Ne jau par zupu ir stāsts
Dārgais www.curantur.lv lasītāj,
Šis ieraksts sākotnēji top kā atbilde komentētājiem uz rakstu Vētra zupas šķīvī, kas vēlāk, pazīstot manu daudzrunību, pārsniedz sākotnējo ieceri un tāpēc arī šo publicēju kā atsevišķu rakstu.
Paldies, ka lasi un ka izsaki savu viedokli. Paldies visiem, kas mani atbalsta, un atrod manu darbu par vērtīgu. Šis atbalsts man šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgs. Priecājos par komentāriem, kuros saredzu kādu racionālu kritikas graudu, kas man liek augt un uzlabot savu komunikāciju ar lasītāju. Cilvēkiem, kuriem nav drosmes savu nepiekrītošo viedokli parakstīt ar savu vārdu, bet, pietiek nekaunības anonīmi otru noķengāt tikai tāpēc, ka es domāju citādi, varu pateikt, ka nekas mani vairs nevar izsist no līdzsvara. Jo man jau ir visai labs rūdījums. Un es negrasos kādam no šiem anonīmu pārmetumu pilnajiem tekstiem atbildēt vai taisnoties. Bez tam, vairums šo negatīvo komentāru nemaz nav par raksta tēmu, līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka nekāda diskusija te nesanāk.
Raksta Vētra zupas šķīvī mērķis nebūt nebija pierādīt, kā darbojas homeopātija vai ājurvēda vai atspēkot to efektivitāti ar zinātniskajām publikācijām. Arī attiecībā uz uzturu es nemaz necentos meklēt rakstus medicīniskajā literatūrā, lai parādītu, kur kļūdās mani oponenti. Tāpēc ir nevietā pārmest šim konkrētajam rakstam zinātnisku avotu trūkumu. Neuzskatīju šādu laika investīciju par nepieciešamu, jo mans mērķis nav strīdēties un meklēt jaunus un jaunus argumentus, „ko likt pretī”. Avotu saraksts raksta beigās ievietos tikai lasītāja ērtībai - lai lasītājam, kurš nolemj visu rakstu nelasīt vai neklikšķināt uz visām saitēm tekstā, būtu vieglāk saprast, kurā virzienā domā raksta autore.
Raksta mērķis bija parādīt citādu viedokli, lai kaut nedaudz līdzsvarotu šobrīd mūsu valstī aktuālo „mītu atmaskošanas” hobiju.
Ja lasītājs, kurš kritizē manu atsaukšanos uz Sally Fallon 2 stundu lekciju (Youtube!) par to, kā radās „sliktā holesterīna” teorija, tā vietā būtu šo lekciju noklausījies, tad pēc tam mēs varētu padiskutēt, vai daudzas desmitgades mums sludinātais „veselīgais”margarīns nav īstais un lielākais mīts, kurš būtu jāatmasko uztura aktīvistiem. Taču tagad sanāk, ka par apkarojamu mītu tiek nosaukts veselīgs uzturs, sviests, par piemēru.
Tieši gadiem ilgu sludināto ačgārno patiesību dēļ (ka tauki ir slikti, ir viena no tādām) cilvēki ir pārāk slimi, jo, piemēram, bailēs no paaugstinātā holesterīna gadiem lietojuši statīnu zāles, tā tiešām sabeidzot savu veselību. Pēc tam brīnoties, ka nav dzīvības enerģijas, jo organismā nepietiek holesterīna rezervju, no kā ražot hormonus. Vai domājošam uztura speciālistam, kas seko līdzi procesiem pasaulē, nebūtu bijis jāceļ trauksmi jau sen? Vai dziedināt spējīga, tātad ārstnieciska diēta (un piemēru rakstā ir daudz) būtu kaut kas, kas uztura speciālistam par varītēm jānoliedz? Tad es tiešām nesaprotu, ko uztura jomā dara cilvēks, kura pirmais bauslis ir „Uzturs nevar ārstēt.”
Man ir visai grūti saprast pārņemtību ar uztura zinātni no vienas puses, un pilnīgu jaunākās medicīniskās un uztura informācijas ignoranci no otras puses. Pasaulē "sviesta kari" mutuļojuši jau daudzus gadus, un progresīvie ārsti un uztura speciālisti lēnām nonāk pie kopsaucēja, beidzot atzīstot pieļautās kļūdas.
