Dārgais www.curantur.lv lasītāj,
Šis ieraksts sākotnēji top kā atbilde komentētājiem uz rakstu Vētra zupas šķīvī, kas vēlāk, pazīstot manu daudzrunību, pārsniedz sākotnējo ieceri un tāpēc arī šo publicēju kā atsevišķu rakstu.
Paldies, ka lasi un ka izsaki savu viedokli. Paldies visiem, kas mani atbalsta, un atrod manu darbu par vērtīgu. Šis atbalsts man šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgs. Priecājos par komentāriem, kuros saredzu kādu racionālu kritikas graudu, kas man liek augt un uzlabot savu komunikāciju ar lasītāju. Cilvēkiem, kuriem nav drosmes savu nepiekrītošo viedokli parakstīt ar savu vārdu, bet, pietiek nekaunības anonīmi otru noķengāt tikai tāpēc, ka es domāju citādi, varu pateikt, ka nekas mani vairs nevar izsist no līdzsvara. Jo man jau ir visai labs rūdījums. Un es negrasos kādam no šiem anonīmu pārmetumu pilnajiem tekstiem atbildēt vai taisnoties. Bez tam, vairums šo negatīvo komentāru nemaz nav par raksta tēmu, līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka nekāda diskusija te nesanāk.
Raksta Vētra zupas šķīvī mērķis nebūt nebija pierādīt, kā darbojas homeopātija vai ājurvēda vai atspēkot to efektivitāti ar zinātniskajām publikācijām. Arī attiecībā uz uzturu es nemaz necentos meklēt rakstus medicīniskajā literatūrā, lai parādītu, kur kļūdās mani oponenti. Tāpēc ir nevietā pārmest šim konkrētajam rakstam zinātnisku avotu trūkumu. Neuzskatīju šādu laika investīciju par nepieciešamu, jo mans mērķis nav strīdēties un meklēt jaunus un jaunus argumentus, „ko likt pretī”. Avotu saraksts raksta beigās ievietos tikai lasītāja ērtībai - lai lasītājam, kurš nolemj visu rakstu nelasīt vai neklikšķināt uz visām saitēm tekstā, būtu vieglāk saprast, kurā virzienā domā raksta autore.
Raksta mērķis bija parādīt citādu viedokli, lai kaut nedaudz līdzsvarotu šobrīd mūsu valstī aktuālo „mītu atmaskošanas” hobiju.
Ja lasītājs, kurš kritizē manu atsaukšanos uz Sally Fallon 2 stundu lekciju (Youtube!) par to, kā radās „sliktā holesterīna” teorija, tā vietā būtu šo lekciju noklausījies, tad pēc tam mēs varētu padiskutēt, vai daudzas desmitgades mums sludinātais „veselīgais”margarīns nav īstais un lielākais mīts, kurš būtu jāatmasko uztura aktīvistiem. Taču tagad sanāk, ka par apkarojamu mītu tiek nosaukts veselīgs uzturs, sviests, par piemēru.
Tieši gadiem ilgu sludināto ačgārno patiesību dēļ (ka tauki ir slikti, ir viena no tādām) cilvēki ir pārāk slimi, jo, piemēram, bailēs no paaugstinātā holesterīna gadiem lietojuši statīnu zāles, tā tiešām sabeidzot savu veselību. Pēc tam brīnoties, ka nav dzīvības enerģijas, jo organismā nepietiek holesterīna rezervju, no kā ražot hormonus. Vai domājošam uztura speciālistam, kas seko līdzi procesiem pasaulē, nebūtu bijis jāceļ trauksmi jau sen? Vai dziedināt spējīga, tātad ārstnieciska diēta (un piemēru rakstā ir daudz) būtu kaut kas, kas uztura speciālistam par varītēm jānoliedz? Tad es tiešām nesaprotu, ko uztura jomā dara cilvēks, kura pirmais bauslis ir „Uzturs nevar ārstēt.”
Man ir visai grūti saprast pārņemtību ar uztura zinātni no vienas puses, un pilnīgu jaunākās medicīniskās un uztura informācijas ignoranci no otras puses. Pasaulē "sviesta kari" mutuļojuši jau daudzus gadus, un progresīvie ārsti un uztura speciālisti lēnām nonāk pie kopsaucēja, beidzot atzīstot pieļautās kļūdas.
Tagad 2016. gada janvārī un februārī vien – katru nedēļu internetā var klausīties lekcijas par veselību, tai skaitā uzturu, (tikko sācies The Metabolism Summit – pieslēdzies un mācies), kur savās zināšanās dalās labākie pasaules speciālisti, no kuriem vairums ir ārsti. Viņi mums iedod jau gatavu un lietojamu savu zināšanu un pieredzes esenci. Jā, šī informācija vēl nav masu domāšanai, tā ir brīžam visai radikāla un lauž daudzus, atļaušos teikt, vecos mītus, mūsu domāšanā. Bet tikai tā mēs varam uzsākt labas izmaiņas, lai kļūtu veselāki. Jo, ejot pa iemīto taciņu, mēs varam nonākt tikai turpat, kur jau esam bijuši. Lai sasniegtu labākus rezultātus, ir jārīkojas citādi.
