Vai jābaidās no A vitamīna?

4. aprīlis, 2017 pl. 14:29,

Rakstu sērijā Uzturs auglībai un mazuļa veselībai vairākkārt pieminēts A vitamīns, kā arī dzīvnieku un zivju aknas kā ar šo vitamīnu bagāti produkti. A vitamīns ir ļoti svarīgs mums ikvienam, jo tas nodrošina daudzas būtiskas funkcijas organismā. Šajā rakstā nedaudz sīkāk, kāpēc par A vitamīnu saturošiem produktiem īpaši jāatceras, gatavojoties bērniņam, grūtniecības laikā un arī zīdot mazulīti.

Kāpēc vajadzīgs A vitamīns

Weston A. Price savos pētījumos atklāja, ka civilizācijas neskarto tautu ēdienkartē bija 10 reizes vairāk A vitamīna nekā mūsdienu cilvēku modernajā diētā. W. A. Price parādīja, ka A vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, kas atrodams tikai dzīvnieku taukos un kas nepieciešams minerālvielu asimilācijai. Jāpiebilst, ka dzīvnieku taukos A vitamīns būs tikai tad, ja tie ganījušies pļavā un/vai saņēmuši ar karotīnu (vitamīna A prekursoru) bagātu barību.

Senās kultūras turēja lielā godā produktus, kas bagāti ar A vitamīnu - to satur:

sviests
trekns svaigpiens
olas dzeltenums
zivju ikri
zivju aknas
dzīvnieku aknas

A vitamīns ļoti svarīgs labas redzes nodrošināšanai. A vitamīnu sauc arī par Retinolu, jo tas daudz atrodams acs tīklenē (angliski - retina). Jau Hipokrāts (460-327 BC) izmantoja aknas gan lai dziedētu aklumu, gan dotu vājiem bērniem, kas slikti attīstījās nepilnvērtīga uztura dēļ. Tieši W. A. Price pētījumu (pagājušā gadsimta 30.-40.-ajos gados) un citu pētnieku darba rezultātā aiz arktiskā loka dzīvojošās tautas (skandināvi, eskimosi u.c.) pēc Otrā Pasaules kara sāka bērniem dot mencu aknu eļļu. Beidzamajās desmitgadēs veikti daudzi pētījumi par A vitamīna potenciālu arī vēža profilaksē. Zinām par Max Gerson darbu, kurš ar jēlu aknu sulu ārstēja terminālos vēža pacientus. W. A. Price A vitamīnu uzskatīja par bioloģisko procesu katalizatoru.

Lasi te par daudzajiem vēsturiskajiem A vitamīna izmantošanas gadījumiem.

A vitamīns nepieciešams:

minerālvielu asimilācijai
ūdenī šķīstošo vitamīnu un mikroelementu optimālai izmantošanai
labai redzei (īpaši tumsā)
šūnu dalīšanās procesu nodrošināšanai
galvaskausa sejas daļas (žokļa, zobu arkas, iekšējās auss, deguna dobumu) veidošanai
kaulu un zobu attīstībai
augļa orgānu (plaušu, nieru, sirds, aknu u.c) attīstībai grūtniecības laikā
mugurkaula veidošanai
reprodukcijai
spermas veidošanai un aizsardzībai pret toksīniem
imūnsistēmas labai funkcionēšanai
audu augšanai un reģenerācijai
muskuļu masas veidošanai
testosterona veidošanai
aizsargā gļotādas pret infekciju (elpceļos, gremošanas traktā, urīnceļos un citur)
veicina gremošanas sulu izdali, kas sagremo olbaltumvielas
nepieciešams vairogdziedzera funkcionēšanai
īpaši svarīgs diabēta gadījumā, lai pasargātu organismu no deģeneratīviem procesiem
pasargā organismu no toksīniem
grūtniecības laikā pasargā augli no vides toksīniem (dioksīniem, estrogēniem, pesticīdiem, BPA, u.c.)
u.c.

