"Nenomira - viss kārtībā" ??? 2. daļa

21. marts, 2016 pl. 10:52,

Piezīme 25.01.2017. Kopš raksta publicēšanas brīža, SPKC mājas lapai mainīts dizains, un līdz ar to šajā rakstu sērijā norādītās SPKC saites nedarbosies un attēli vairs neatbilst šī brīža reālajai situācijai.

Šis raksts top kā pārdomas pēc LR1 programmas Ģimenes studija 2016. gada 16. marta raidījuma "Atteikšanās bērnus potēt pret kādu konkrētu saslimšanu. Kādas tam var būt sekas" noklausīšanās.

Raidījuma pieteikums: “Šobrīd noteiktais vakcinācijas kalendārs pasargā no 14 infekcijas slimībām. Tomēr pēdējos gados arvien vairāk vecāku atsakās bērnus potēt pret kādu konkrētu saslimšanu vai vispār nolemj atteikties no vakcinēšanas. Cik tas pamatoti un kādas sekas var būt šādai rīcībai, Ģimenes studijā analizē ārsti un infektologi. (...) Viesi studijā: Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, Latvijas pediatru biedrības vadītāja Ilze Grope, ģimenes ārste-pediatre Gerda Lielause un Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.”

Vienā rakstā nebūt nespēšu pieminēt un izskatīt visus ar vakcināciju saistītos problēmjautājumus, taču, ja manas pārdomas raisīs Tev vēl vairāk jautājumus, tad mans laiks un enerģija, šim ierakstam topot, nebūs bijis tērēts velti. Lielā apjoma dēļ un lasīšanas ērtībai raksts sadalīts 3 daļās.

2. DAĻA

HPV vakcīna - vai tiešām droša?

Raidījumā dzirdamais ārstes sašutums par cilvēka papilomas vīrusa (Human papillomavirus, HPV) vakcīnas mazo popularitāti Latvijā (vakcinējas 50% meiteņu atbilstošajā vecumā) ir tik patiess! Viņa ir nesapratnē, kāpēc presē ir “kaut kā aizgājusi nepareiza informācija, ka meitenēm tiekot ievadīts īstais vēzis”. Vai vēzis var būt “īstais” un “neīstais”? Saprotams, ka ārste neseko vecāku kustībai pasaulē, kas cīnās, lai Gardasil (Latvijā izmanto HPV vakcīnu Cervarix) vakcīnas pārstātu izmantot. Piemēram, Īrijā cietušos meiteņu vecāki izveidojuši kustību R.E.G.R.E.T., kas apvieno 280 no Gardasil vakcīnas cietušas meitenes un viņu vecākus.

Saprotams arī, ka ārstei nav laika atvērt www.sanevax.org mājas lapu, kur līdz 2016. gada janvārim pēc HPV vakcīnas ievadīšanas ir dokumentēti šādi baisie skaitļi: 248 meitenes nomirušas, 8157 meitenes nav atveseļojušās, 13 110 nonākušas neatliekamās palīdzības stacionārā, ievēro, ka sekas var būt arī dzemdes kakla vēzis,... kopumā 43 000 vakcīnas radītu komplikāciju.

Attēls no http://sanevax.org/

Kā nelaimīgu joku vēlāk raidījumā dzirdam stāstu par ārstu Latvijā, kura kabinetā meitene pēc papilomas vīrusa vakcīnas noģībusi. Ārstes komentārs ir, “ka ģībšana nav uzskatāma par komplikāciju pie vakcinācijas”. It kā šausmu vēl nebūtu pietiekami, izrādās, minētais ārsts nemaz nav par šo gadījumu ziņojis, kā viņam to pienāktos darīt pēc ārsta ētikas un protokola, kā arī likumdošanas. Ir traģiski dzirdēt, ka ārsti, kuru profesionālo darbību un atbildību saista Hipokrāta zvērests ar pamatdomu "Nekaitēt!", var šādi rīkoties, baidoties no Veselības inspekcijas vizītes savā praksē… Žurnāliste vēl neveikli pajoko: “Nenomira – viss kārtībā…”

Varam saprast, ka visiem trim uz raidījumu uzaicinātajiem speciālistiem – ne abām ārstēm, ne Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktoram - aizņemtības dēļ nav laika atvērt ne daudzās informatīvās vietnes internetā, ne vecāku pieredzes stāstus vai video, ne noskatīties jau vairākas dokumentālās filmas par meitenēm, kam HPV vakcīna nopietni sabojājusi veselību, ne lasīt grāmatas par vakcinācijas riskiem (ar sarakstu var iepazīties šeit). Taču nav saprotamas šo speciālistu iedomas, ka arī bērnu vecāki dzīvo mucā un nelasa un nedomā par lietām, kas tiešā veidā skar viņu bērnu veselību.

