GAPS diētas 6. - 10. diena. Viss notiek
3.02.2014 6. diena 65.2 kg
Brokastis – avokado, apelsīns. Pat mazāku krūzi kafijas brokastīs nespēju izdzert, tiešām dīvaini... Neceļas roka bērniem uz skolu dot maizi ar ceptu šķiņķi, bet vēl neredzu daudz citas alternatīvas. Laiku regulārai vingrošanai joprojām neprotu atlicināt. Smaidu par sevi un savu laika efektivitāti, bet vienmēr atceros izpildīt vingrojumus vēdera presītei vannā, kamēr satek ūdens, tā teikt, apvienoju lietderīgo ar patīkamo. Žēl, ka tā bieži ir vienīgā vingrošana vairāku dienu garumā.
Artišoku tuvējā veikaliņā neatrodu, toties pārnesu mājās kokosriekstu ar domu gatavot kokosriekstu kefīru. Vēl tikai jāuzzin, kā. Šovakar nāks uz tikšanos cilvēki, domāju, ko iedošu pie tējas, un kā izkļūšu no situācijas, jo no plānotajām lašmaizītēm pati varēšu tikai lasi paskribināt.
Pa dienu cenšos atcerēties par ūdens dzeršanu, tas ir viegli no rīta, jo diatomu silīcijs, ko lietoju, rada fiziski sajūtamas slāpes. Vēlāk grūtāk, toties mēģinu izdzert uz vakarpusi 2 lielās krūzes zāļu vai augļu tējas. Nākot pa trepēm augšā ar 2 iepirkumu maisiņiem rokā, jūtu, ka nav daudz spēka. Bet kāpju lēnām, domājot, ka ar katru manu soli sadeg kāda tauku šūna organismā, tāpēc enerģija nāk, tikai lēnāk nekā tas būtu, ja lietotu cukuru. Un drīz sajūtu, ka tieši tā arī ir. Lai gan svari spītīgi nekustas no vietas, pēcpusdienā arvien vairāk sāku pat fiziski sajust, kā kūst manas tauku šūnas, jo organismā parādās viegluma sajūta.
4.02.2014 7. diena
Spītīgi nesveros, lai citu dienu būtu lielāks pārsteigums. Ceru, tomēr, ka nonākšu līdz dienai, kad vairs pat i negribas maizi. Vēl gribas. Īpaši, kad mājās smaržo pašcepta maizīte. To darām jau kopš kāda mēneša (recepti skaties sadaļā UZTURS). Un tagad zinu arī, ka mana daudzu gadu piekoptā maizes glabāšana ledusskapī nav bijusi ļoti draudzīga organismam. Jo, izrādās, tā savairojas sliktās pelējuma baktērijas. Tagad, kopš to zinām, maizīte, ja neapēsta, šķēlēs sakalst un tad bērniem par prieku uzcepu Pain perdu jeb Pazaudēto maizi (sakaltušas maizes šķēles pamērcē pienā, kam pievienots cukurs, un tad sviestā uzcep, vēl siltas drīkst pārkaisīt ar cukuru, mmm..). Ak, cik labprāt arī es tādā iekostos. Bet motivācija ir stipra, un īstenībā jau es nemaz nemokos.
Brokastis- žāvēts lasis, pusapelsīns. Šķiet, ka vēders no iekšpuses sarāvies un nemaz vairs daudz negrib ēst. Ārēji tas gan mazāk pamanāms. Vai nu manas garšas sajūtas mainās, vai patiesi tas ābols ir tik pesticīdiem piebāzts, ka to gandrīz nevar ieēst, pat nomizotu. Atceros, ka manā skapī stāv lēcas, uzvāru sev vakariņās, kamēr bērni loka iekšā rīsus ar zivju pirkstiņiem. Nu labi, es arī paknibinu nost miltus un panašķēju zivtiņu. Iedzeru apelsīnu sulu no pakas, tā liekas stipri salda. Nav jau brīnums, jo jau nedēļu mans organisms ir dabūjis tik vien cukura kā no pāris gabaliņiem melnās šokolādes, datelēm un puskarotēm medus tējā un kafijā. Izrādās, pat svaigi spiestā apelsīnu sulā esot 2 tējkarotes augļu cukura fruktozes...
5.02.2014 8. diena 65.2 kg
Nu, labi, mana sievišķā ziņkārība tomēr uzveic manu spītību, uzkāpju uz svariem. Pārsteigums ir, tikai ne tāds, kādu gaidīju. Izrādās mans svars joprojām tas pats kopš vairākām dienām. Jūtos vīlusies, jo sajūtas teica ko citu, vieglums, kas manī ir parādījies, tātad varbūt it tikai manā galvā. Secinu, ka mani tauciņi, acīmredzot ir ļoti spītīgi. Tomēr tas mani neattur no apņēmības turpināt. Jo īstenībā pāris kg svara zuduma būtu tikai pievienotā (vai drīzāk jāsaka – atņemtā) vērtība manam diētas eksperimentam.
