GAPS diēta 16.-20. diena. Dublinas pārdomas
Nesveros, jo esmu
dusmīga uz svariem. No rīta nav spēka, saprotu, ka jāiet uz veikalu pēc steika gaļas. Jo
jūtu, ka knibinot savu mandeļu maizi, neapgādāju organismu ar visu tam nepieciešamo.
14.02.2014 17. diena
Joprojām sodu svarus un pat neskatos uz tiem. Īpaši tādēļ, ka šorīt jūtos smagi pēc vakardienas gardā steika. Lai svari gaida mani atpakaļ pēc kārtējā Dublinas mācību brauciena. Tad tie dabūs redzēt!
Lidostā paņemu 2
augļu biezsulas, ko lidmašīnā panašķēt kopā ar savām saulespuķu sēkliņām.
Lidostas Tax Free veikalā ar kāri tomēr noskatos uz savām mīļajām Dumle končām.
Gribas it kā paņemt līdzi, lai būtu ciemakukulis meitenei, pie kuras palieku.
Bet izdomāju, ka tās sāpes es nepārdzīvošu – redzēt, kā viņa tiesā gardu muti
manas teju mīļākās konfektes. Lai Tev skaidrs manu iespējamo ciešanu apmērs –
es varu (oj, varēju) vēsā mierā notiesāt veselu 300 g paku šāda staipīgā
karameles kāruma šokolādē. Fakts, ka šī vēlme vēl manī dzīva, dara mani
uzmanīgu. No iespējamajiem iekritieniem nākotnē. Pagaidām tā vietā man somā
līdzi mans lielākais šī laika kārums – 86 % šokolāde.
15.02.2014 18. diena
Dublinā mani
laipni pie sevis uzņem studiju laika kolēģe Gillian, kura jau ilgus gadus ir
veģetāriete un aktīva dzīvnieku aizsardzības biedrību aktīviste. Man der.
Padalos ar savas diētas ierobežojumiem un šo jautājumu vairs neapspriežam. Toties
es no viņas iedvesmojos vairākos svarīgos dzīves un arī homeopātijas aspektos.
Mani pārsteidz un izbrīna kārtība viņas mājās (un pat virtuves plauktiņos), izgludinātā gultas veļa un ieradums vienmēr gatavot sev siltu ēdienu, stingri vadoties pēc savas veģetāro recepšu grāmatas. Ilustrācijai lai kalpo fakts, ka Gillian devās ar mašīnu uz veikalu pēc ciedru riekstiem, kas, izrādās, nebija mājās, bet noteikti bija vajadzīgi gardo vakariņu pagatavošanai. Es šādā situācijā pilnīgi noteikti iztiktu bez šiem riekstiem vai tos aizstātu ar ko citu.
Tā kā Gillian
receptē pamatā bija makaroni, es sev 10 minūtēs uzsautēju zaļos zirnīšus un
pupiņas pākstīs, kas bija varen gardi kopā ar olīveļļu un nedaudz Parmesan
sieru. Brīnos par Gillian spēju veltīt laiku un enerģiju, lai pagatavotu sev
gardu maltīti un pēc tam atvēlētu arī laiku mierīgai tās baudīšanai. Nolemju,
ka arī es mēģināšu vairāk palutināt sevi un savu ģimeni ne tikai ar teorētiskām
zināšanām, kas ir labi un veselīgi, bet arī praktiski. Jā, jāpiebilst, ka Gillian
dzīvo viena un viņai nav bērnu, bet mani 3 bērni taču nevar būt par
attaisnojumu, lai es sevi atstātu novārtā.
Nemaz nespēju
izstāstīt, cik noderīgas dienas ir Dublinā, jo visu nedēļas nogali klausos vieslektora
Dion Tabrett (UK, Bristol Homeopātijas koledža)
lekcijas, kas savā homeopāta praksē strādā ar Layers metodi. Ļoti gaidīšu
iznākam viņa grāmatu.