Vitamīna A nepietiekamība grūtniecības laikā var būt par iemeslu mazuļa redzes problēmām, nieru nepareizam novietojumam, šķeltai lūpai vai aukslējām, var radīt sirds abnormalitātes vai paplašinātus asinsvadus. Tieši A vitamīns ir tas, kas nediferencētām augļa cilmes šūnām dod signālu veidot to vai citu orgānu - sirdi, plaušas, aknas. Katra augļa orgānu sistēma veidojas noteiktā grūtniecības laikā. A Vitamīns regulē augļa primitīvo šūnu izveidošanos par attiecīgā orgāna šūnām, no kā veidojas orgāna audi. Ja grūtniecei pietrūkst A vitamīns kādā no šiem augļa attīstības posmiem, tad veidojas novirzes attiecīgās orgānu sistēmas izveidē vai šie orgāni neizveidojas nemaz.

Ja sieviete, kuras organismā nepietiek A vitamīna, paliek stāvoklī, auglis viņas miesās nevar izveidoties pilnvērtīgs, un tas var iet bojā agrīna spontānā aborta laikā. Ja auglis tomēr izdzīvo, mazulis var piedzimt ar nopietniem sirds vai citu orgānu defektiem. Tātad tieši A vitamīna nepietiekamība ir bīstama mātes miesās augošajam mazulim, bet tradicionālā medicīna biedē sievietes ar A vitamīna pārdozēšanu, kas praktiski nemaz nav iespējams, ja A vitamīnu uzņem tikai ar dabiskiem produktiem.

Nelielu daļu A vitamīna cilvēki var uzņemt tā prekursora beta-karotīna vaidā no augu valsts produktiem (burkāni, ķirbji, spināti, brokoļi, uc), taču lai tas organismā pārvērstos par pilnvērtīgu A vitamīnu, nepieciešama laba aknu darbība, žults un taukus šķeļošie fermenti. Un pat tad šādi organismā izveidotais A vitamīns nesasniedz tā vajadzīgo dienas devu. Vienas retinola molekulas veidošanai nepieciešamas 4 karotīna molekulas (dažos avotos - pat 6 molekulas). Tas nozīmē, ka, lai organismā izveidotos pietiekams daudzums A vitamīna, nepieciešams apēst lielu daudzumu dārzeņu un augļu, kas satur karotīnu. Taču pat tad karotīna pārveidošana par A vitamīnu nenotiek optimāli, īpaši, ja cilvēks piekopj zema tauku satura diētu, kas nozīmē, ka tad organismā nebūs pietiekamā daudzumā žults, kas vajadzīga retinola veidošanai.

Jo īpaši svarīgi A vitamīnu pietiekami nodrošināt bērniem, grūtniecēm un māmiņām zīdītājām. Bērnu nabadzīgā un no uzturvielu viedokļa tukšā ēdienkarte un A vitamīna nepietiekamība ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās redzam bērnus ar nespēcīgiem kauliem, kā arī ar sliktiem zobiem, šauru žokļa kaulu, kurā nav vietas visiem zobiem, kur tad nelīdzeno zobu rindu cenšas labot breketes.

Bērni ļoti slikti spēj organismā pārveidot beta-karotīnu par A vitamīnu, zīdaiņi - nemaz. Tāpēc par pilnvērtīgu, ar A vitamīnu bagātu uzturu jārūpējas māmiņai, kas zīda mazuli.

Par A vitamīna lietošanu jādomā arī topošajiem tētiem, jo A vitamīns nepieciešams kvalitatīvas spermas veidošanai. Tas arī aizsargā spermu no vides toksīniem, tādiem kā bisfenols A (BPA), dioksīniem u.c.

Labākais veids, kā nodrošināt organismā pietiekamu A vitamīna daudzumu, ir lietot ar to bagātus dzīvnieku valsts produktus - aknas, lauku olu dzeltenumu, sviestu, svaigpienu, mencu aknu eļļu, u.c. Šādā veidā A vitamīns viegli uzsūksies, jo šajos produktos tas ir kopā ar D vitamīnu un citiem faktoriem (tai skaitā taukiem), kas veicina A vitamīna asimilāciju.