Tagad 2016. gada janvārī un februārī vien – katru nedēļu internetā var klausīties lekcijas par veselību, tai skaitā uzturu, (tikko sācies The Metabolism Summit – pieslēdzies un mācies), kur savās zināšanās dalās labākie pasaules speciālisti, no kuriem vairums ir ārsti. Viņi mums iedod jau gatavu un lietojamu savu zināšanu un pieredzes esenci. Jā, šī informācija vēl nav masu domāšanai, tā ir brīžam visai radikāla un lauž daudzus, atļaušos teikt, vecos mītus, mūsu domāšanā. Bet tikai tā mēs varam uzsākt labas izmaiņas, lai kļūtu veselāki. Jo, ejot pa iemīto taciņu, mēs varam nonākt tikai turpat, kur jau esam bijuši. Lai sasniegtu labākus rezultātus, ir jārīkojas citādi.
Mana darbošanās un arī šis raksts nav par to, kuram beigās taisnība vai kurš kuru uzvarēs. No savas puses es nesavtīgi dalos ar zināšanām, kuru iegūšanai aiziet daudz laika un enerģijas. Lasītājam, kurš man pārmet šķelšanu, varu pateikt, ka, kopš iesāku www.curantur.lv, esmu iestājusies par Funkcionālo un Integratīvo medicīnu un veselības aprūpi, kas apvieno labāko no klasiskās un alternatīvās medicīnas un kur kopā strādā ārsti un alternatīvās medicīnas speciālisti. Jo mērķim būtu jābūt kopīgam – labāka cilvēku veselība.
Taču tas, kas šobrīd notiek Latvijā, izskatās pēc ietekmes sfēru dalīšanas – klasiskās medicīnas praktiķi, lietotāji un piekritēji pret citādi domājošajiem alternatīvās medicīnas „diversantiem” un „šarlatāniem”. It kā kādam varētu pietrūkt, it kā vietas vai cilvēku, kam palīdzēt uzlabot veselību, būtu par maz. Prātīgākie topošie ārsti tikmēr gudru ziņu dodas papildināt zināšanas uz ārzemēm, kā arī apsver iespēju palikt dzīvot un strādāt prom no Latvijas, arī šejienes vides noslēgtības (lasi, konkurences) dēļ. Jo te notiek milžu cīņas. Un ne tikai milžu un ne tikai medicīnā, jo, rādās, ka nu jau arī uztura joma ir kļuvusi par cīņas lauku.
Inteliģentā sabiedrībā līdzās var pastāvēt gan tradicionālā, gan alternatīvā pieeja veselībai, ideālajā gadījumā tām sadarbojoties. Lielisku nostāju pret homeopātiju tikko dzirdējām no Veselības Ministra Gunta Belēviča.
Vēlos vien piebilst Dr Apinim, ka liela daļa Latvijas ārstu dodas apgūt homeopātiju pie George Vithoulkas, kas ir Starptautiskās Klasiskās Homeopātijas Akadēmijas dibinātājs Grieķijā un joprojām aktīvi māca gan ārstus, gan homeopātijas interesentus. Arī Latvijā, pateicoties ārstes homeopātes Tatjanas Pokatovas organizatores spējām un uzņēmībai, homeopātiju tālmācībā ar George Vithoulkas tikko ir sākusi mācīties apmēram 20 ārstu grupa. (Jo Latvijā diemžēl homeopātiju nopietni apgūt nevar.) Taču viens no pasaulē pieredzējušākajiem homeopātiem, kura zināšanas kāri tver mūsu dakteri, NAV ārsts. Kā tad tā, Apiņa kungs? Vai tāpēc Homeopātija ir mazāk efektīva, ja to izmanto kvalificēts homeopāts, kuram nav ārsta diploma, kā, piemēram, pasaules ikona homeopātijā George Vithoulkas? Bet šī būtu atsevišķa raksta tēma...
Tālredzīgai valsts
stratēģijai veselības jomā būtu jāpriecājas par katru cilvēku, kas nesēž ārsta
gaidīšanas nebeidzamajā rindā, bet risina savus profilaktiskos vai sasāpējušos veselības jautājumus ar paša izvēlētu
sertificētu alternatīvās medicīnas speciālistu. Tad kopumā sabiedrība būs
veselāka, un taupītos arī valsts budžeta līdzekļi neatliekamajiem veselības
izdevumiem (kamēr alternatīvo aprūpi apmaksā katrs pacients pats).