Mana darbošanās un arī šis raksts nav par to, kuram beigās taisnība vai kurš kuru uzvarēs. No savas puses es nesavtīgi dalos ar zināšanām, kuru iegūšanai aiziet daudz laika un enerģijas. Lasītājam, kurš man pārmet šķelšanu, varu pateikt, ka, kopš iesāku www.curantur.lv, esmu iestājusies par Funkcionālo un Integratīvo medicīnu un veselības aprūpi, kas apvieno labāko no klasiskās un alternatīvās medicīnas un kur kopā strādā ārsti un alternatīvās medicīnas speciālisti. Jo mērķim būtu jābūt kopīgam – labāka cilvēku veselība.
Taču tas, kas šobrīd notiek Latvijā, izskatās pēc ietekmes sfēru dalīšanas – klasiskās medicīnas praktiķi, lietotāji un piekritēji pret citādi domājošajiem alternatīvās medicīnas „diversantiem” un „šarlatāniem”. It kā kādam varētu pietrūkt, it kā vietas vai cilvēku, kam palīdzēt uzlabot veselību, būtu par maz. Prātīgākie topošie ārsti tikmēr gudru ziņu dodas papildināt zināšanas uz ārzemēm, kā arī apsver iespēju palikt dzīvot un strādāt prom no Latvijas, arī šejienes vides noslēgtības (lasi, konkurences) dēļ. Jo te notiek milžu cīņas. Un ne tikai milžu un ne tikai medicīnā, jo, rādās, ka nu jau arī uztura joma ir kļuvusi par cīņas lauku.
Inteliģentā sabiedrībā līdzās var pastāvēt gan tradicionālā, gan alternatīvā pieeja veselībai, ideālajā gadījumā tām sadarbojoties. Lielisku nostāju pret homeopātiju tikko dzirdējām no Veselības Ministra Gunta Belēviča.
Vēlos vien piebilst Dr Apinim, ka liela daļa Latvijas ārstu dodas apgūt homeopātiju pie George Vithoulkas, kas ir Starptautiskās Klasiskās Homeopātijas Akadēmijas dibinātājs Grieķijā un joprojām aktīvi māca gan ārstus, gan homeopātijas interesentus. Arī Latvijā, pateicoties ārstes homeopātes Tatjanas Pokatovas organizatores spējām un uzņēmībai, homeopātiju tālmācībā ar George Vithoulkas tikko ir sākusi mācīties apmēram 20 ārstu grupa. (Jo Latvijā diemžēl homeopātiju nopietni apgūt nevar.) Taču viens no pasaulē pieredzējušākajiem homeopātiem, kura zināšanas kāri tver mūsu dakteri, NAV ārsts. Kā tad tā, Apiņa kungs? Vai tāpēc Homeopātija ir mazāk efektīva, ja to izmanto kvalificēts homeopāts, kuram nav ārsta diploma, kā, piemēram, pasaules ikona homeopātijā George Vithoulkas? Bet šī būtu atsevišķa raksta tēma...
Tālredzīgai valsts
stratēģijai veselības jomā būtu jāpriecājas par katru cilvēku, kas nesēž ārsta
gaidīšanas nebeidzamajā rindā, bet risina savus profilaktiskos vai sasāpējušos veselības jautājumus ar paša izvēlētu
sertificētu alternatīvās medicīnas speciālistu. Tad kopumā sabiedrība būs
veselāka, un taupītos arī valsts budžeta līdzekļi neatliekamajiem veselības
izdevumiem (kamēr alternatīvo aprūpi apmaksā katrs pacients pats).
Solis tālāk ir alternatīvās medicīnas pakalpojumu iekļaušana valsts atmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā, kā tas ir, piemēram, Šveicē. Tad varam runāt par reāli darbojošamies pacientu izvēli attiecībā uz savas veselības aprūpi. Skaidrs, ka šis Latvijai paliek kā tāls sapnis, kas varbūt spēs realizēties tad, kad mūsu valsts pēc Šveices piemēra spēs mums katram izmaksāt pāris tūkstošus eiro mēnesī.
Nu, esmu galīgi
aizrunājusies prom gan no komentāriem uz manu iepriekšējo rakstu, gan no uztura
tēmas, ar ko viss šis tracis sākās.
Es turpinu cerēt, ka arī Latvijā pienāks tie laiki, kad Integratīvā medicīna kļūs reāla ikdiena. Kad nevis vieni speciālisti cīnīsies pret otriem, bet visi kopā darbosies, lai mēs būtu veselāki. Tāpēc es esmu pirmā, kas iestājas par kopību, nevis par šķelšanu. Bet tas viss, iespējams, ir vien nākotnes vīzijas manā galvā. Vai un kas no tā spēs realizēties, to rādīs laiks. Pagaidām mēs vēl esam tepat – kuļot vētru zupas šķīvī.
Ar zinātni un pat ar zinātnisko domāšanu uztura zinātnē paēdis nebūsi, bet ar veselīgu un pareizi izvēlētu ēdienu var ne tikai paēst, bet arī uzlabot veselību.
Izvēlies būt vesels,
Silvija / Curantur.lv