Arī ēdot dārzeņus, klāt jāliek sviests vai krējums, lai šie treknie produkti stimulē žults izdali, kas savukārt, palīdzēs pārveidot dārzeņos esošo beta-karotīnu par A vitamīnu, kas, savukārt, veicinās dārzeņos esošo minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanos organismā.

Lai gan cilvēka organisms spēj uzkrāt pietiekamas A vitamīna rezerves aknās un citos orgānos, tomēr ir situācijas, kad A vitamīns tērējas pastiprināti:

stress

liela fiziska slodze

intensīvas augšanas periods

grūtniecība

zīdīšana

infekcijas

Tāpēc optimāla ir 3 gadu atstarpe starp grūtniecībām, kuras laikā māmiņas organisms spēj atjaunot A vitamīna rezerves, lai nākamais mazulis neciestu no tā deficīta.

Dabisks A vitamīns nav toksisks

Diemžēl tradicionālā medicīna un mūsdienu pārtikas industrija, kas mums uzspiež low fat / high carb (maz tauku / daudz ogļhidrātu) dzīvesveidu, veiksmīgi demonizējusi (par "kaitīgiem" padarījusi) teju visus dabiskos produktus, kas bagāti ar A vitamīnu, tai skaitā - sviestu, olas, aknas, orgānu gaļu, svaigpienu, mencu aknu eļļu, utt. Un, lai gan šajos vērtīgajos dabas produktos ir augļa attīstībai tik vajadzīgais A vitamīns (kopā ar citām vērtīgām uzturvielām), masu mediji grūtniecēm iesaka šos produktus uzturā nelietot, lai gan šādiem ieteikumiem nav nekāda pamatojuma.

Vēl vairāk - mums cenšas iegalvot, ka A vitamīns var būt toksisks. ASV tiek ierosināts pat samazināt rekomendēto A vitamīna dienas devu no 5000 SV (starptautiskās vienības) līdz 2500 SV, sievietēm iesakot nepārsniegt 10 000 SV. Arguments - ka A vitamīna dienas devas pārsniegšana varot radīt aknu bojājumus un iedzimtus defektus mazulim - neiztur kritiku, jo vēl pāris desmitgades atpakaļ grūtniecēm tika ieteikts lietot mencu aknu eļļu, kuras 1 ēdamkarote satur 15 000 - 40 000 SV A vitamīna.

Pētījumā “Teratogenicity of High Vitamin A Intake” (1995) tika secināts, ka liela A vitamīna deva grūtniecības laikā varot būt par cēloni iedzimtiem augļa attīstības defektiem. Tomēr pētījumā ir vairākas neprecizitātes, piemēram, tika noklusēts, ka tieši A vitamīna lietošana novērsa tādus iedzimtus defektus kā spina bifida un citus nervu caurulītes attīstības defektus. Grūtnieču asinīs nemaz netika noteikts A vitamīna daudzums, bet informācija un secinājumi balstīti tikai no anketās uzrādītās informācijas. Taču pati lielākā neprecizitāte pētījumā ir fakts, ka nemaz netika diferencēts dabisks A vitamīns, kas tiek uzņemts ar uzturu, un sintētiskais A vitamīns retinola formā, kas uzņemts kopā ar multivitamīniem.

Raksts “Teratogenicity of High Vitamin A Intake”, kas pēta A vitamīna toksiskumu, secina, galvenokārt, par SINTĒTISKA A vitamīna ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību. Zemāk daži citāti no raksta:

"SYNTHETIC retinoids chemically similar to vitamin A cause birth defects in humans".
"Among the babies born to women who took more than 10,000 IU of preformed vitamin A per day in the form of SUPPLEMENTS, we estimate that about 1 infant in 57 had a malformation attributable to the supplement."
"The apparently weaker relation between birth defects and retinol from FOOD, as compared with SUPPLEMENTS, may reflect greater error in measuring vitamin A levels in food or lower bioavailability of retinol consumed during meals."

