, ko nevari apēst. Jo caur ādu katrs krēma komponents momentā uzsūcas asinsritē, vēl ātrāk nekā barības vielas no ēdiena, jo tām jāiet caur gremošanas trakta filtriem, kur aknas aizturēs to, kas organismam nav draudzīgs.
Bet vai saproti, kāpēc šo visu rakstu? Lai parādītu Tev, ka ar mazumiņu pietiek. Ja Tev pilns spoguļa plaukts ar skaistām un dārgām bundžiņām, jauki, bet zini, ka, laikam ejot, neviens dārgais krēms Tev negarantēs seju bez grumbām. Un varbūt tas krēmu daudzums vai dārgums vairāk paceļ Tavu pašapziņu nekā Tavu nogurušo acu plakstus. Un varbūt tas ir pietiekami, lai Tu starotu. Un ja tā, tad krēms savu efektu ir sasniedzis.
Es dzīvoju ar apziņu, ka es savam organismam un veselībai nekaitēju. Pat skaistuma vārdā.
Te klausies un uzzini, kāpēc es domāju un dzīvoju tieši tā.
Uzsmaidi sev. Tu esi skaista!