GAPS diēta 106.-110. diena. Svētki un Suši
14.05.2014 106. diena
63.0 kg
Šodien iemācījos,
ka koriandrs zaļajā kokteilī ir par stipru, un tas piedod rūgtumu klāt.
Puika stāstot skolā draugiem, ka mūsu mājās nav nekas ar cukuru, un pat cukura nav, kas ir tiesa, jo neviens neatceras nopirkt. Bet dēla dzīve esot grūta tāpēc, tā man paziņo mans tūlīt 9-gadnieks. Piedāvāju iesala sīrupu, tas neder. Labāk ēdīs manu 70% šokolādi. Īstenībā ir tik vienkārši samazināt saldumu kvantumu bērniem – vienkārši nepirkt, lai nav mājās. Bet, protams, kad daudzas dienas visas skapīšu durtiņas tiek virinātas atkal un atkal, cerot uz brīnumu, tad kādā brīdī mammas sirds salūzt.
Šodien top
bumbiņzupa. Klāt skābi kāposti un svaigi ķiploki. Puika saldajā aiz izmisuma
uztaisa sev ceptu graudu maizi ar skābu krējumu, 2 gab.
Šodien secinu, ka
viena pati pa dienu esmu notiesājusi šokolādi, lai gan it kā veselīgos 70% un
puikam drusku piepalīdzot, bet tomēr. Biju kādu brīdi jau sacerējusies, ka
vairs man šokolādi negribas. Ko tagad?
15.05.2014 107. diena 63.4 kg
Nekas īpašs, lai
aprakstītu, šodien nenotiek
16.05.2014 108. diena 63.9 kg
Šodien pilnīgi
oficiāli paziņoju, ka man ir GAPS brīvdiena, jo japāņu paziņa ielūgusi mani uz
Sushi lunch. Es pirmo reizi dzīvē ne vien vēroju, kā suši jāgatavo, bet pati
arī piedalos, un, protams, protams, ēdu. Rīsi ir lielākais sliktums, kas
neierakstās GAPS diētas likumos, bet
šodien es uz to pieveru acis. Viss process mani tā pārņem, ka pēcpusdienā
veikalā sameklēju visu nepieciešamo, un vakarā suši top arī mājās. Un, re, kur bildē mani pirmie pašas gatavotie suši. Izrādās, tas ir tik vienkārši! Rīt
nesvēršos, lai visiem sliktāk.
17.05.2014 109. diena
Šodien atkal jūtu, kā suši rīsi mani padarījuši pilnu un smagu. Un kad atkal pārkāpts neatļauto produktu saraksts, tad šī soļa sekas jūtu vēl vairākas dienas pēc tam. Domāju, kāpēc tik viegli un ātri ķermenis tagad reaģē uz katru manu mazāko diētas pārkāpumu? Vai tā ir organisma sensibilizācija? Un vai tas ir labi ilgtermiņā?
Paskaidroju - viena no manām teorijām ir, ka, ilgstoši atsakoties no kādiem produktiem, var dabūt simptomu un pašsajūtas uzlabojumu, bet, tiklīdz jauši vai nejauši, šo produktu atkal apēdam, tā organisms reaģē pastiprināti, jo bija pieradis, ka ēdienkartē šī produkta nav. Tāpēc, lai no šīs situācijas izvairītos, vispirms ir jāatveseļo zarnu trakts, ko arī darām ar GAPS uztura programmu. Jo vesels cilvēks var ēst jebko, vai ne tā? Tikai jautājums - cik starp mums ir to veselo?
Šodien ir svētki Norvēģijā – 200 gadu kopš pieņemta viņu Konstitūcija. Man ir iespēja un gods piedalīties svarīgā pieņemšanā, kur cita starpā baudu garšīgos ēdienus – mana acs nopeilē šķiņķī ietītu sparģeļus un baltajā šokolādē mērcētas zemenes. Arī mājās mums svētki, tāpēc grēkoju ar pāris karotēm saldējuma.
Un atkal secinu, ka, ja reiz pašas uzliktais aizliegums pārkāpts vienu reizi, pie nākamās iespējas kāja paslīd vēl vieglāk. Un vēl ko ievēroju – jo vairāk es nomēģinu neatļautos produktus, jo vairāk man tos gribas. Maizīte un saldējums ir manu neatļauto lietu topā. Ja bez maizes vēl kā nebūt varu, tad saldējums brīžam ir teju Būt vai Nebūt jautājums... Žēl, ka tik bieži man jāskumst par savu vājo raksturu. Un tagad vairs pat neatceros, kurā brīdī mana GAPS diēta palikusi tāda grīļīga. Pati vien sev šīs vājuma atkāpes iedodu, un pati vien pēc tam varu par sevi žēloties...
18.05.2014 110. diena
Mājās ir puikas
un picas, bet es noturos un ēdu savu vārīto zupu ar liellopa kauliņiem. Klāt
krējums, skābi kāposti, kā jau tas pierasts. Uz vakarpusi badainais vēders lien
ledusskapī meklēt ko ēdamu, atrod sieru, lai būtu. Prieks, ka vairumā dienu man tomēr izdodas.
Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 101.-105. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 111.-115. diena