GAPS diēta 81.-85. diena. Nogurums un adrenalīns
19.04.2014 81.
diena
Sāku domāt, vai
man gribas vairs skaitīt dienas, jo neredzu vajadzību ko mainīt savos ēšanas
paradumos. Viss rit viegli it kā pats no sevis - nepārpūloties ar ēst
gatavošanu speciāli sev. Vien ēdu, nedaudz piedomājot.
20.04.2014 82.
diena
Zaļais rīta
kokteilis.
Priecīgas
Lieldienas! Lai dzīvo olu kaujas un olu ēšana. Garšīgi arī bez majonēzes. Ciemos
Lieldienās pie manas vecāku un arī māsas ģimenes vairs nevies nebrīnās, ka
neēdu kartupeļus un kēksu, lai gan skaidrošanas darbus plašākā ģimenē, ko labi
ēst un ko ne, tik plaši neesmu izvedusi. Toties pilnām mutēm loku iekšā
kāpostus, kādus tikai mana mamma prot pagatavot. Neatsakos arī no medījuma
gaļas (stirna) un sālīta laša, atrodu arī riekstus uz galda. Mamma jautā man,
kurš margarīns labāks Flora vai Delma, televizorā sakot Flora:) Ideju izmest
laukā abus viņa klusām apdomā, bet redzu, ka piekrišanas nebūs. Aizdomājos, cik
bēdīgi ir, ka sabiedrības pārdošanas kampaņas daudzu desmitu gadu garumā
spējušas iznīdēt mūsu vecāku iedzimto gudrību, un viņiem ideja cept cūku
taukos, kā bijis pierasts paaudzēs, liekas vismaz dīvaina.
Pati par sevi dabūnu pasmaidīt, kad Siguldas Elvi paķeru savu kārumu – glazētās kukurūzas nūjiņas, 3 pakas, lūdzu. Tikai pēc brīža aptveru, ka es tās neēdīšu. Labi, ka maniem bērniem mantots mans kārais zobs, vismaz kukurūza neaizies postā.
21.04.2014 83. diena
Zaļais kokteilis
brokastīs.
Alfas Rimi Zupas
restorānā notiesāju Soļanku. Pirms izdaru izvēli, jautāju, vai zupā ir
kartupeļi. Protams, ir. Toties man laipni paskaidro, ka kartupeļu nav vistas gaļas
zupā, bet to vietā ir makaroni vai rīsi. Nesāku pārdevējam lasīt lekciju par
GAPS diētu un priecīgi paņemu milzu Soļankas šķīvi, ar bagātīgu krējuma karoti
klāt. Toties bez maizes. Mājās mērcētas mandeles ir mans lielais našķis, un, protams, esot Latvijā, nevaru nepagaršot
kādu rūgto šokolādi, Laimas rūgtā ar riekstiem un cidonijām būs laba diezgan
(70%).
22.04.2014 84. diena
Mīksta ola
brokastīs, pirms dodos uz Rīgu. Aizdomas, ka pusdienas man šodien atkal
izpaliks, tāpat kā zaļais kokteilis. Tomēr nē - pusdienas Dzirnavu Lido,
kāpostu tītenis, mājas jogurts ar zemenēm. Aizdomīgi salds.
Ejot uz vilcienu
Rīgā, ieraugu kaut ko neparastu, tiesa gan, neparastu tieši Rīgai – skrienošu vīrieti ar
bērnu ratiem. Norvēģijā tas jau tik ierasts, ka pat liekas norma. Man prieks, ka
arī līdz Rīgai atnākušas šādas veselīgā un aktīvā dzīvesveida vēsmas.
Pa ceļam uz
vilcienu mans izsalkušais vēders lūkojas pēc kā uzkožama. Ir vēlo vakariņu
laiks. Ieeju Brasas stacijas tuvumā esošajā kafejnīcā, smarža (drīzāk smaka)
neliekas diez ko apetīti rosinoša, aiz stiklotās letes rindojas tikai treknas
kūkas, tās pašas ne pirmā svaiguma. Uz letes ieraugu kaut ko svaigumam līdzīgu
– palielu ābolu plus vēl kaut ko. Nosmaidām abas ar pārdevēju, kad jautāju, vai
varu ābolu nopirkt, jo tas izrādās tikai dekorācija:) Kompensācijai saņemu no
pārdevējas draudzīgas norādes, ka blakus ir veikals – tur iepērku ābolu, banānu
un riekstus. Lai gan zinu, ka lobīti rieksti, kas veikalā stāvējuši mēnešiem, nav tas labākais organismam.
Vēlā vakarā jau
mājās ar lielu baudu ēdu savu vistas
buljonu, tas nekas, ka ir īsi pirms pusnakts.
23.04.2014 85.
diena
Brokastīs
biezpiens Ciba, kafija, mandeles. Pusdienām līdzi 3 banāni, ābols, sauja
riekstu. Kur mana gaļa? Vakarā vakariņas ar draudzeni Gan-Bei, suši iet man gar
degunu, bet toties noloku garneļu zupu, ļoti garda, pīli plūmju mērcē, saldajā
sorbeta 3 bumbas (izliekos, ka cukurs tajās nav), un vēl attaisu medus paciņu
pie mūsu tradicionālās Roibos tējas. Beidzot esmu paēdusi.
Noguruma, bet arī
gandarījuma pilnas dienas.
Dīvaini, kad man
ir daudz ko darīt, un pat fiziski un emocionāli nogurstot, tad depresijai
vietas nav. Man rodas aizdomas, ka adrenalīnam te ir kāda loma arī. Un vēlāk,
jau pēc striktās GAPS diētas beigām, uzzināšu, ka manas nojautas ir pareizas.
Svaru joprojām
nav. Tas labi.
Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 76.-80. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 86.-90. diena