Raidījumā ārste saminstinās, kad žurnāliste jautā, kā ārstam būtu jārīkojas, ja mazulim vai pusaudzei pēc vakcīnas ir kāda izteikta, neparasta vai iepriekš neparedzēta reakcija. “Jā, ir jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram”. “Un Zāļu aģentūrai”, sarunu pārņem Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģijas departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš arī pastāsta, ka Latvijā gada laikā Latvijā ir 50-60 šādi ziņojumi, taču tūlīt piebilst, ka daļa no tiem varētu nebūt saistīta ar vakcīnu, bet ir "tikai" sakritība.

Diemžēl, uz šādām “sakritībām” norāda teju visi ārsti, kuru padomu vakcināciju komplikāciju gadījumā vaicā no Gardasil cietušo meiteņu vecāki. Diemžēl, to vairs tikai pats Dievs zina, kas ir īstais cēlonis meiteņu nāvei, sakropļotajiem locekļiem, zaudētajam prāta asumam, jo laiku un nodarīto atpakaļ pagriezt nav iespējams, lai paskatītos, vai arī bez vakcīnas meitenēm būtu šāds pats veselības problēmu scenārijs. Tikmēr mediķi šīs komplikācijas piedēvēs visiem iespējamiem citiem cēloņiem, tikai ne vakcīnai. Un beigu galā - ārsti, pat ja saskādējuši bērna veselību (bieži - neatgriezeniski), ir aizsargāti ar likumu, tātad nekādu personisko atbildību nenes.

Vaicāts tālāk, kādi tad ir tie gadījumi Latvijā, kad bērniem bijušas kādas nopietnas reakcijas, Jurijs Perevoščikovs atbild, ka šie dati ir pieejami (tikai nepasaka, kur tos varam izlasīt). Un katrā ziņā tās ir bijušas ārstējamas slimības, nekas nopietns… Ne jau Latvijā vien ārsti piever acis uz meiteņu reakcijām pēc cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas, un neba šī vienīgā vakcīna.... Pierādīt patiesību var izrādīties neiespējami. Un liekas prātam nesaprotami, ka ārsti ar putām uz lūpām ir gatavi pierunāt vakcinēties, bet, kad bērnam iestājas nopietnas sekas pēc vakcinācijas, vecāki ar slimo bērnu uz rokām paliek vieni.

Tikmēr pasaules neprāts turpinās, un ir plāns gan dubultot alumīnija daudzumu HPV vakcīnā, gan sākt zīdaiņu vakcināciju ar HPV vakcīnu (par baiso plānu vakcinēt zīdaiņus lasi arī te).

Latvijā lietotās HPV vakcīnas Cervarix blakusparādības lasi šeit (6. lpp.). Te citāts no anotācijas (84. lpp.): “Blakusparādības, par kurām ziņots Cervarix pēcreģistrācijas lietošanas laikā:

alerģiskas reakcijas. Tās var atpazīt pēc: niezošiem izsitumiem uz plaukstām un pēdām; acu un sejas tūskas; apgrūtinātas elpošanas vai rīšanas; pēkšņas asinsspiediena pazemināšanās un samaņas zuduma. Šīs reakcijas parasti rodas vēl ārsta kabinetā. Taču, ja Jūsu bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, steidzami sazinieties ar ārstu.

palielināti kakla, padušu vai cirkšņa limfmezgli;

ģībonis, reizēm kopā ar drebuļiem vai stīvumu.”

Tikmēr mūsu daktere (tā kā raidījumu klausos audio ierakstā, atvainojos, ka nevaru pēc balss vien identificēt, kura ārste kurā brīdī runā) uzskata un raidījumā pārliecināti paziņo, ka ģībšana nevar būt komplikācija pēc vakcīnas. Acīmredzot, cienījamajai ārstei acis aizmiglojusi vakcīnas efektivitātes informācija (94%), un viņa vakcīnas anotācijā nav pamanījusi iespējamās uzskaitītās blakusparādības. Kāpēc lai vecāki sava tik atbildīgā lēmuma pieņemšanā uzticētos ārstei, kurai pašai nav zināšanu par vakcīnas riskiem, nemaz nerunājot par to, ka viņai par tiem būtu jāinformē mazuļa vai jaunietes vecāki?