Pretstatā dabiskajam A vitamīnam, kas ne vien dabiski pastāv dažādu izomēru savienojumu veidā (aldehīdi, esteri, spirti), bet arī satur dažādus kofaktorus, kas nodrošina labāku A vitamīna biopieejamību organismā, sintētiskais A vitamīna analogs retīnskābes veidā ir mazāk efektīvs. Un ir zināms, ka tieši sintētiskais A vitamīns lielās devās var radīt iedzimtus augļa attīstības defektus (tas ir teratogēns jeb tāds savienojums, kas var izraisīt augļa bojā eju, iedzimtas attīstības anomālijas vai centrālās nervu sistēmas disfunkciju.) To atrada arī minētajā pētījumā - sintētiska A vitamīna lietošana retinola formā grūtniecības pirmajā trimestrī palielināja augļa iedzimto attīstības defektu iespējamību. Bez tam zinātnieki domā, ka sintētiskais A vitamīns traucē organismā uzsūkties dabiskajam, ar pārtiku uzņemtajam A vitamīnam.

Vairāki citi pētījumi parādīja, ka liela A vitamīna koncentrācija (līdz 50 000 SV) grūtniecības pirmajā trimestrī nerada augļa attīstības defektus, kā arī neatrada korelāciju starp 30 000 SV A vitamīna grūtnieces asinīs un augļa attīstības novirzēm.

Lasi arī šos pētījumus:

Shaw et al., The Lancet, 1996 - A vitamīna lietošana (vismaz 10 000 SV) mazināja iedzimto augļa defektu risku
Mills et al., Am J Obstet Gynecol., 1997 - neatrada sintētiskā A vitamīna un iedzimto augļa defektu saistību

Dabiskais A vitamīns, kas atrodams aknās, olās, sviestā, krējumā, mencu aknu eļļā un citos produktos, visu citu daudzo funkciju starpā spēj pasargāt augli no iedzimtajiem attīstības defektiem. Tāpēc WAPF ieteikums ir lietot uzturā šos vērtīgos dzīvnieku valsts produktus un nelietot margarīnu, brokastu kukurūzas pārslas un citus rūpnieciski ražotos produktus, kas var saturēt sintētiskos vitamīnus un citas piedevas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt augļa attīstību.

Kā jau augstāk minēts, abi šie taukos šķīstošie vitamīni (A un D) organismā darbojas kopā. Izolēta A vitamīna lietošana var radīt organismā D vitamīna iztrūkumu, jo D vitamīns cenšas kompensēt (jeb neitralizēt) A vitamīna pārpalikumu. Tieši D vitamīna klātbūtne šajos produktos (un organismā) nodrošina to, ka dabiskais A vitamīns nav toksisks, pat ja lietots lielās koncentrācijās. D vitamīns strādā roku rokā ar A vitamīnu, nodrošinot normālu augļa attīstību māmiņas miesās. Mencu aknu eļļa tāpēc ir ideāls produkts, jo tajā kopā ir gan A, gan D vitamīni, gan vērtīgās omega-3 taukskābes (DHS), kas nepieciešamas smadzeņu attīstībai.

WAPF grūtniecības un mazulīša zīdīšanas laikā iesaka lietot 20 000 SV A vitamīna un 2 000 SV D vitamīna. Šo daudzumu nodrošina nepilnas 2 tējkarotes mencu aknu eļļas.

Vairāk par A vitamīnu lasi WAPF rakstā Vitamin A Saga, kura brīvs tulkojums ir šī raksta pamatā.

Lasi te, kā pagatavot aknu pastēti. Aknas un arī citus produktus iegādājies no zināma saimnieka, kas lopiņus un putnus audzē pēc Bioloģiskās saimniekošanas principiem.

Izvēlies, ko lasi, kam tici, kādu viedokli ņem vērā. Ieklausies savā ķermenī, un lai Tev un Taviem bērniem laba veselība!

Attēls no www.lysi.com

Raksta gatavošanā izmantotie avoti

Silvija ĀBELE

Veselības, holistiska dzīvesveida un GAPS konsultante