Galvenais, ko vēlos panākt, ir zarnu trakta un līdz ar to visa organisma atveseļošana. Un šis process notiek pilnīgi noteikti, par spīti neesošajām izmaiņām svaru rādītājos. Jo kopš vakardienas jau pieķēru sevi pie domas, ka es aizvien vairāk klausos, ko sajūt ķermenis. Un ieraugu, ka tas man īstenībā saka priekšā, kas tam der, kas ne tik ļoti.
Piemēram, vakar bērnu skolā man sanāca apēst vienu cīsiņu no hotdoga. Ar prātu zināju, ka nevajag, jo tas tik ļoti pārstrādāts un ķimizēts un līdz ar to organismam nedraudzīgs. Un mans gudrais organisms (nu, puncis visvairāk) jau pāris stundas vēlāk sāka izrādīt neapmierinātību ar to, kas tajā ielikts. Un tas turpinās līdz nākošajam rītam. Un šī pieredze man savukārt iemāca, ka ir pareizi uzklausīt ķermeņa sūtītos signālus un tiem paklausīt. Jo tas zin, kas mums labs un derīgs bijis paredzēts no dabas, un kas ne. Un šo domu ļoti skaisti apliecina stāsts, ko noklausos youtube – Aleksandra Džeimsone stāsta par savu pieredzi, izdzīvojot vegānisma periodu savā dzīvē un pēc tam no tā drosmīgi atsakoties, spējot sadzirdēt sava ķermeņa signālus. Un ne tikai par to ir viņas stāsts - Skaties TED Talk Video šeit
6.02.2014 9. diena
Ar vakardienas atziņu dzīvoju tālāk. Un pieķeru sevi pie līdz šim nepazītas man priekšā esošo pārtikas produktu analīzes klusā iekšējā monologā – klusi skaitu, ko labu satur mans avokado brokastīs – labās omega taukskābes, labos taukus, olbaltumvielas. Un tam pretim nolieku, kas manam organismam ne tik draudzīgs atrodams maizītē, ko ēd bērni – galvenokārt, jau ogļhidrāti, kas tālāk organismā, ja zarnu mikroflora nav optimāla, nonāk asinīs ne līdz galam sašķelti un sāk cirkulēt asinīs kā toksīni. Ceru, ka šis paradums mani nevajās katrā ēdienreizē. Bet pagaidām tas man palīdz noturēties un atrast sev pamatojumu, kāpēc vispār šo eksperimentu iesāku. Un īstenībā „noturēties” nemaz nav īstais vārds. Jo es neturos, es baudu procesu, badā neesmu, ēdu, cik vēlos, bet tikai to, kas man der.
Lielākais pārsteigums manam racionālajam prātam, kas visu sarēķina, kur produktos kas labs un kas slikts, ir fakts, ka man pat negribas mīkstās Gotiņa konfektes, ko vīrs pārnesis mājās. Svaigas, staipīgas, ar Riga 2014 logo virsū, lai. Nu labi, nemelošu, ka negribas. Bet tā vairs nav traģēdija, es varu bez šīm mīļajām končām iztikt. Un prāta klusais rēķins, ka tur taču nekā laba iekšā nav, kas man tik ļoti būtu vajadzīgs, patiesībā palīdz konfektēm nepieskarties.
Un tad cerīgi domāju, ka varbūt tomēr virzos uz iekšējo sajūtu, ko angliskajā literatūrā sauc par Body-Mind connection. Latviskojot – prāta un ķermeņa vienotība vai saskaņa? Skaisti. Šodien un turpmākās dienas es mācīšos saklausīt, ko man klusu, klusu saka mans ķermenis. Jo gan manas domas, gan mans fiziskais organisms, gan emocijas, tas viss ir viens. Un dīvaina ir apjausma, ka tikai tagad mācos ieklausīties, kā katrs šīs manas būtības aspekts komunicē savā starpā. Gribas šim skaistajam procesam vismaz netraucēt.
Šodien nevaru izdzert pat jau krietni mazāka izmēra kafijas krūzi. Jūtu, redzu, saprotu, bet neticu...