Te Cervarix ražotāja GlaxoSmithKline anotācija angliski, kur var atrast tabulas ar reģistrētajām reakcijām pēc vakcīnas, saraksts ietver tādas autoimūnās saslimšanas kā artrīts, multiplā skleroze, psoriāze, IBS (iekaisīgo zarnu sindroms), hipotireoidīts u.t.t. Kā reakcija uz vakcīnu minēta arī nāve. Piebildīšu, ka šāda informācija neparādās latviski tulkotajā anotācijā.

Tikmēr oficiāli arī Latvijā spēkā ir Eiropas Zāļu Aģentūras vērtējums par to, ka HPV vakcīnas ir ļoti drošas, jo pētījumā nav atrasta tās saistība tikai ar 2 sindromiem - komplekso reģionālo sāpju sindromu (CRPS) un posturālo ortostatiskās tahikardijas sindromu (POTS). Par pārējām HPV vakcīnas radītajām veselības problēmām pētījumi pagaidām spītīgi klusē, lai gan baisie skaitļi un nelaimīgo meiteņu pieredze runā paši par sevi. Ja tikai būtu, kas klausās.

Tikām Latvijā gan mums viss rožaini, ja blaknes ir, tad tikai tādas slimības, kuras varot ārstēt - dzirdējām raidījumā. Ja ārsts var atļauties noslēpt un neziņot par gadījumu ar nopietnu reakciju uz vakcīnu, tad kāda ticamība ir tiem statistikas datiem, kas mums it kā būtu pieejami? Bet vai ir pieejami?

Vai, kas, kur un kā Latvijā ziņo par blakusparādībām vai reakcijām pēc vakcīnas?

Uzlieku savu detektīva cepuri un dodos noskaidrot. Turpat Cervarix vakcīnas anotācijā atrodam arī šādu informāciju (7., 77., 84. u.c. lpp.), no kurienes arī sāku savu misiju:

“Ziņošana par blakusparādībām. Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V Pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.”

Minēto V Pielikumu vakcīnas anotācijai klāt neatradu. Nejaušība? Sāku ar google palīdzību meklēt “nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju”, atkal nekā, vismaz ne pirmajās lapās. Tālāk cerīgi devos uz Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapu, kurā varam atrast tikai ziņojuma formas ārstiem par reakcijām uz antibiotikām un pacientu saslimšanas gadījumiem ar infekcijas slimībām.

Tomēr liekas dīvaini, ka Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā, kurā atrodam plašu informāciju par vakcīnām, nav viegli pieejamas informācijas gan gan pacientiem, gan ārstiem, kā jārīkojas (kam un kā jāziņo) par komplikācijām pēc vakcinēšanas. Tagad arī labāk saprotam raidījuma viesu saminstināšanos, kad žurnāliste jautāja, kā būtu jārīkojas komplikāciju gadījumā.

Iekarsusi savā detektīva azartā, dodos meklēt Likumus. Kurš Latvijas Republikas likums pasaka, kad un kādā veidā ārstiem jāziņo par pacientu reakcijām vai komplikācijām pēc vakcīnām? Vai varbūt pacientam pašam ir mūsu valstī tādas tiesības? Ātri uzmetot aci Epidemioloģiskās drošības likumam, atradu šādu pantu:

"32.pants. Vakcinācijas izraisītās komplikācijas:

Ārstniecības personai, kura konstatējusi vakcinācijas izraisītās komplikācijas, ir pienākums nekavējoties ziņot par to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Vakcinācijas izraisītās komplikācijas izmeklē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, bet ārstniecības personu darbību vērtē Veselības inspekcija."

Tātad tālāk jāmeklē atbilstošie MK noteikumi, kuri diemžēl šajā likumā konkrēti nav norādīti. Tik svarīga informācija, taču grūti atrodama pat ārstiem (ceru, ka viņiem tomēr to visu parāda un izstāsta), nemaz nerunājot par pacientiem jeb cilvēkiem parastajiem.

Dodos meklēt atbilstošos MK noteikumus. Un it kā jau ar esošajām neskaidrībām jau nepietiktu, atrodu veselus 2 Vakcinācijas noteikumu dokumentus = MK noteikumus. Kurš no tiem ir spēkā?

Ieskatoties rūpīgāk, atrodam, ka 2000. gada janvāra MK noteikumi spēku zaudējuši, tātad varam balstīties uz arī šobrīd spēkā esošajiem 2000. g. 26. septembra MK Vakcinācijas noteikumiem.

Ja domāji, ka esam atraduši atbildi, tad varu tikai apbēdināt. Līdz šim apskatītajos dokumentos nav minēts nekas par reakcijām uz vakcīnām vai, kā ārstiem būtu jārīkojas, jāziņo.

