Nina Teicholz – Lielais pārsteigums par taukiem

Attēls no http://www.thehealthyhomeeconomist.com/the-9-benefits-of-cholesterol-in-the-diet/

WAPF rīko ikgadējas konferences Eiropā un Amerikā, kas pulcē lieliskus lektorus – ārstus, uztura speciālistus, zemniekus, kas nodarbojas ar ekoloģiskas pārtikas ražošanu, - kā arī cilvēkus, kas vēlas mācīties, lai uzlabotu savu veselību. 2015. Gada februārī un arī šogad es devos uz Limeriku (Īrijā), kur kā klausītājs piedalījos WAPF konferencē (WAPF Wise Traditions Ireland conference – 6th & 7th Feb 2016). Ar galvenajām šī gada konferencē gūtajām atziņām dalos šajā rakstu sērijā.

Nina Teicholz

Grāmatas vāka attēls no www.amazon.co.uk

Vistālāko ceļu līdz Limerikai bija mērojusi Nina Teicholz – amerikāņu žurnāliste un grāmatas “The Big Fat Surprise” autore. Viņas sākotnējā interese bija rakstīt par trans-taukiem, taču, sākot situāciju pētīt, žurnāliste atklāja, ka tauku dilemma ir vēl daudz plašāka. Jo, analizējot datus, N. Teicholz atrada korelāciju, kura rādīja, ka, sākot zema tauku satura diētas ēru (Low-fat diet) ar sākotnējo mērķi mazināt sirds un asinsvadu slimību riskus, cilvēku veselība strauji palika sliktāka. 

Zema tauku un augsta ogļhidrātu satura diēta (low fat / high carbs) Amerikā aizsākās 50.-ajos gados, pēc tam, kad 1953. gadā tika publicēti bēdīgi slavenā 7 valstu pētījuma rezultāti, kur tā autors Ancel Keys nāca klajā ar „revolucionāru” ideju, ka tauki ir cilvēka organismam kaitīgi. Dzima „the diet-heart hypothesis” jeb diētas un sirds/asinsvadu slimību saistības hipotēze. Tās pamatpostulāts bija doma, ka piesātinātie tauki palielina holesterīna līmeni asinīs, kas, savukārt, rada sirds un asinsvadu slimības. Ancel Keys drīz tika nodēvēts par Holesterīna kungu (Mr Cholesterol).

Patiesība izrādījās pavisam citāda, jo vēlāk atklājās, ka Ancel Keys pētījumā iegūtos datus ir selektīvi izvēlējies, un no 22 valstīs iegūtajiem rezultātiem atlasījis tikai 7 valstis, kuru dati apstiprināja izvirzīto hipotēzi. Kad trūkstošos datus ieliek atpakaļ diagrammā, tajā nav korelācijas starp tauku patēriņu un nāvi sirds slimību dēļ. 

Taču tolaik A. Keys pētījums likās tik revolucionārs, ka spēja aizvest cilvēci vairāk kā 50 gadus ilgos maldos – samazināt tauku daudzumu uzturā, bet vairāk ēst ogļhidrātus. Par šo pieeju maksājam joprojām – ASV šobrīd 35 % cilvēku cieš no aptaukošanās, bet kopumā 75% cilvēku ir liekais svars, neskatoties uz to, ka viņi cītīgi sekojuši „veselīgajām” uztura norādēm.

Vēlāk tika veikti vairāki apjomīgi pētījumi, kā, piemēram, Minessota Coronary Heart study, kurā tika iesaistīti 9000 cilvēku 4.5 gadu garumā un kura rezultāti apgāza Keys hipotēzi, taču pat pašiem pētījuma veicējiem tā bija liela vilšanās, jo viņiem bija grūti noticēt, ka Keys ideja neapstiprinās praksē. Zinātnieki, kuri runāja pretim Keys Hipotēzei, tika apklusināti – nepieņemot viņu pētījumu datus publicēšanai, kā arī nepiešķirot finansējumu pētījumu veikšanai. Kritiskās balsis apklusa pavisam ap 1980. gadiem, jo citi zinātnieki redzēja, kāda cena jāmaksā par savu pārliecību.

Saprotams, ka pārtikas rūpniecībai Keys hipotēze bija ļoti izdevīga, jo Low Fat produktu ražošana (margarīni, mērces, majonēzes, maztauku jogurti u.c.) jauno uztura vadlīniju gaismā kļuva par ienesīgu biznesu. Neskatoties uz to, ka liekais svars par problēmu sāka palikt tieši pēc 1960. gada, sekojot jaunajiem „veselīgā” uztura ieteikumiem. ASV dati vairāku gadu desmitu garumā parāda liekā svara pieaugumu visās vecuma grupās. Tagad lasām baiso statistiku par sirds slimībām, insultu, 2. tipa diabētu, vēziutt. kā iemeslu pāragrai nāvei. Iznāk, ka cilvēce ar uzviju nonāksui pie tā, no kā tik izmisīgi centusies aizbēgt, sekojot Ancel Keys ieteikumiem. Profesors George Mann diētas-sirdsslimību hipotēzi nosaucis par visu laiku lielāko zinātnes vilšanos.

CDC dati uzskatāmi rāda, ka aptaukošanās (saucot lietas īstajos vārdos) „ātrums”, ja tā var teikt, sāka pieaugt tieši pēc pirmo Uztura vadlīniju izstrādes ASV 1980. gadā, kuru pamatā bija ieteikumi mazināt taukus un holesterīnu saturošu produktu patēriņu, bet vairāk ēst maizi, graudus un citus ogļhidrātus saturošus produktus.

Attēls no https://hoards.com/blog-22650-were-you-misled-too.html

Diemžēl, ASV neko daudz nav mācījusies no savas bēdīgās un kļūdainās pieredzes, jo tikko izdotajās jaunajās Uztura ieteikumu vadlīnijās 2015-2020, joprojām cilvēkiem iesaka līdz 10% ierobežot piesātināto tauku daudzumu uzturā. Taču attiecībā uz holesterīnu ieteikumi jau ir pielaidīgāki, „pēkšņi” atklājot, ka holesterīns rodas organismā, nevis tiek uzņemts ar pārtiku. It kā 35 gados kopš iepriekšējām Vadlīnijām būtu mainījusies cilvēka vielmaiņa? Joprojām Vadlīnijās ir ieteikumi lietot zema tauku satura piena produktus, kā arī liesu gaļu, uzsverot, ka jālieto daudz augu eļļas. Jaunās vadlīnijas kritizē daudzi, arī Nina Teicholz un British Medical Journal.

WAPF prezidente Sally Fallon Morell savā 2 stundu garajā video „Oiling of America” stāsta par lielākajiem meliem attiecībā uz taukiem un holesterīnu. GaryTaubes grāmatās  uzzinām, ka tauki ne tikai nepalielina holesterīna līmeni asinīs, tie arī nerada sirds un asinsvadu slimības, neveicina vēzi, un nepadara mūs resnus.

Silvija Ābele

Saites uz informācijas avotiem šajā rakstā pēdējo reizi pārbaudītas 2025. gada 4. martā