7.02.2014 10. diena 65.4 kg
Nu, nevaru noticēt Virgin diētas izveidotājai JJ Virgin, ka atsakoties no 7 produktiem 7 dienās var pazaudēt 7 mārciņas (3.18 kg) svara - skaties video par šo diētu te
Man neizdevās. Bet tas lai nav secinājums, ka šī diēta nekur neder. Iespējams, ka lielāka liekā svara gadījumā kilogrami pazūd straujāk. Sev saku, ka šie ir mani kopš trešajām dzemdībām palikušie „pēdējie” liekie kilogrami, kas gan te vairāk, te mazāk, bet vienmēr bijuši. Un šos pēdējos kg zaudēt esot visgrūtāk. Vai jebkad atkal sasniegšu savus 20-gadnieces pirmsdzemdību svaru 59 kg, tagad jau sāku šaubīties. Un pat nezinu, vai par to skumstu. Svarīgāk ir sasniegt savu optimālo ķermeņa svaru, kurā jūtos labi – ar sevi un savu veselību apmierināta. Skaistais ir tajā, ka katrs un katra esam atšķirīgi, jo vienreizēji un neatkārtojami.
Šodien ir 10. manas diēta diena, pagaidām ilgākais eksperiments manā dzīvē šai virzienā (vispār ar diētām svara samazināšanas nolūkos neesmu aizrāvusies). Pirms tam biju noturējusies 1 nedēļu, ēdot tikai GAPS diētas atļautos produktus kompānijā savam dēliņam, kam citādi nespēju izārstēt kopš vasaras ieilgušo klepu. Pat ar manām homeopātijas zināšanām un zālītēm pa rokai, izmēģinot dažādas pieejas, netiku galā. Līdz visu atrisināja GAPS diēta – uz nedēļu atteicāmies no piena, cukura, miltiem un visiem produktiem, kas tos varētu saturēt. Un pat nepamanījām, kurā dienā klepus sāka mazināties, tas vienkārši vairs nebija, kad pēc nedēļas atsākām ēst, kā ierasts.
Tagad man ir tālāki mērķi un distance ilgāk dzīvojama. Autisma gadījumā cilvēkiem šāda diēta jāievēro pat 2-3 gadu garumā, lai pilnībā atveseļotu zarnu traktu un organismu no toksīniem. Šīs domas gaismā manas 10 dienas ir tikai puspiliens jūrā. Mēģinu palīdzēt diētai vismaz ar minimumu fizisko vingrinājumu, lai tauciņiem izkūstot, ķermenis neattaptos pie vāriem muskuļiem un saļukušas ādas. Bet vingrošana man patiesi ir minimāla, un šis nebūt nav labais piemērs, kam sekot - 1 reizi jogas Saules sveiciena secība, 20+20 vēdera presītes iztaisu, 20 reizes piepumpējos (ceļi pie zemes) un 20 reizes atspiežos uz rokām no krēsla (vingrinājums tricepsiem jeb potenciālajiem peļu vēderiņiem), drusku pastaipos un tas arī ir mans vingrošanas minimums, kas pat nerealizējas katru dienu. Pa retam, kad uznāk iedvesma, sameklēju youtube.com lambadas vai salsas ritmus un riktīgi izgoros un izdejojos pie spoguļa. Tas man iedot enerģijas dzirksti kādam laikam un vienmēr vedina uz domu par vēderdejām...
Bet īstenībā man šorīt un vakar bija ļoti grūti piecelties, un no rīta nu nemaz nav enerģijas. Tad domāju, vai tas tāpēc, ka ir hroniski par maz miega (nekad nesanāk aiziet gulēt pirms 23, pat pirms 24) vai tāpēc, ka organisms ar jauno diētu sajūt kādu barības vielu trūkumu. Domāju, ka vajadzētu vairāk piedomāt pie sarkanās gaļas ēšanas, ņemot vērā manu visu dzīvi pavadošo dzelzs deficīta anēmiju. Akniņas būtu vislabākais dzelzs avots. Domāšu un darīšu, kad atbraukšu no sava kārtējā Dublinas/Homeopātijas brauciena, kur tā saucamajā Residential weekend (mācību nedēļas nogale ar dzīvošanu uz vietas) mācīsimies no Dublinā praktizējošas homeopātes Ali Welfare. Un pievienotā vērtība šim kursam ir burvīga veģetārā virtuve, kur speciāli mums ēst gatavo šarmantā un enerģiskā Joanne Faulkner. Tagad, lidojot lidmašīnā un rakstot šīs rindas, apsveru, kā es spēšu ievērot savu GAPS diētu, ja viss pagatavotais būs vienkārši debešķīgs.
Pusdienas Dublinas lidostā. Mixed leaves, rukola, valrieksti, ķiršu tomāti, zilais siers, vistas fileja ar garšvielām, olīves, vārīta ola. Olīveļlas, etiķa mērce. Melna Americano kafija bez piena, bez cukura.
Vakariņas. Lēcu zupa ar grūbām, ingveru (sildošā zupa, kā saka Džo). Burkānu, kāpostu, seleriju salāti. Zinu, ka ar tām pāris grūbām manā šķīvī sagrēkoju, bet dodu sev šo mazo atlaidi.
Iepriekšējais ieraksts GAPS diēta 1.-5. diena Nākamais ieraksts GAPS diēta 11.-15. diena