Un varam tālāk vēl vairāk maldīties minēto Vakcinācijas noteikumu izdarītajos grozījumos (17 gab.) vai paša Epidemioloģiskās drošības likuma grozījumos (13 gab.). Arī manai detektīva pacietībai pienāk gals, un iemetu atvērtajā likuma lapas meklētājā vārdu Komplikācijas, un uzreiz izlec pirmais ieraksts, ko meklēju: Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām. Uff, tomēr mani pūliņi beidzot vainagojušies panākumiem. Esam atraduši:

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1040, Rīgā 2005.gada 27. decembrī (prot. Nr. 77 63.§), Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām, Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 32.panta pirmo daļu.

Šeit ieraugām atsauci uz jau lasītā Epidemioloģiskās drošības likuma 32.pantu. Tomēr jābrīnās, kāpēc likuma veidotājiem bijis grūti ielikt saiti pašā Epidemioloģiskās drošības likuma 32. pantā uz attiecīgajiem MK noteikumiem par Kārtību, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām. Bezmaz jāsāk domāt, ka likumos un noteikumos apzināti viss samudžināts tā, lai atrast šo ziņošanas Kārtību būtu neiespējami.

Tagad arī labāk saprotu, kāpēc Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā neatrodam informāciju ne par šādu ziņojumu statistiku, ne arī par HPV saslimušo meiteņu/sieviešu gadījumu uzskaiti.

*Lasi 26.03.2016 papildinājumu - rakstu "Nenomira - viss kārtībā" ??? Post Scriptum rakstu sērijas beigās - pateicoties lasītāju ieinteresētībai un vērībai, tomēr varu norādīt uz vietu arī SPKC mājas lapā, kur IR iespējams ziņot par reakcijām uz vakcīnām.

Gandarījumam par manis ieguldīto laiku un enerģiju, Zāļu Valsts Aģentūras mājas lapā Jau pirmajā atvērumā atrodu lielu norādi Atklāj zāļu otru pusi, Ziņo par blaknēm. Pieņemu, ka tas attiecas arī uz vakcīnām, un dodos iekšā.

Attēls no https://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&&top=3

Uz aicinošā kvadrāta nospiežot, atveras gan pacientiem, gan ārstiem domātas elektroniski aizpildāmas veidlapas, tātad informācija abos gadījumos operatīvi nonāk Zāļu Aģentūrā. Pieņemu, ka par vakcīnu reakcijām var ziņot, izmantojot šīs pašas formas. Šis man dod cerību, ka mūsu valstī tomēr var kaut ko sakārtot. Pilnai laimei atrodu arī Ziņojumu statistiku par 2014. un 2013. gadu.

Un, atverot 2014. gada dokumentu, atrodam skaistas infografikas par iesniegtajiem ziņojumiem, tai skaitā par tuberkulozes vakcīnu BCG. Man elpot paliek nedaudz vieglāk... Lai gan saprotu, ka šie ir dati tikai par ziņotajām komplikācijām...

Attēls no https://www.zva.gov.lv//?id=729&lang=lv&top=3&sa=613&ss=618

Tomēr gribētos šeit atrast arī citu vakcīnu, tai skaitā HPV vakcīnas komplikāciju uzskaiti. Cik šādu ziņojumu Latvijā bijis? Un cik ir neziņotu gadījumu? Un cik ārsta noslēptu/ignorētu?

Kārtības labad piebilstu, ka šīs raksta sadaļas sākumā mīklaino Cervarix vakcīnas anotācijā minēto “V Pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju” tā arī neatrodu, un šoreiz tam atmetu ar roku, noliekot savu detektīva cepuri atpūsties līdz citai reizei.

Atbildība - vienmēr vecākiem

Priecāties jau pamata nav - ziņojums vai ne, ar to jau nekas nebeidzas. Ar to bēdas un raizes tikai sākas. Te lasi, kā Īrijā mammai meitenei, kurai Gardasil sabojājusi veselību, cīnās līdz Īrijas Augstākajai tiesai, lai panāktu atzīšanu, ka vainīga tieši vakcīna. Juridiski izrādās, ka katra konkrētā EU valsts nemaz nevarot tiesāt lietu par vakcīnu, kuru licencējusi un lietot atļāvusi Eiropas Zāļu Aģentūra (European Medicines Agency). Politiķi un valdības dabū peļņas procentus no vakcīnu ražotāja, savukārt, juristi, sapinušies likumdošanā, nevarībā padodas EU noteikumu priekšā. Tikmēr konkrētas meitenes veselības problēmas nevienu neinteresē. Un kā redzam, panākt taisnību ir praktiski neiespējami.