Solis tālāk ir alternatīvās medicīnas pakalpojumu iekļaušana valsts atmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā, kā tas ir, piemēram, Šveicē. Tad varam runāt par reāli darbojošamies pacientu izvēli attiecībā uz savas veselības aprūpi. Skaidrs, ka šis Latvijai paliek kā tāls sapnis, kas varbūt spēs realizēties tad, kad mūsu valsts pēc Šveices piemēra spēs mums katram izmaksāt pāris tūkstošus eiro mēnesī.
Nu, esmu galīgi
aizrunājusies prom gan no komentāriem uz manu iepriekšējo rakstu, gan no uztura
tēmas, ar ko viss šis tracis sākās.
Es turpinu cerēt, ka arī Latvijā pienāks tie laiki, kad Integratīvā medicīna kļūs reāla ikdiena. Kad nevis vieni speciālisti cīnīsies pret otriem, bet visi kopā darbosies, lai mēs būtu veselāki. Tāpēc es esmu pirmā, kas iestājas par kopību, nevis par šķelšanu. Bet tas viss, iespējams, ir vien nākotnes vīzijas manā galvā. Vai un kas no tā spēs realizēties, to rādīs laiks. Pagaidām mēs vēl esam tepat – kuļot vētru zupas šķīvī.
Ar zinātni un pat ar zinātnisko domāšanu uztura zinātnē paēdis nebūsi, bet ar veselīgu un pareizi izvēlētu ēdienu var ne tikai paēst, bet arī uzlabot veselību.
Izvēlies būt vesels,
Silvija / Curantur.lv
14 komentāri - Ne jau par zupu ir stāsts
Ja cilveks raksta, ka "nekas mani vairs nevar izsist no līdzsvara", tas jau nozime, ka gribi to pieradit sev pati vai lasitajam. Un ne, curantur, nesanak attaisnoties. Es skaidri redzeju ka jus skarbi izsakaties par dakteriem un vinu stulbumu. Un te peksni: es par draudzibu. Tik daudz Kseniju piesaucat, un te peksni neko vinai pieradit negribejat. Nu nu. Turpiniet vien rakstit savu rakstamo, bet, ja runajat preti zinatnes viedoklim, tas jadara zinatniski. Nevajag sevi apkaunot uz petijumiem atbildot ar sazverestbu lapam un video un tad vel talak attaisnoties. Starp citu pirms tam par tadu Kseniju vispar neko nezinaju. Paldies tagad zinu un labprat lasu!
katinja - veiksmi un veselību, jums labāk, jā, lasīt Kseniju!:)
Vai Homeopātijas skola , kura visdrīzāk izpaudās, kā divreiz gadā aizlidoju un dažas dienas pamācījos un divu dienu kursi kaut kādā nozarē ļauj sevi saukt par terapeitu. Jo cilvēkam mazāka ir viņa pašvērtība, jo vairāk ir vēlme pirms sava vārda katreiz publiski paust, pat tad kad nevajag, visādus svarīgus saīsinājumus un terapeita nosaukumu.
Diez vai savas problēmas var risināt tās iznesot publiskai apspriešnai, turklāt pašai atsakoties no jebkādas zinātniski pamatotas palīdzības pašai sev. Bet sevi mocīt jau nevienam nevar aizliegt, pat ja tas notiek ar šāda bloga palīdzību. Aizdomāties liek vien fakts, ka šādā veidā sasmeļoties visādus unikālus apgalvojumus tiek eksperimentēts arī ar saviem bērniem. Jo netiek izvērtēts, kas tai pat laikā, šo pašeksperimentu gadījumā, tiek ļauns nodarīts viņu veselībai.
Ja autorei būtu medicīnas izglītība tad viņa saprastu, ka uz savu eksperimentu pamata ar savu ķermeni, nedrīkst nevienu citu sākt ārstēt. Turklāt, kā saprotams no citiem rakstiem, eksperimenti un unikālās internetā rastās pamācības, ko līdz šim nav atklājusi pārējā lasīt mākošā, domājošā un izglītotā sabiedrība- tas izdevies tikai viņai vienai, nav palīdzējušas pat pašai pēc to pielietošanas.
Kā cilvēks var apgāzt zinātni medicīnas jomā, ja pats ir akadēmiski izglītots ķīmijā, kur visus savam uzvārdam piekabinātos laurus un nosaukumus balsta uz zinātni. Par ko būtu jāizdomājas, ja tik ļoti svarīgi ir izcelt visus grādus ķīmijā, pat tad kad runa iet par vienkāršu recepti maizes cepšanai. Kompleksi, nepārliecinātība, vai kas cits, tas jau zināms pašai autorei labāk.