16.02.2014 19. diena
Kamēr pēc skolas
pa vakariem esmu pie Gillian, izpētu viņas daudzās homeopātijas grāmatas, kas
vēl nav manā grāmatu plauktā, par vairākām nolemju, ka noteikti tās iegādāšos.
Uzzinu par britu homeopātu David Lilley un viņa pieeju homeopātiskās zāles
asociēt ar cilvēku arhetipiem. Tik viegli paliek atcerēties Sulphur
raksturīgākos simptomus, ja asociē to ar vulkāna izvirdumu – gan enerģētiski,
gan fizisko pazīmju ziņā... Ja Tevi SULPHUR interesē, lasi šeit
17.02.2014 20. diena
Šodien ceļš
mājup. Gillian mums ir brokastīs pagatavojusi gardu omleti – vispirms pannā
apcepa šampinjonus un ķiršu tomātiņus, tad pārlēja ar zaļumiem un garšvielām
sakulto olu, un omleti gatavoja cepeškrāsnī. Atkal man jaunas idejas, ko paņemu
līdz uz mājām.
Kārtējo reizi ar pārsteigumu secinu, ka mana rūgtā šokolāde vēl nav ne pusē, pat ja ar to padalījos ar saviem kolēģiem koledžā. Sēžu cafe Stephens Green centrā, knibinu lazdu riekstus, dzeru zaļo tēju ar jasmīnu aromātu, un rakstu šīs rindas, domājot, cik laba ir dzīve. Un ka rīt jau būs 3 nedēļas, kopš manas GAPS diētas sākuma. Un ka es jūtos labi un viegli, un ka man ir pietiekami daudz enerģijas. Un ka neredzu, kāpēc man būtu kas pagaidām jāmaina savos ēšanas paradumos.
Man somā ir David Perlmutter grāmata Grain Brain, to ar baudu lasīšu lidmašīnā. Galveno informāciju tajā jau zinu – ka graudi un cukurs (un ogļhidrāti vispār) īstenībā ir lēnā inde mūsu smadzenēm. Un ka „ low-fat, low cholesterol, high-fiber” (zema tauku un holesterīna satura un augsta šķiedru satura) diēta ir novedušas cilvēci pie tā, ka esam slimāki vairāk kā jebkad agrāk. Un ir labi, ka beidzot ir zinoši cilvēki, kas spēj pateikt, ka šī vairāk kā 40 gadus piekoptā filozofija ir napareiza pašos pamatos. Šī grāmata stiprinās manu pārliecību, ka tas, ko daru, ir pareizi un vajadzīgi manam organismam.
Un vēl vairāk gūstu apstiprinājumu savu domu pareizībai, kad ieeju Grafton street McDonalds Dublinā, ko jau gadiem izmantoju tikai, lai aizietu uz tualeti. Te var sastapt visu ādas krāsu, visu vecumu (jā, jā, šodien īpaši acīs iekrita vecmāmiņas), visu iespējamo miesas būvju cilvēkus. Un arī šādas ēšanas sekas, diemžēl. Man pat smaka (par smaržu to grūti saukt) šajā ātrās ēšanas (un kāpēc būtu jāēd ātri?) restorānā (oj, arī par restorānu to labak nedēvēt) uzsit šermuļus. Bet katram savs. Es pastāvīgajiem McDonalds klientiem no sirds novēlu izlasīt Grain Brain grāmatu. Un saprast, ka katra paša ziņā ir izdarīt izvēles par labu sev, savai veselībai un savai dzīvei.
Manas pusdienas
jau lidostā – banāns, ābols un apelsīns. Saldajā mazs gabaliņš manas šokolādes.
Ir labi.
Jā, un laimīgas sakritības dēļ, publicēju šo rakstu 17. martā - Īrijas St Patrick's day (Svētā Patrika dienā). Cheers!
Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 11.-15. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 21.-25. diena