Un pat, ja panāktu, plika taisnība tik un tā neizmainīs slimās meitenes vai mazuļa sabojāto veselību. Vecāku cīņa būtībā notiek par finansiālu kompensāciju, kas dotu līdzekļus ārstēšanai. Te piemērs, kā ASV piešķir miljonus vecākiem, kuriem izdodas pierādīt tiesā, ka bērna veselības problēmas ir vakcinācijas sekas (papildināts 23.03.16 - lasi arī te). Lai gan valsts veselības aģentūras joprojām spītīgi atsakās atzīt vakcīnu nodarījumu. Amerikā pastāv Vakcīnu seku kompensācijas programma, kuras ietvaros visām no vakcīnām cietušo bērnu ģimenēm kopš 1989. gada izmaksāti 3 miljardi dolāru (papildināts 27.03.16 - lasi arī te). Un tie ir tikai gadījumi, kur vecākiem pieticis pacietības un uzņēmības cīnīties sava bērna veselības dēļ un kuriem izdevies savu pierādīt. Cik ģimeņu šādā situācijā panākušas valsts atbalstu Latvijā?

Šo rakstot, ienāk prātā, cik pēc būtības šāda situācija ir divkosīga. Ārsti vecākus mudina vakcinēt savus bērnus, un vairumā gadījumu saņem vecāku piekrišanu, jo tic, ka tas viss ar mērķi padarīt bērniņu mazāk uzņēmīgu pret slimībām. Un kaut kur fonā ir mierinoša doma, ka ārstam paliek atbildība par manipulāciju un tās sekām, ja tādas būtu. Lai gan - neviens ārsts, visticamāk, neparakstītu apliecinājumu, ka viņš uzņemas atbildību par iespējamajām sekām pēc vakcinācijas. Un realitāte ir tāda, ka pat komplikāciju gadījumā ārstam praktiski nekādas atbildības nav, un visa situācija tiek veikli pagriezta prom no vakcinēšanas fakta. Interesanti, ka tieši komplikāciju gadījumā ārsti parasti demonstrē apbrīnojamu selektīvu erudīciju, protot noteikt, ka nevēlamās reakcijas pēc potes noteikti NAV saistītas ar vakcīnu.

Taču brīdī, kad vecāki nolemj no vakcīnas atteikties, viņiem ārsta kabinetā jāparaksta forma vai atteikums, kas nozīmē VISU atbildību par turpmāko bērna veselību uzņemties pašiem vecākiem. Situāciju vēl dramatiskāku padara ārsta uzsvērtā vienpusējā informācija par iespējamajām smagajām slimībām, kas bērnam draud nevakcinēšanas gadījumā, nepakavējoties apelēt arī pie vecāku vainas apziņas. Šī situācija liek sašaubīties daudziem vecākiem, jo sanāk, ka ārsts viņiem it kā draud ne tikai ar slimībām, bet arī ar atbildību par savu bērnu. Noklusējot, ka ārsts atbildību vakcinēšanas gadījumā tā arī nenes.

Tas, ko mēģinu stāstīt www.curantur.lv - ka abos gadījumos - gan vakcinējot, gan nevakcinējot - tā ir un paliek vecāku atbildība. Kā jebkurā dzīves un veselības situācijā. Un jo ātrāk sašķīdīs ilūzija par abstrakto ārsta atbildību, jo labāk. Un šīs ziņas gaismā lēmums par vakcināciju varbūt paliek nedaudz vienkāršāks.

Grūtais lēmums par savas pusaugu meitas vakcināciju jāpieņem vecākiem vai aizbildņiem. Un atmet ilūziju, ka kādu seku vai komplikāciju gadījumā Kāds/a par to atbildēs. Jo arī Latvijas likumdošana, tāpat kā Īrijas gadījumā, būs spiesta klausīt EU Zāļu Aģentūrai. Bet Latvijas Zāļu Valsts Aģentūra līdz turpmākam savas EU jumta organizācijas rīkojumam atzīst HPV vakcīnu par drošu. Noklausies raidījumu, par kuru te runājam, pārlasi vēlreiz visus 3 rakstus, izpēti visus šeit norādītos avotus, izlasi vakcīnu anotācijas, iedziļinies un domā līdzi. Tavā ziņā izvēle, kurai informācijai uzticēties. Raksta turpinājumu lasi šeit.

Izvēlies būt vesels!

Rakstā varētu būt iesprukusi kāda doma no sarunām FaceBook domubiedru grupā. Par šo ieguldījumu un atbalstu - paldies.

Silvija Ābele, PhD

Homeopāte, CEASE terapeite, GAPS konsultante