Secinājums: Latvijā tomēr ir droša medicīna, jo cilvēki ar divu dienu kursiem kaut kādā nozarē, tomēr tiek sodīti par patvaļu citu ārstēšanā.
Vai nebūtu labāk sevi neapkaunot publiski, bet vienmēr, kad nav ko darīt (un izskatās , ka cilvēks nav nodarbināts ar neko citu kā bezdarbību) un uznāk nepārvaramā vēlme rakstīt, tad uzrakstīt kādu jaunu traktātu ķīmijā. Tur varētu būt vairāki ieguvumi: ķīmijas zinātne milzīgos tempos virzītos uz priekšu, būtu kāds jauns saīsinājums pirms uzvārda ko pielikt un tad maizi pērkot veikalā varētu to katreiz skaļi paust, citi cilvēki netiktu ārstēti un tiem netiktu iegalvoti skaļi saukļi no interneta dzīlēm. Vieni vienīgi ieguvumi.
Viennoziimiigi atbalstu Silvijas viedokli un piekriitu Ievai Br.,ka taadiem cilveekiem kaa Katinjai labaak lasiit Ksenijas gudriibas un padomus.Galu galaa mees tachu katrs pats esam savas Laimes kaleeji!!
Un tu, Silvij, iemacies neattaisnoties, tas, ka citi tagad nesaprot tadas pamata lietas, nenoziimee, ka taapat nesapratiis peec gadiem desmit.
Autorei Silvijai - netērējiet laiku atspēkot to miskasti, kas sakomentēta. Paldies, ka uzrakstiet vārdos to, ko pārsvarā gadījumu sen jau nojautu un uz sevis izjutu.
Vēlreiz paldies par to, ko dariet, nejauši te ienācu, laikam uz palikšanu šajā lapā.
Skumji ir kad raksta autore ar vienu rakstu meta uzbrukodus apvainojumus un jau nakamaja apmet kazoku sakot ka vinas merkis nebija nevienam neko pieradit. Skumji
Šodien gan pa citu ceļu, bet nonācu arī līdz Ksenijas blogam, par kuru jau iepriekš biju šeit lasījusi. ar lielām mocībām biju izlasījusi dažus rakstiņus un ievēroju, ka tieku diezgan agresīvi vilkta atpakaļ tajā, no kā cenšos tik ārā. Par pareizu un nepareizu uzturu pagaidām neesmu kompetenta spriest, taču pilnīgi saprotu, ka informācijas pasniegšanas veids var būt dažāds, tas var būt rupjš, agresīvs un principā neveicina nestās informācijas"uzsūkšanos" un gribēšanu tālāk to pētīt. Tas uzdzen šaubas un bailes par ceļu, kuru esi izvēlējies. Principā viedokļi ir tik pat enerģētiski "rup'ji" cik rupja un raupja ir tradicionālā medicīna, konservanti u.t.t. Tie der tiem, kas ir iestrēguši kādos noteiktos līmeņos un stingri pie tiem turās.
Taču patiesība ir laipna, tā nepierāda sevi un necenšas citus nolikt zemāk par sevi, tā ir klātesoša un nav kaut kā cita noliedzoša. Diemžēl bez vēlēšanās zināt patiesību, nav iespējams tikt pie savām iekšējām zināšanām. Kur piem. nav vajadzīgi pierādījumi tam, ka homeopātija ir efektīva, tu vienkārši to ZINI un pēti, eksperimentē, kā homeopātija palīdz vienā vai otrā gadījumā, atrodi labāko ceļu, kā realizēt homeopātiju savā dzīvē.
Pilnīgi saprotu, ka kādreiz arī sava ceļa gājējiem sasāpas Sirds par šiem rupjajiem, raupjajiem mēģinājumiem no malas uzbrugt tavām iekšējām zināšanām. Pagaidām negatīvām tendencēm tiešām ir spēcīgāks impulss, tām vēl ir pietiekami jaudas, lai ar vienu pūtienu nopūstu tikko iedegto Sirds liesmu, Taču vienīgais veids, kā nepielaist savai ugunij šo postu, ir reagēt mierīgi uz to, ka cits cilvēks ir izvēlējies citu ceļu- sevis nemīlēšanas, kropļošanas, un par visu varu ar destruktīviem instrumentiem cenšas novākt sev sabiedrotos.
Novēlu mierīgi turpināt iet savu ceļu, ja arī uz tā ir kādas nepilnības, svarīgi, ka ir vēlēšanās pa to iet. Ja tā ir, tad agrāk vai vēlāk viss kļūs skaidri redzams.